Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals Lakuga.lv

Laikā, kod apleik ir cīši daudz muoņu viestu, ir cīši svareigi pošim taidys naradeit i navairuot. Nailgā laika periodā publiskajā vidē vairuokkuort ir izskaniejs redzīņs, ka dažaiduos Latgolys vītuos nav loba televizejis i radejis apraide, partū pīrūbeža dzeivuotuojim nav vareibys sovuos īreicēs regulari uztvert Latvejis viests i cyta veida puorraidis, kai ari klauseitīs radeju. Voi itys apgolvuojums ir voi nav da gola patīss, par tū raudzeja puorsalīcynuot portals Lakuga.lv.

Beidzamajā laikā publiski vairuokkuort tyka aktualizāts vaicuojums par vierszemis apraidis kvalitati Latgolā, eipaši pīrubežā. Tyka izsaceiti apgolvuojumi, ka apraidis kvalitate pīrūbežā vys vēļ ir cīši naloba, partū vītejī dzeivuotuoji jiutās daleji izolāti nu puorejuos Latvejis. Itys vaicuojums ruodejuos vysā interesants, kab tū papieteitu dziļuok i izprostu problemys saknis.

Vierszemis televizejis i radejis apraidi Latvejā nūdrūsynoj VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC). Sasazynuojom ar LVRTC korporativuos komunikacejis dalis vadeituoju Vinetu Sprugaini, kab raudzeitu saprast – deļkuo 30 godu piec naatkareibys atjaunuošonys vierszemis TV i radejis apraide vys vēļ nav izalobuojuse.

Eisumā par vierszemis apraidi i tuos kvalitati

Nu suoku juopaskaidroj, ka televizejis kanalu i radejis frekvenču pīejameibu dažaidūs Latvejis regionūs nūdrūsynoj tehniskuo puse, tys ir LVRTC aizdavums i raidorganizaceju pasyutejums. Nu tehniskuos pusis pakolpuojuma kvalitate, kū nūdrūsynoj LVRTC, ir cīši lobā leiminī, prūti, vysmoz 99,77% vaļsts teritorejis ir pīejams apraidis puorkluojums. Te Vineta Sprugaine dasoka, ka aptyvai 4% vaļsts teritorejis kluoj pūri, tys nūzeimoj, ka vītuos, kurys ir apdzeivuotys, bezmoksys vierszemis TV i radejis apraide aptver 99,87% vaļsts dzeivuotuoju. LVRTC reizi godā veic puorbaudis mierejumus vaira nakai 100 vītuos Latvejā, tok ari kasdīnā 24/7 režimā sekoj leidza tam, kab raideituoju tūrni, masti i tehnologiskuos platformys dorbuotūs atbylstūši atļautajai jaudai i raidorganizaceju pasyutejumam. Kai skaidroj Vineta Sprugaine, LVRTC tehniskuo daļa struodoj mudri i nareši var byut situacejis, kod radejis klauseituojs vēļ nav pamanejs kaidu tehnisku bādu, cikom Reigā jau nūteik problemys nūviersšona. Nu Reigys centra var dasaslēgt, dzierdēt i redzēt, kaida puorraidis kvalitate ir kai Daugovpilī, tai i sevkurā vītā Latvejā.

Sovpus vierzemis apraidis raidorganizaceju pasyutejumu veidoj Nacionalūs elektroniskūs plošsazinis leidzekļu padūmis (NEPLP) eistynuotuo strategeja i bezmoksys televizejis kanalu pīduovuojums, kai ari “TET” (īprīšk “Lattelecom”) moksys televizejis kanalu pīduovuojums. Bolstūtīs iz uzjāmuma strategeju, “TET” izavielej, kur i kaidys moksys programys tiks puorraideitys. Par pīmāru, Kruoslovys nūvoda Rūbežnīkūs moksys vierszemis TV apraide vyspuor nav pīejama. “Taipoš ari jaunais apraidis masts Skaistā, saskaņā ar pasyutejumu, nūdrūsynoj viņ bezmoksys TV programu i Latvejis Radejis 1, 2 i 4 programu izplateišonu. Vystik dzeivuotuojim ar lobom antenom izadūd “nūgiut” moksys TV programu signalu nu Daugovpiļs tūrņa, tok juosariekinoj, ka itam signalam, teiri nu tehniskuos pusis, tik tuoli nabyutu juoraida, deļtam var pamatuoti syudzētīs, ka signals ir puoruok “vuojs”, tok jam tī nimoz nav juobyut,” tai Vineta Sprugaine.

Sūli pa sūļam – kai reikuotīs, kab uzlobuotu vierszemis apraidi sovā saimisteibā

Pīci pamata sūli, kab saprostu vaini:

1. Apsavērt LVRTC sātys lopā, kur atsarūn jiusu saimisteibai tyvuokais apraidis tūrņs i nūregulēt antenu iz tūrņa pusi (ilustrativys kartis pīejamys ITE).
2. Apsavērt LVRTC sātys lopā pīejamuos ilustrativuos kartis ar apraidis tūrņu izvītuojumu (kartis pīejamys ITE), i saprast kaida veida vierszemis apraide ir pīejama jiusu pusē – moksys, bezmoksys voi obejis.
3. Puorsalīcynuot, ka antenys prīškā nav lelu dabeigu škieršļu. Pīmāram, ka antenys prīškā ir lels kūks, vosorā, kūkam salopojūt, apraide var pasaslyktynuot.
4. Puorsalīcynuot par antenys, vodu i vodu savīnuojumu tehniskū stuovūkli. Kai sevkura elektroniska īreice, ari antena var sasamaituot, tod ir juorauga atrast tehniskū specialistu voi juoīsaguodoj jauna antena.
5. Vysubeidzūt – puorsalīcynuot, ka antenys augstums ir vysmoz 10 metru (apmāram standarta lauku sātys jumts). Ka antena izvītuota lūga augstumā, apraide var byut slyktuoka.

Kotrys apraidis tūrņs raida videji 50 kilometru radiusā. Kū tuoļuok jiusu saimisteiba atsarūn nu apraidis tūrņa, tū vuojuoks var byut apraidis signals. Ka bolstūtīs iz apraidis karti, jiusu saimisteibā pavysam nūteikti juobyut lobai apraidei i vystik tuos nav, juosaver iz saimisteibā asūšajom uztveris īreicem. Pīmāram, ustobys tipa antenai var traucēt ari bīzys sātys sīnys voi telpu izvītuojums, kas līdz pavērst antenu iz tyvuokū tūrni.

“Cīši bīži dažaiduos saimisteibuos, i tys ir vysā Latvejā, na viņ Latgolā, teik izmontuotys pyrma 15-25 godu īguoduotys antenys. Juosaprūt, ka antena ir elektroniska īreice, kura navar kolpuot myužeigi, pi vysa tuo, antena teik pakļauta namiteigai laikapstuokļu ītekmei.

Mums ir bejušys syudzeibys, ka vakar vēļ ruodeja, a šudiņ jau naruoda, taitod vaineiga apraide. Vystik tī var byut cīši daudz īmesļu – viejs izkustynuojs antenu, nūsalītuojs i ar laiku puorlyuzs kaids kabeļu savīnuojums voi, pīmāram, laižūtīs snīgam, iudiņs ir sateciejs kabeļu savīnuojumūs, naktī sasaļs i, piečuok izaplešūt, tūs salauzs,” skaidroj Vineta Sprugaine.

Jei ari pastuosta cytu pīmāru, ka ir bejs gadīņs, kod uzjāmums syudzuos, ka īreice ir pavysam jauna, vystik radeju “nagiun”. “Tūlaik LVRTC puorstuovi puorbaudeja tehniskū pusi, kura paruodeja, ka problemom navajadzātu byut. Tehniskī cylvāki ari izbrauce iz konkretū adresi, izaruodeja, ka uzjāmumā eistyn ir jauns radejis aparats, vystik tam nav antenys, i uzjāmums atsarūn sātā ar metala jumtu, deļtam mozajam radejis aparatam napīteik uztveris jaudys, tei ir elementara fizika, par kuru cylvāki cytreiz vīnkuorši naaizadūmoj,” skaidroj Vineta. Vēļ cyts stuosts par syudzeibu nu dzeivuotuoju pusis – kaidu reizi vītejī dzeivuotuoji sasazynuoja pat ar televizejis puorstuovim ar syudzeibu, ka pīrūbežā nav vierszemis apraidis i cylvāki naredz televizeju. Izbraucūt iz vītys, palyka skaidrys, ka antena pagrīzta pret breineigi skaistu kūku, na tyvuokū tūrni. Vineta ari dasoka, ka vysbīžuok problemys ar TV i radejis apraidi ir vacuoka godu guojuma cylvākim, kuri poši navar izkuopt iz jumta i puorbaudeit, kaidā stuovūklī ir uztverūšuos antenys. “Es cīši aicynuotu bārnus i mozbārnus pīvērst viereibu tam, kaidā stuovūklī ir jūs radinīku uztverūšuos īreicis,” īsoka Vineta Sprugaine.

Geografiskī aspekti

Juojem ari vārā, ka ir atseviškys geografiskys vītys i aspekti, kuru deļ var byut traucāts apraidis puorkluojums.

Par pīmāru, ka sāta ir izvītuota īplokā, antena byus juoceļ augšuok, partū ka apraidis signals vīnkuorši īt puori konkretajai vītai. Vystik tei ir fizika, na apraidis kvalitate, i fizikys likumi vīnleidz dorbojās kai Reigā, tai Latgolā.

Vineta Sprugaine ari skaidroj, ka cylvāki nareši TV i radejis apraidi “līk vīnā maisā” ar mobilū teleponu puorkluojumu. Vystik mobilūs operatoru antenys nav tuos pošys, kurys teik izmontuotys radejai i televizejai. Mobilūs antenu puorraidis jauda ir krītni mozuoka, nakai TV i radejis tūrnim, deļtam tuos ir juoizvītoj bīžuok, i tūs uzstuodiešona ir pīteikami duorga prīca, deļtam mobilūs pakolpuojumu snīdziejs, pastotūt antenys, stryktai izviertej konkretā lokacejā asūšūs pakolpuojuma lītuotuoju skaitu. Dīvamžāļ taišni deļtam cytvīt ir pīejama, pīmāram, LMT moksys televizeja, a cytvīt nav.

Voi pīrūbežā lobuok uztver cytvalstu signalu, nakai Latvejis

LVRTC īvāroj Latvejis i storptautyskūs normativūs aktus i sovu darbeibu veic atbylstūši ES izsnāgtom apraidis atļuovem tai, kab signali sovstarpieji napuorsakluotu. Vineta Sprugaine smaidūt atguodoj vītejūs dzeivuotuoju stuostus nu Viļakys: “Viļakā cylvāki runoj, ka Krīvejis pusē ļauds ar prīcu klausūtēs Latvejis kanalu muzyku. Apraidis puorkluojums vīnaiž dorbojās obejūs vierzīņūs, deļtam cylvāki, kuri dzeivoj tyvajā pīrūbežā, var uztvert Krīvejis i Boltkrīvejis kanalus i ūtraiž. Svareigi ir pagrīzt antenu Latvejis vierzīnī,” tai Vineta Sprugaine.

Apraidis kvalitatis puorbaude iz vītys

Ari portalam Lakuga.lv beja vareiba kūpā ar LVRTC tehniskajim cylvākim izbraukt i pasavērt, kai nūteik apraidis kvalitatis mierejumi vysaiduos vītuos. Pyrma braucīņa Lakuga.lv veice aptauju sovūs socialajūs teiklūs, sekuotuojim aizdūdūt vairuokus vaicuojumus. Pasasokūt aptaujai, dazynuojom, ka leluokais vairums, t.i., 83% Lakuga.lv Instagram sekuotuoju kasdīnā patierej Latvejis radejis i televizejis kanalu pīduovuotū saturu. Gondreiž puse iz pusi, vys vairumam nūsaslīcūt iz atbiļdi “nā”, ir sasaskuoruši ar apraidis problemom. Vaicuoti par TV i radio kanalu saturu, vairums lītuotuoju atbiļdēja, ka pīduovuojums nav nalobs, tok varātu ari byut daudzveideiguoks.    

Vaicojūt skaiteituojim, par konkretom vītom, iz kurom Lakuga.lv i LVRTC byutu juonūbrauc, sajāmem vairuokys atbiļdis, tamā storpā ari Viļaka, Kuorsova i Augšdaugovys nūvods. Jemūt vārā, ka ari poši LVRTC nu vītejūs rūbežsorgu beja sajāmuši informaceju par apraidis traucejumim Kuorsovā, myusu celi vede iz Buozovu Ludzys nūvodā i Baļtinovu Bolvu nūvodā.

Pa daļai varbyut ari grybātūs sagaideit šokejūšus mārīreiču ruodeituojus, ka kaidā vītā apraidis kvalitate ir naloba, vystik LVRTC īreicis paruodeja, ka i Kuorsovā, i Baļtinovā, apraidis kvalitate ir 95 % i iz augšu. Tyka paraudzeits veikt mierejumus ari taišni pi Baļtinovys katuoļu bazneicys, i tī apraidis signala kvalitate beja drupeit nalobuoka, kas vēļreiz pīruoda, ka lela izmāra škieršli var byut kai barjera, deļkuo signala kvalitate ir slyktuoka.

Sacynuojums

Kai jau rokstā vairruokuort saceits – VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) nūdrūsynuotuo apraidis kvalitate atbylst normom, i aptver pat 99,87% vaļsts dzeivuotuoju. Vystik tys nanūzeimej, ka apraidis problemys navar rastīs. Pi vainis var byut eipaši laikapstuokli, nūvacuojušys voi napareizi pastateitys uztvieriejīreicis, moksys apraidis naesameiba i cyti īmesli. Deļtam vierzemis TV i radejis apraidis lītuotuoji teik aicynuoti vysapyrma sekuot “5 sūlim, kab saprast vaini”. Koč ari rešūs gadīņūs, vystik vaine var byut ari apraidis puorkluojumā, deļtam, sevkurs īdzeivuotuojs ir aicynuots sasazynuot ar LVRTC – +371 67108787; info@lvrtc.lv.