Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūgod jau pīktū reizi tiks atzeimāta Latgolys kongresa dīna. Tū svātku, pīminis i atzeimejamūs dīnu kalendarā Saeima apstyprynuoja 2018. godā. Itūs godu laikā Latgolys kongresa dīna suoc īsadzeivuot sabīdreibā i itūgod tai veļteitys nūtikšonys paradzātys kai Latgolā, tai i cytur Latvejā. Pīduovojam skaiteiuojim nūtikšonu izlasi.

Atguodynuosim, ka 1917. goda 9. i 10. majā (piec vacuo styla 26. i 27. aprelī) Rēzeknē nūsarysynuoja Pyrmais Latgolys latvīšu kongress, kura laikā Latgolys latvīši lēme, ka viesturiski škiertajai latvīšu tautai juoapsavīnoj vīnā nadolamā vaļstī, kas veiduoja pamatu Latvejis vaļstei i Latvejis Satversmei. Nu 2018. gods Latgolys kongresu dīna īkļauta atzeimejamūs dīnu sarokstā ar ideju ceļt Latgolys latvīšu pošapziņu, styprynuot regionalū identitati, izruodeit cīnu viesturiskajom ar vaļsts izaveiduošonu saisteitajom nūtikšonom, kai ari veicynuot latgalīšu īsasaisteišonu piļsūniskajuos aktivitatēs.

Portals lakuga.lv apkūpuoja kongresa atzeimiešonai veļteitūs pasuocīņus:

Latgolys kongresa dīnys Saeimys uorkuortys sēde

Iz sēdi saīs i kluotyn asūšūs uzrunuos Saeimys prīšksādātuojs Edvards Smiltēns, Vaļsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kai ari kulturys ministrys i Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūmis prīšksādātuojs Nauris Puntulis. Piec sēdis Saeimys sātys Bolsuošonys zālē plānuota Latvīšu viesturiskuos zemis – Latgolys – karūgu svineiguo nūdūšona. Tamā pīsadaleis E. Smiltēns, K. Kariņš, N. Puntulis, Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis Latgolys zamoškkomisejis prīšksādātuojs Edmunds Teirumnieks, Latgolys plānuošonys regiona Atteisteibys padūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs i Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis prīšksādātuojs Agris Bitāns. Saeimys sēdi varēs viertīs tīšraidē. Vaira dazynuošonai ITE.

Latgolys kongresa dīna Rēzeknē

Rēzeknē Latgolys kongresa dīnā ir vareiba pīdzeivuot vairuokys nūtikšonys – apsavērt tematiskuos izstuodis kai Rēzeknis Centralajā bibliotekā – nu 17. da 30. apreļa tematiskū izstuodi “Veļtejums pyrmajam Latgolys kongresam” i nu 24. apreļa da 8. maja tematiskū izstuodi “Myusu vierteiba. Skaiti latgaliski!”, tai i Rēzeknis 2. bibliotekā izstuodi “Mirdz Latgale svētku vainagā” nu 14. da 28. apreļa i Rēzeknis Bārnu bibliotekā “Ir Kurzeme, ir Vidzeme, ir Latgale mūsu” nu 25. apreļa da 2. maja.

Taipat vysys dīnys garumā piļsātys īdzeivuotuoji aicynuoti nūlikt pučis pi pīminekļa “Latgolys kongresam 100”.

Tematiskais puorguojīņs “Latgalīši Rēzeknis īlu nūsaukumūs”

Latgolys kongresa dīnā 27. aprelī gids Laurs Magazeiņs nu “Ceļo ar Lauri” aicynoj iz puorguojīni “Latgalīši Rēzeknis īlu nūsaukumūs”. Maršruts itūreiz vess pa Rēzeknis īlom, kas nūsauktys Latgolys kulturys darbinīku vuordā. Guojiejus sagaida stuosts par 1917. gods Latgolys kongresu i tuo laika radzamuokajim kulturys i sabīdriskajim darbinīkim. Plānuots nūīt sešus kilometrus 2,5 stuņžu laikā. Starts: Latgolys Muorys pīmineklis 17.30 stuņdēs. Finišs: Rēzeknis Muzykys vydsškola ap 20 stuņdem. Dasasaceišona ekskursejai Rēzeknis Turisma informacejis centrā (tel. 26332249, e-posts: tic@rezekne.lv).

Latgaliskuo golda spēle “Čipierkstneits” Mērdzenē i Rēzeknē

Latgolys kongresa dīnā Mērdzenis kulturys nomā i Rēzeknis Centralajā bibliotekā interesentim ir vareiba izspēlēt latgaliskū golda spēli “Čipierkstneits”. Iz spēli Mērdzenē aicynoj latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i Pušmucovys biblioteka, bet Rēzeknē – poša biblioteka.

---

Latgolys Dīna Leivuonā

Leivuona nūvoda jaunuotnis iniciativu centrā “Kvartāls” 27. aprelī nūtiks Latgolys dīna. Pasuokuma laikā byus vareiba pīsadaleit vysaiduoka veida konkursūs puorbaudūt sovys zynuošonys par Latgolu, klauseitīs eipašuo gosta – Arņa Slobožanina –, stuostūs i muziciešonā, kai ari dazynuot vysaiduoka veida Latgolys jaunumus i aktualitatis.

Zynuotniskuo konference “Profesors Vitolds Valeinis ­– latviešu un latgaliešu dzejas pētnieks un teorētiķis”

Latvejis Universitatis 81. storptautiskuos zynuotniskuos konferencis gaitā 27. aprelī paredzāta ari atsevišķa dorba sekceja par Vitolda Valeiņa īguļdejumu latvīšu i latgalīšu aiļu (dzejis) pietnīceibā. Vaira par dīnys parādu skaiti ITE.

Daņči ar “Dyrbynim” Daugovpilī

Latgolys kongresa dīnys vokorā iz kūpeigu sadoncuošonu Augšdaugovys nūvoda kulturys centrā “Vārpa” aicynoj folklorys kūpa “Dyrbyni”.

Muzyka latgaliski – radeju stacejuos vysā Latvejā bīžuok

Kab itamā dīnā plotuok svieteitu Latvejis Republikys izaveiduošonys ideju, popularizātu Latgolys kongresa dīnys atzeimēšonu i leidza ar tū caltu latgalīšu pošapziņu, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” aizsuoc akceju par bīžuokys latgalīšu muzykys skaniešonys dīnu radejuos, rūsynojūt radeju stacejis vysā Latvejā koč vīnu dīnu godā bīžiek radeju rotacejuos ļaut izskanēt skaņdorbim latgaliski. Akceja nūteik pyrmū reizi i tamā pīsadaleit apsajāmušys kai komercialuos raidstacejis – Star FM, Radio SWH, Kūrzemis Radeja, Radeja TEV –, tai sabīdryskuos radejis – Latvejis Radeja 1, Latvejis Radeja 2, Latvejis Radeja 3 i Latvejis Radeja 5 – Pieci.lv. Skaņdorbs latgaliski reizi stuņdē, eipašs sveicīņa džinglys, intervejis ar latgalīšu muzikim – itī ir daži nu veidu, kaiduos raidstacejis, kas atsasaukušys pīsadaleit akcejā, atguodynuos par Latgolys kongresa dīnu i paleidzēs tū svinēt plotuok. Vaira dazynuošonai ITE.

Par apkolpuošonu latgaliski gataveiba moksuot vaira

Akceja i aicynuojums restoranim, kopejneicom i barim uopus Latgolys – nu 24. apreļa da 31. maja apkolpuot klientus, kurim ir eipaša akcejis nūzeimeite ar nūruodi “LTG +10 %” latgaliski. Itei nūzeimeite aplīcynoj, ka klients par apkolpuošonu latgaliski ir gotovs moksuot par 10 % vaira pi jau asūšuo riekina summys. Vaira par iniciativu ITE.

Latgolys turisma foruma ekspertu īpasazeišonys pasuokums “Esi i dori”

Eistynojūt i rysynojūt Latgolys kongresa rezolucejā īkļautūs vaicuojumus, Latgalīšu kulturys bīdreiba sadarbeibā ar Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibu organizej Turisma forumu latgalīšu kūpīnys lidereibys i pīdereibys styprynuošonai. Tys nūtiks 2. junī Lūznovys muižā, tok pyrmuo sasatikšona ar turisma nūzaris ekspertim byus jau 28. aprelī tīšsaistē. Tamā eksperti prezentēs turisma jūmys atteisteibys tendencis pasaulī i Latvejā, stuosteis par nūzaris vareibom sarežgeitajā geopolitiskajā i ekonomiskajā situacejā, runuos par teiklošonuos nūzeimi ari papildfinansiejuma dabuošonai. Tīšsaistē tū varēs vērtīs latgolyskongress.lv.

Latgolys viesturiskuos zemis karūgs

Atguodynuosim ari par kaidu eipašu nūtikšonu Latgolys kongresa gaiduos – Latvejis vaļsts prezidents 19. aprelī ar reikuojumu Nr. 1 “Par latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogu” ir apstyprynuojs latvīšu viesturiskuos zemis – Latgolys – karūgu (tymsi zyls ar boltu horizontalu streipi). Vaira par karūgu skaiti ITE.