Rokstu sagataveja: Edeite Husare, portals lakuga.lv

Ituo gods koncertsezona Mozajā Mežuotnis pilī Bauskys nūvodā svātdiņ, 23. aprelī, īsasuoks ar Māra Briežkalna kvinteta koncertu, kura pyrmajā daļā pyrmatskaņuojumu Latvejā pīdzeivuos koncertprograma “Latgalian Evergreens”. Eisu šaļti pyrma gaidomuo koncerta sasatykom ar džeza muziki, Latvejis Radejis skaņu īrokstu studejis vadeituoju i džeza kvinteta vadeituoju Māri Briežkalnu, kab apsarunuotu par ituos programys tapšonu i džezu Latvejā.

Informacejai: Māra Briežkalna kvintetā apsavīnuojuši pīci muziki – pianists Viktors Ritovs, saksofonists Kristaps Lubovs, pi sintezatora Raimonds Macats, basists Pēteris Liepiņs i pats kvinteta vadeituojs, bundzinīks Māris Briežkalns. Pyrmū reizi skaņdorbs nu programys “Latgalian Evergreens” izskanēja ituo gods marta suokuos Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2022” padūšonys ceremonejā Latgolys viestnīceibā “Gors”, tok pylnā garumā programā Latvejā pyrmū reizi skanēs viņ niu.

Vīglpruoteigais “Nui!” i nūslāpums, kurs juoatkluoj

Ar Māri Briežkalnu sasateikam Latvejis Radejis Dūma laukuma sātā Reigā. Kuopnis vad iz augšu, i par eisu šaļti asu kabinetā, iz kuru durovu na viņ Brīžkolna, tok ari Raimonda Paula vuords. Koč i kabinetā asam vīni, Pauls myusu sarunā byus reizi nu reizis pīminātais vuords, jo ir skaidrys, ka, runojūt par džeza muzyku Latvejā, bet juo pīsasaukšonys nikai navarēs.

Māris Briežkalns stuosta, ka “Latgalian Evergreens” idejis dzimšonai eistineibā asūt pagara viesture. Vyss suocīs, kod sovulaik ar kvintetu beja paaicynuoti pīsadaleit lelajā muzykys festivalā-godatiergā “Midem” Kannuos, Fraņcejā. Dūmuojuši, kū tod tī spēlēt, i bejs skaidrys, ka tai juobyut latvīšu muzykai. Tūlaik kvinteta sastuovā bejs ari Intars Busulis. “Tai kai asam džeza ansamblis, tod byutiska daļa ir improvizaceja. Atrodom melodejis – Emils Dārziņš, Jāzeps Mediņš i cyti klasiki. Ituos melodejis apstruoduojom ar improvizacejom i tai roduos “Latvian Evergreens” pyrmuo daļa. Tod guoja ūtrei,” par kvinteta programom stuosta Māris Briežkalns.

Tok liktineiga pyrma diveju godu izaruodejuse uzastuošona ASV, Hjustonā ar vēļ vīnu cytu kvinteta projektu “Rothko in Jazz”. Māris soka: “ASV spēlējom ari “Latvian Evergreens” programys muzyku. Tī sasatikšonā Latvejis gūda konsuls Teksasā Pīters Ragaušs, stuosteja, ka jam ir saknis i rodi Latgolā. Koč i latvyski i latgaliski jis runuoja viņ drupeit, nu varēja just, ka tuos saknis dūd jam spāku. Tod, braucūt iz NASA izstuodi, kaidu dīnu jis saceja, ka varbyut leidzeigu programu var sataiseit ari ar Latgolys muzyku. Es tūlaik vīglpruoteigi par reizi saceju: “Nui, dorim!””. Māris Briežkalns vys atzaseist, ka piečuok ar programys sastateišonu tai vīgli i dreiži naguojs. Kod jam pošam sovulaik kaids asūt vaicuojs, kas jam ir Latgola, tod gūdeigi atsacejs, ka tei asūt nūslāpums, kas atsakluoj viņ pa drupeitei. Muzikis stuosta: “Varbyut i maņ ir kaidi rodi tī, tok es tuo nazynu! Tok Latgola, koč voi izlīkūt braucīnim tū pošu “Waze” latgaliski, maņ sovu reizi ir davuse zynomu prīcu. Muni seņči vaira īt nu Aucis i Valkys, nu tūs pušu. Pyrmais, kod vaicoj par Latgolu, pruotā saprūtams, īt muzyka. Ari niu, struodojūt pi latgalīšu tautysdzīsmem, atsakluoja, ka tī ir lela poliritmika – nav vyss iz četri, nav paņteņš, paņteņš, pīdzīduojums. Tei ir dabiska, nav tik sakuortuota. Salyktī takstmāri dadūd sovu šarmu muzykai.”

Dzeivuo spieļuošona i bolss kai vēļ vīns instruments

“Kod Pīters saceja, ka ideja juoeistynoj, saprūtams, ka īsadūmuoju, kū tod spēlēsim? Suokumā maņ beja skaidri diveji skaņdorbi – “Auga, auga rūžeņa” i Raimonda Paula “Latgalei”. Puorejūs mes mekliejom, kab paruodeitu tūs melodeju skaistumu. Salykom ari vairuokys tautysdzīsmis kūpā, kū nūsaucem par “Latgalian medley”,” par programys tapšonu stuosta kvinteta vadeituojs.

Māris Briežkalns atsazeist, ka ar vysu programu nabeja tai, ka guojs vīgli, jo na vysus skaņdorbus, kurī izlaseiti, varējs “pakļaut sev”, tod jimti cyti. Taipat bejuši ari taidi, kas aizguojuši par reizi i vīgli. Kai taidu pīmāru jis sauc zynomū melodeju “Aiz azara malni meži”, apzeimojūt tū pat kai storptautysku hitu, kurū var spēlēt kai Latvejā iz vītys, tai cytur pasaulī. Briežkalns prīcojās, ka kvinteta skaniejumā šmuki īsakļaun kai Kristapa Lubova saksofons, tai ari Raimonda Macata spālātuo mutis garmane. Māris stuosta: “Process eistyn beja cīši rodūšs. Kod ari pi īprīškejūs programu struoduojom, nikod nav bejs tai, ka kaids pīroksta i mes nūspēlejom. Nā, mes mieginojam. Saprūtams, myusu pianists Viktors Ritovs “uzmat” harmonejis, es nu sovys pusis raugu sameklēt ritmu. Tys nav ari tai, kai myusu laikūs populari tai sauktuo wild recording, kod ļauds saīt i, nikuo nazynūt, suoc muzicēt. Mums ir drupeit iz tū pusi, tok ir nazkas sagataveits. Process, kai dzymst aranžejis, kai rūnās kūpā spieļuošona – tys ir dzeivs.”

Programys “Latgalian Evergreens” īrokstam kvintets pīsaistejs ari dzīduotuoju i muziki Birutu Uozuoliņu (Ozoliņu). Ideja bejuse jū aicynuot naviņ kai dzīduotuoju standarta variantā, bet izmontuot juos bolsu kai vēļ vīnu instrumentu. “Biruta īprīšk beja struoduojuse ar leidzeigu projektu, i jī rakstejuos pi myusu radejā. Viktors Ritovs ari ar jū beja kūpā muziciejs. Birutai itys modernais styls nav svešs, tei nav ari piļneigi tautys muzyka. Varātu saukt par taidu kai global music – pasaulī ari tī rūbeži pagaist, par pīmāru, Afrikys džezs, kas saplyust ar Rītumeiropys muzykys lītom. Maņ pasaruodeja, ka nazkuo myusu pošu skaniejumā drupeit datryukst, deļtuo i jū dasaistejom. Birutai ir ari lels Latgolys muzykys kruojums, leidza ar tū ari juos muzykys biblioteka cīši nūderēja programys sastateišonā,” par sadarbeibu ar Birutu Uozuoliņu stuosta Māris Briežkalns.

Latgolys muzykys potencials

Kod vaicoju, voi kvinteta vadeituojam ir saguojs dzierdēt kū ni par džeza muzykys tendencem niu Latgolā – festivali Lūznovā i Daugovpilī, ari Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys aktivitatis, Briežkalns atsoka, ka zynūt, kas nūteik džezā Latgolā. Tok, kab Latgolys melodejis i džeza muzyku iznastu vaira pasaulī, jam ruodīs, ka byutu vajadzeigs kaids lobs producents. “Pošam jau ruodīs, ka itys albums ari ir taids lobs punkts, loba vareiba apsavērt, kū var izdareit ar Latgolys melodejom. Kai jau minieju, itī salyktī takstmāri nav sevkuram i vīgli izspēlejami. Džeza muzyka, kab i kai mes grybātu tū dabuot par demokratisku i popularu, tei prosa nu muzika cīši augstu meistareibu. Maņ dzežs saistuos ar tū, ka tī prīškā nav notu, ka tu rodi pats nu seve. Ruodīs, ka praseitūs Latgolai kaidu lobu producentu, kas ceļ augšā i ruoda vierteibys, tok i muzykys spieļuošonys kvalitatei tī juobyun augstā leiminī,” tai Māris Briežkalns.

Sovulaik ari ar Latvejis Radejis bigbendu, kura vadeituojs Briežkalns bejs ilgu laiku, kod paaicynuojuši pasaulī zynomū dzeža muziki nu Australejis kūpeigai sadarbeibai programā “Mare Balticum”, īdavuši skaņdorbu vydā juo aranžejom ari latgalīšu muzyku. Itei programa sovulaik izskanēja ari Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā “Gors”. “Mes jam nasacejom, par kū ir dzīsme, gribiejom, kab jis bolstuos sovuos sajiutuos. Tik divejis dīnys pyrma koncerta pastuostejom, par kū ir stuosts. I koncertūs jis raudzeja izstuosteit, par kū ir dzīsme, kai veiduojs instrumentu salykumu. Vēļ niu ir nūsaverams video, par pīmāru, ar tū pošu “Auga, auga rūžeņa”, kur jis dzeivi izstuosta dzīsmis aranžejis stuostu. Cīši ceru, ka Latgolys muzykaluo montuojuma iznesšona cytā kvalitatē, jaunys elpys dadūšona turpynuosīs. Džeza muzyka tū var!” nūsoka Briežkalns.

Pasauli interesej unikalais

Turpynoju ar vaicuojumu, kas varātu byut tys, kū piec kaida laika nu džeza muzykys varēsim drūsai saukt par “myužzaļū”? Māris pasmaida, ka tū jau laiks paruodeišūt: “Saprūtams, ir taidi skaņdorbi kai “Melanholiskais valsis”. Vys tik taidu melodeju nav daudzi. Tys, iz kū es īmu i kas maņ pateik – ka skaņdorba pamatā ir tei melodeja. Vēļ vīns projekts, pi kura niu struodoju, ir Raimonda Paula i kamerorkestra “Sinfonietta Riga” programa “Dziesmas bez vārdiem”. Tys ir vaira taids kai simfodžezs, ir improvizacejis vītys, tok steigu elements itūreiz ir puorjemūšais. Vēļ ir projekts, kurs nav cikom īroksta veidā dzieržams – “Latvian Jazz songs”, nu kurūs lelu daļu ir rakstejs taišni Pauls. Vysa pamatā melodeja caur improvizaceju. Reizi nūbrauču iz Igauneju, izlyku vīnu disku i tī vītejī muziki saceja: “O, Latveja!”. Mes poši varbyut tai najiutam, tok tys Paula melodiskums, kuru mes ekspluatejam kai džezā, tai popmuzykā i cytur, juo dorbi ir fenomens – dūmoju, ka tys paliks.” Māris Briežkalns sprīž, ka leitovīšim muzykā ir vaira taids kai avangars, igaunim vysmoz sovulaik vaira bejuse rokmuzyka, tok latvīšim otkon vaira baļsteišonuos simfodžezā. Jam ruodīs, ka melodeju skaistuma iznesšona asūte myusu mentalitatē. “Kas tiks spēlēts piec 50 godu, tū jau tod i redzēsim!” skaņ Māra Briežkalna puordūmu golā.

Tok, cik lels potencials ir taišni taidam žanram kai etnodžezs, kuram var pīskaiteit ari programu “Latgalian Evergreens”? Māris soka: “Maņ ruodīs, ka potencials ir cīši lels. Nav jāga spēlēt cytu muzyku, jo tu lobuok tū nanūspēlēsi, saīs viņ taida kopeja, ūtrom kuortom, tys ari cytus nainteresej – interesej, kas ir tovs unikalais, kū cyts navar izdareit. Tys, ar kū varim uorzemēs īinteresēt, pamatā ir myusu vītejuo muzyka – myusu komponistu dorbi voi myusu tautys muzyka dažaidūs veidūs – teira folklorys muzyka voi kai apstruoduota.” Džeza muzikis soka, ka vyss ari asūt atkareigs nu uzastuošonys vītys i veida, jo cytur derēs etnodžezs, cytur nā, par pīmāru, īmūt iz kaidu lelū festivalu, kur jau ir amerikani prīškā – sovu muzyku jī varūt poši nūspēlēt, bet nu latvīšu vajag kū cytu. “Sova muzyka, sova seja i sovs pīguojīņs viņ ir tī, ar kuru varim kaidu puorsteigt. Ka kaids kur paaicynoj, tod tys ir aiz tuo, ka esi eipašs. Tok tys, kuo mums datryukst, ir lobi menedžeri i producenti. Koč kai jau i tei myusu muzyka juopuordūd. Mes asam moza vaļsts i tys, ar kū vaira pasaulī varim izīt ir kultura i atseviški sportisti,” dūmoj Māris Briežkalns.

Vinils i braukšona gostūs

Latvejis pyrmatskaņuojums programai “Latgalian Evergreens” tiuleņ byus izskaniejs, tok ar tū gribiešona spēlēt itū koncertprogramu kvintetam nanūstoj. Māris atsazeist: “Mes sepinejam nūbraukt vaira iz Latgolu, tai ka drūsai var aicynuot! Taipat plānojam itū projektu atruodeit ari vītā, kur tys ir dzims – ASV. Projekts tautuos ir izguojs i tod jau redzēs, kur tuo celi tuoļuok nūvess.” Kvinteta vadeituojs stuosta, ka tyvuokūs nedeļu laikā “Latgalian Evergreens” tiks izdūts ari vinila platis formatā, pīsavīnojūt vareibai klauseitīs kai digitali, tai diska formatā. “Asu dzierdiejs, ka kaidam disks jau symtū reizi īt iz riņči. Par tū eistyn prīca!” sarunu nūbeidz Māris Briežkalns.