Roksta autore: Regita Zeiļa

Pīdzymu Rēzeknis dzemdeibu nomā, tagad tī ir nūplukuse sāta, nazkod beja ari kojis. Kod pīdzymu, muna pyrmuo sāta beja Rēzeknis Zīmeļu rajona Ryupneicys īlā. Koč i es pīdzymu jau pīcus godus breivā Latvejā, vys vēļ Padūmeja atsaspīgeļuoja īlu nūsaukumūs, kai i tagad. Tī es suoču staiguot taišni vīna goda vacumā. Kod mums tī palyka par šauru, mama ar vacuokim apmaineja ar dzeivūklim, un mes suocem dzeivuot Kooperativa īlā.

Pogolmā taisejom sātys skudrom – opolys nu smiļšu un ar daudzim caurumenim, celi beja smylgys un skudrenis ar lelu ceņteibu naapturami nese vysaidys montys iz sovom jaunajom sātom. Jom principā beja vīnolga, ka tys ir kaids augstuoka spāka veiduots ceļš, kas jom īmams, juos tik skrēja. Tai ari maņ apleik vysi skrēja sovuos gaituos – mama iz školu, tāvs iz dorbu, jis beja pošizcapts biznesmeņs ar tipiskim deveņdasmytūs godu biznesa principim.

Maņ sābrūs dzeivuoja meitine, kas runuoja krīvyski. Cik atguodoju, jū na leidz golam saprotu. Kod maņ palyka seši godi, mama izdūmuoja veikt socialū eksperimentu – puorlikt mani, vyslatvyskuokuo bārnuduorza “Auseklītis” pādejuos grupenis audziekni, krīvu bārnuduorzā, lai as īsavuicu runuot krīvyski, tei meituška pogolmā tai ari naīvuiceja. Tei beja muna pyrmuo saskarsme ar integracejis vaicuojumim – muna myužeiguo bierneibys trauma – kod tev ir seši godi un vysi apleik runoj tev nasaprūtamā volūdā, bet audzynuotuojis namuok atbiļdēt latvyski. Nikuo nasaprūti, esi kai izgryusts nu laivys un navari sagaideit pušdīņlaiku, kod mama tevi jims iz školu pi catūrtuos klasis, kur lelī puiši viersīs zam svuorku tovai Bārbijai. Suoču īt pūļu školā un, koč ari puse munys klasis runuoja krīvyski, nazkai tei volūda tai ari nadalypa – runuot kautriejūs, deļtam, ka namuoceju, vysi tyvuokī draugi taipat beja latvīši voi nu jauktu saimu. Lai voi kai, školā tei nikod nabeja problema. Koč i guoju iz papyldnūdarbeibom, krīvyski runuot bez akcenta tai ari nikod naasu īsavuiciejuse, pat ka asu nu Rēzeknis.

Suocūt īt pyrmajā klasē, īsavuocem sovā sātā Līpu īlā. Jū vēļ cēle, zīmā četratā guliejom mozā vyrtuveitē un vēļ puors godu vajadzēja gaideit, cikom byus sovys ustobys. Sātys pogolmā turpynuojuos tāva bizness – kopu pīminekļu puordūšona. Vysys piecpušdīnis skali klaudzēja zuodžs, brauce klienti un myusu pogolms izteiksmeigi izavēre piec kopu, kas kotru reizi puorsteidze munus klasisbīdrus. Kaidā reizē myusu kačs aizbrauce leidza klientim, cytā – bruolānam iz kuojis izkryta kopakmiņs. Tai kai fiļmeņa jau beja beigusēs, vīneiguo biļde nu muna bārnuduorza izlaiduma ir kolaža, kas apvīnoj divejis biļdis. Vīnā asu es ar audzynuotuojom, ūtrā – pīmineklis ar uzrokstu “Grabovsku ģimene”.

Sātā vysod ir bejuši dzeivinīki. Pyrmū suni sauce Mirta, juos dālu sauce Cjapa. Vacuoki saceja, ka vysi suni Līpu īlā tai asūt saukti. Cjapa beja cīši kausleigs un kaidu reizi nu kauteņa atsagrīze bez astis, kurys apspolvuojumu pagaisynuoja ceiņā. Beja suņu kauteni, kurūs bruoļam vajadzēja nest iudini, lai izškiertu suņus. Vysi suni, kas koč kod ir dzeivuojuši Līpu īlys sātā (Cjapa, Luocs, Bobo), agruok vai vāluok izavielēja dūtīs sovuos gaituos, paceli nu myusu. Lai ari bruoļam beja alergeja, vacuoki pajēme eisspolvainu kači Megiju – jei beja siamīte ar izteiktu raksturu, pīteikami agresivu. Jei dzemdēja bruoļa guļammaisā, skaitūt tū par vysdrūsuokū vītu sātā, bet juos meita Bulka, kuru mes izbaruojom ar pipeti, gribēja dzemdēt maņ iz rūkys, tok laikus īlykom jū tymsā skapī.

Bierneibā latgaliski runuoju tik ar suni Cjapu un babu – tāva mamu, kas kotru zīmu kaidu laiku padzeivuoja pi myusu un deva kompetis, kod latgaliski skaiteju ar jū lyugšonys. Baba suokumā dzeivuoja Trūļūs – myusu laukūs, bet tod, kod maņ beja četri godi, tūs puordeve, un tī mes tik braucem vērtīs, kai tī saiminīkoj, un cīmā pi myusu suņa Tabuna. Vacuoki runuoja sovā storpā latgaliski, lai ari mama sovā saimē tai nikod nabeja runuojuse. Redzīs, viņ puors reižu asu dzierdiejuse latgaliski runojūt sovu vecmammu – jei pusaudžu godūs tyka aizsyuteita struoduot iz Vydzemi, vāluok dzeivuoja Reigā un sovā ziņā kautriejuos nu sovys Latgolys paguotnis. Reigā jei beja bārnuduorza audzynuotuoja, vāluok pabeidze juristus i ar munu dzedu atsagrīze dzeivuot Rēzeknē. Vecmamma vysod beja vecmamma, koč i dzeds nikod nabeja vectēvs.

Myusu sāta beja vīta, kurā es pīdzeivuoju latgaliskū revoluceju – muna muoseica beja kūpā ar Jureiti, kurs beja dzili īsaisteits latgaliskajā, nazynu par kū atmiņā spylgtai palykuse šaļts, kod sātā 2005. godā veromēs “Muzykalū banku”, kur uzvar “Borowa Mc”, un Jureits, ruodūt videjūs pierstus pret TV, klīdz: “Čiuli pipši!!”. Munā 10. dzimšonys dīnā Daugovpiļs lada hallē Jureits ar muoseicu maņ izduovuoja pyrmū “Bez PVN” CD, apteitu ar helija balonu. Juosoka gūdeigai, maņ beja viļšonuos, muna mīluokuo grupa beja “Borowa Mc”. Vāluok gon vysys “Bez PVN” dzīsmis zynuoju nu golvys un ar lelu prīcu apmeklieju koncertus, kur ar draudzinem bejom pyrmajuos rynduos. Latgaliskais palyka stileigs. Sātā vysod fonā skanēja “Latgolys radeja”, mes braucem uz vysim “Muzykys skritulim” Leiksnā un pyrmajā “Boņukā” mama aizkulisēs smērēja maizeitis. Munys kladeitis beja ar latgaliskom uzleimem, un mes ar vacuokim bejom kotrā Andrejdīnā. Nikod naasu kautriejusēs, ka asu no Latgolys, taišni ūtraižuok – vysod tū ceņšūs uzsvērt un īstarpynuot sarunā, aicynuot cīmā.

Kod maņ beja divpadsmit, tāvs aizbrauce sevis mekliejumūs iz Indeju, kaidu laiku jis beja sasapiņs ar krišnaitim, deļtuo bruoļs suoce iz sovys sīnys grebt uzrokstu: “Īneistu krišnaitus.” Nu Indejis tāvs suoce raksteit mums Draugiem.lv zinis latgaliski, nu tuo laika mes suocem saimē runuot viņ latgaliski. Leidz ar tū, muna latgalīšu volūda vysod ir bejuse kai atvasynuojums latvyskajam, nazkas storp Izvolta un Rēzeknis latgalīšu volūdu ar sovaidim lūciejumim, kai soka viņ myusu saimē.

Munā sātā vysod ir bejuši cylvāki, sovi un sveši, kas īīmūt pa durovom palīk sovejī. Sāta ir bejuse kai skudru pyuzneits, kurs čum un mudž nu sarunu un daudzu montu. Maņ dreiži viņ pasaruodeja sova ustoba – ar jumta lūgu (pa kuru pusaudžu godūs varēja peipēt un izkuopt pa kuopnem un vērtīs zvaigznēs) un zamu palūdzi, iz kurys varēja ari gulēt. Tī beja diskotekys gaismenis un draudzinis glezna, rokstomgolds un drēbu skaps. Pats golvonais – tei beja muna ustoba. Sātā vītu roda kai vacvacuoku biļdis i daudzys gruomotys, tai ari miļzeigs portrets, kū maņ izduovuoja pylngadeibys svātkūs.

Myusu sāta dreiži viņ palyka par tuseņu vītu – myusu vacuoku bīži nabeja sātā, leidz ar tū, tī tusēja kai bruoļa draugi metalisti, tai muni klasisbīdri. Kaidā tuseņā tyka apvamts jumts un ar sveču vosku aizlīta greida, cytā tyka dybynuota rokgrupa voi ari izmieginuoti akrobatiski triki, sasaceņšūt, cik cylvāku var stuovēt vīnā piramidā; vēļ cytā nūlauzta palūdze voi iztukšuoti piļneigi vysi vacuoku alkohola kruojumi.

Kod aizbrauču studēt iz Reigu, muna dzeivis plateiba sasamazynuoja treis reizis – sovu koju ustabeņu dalieju ar div meituškom – vīna dzeivuoja kojuos jau desmit godu, tī beja deklarāta un pīskateja muosys bārnus, kotru vokoru odūt un sorkonā halatā staigojūt pa kojom, bet ūtra kotru vokoru dzēre olu, losūt bīzys gruomotys un audzēja sovus muskuļus, trenejūtīs un ar sovu čību sytūt prusakus, kas ruopuoja pa ustobys sīnom. Muna sātys sajiuta balansēja storp kojom, vacuoku sātu un vītu, kas beja palykuse par munu sātys sajiutu – dzeivūkli Rēzeknē, kurā īsavuoču pi juo vosorā pyrma universitatis. Kaidu laiku zylupīts beja muns patvārums, viļcīņs, ceļuojums laikā un telpā ar pylnu sumku vecmammas karbonažu, mamys konservu voi sapierktu žurnalu “Rīgas Laiks”. Tok brauču es na iz vacuoku sātu, bet pi juo. Par manu sātu palyka dzeivūklis pīktajā stuovā, kur nikuo daudz nabeja. Gulta, gruomotplaukts, skaps un div kubkrāsli. Bet tei ir vīta, kurā grybu byut un pavadeit sovu laiku, breivdīnys un dorba dīnys nu jau pādejūs ostoņus godus. Tī ir labi.

Kod aizbrauču studēt iz Kopenhagenu, dzeivuoju ustabeņā ar kīnīti, kas laikam pyrmū reizi beja uorzemēs – juos leluokais puorsteigums beja par tū, ka var myzuot buļbis ar nazi, ka var plyukt narcisis un īsist ūlu ponnā taipat. Kod dzeivuojom Amerikā kīnīšu saimē, myusu sātys īris moksā beja īkļauti rīsi, nu kurūs mēs puortykom, un pa myusu lūgu vāruojom jenotu, kas meklēja ādamū miskastē.

Apzynuotai naasu gribiejuse veiduot sev sātys sajiutu Reigā, koč i tī fragmentari asu pādejūs ostoņus godus. Pat tod, kod obejis reizis īrieju atsevišku ustabeņu, dareju vysu, lai maņ tī nabyutu ārtai. Lai naīaugtu un napalyktu. Lai nabyutu piļneigā komfortā. Lai grybātu braukt iz sātu nazkur tuoli, vaira nakai treis stuņžu attuolumā. Pīaudzs cylvāks, nūpītnā omotā, bet guļ iz divana kai students. Bet tai vajag, lai napīrostu pi leluos piļsātys un komforta. Muna kasdīna ir ceļš. Kusteiba un namīrs. Lai tīktūs iz sātu. Kod maņ prosa, kur es dzeivoju, soku – Rēzeknē. Anketā, kod juonūruoda regions, tei vysod ir Latgola. Pat tod, kod 60 % laika pavodu Reigā, sāta ir Rēzeknē.

Tu attaisi durovys. Īelpoj. Pasmaidi. Īdedz guni un ej īškā. Nūauņ opovus un sajiuti syltumu. Īsastuoj mīrs. Ir labi. Sylts čajs. Apskuovīņs. Smarža. Syltums. Vafelis. Veins. Filmys leidz reitam. Jis. Gruomotys. Daudz. Kartis. Vacys. Rēzekne. Pateikams satraukums, a reizem piļneigs klusums. Sarunys un dažreiz streidi. Vanna. Puorguojīni un braucīni. Diskusejis, fakti un cīmeni. Saime. Vālys brūkasts un klusa svātdīne. Bauda. Sāta nav četrys sīnys. Tei ir sajiuta, piec kurys alkt. Drūseiba.

Fonā skaņ muna meiluokuo dzīsme Talking heads “This must be the place” (“Itai ir juobyut tai vītai”). Ka puorlikt jū latgaliski, tys skanātu itai:

“Sāta – kur grybu es byut
Paceļ mani i grīz iz riņči
Es jiutūs sastiņdzs, pīdzims ar vuoju sirdi
Laikam jau maņ ir jautri
Kū mozuok par tū runojam, tū lobuok
Saprassim, cikom īmam iz prīšku
Pādys iz zemis, golva dabasūs
Vyss kuorteibā, es zynu, ka vyss ir kuorteibā.

Sveiki, maņ ir daudz laika
Sveiki, tovuos acīs ir dzierkstelis
I tu stuovi maņ blokom
Maņ pateik, kai rit laiks
Nikod par naudu, vysod par mīlesteibu
Apsasedz un soki ar lobu nakti.. soki ar lobu nakti
….
Sāta – kur grybu es byut
Bet laikam jau es asu tī
Es īmu iz sātu, jei pacieļu spuornus
Laikam jau itei ir tei vīta
Es naatškiru vīnu nu ūtra
Tu mani atrodi voi es tevi?
Beja laiks pyrma mes bejom dzymuši
Ka kaids vaicoj, es byušu te, byušu ite

Sveiki, mes driftejam īškā un uorā
Sveiki, dzīdi munā mutē
Nu vysim tim ļaudim
Tev ir seja ar skotu
Es asu tik dzeivinīks, kas meklej sātu
Doli ar mani telpu kaidu minutu ci div
I tu mīļuosi mani leidz muna sirds stuosīs
Mīļoj mani leidz munai nuovei
Acs, kas īsadag, acs verās caur tevi
Aizsedz tukšuos vītys, īsit maņ pa golvu, es suocu: ooh”