Recenzejis autore: Ulrika Ūpe (@vairak.par.gramatam)

Debeju bārnu literaturā ar komiksu „Sunāns breiveibā“ pīdzeivuojuse viesturneica, žurnaliste i latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne kūpā ar gruomotu muokslineicu Viviannu Mariu Stanislavsku. Pyrmais komikss latgalīšu volūdā, kam tikū veiksmeigi izpuordūta pyrmuo tiraža, izdūts zam latgalīšu kulturys kusteibys „Volūda“ spuorna. Atsasaucūt pīprasejumam, pi skaiteituoju jau tics gruomotys ūtrais laidīņs. „Sunāns breiveibā“ paradzāts suokumškolys i jaunuokūs klašu školānim.

Komikss īpazeistynoj ar kaidu jaunu puori – Annu i Juri, kuri montuojumā sajiemuši lauku eipašumu. Jī kūpā ar sovu četrkuojainū draugu Sunānu sasprīž puorsaceļt. Izaruoda, ka eipašumā jau dzeivoj ruņcs Toms. Obeju dzeivinīku sasatikšona, caur kurū vejās obpusejā naizaticiešona, puorsavērš pīdzeivuojumā, kura rezultatā jaunais puors daboj na tik sātu, nu ari saimis lūcekli.

Autoris komiksu atteista kai divejis sižeta linejis – nūdolūt pīaugušūs nu četrkuojainūs draugu „pasauļa“, tim reizi nu reizis sasateikūt (leluokā tīsā dzeivinīku baruošonys laikā), golvonū viereibu pīgrīžūt taišni sātys dzeivinīku paruodeišonai stuostā, kas veiksmeigi eistynuots, pasasokūt ryupeigi izstruoduotajim raksturim. Jo eipaši gribīs paslavēt viļteigū ruņci Tomu, kurs komiksā īnas sovvaleibu i humoru.

Pīsavieršūt sižetam, juosoka, ka tymā monomys ari puordzeivuotuos pandemejis sekys, kū paruoda jaunī ļauds, kuri struodoj nu tuoluma, sok: „mes tok varim struoduot nu sātys“. Izīt, ka komiksa puslopys nav utopiska īdūmuošona, bet vysu dreižuok „realitate“, kod dorba mobilitate ļaun pīsavērst latvīšam myužeigi dzeivajam vaicuojumam par lauki–piļsāta attīceibom sevī pošā – „vysod asu gribiejuse kuorteigu lauku sātu“ – soka Anna. Ite, ruodīs, ka svareigi pīsavērst komiksa nūsaukumā pīsauktajai breiveibai, kurā ir puorsaceļšona nu piļsātys vidis iz laukim, kū eipaši sajiut Sunāns, kuru niu vaira naīrūbežoj siksneņa, pi tuo komiksā teik puorbaudeita ari jaunuo sātmaļa drūšeiba…

Dūmojūt par „Sunānu breiveibā“, svareiga ruosīt tuo izaceļšona, tuo forma, vys tik daildorbam īsadevs sevī paglobuot vairuokus „atslāgus“, kas itū gruomotu padora skaiteituojam dasaistūšu.

Pyrmais i acimradzamais, saprūtams, ir latgalīšu volūda, kas tekstam dadūd kluotyn kulturys kuortu. Tekstā jiutams lapnums par latgaliskū izaceļšonu, kū komiksā seviški pauž ruņcs Toms. Volūdys faktors ir byutiskys ari lelais daļai skaiteituoju, tūs vydā maņ pošai – skaiteišona latgaliski beja vareiba sovim Reigā dzymušajim bārnim atkluot tū sovys izaceļšonys daļu, kas kasdīnā ir klusuoka. Svareigi ari, ka skaiteituojim, kuri saimē runoj latgaliski, ir vareiba redzēt reprezentaceju daildorbā, kas veicynoj kai latgalīšu pošapzinis, tai volūdys nūsastyprynuošonu, popularizejūt tū ari latvyski runojūšajā kūpīnā, kū vīgluoku padora izvālātuo dorba forma.

Komikss īzeimoj tū nareši bezpaleidzeigū sajiutu, kas var rastīs bārnā, par kura liktini vysā lem pīaugušī, atsaspīgeļojūt Sunāna saceitajā: „Mhm, kai parosti, lobuok zyna, kas maņ vajadzeigs.“ Taišni cylvāka sajiutu pīpiļdeitu dzeivinīku emoceju – beišonuos i nadrūšeibys paruodeišona – īnas sātā emocionalitati. Kai zeimiejumi, tai teksts taiseits eistyns, paruodūt lauku videi i vosorai rakstureigys ainys i kruosys, vys tik gruomotys varūni ar paviļkšonu iz zūba i zeimeigom grimasem īnas puslopuos kai ospruoteibu, tai pakaituovuošonu. Dzeivinīki sasaprasšona sovā vydā kai pa attaisa aizkoru iz kasdīnā nūglobuotū – na par veļti Sunāns pīzeimej: „Cylvāki tok nasaprūt, kū mes jim sokom,“ puslopom pagaisynojūt ari itūs „volūdys“ rūbežus.

Komiksā skaiteituojs izdzeivoj varūņu pīsamāruošonu vidis i apstuokļu pasameišonai. Tuo vyssa vydā svareiga, pa manim, ir ari bārna empatejis veiduošona, sasateikūt ar sātys dzeivinīka dasagiušonu saiminīkam, kas paruodeita gruomotā. Svareiga ir ari vīnys i tuos pošys nūtikšonys paruodeišona nu dažaidu pušu, jo komikss īzeimoj kai suņa Sunāna, tai kača Toma poziceju jaunajūs apstuokļūs i „īkuopšona ūtra kūrpēs“ var īt tolkā rysynuot streidus ari na viņ gruomotys puslopuos. Kas atsateic iz formu – komikss sastuov nu vizuala stuosta, kas papyldynuots ar tekstu voi runys laukumim – tai sauktajim runys balonim. „Sunāns breiveibā“ dūd cytaidu skaiteišonys pīredzi, tai kai teksts nav vīnā gobolā – ari biļdis ir daļa nu viestejuma, kurs mejās i „struodoj“ vīnā vierzīnī ar tekstu. Stuostnīki komiksā ir poši varūni i nūtikšonu atteisteibai skaiteituojs sekoj leidza caur varūņu dialogim, kurus vītom „puorraun“ biļdis, tom „runojūt“ pošom par sevi.

Puslopys ir kai aizasnauduse animaceja, kuru pamūdynoj skaiteituoja spieja īsadūmuot. Tys padareits kai ar varūņu pozu, tai apleicejuos vidis puorsameišonu biļdēs, kas īt vīna aiz ūtrys, taipat ari dažaidu grimašu paruodeišonā. Pi dorba teik na viņ skaiteituoja kognitivuo saprasšona, sakuortojūt i pa sovam īsadūmojūt biļdis, dalīkūt tom teksta nūzeimi, tok ari taiseita emocionaluo reakceja. Muokslineica V. M. Stanislavska „struodoj“ eistyn kai ar kameru, izalosūt „kadrus“ – šaļtim paruodūt kūpejū biļdi, šaļtim otkon izceļūt varūņu detalis. Pasamej ari biļžu „temps“, atvārumā kaitavojūt ar tū bīžumu i lelumu. Vizualī skanis simboli – kai smīkli ci traktora ryukšona – kotra skaiteituoja īsadūmuošonā skaņ cytaidi.

Turu nūceju, ka iz prīšku arviņ vaira redzēsim i saklauseisim latgalīšu bolsus īsalejūt Latvejis kūpejā kulturys saimē, tai obejom teikūt boguotuokom.