Roksta autore: Anna Rancāne

Par Latgolys pyrmuos atmūdys laika sabīdryskū darbineicu, politiki i pedagogi Agnesi Garijuoni (1897–1979)

Tagad, 21. godu symtā, kod politikā sīvīte ir ījāmuse nanūlīdzami augstu vītu, kod Latvejis parlamentā dailais dzymums ir vaira nakai trešuo daļa, gryuši pat īsadūmuot, ka pyrmajuos Latvejis Republikys Saeimuos sīvītis nimoz nabeja puorstuovātys. Tik 4. Saeimā 1931. godā īvielēja vīnu deputati – Bertu Pīpiņu (Demokratiskuo centra parteja).

Voi tys nūzeimej, ka sīvītis tūlaik beja politiski naaktivys? Nibyut nā! Satversmis sapuļcē (1920. godā) struoduoja 6 deputatis, pi tam, divejis nu jūs beja īvālātys nu Latgolys – Valerija Seile un Apolonija Laurinoviča. Sovukuort Saeimys vieliešonu sarokstūs sīvītis beja puorstuovātys vysūs apgobolūs, pi tam, juos naatlaideigi balotiejuos otkon i otkon, tok ni reizi natyka parlamentā īvālātys. Īmaslys beja tys, ka nu 1922. goda tyka maineita pastuovūšuo vieliešonu sistema – īvīsti grūzamī saroksti, kur sevkurs vālātuojs kotrā sarokstā varēja izstreipuot sev napateikamus kandidatus, kai ari vēļ pīraksteit kluot kandidatus nu cytu sarokstu. Dīvamžāl taišni sīvītis beja tuos, kurys nu sarokstu tyka streipuotys vysvaira.

Ari Latgolys vieliešonu apgobolā beja izcylys, gudrys, sabīdriski aktivys sīvītis, kurys ik reizi pīsadaleja Saeimys vieliešonuos, tok juos navarēja puorspēt kandidatus veirīšus i tikt īvālātys Saeimā. Radzamuokuos nu jūs beja Valerija Seile un Agnese Garijuone – leidzgaitneicys, draudzinis, Iiktiņa bīdris, pedagogis un jaunuotnis audzynuotuojis. Par Valeriju Seili ir raksteits vairuok, deļtam itū reizi stuosts byus par Agnesi Garijuoni, interesantu, daudzpuseigu, bet moz zynomu i napeļneiti pīmierstu personeibu.

Stypruo Garijuoņu dzymta

Nu fotografeju verās vīnkuorša, pat asketiska sīvīte. Nikaida sīviškeiga koketuma, ryupeigi nu pīris atglausti moti, tymsa, attureiga kleita, bet ocu skatīņs viereigs un sylts, uzticeibu rūsynūšs. Tei ir Agnese Garijuone (ari Agnese Gari-Juone) piec dzimšonys aplīceibys Pokrotniece. Dzymuse 1897. goda 19. martā Domopolis (tagad Bierzpiļs) pogosta Bierzīšūs, zemnīku Teklis i Tadeuša Garijuoņu (Pokrotnīku) saimē.  

Bierzīšu sādža atsarūn Lubuona azara kluonu molā, īdzeivuotuojim kotru pavasari beja juosaceinej ar iudiņa plyudim, kuri bīži viņ aizskoluoja pūrā apsātūs zīmuojus, ratums nabeja ari vosorys plyudi. Beja godi, kod vysa sādža cīte bodu, – tai sovuos atmiņuos, kas veļteitys muotis pīmiņai, roksta Agnese Garijuone. (Katōļu Dzeive, 1936, Nr.6). Bierzīši ir juos muotis Teklis dzymtuo sādža, tāvs Tadeušs Gailums beja īguotnis nu Nautrānu pogosta Jaunūs Gailumu, piec kuozu puorguojs sīvys uzvuordā. Tekle nu treju meitu ir bejuse vacuokuo. Lauleibā dzymuši 11 bārni, nu kurūs seši myruši bierneibā, izdzeivuojušys treis meitys un divi dāli. Bārni tyka audzynuoti styngrā katuoliskā gorā, kai reitūs, tai vokorūs vysa saime kūpeigi skaiteja lyugšonys, muote bejuse styngra un nu lyugšonu navarēja izagrūzeit. Poša jei kotru reitu suoce ar gareigom dzīsmem, bet bejuse ari lela tautysdzīšmu zynuotuoja, nu muotis boguoteiguo dzīšmu kruojuma Agnese pīrakstejuse ap 700 dzīšmu, kurys atdavuse profesoram Pīteram Šmitam.  

Muote bejuse tei, kura saprotuse izgleiteibys lelū nūzeimi sovu bārnu dzeivē un syutejuse školā ari meitys, preteji tuo laika uzskotim par sīvīšu izgleiteibu.

“Pa napōrbraucamim celim, pa celim, iz kurim zyrgi sleika, muna mōte ar sveša raksteitu lyugumu dūdās iz Rēzekni, kur beja nūdybynōta Tērdznīceibas skūla. Bazneickungs Pōvuls Tukišs paleidz šai energiskajai mōtei un 1909. godā dālu Jōni īvītoj Tērdznīceibas skūlā, pēc goda meita Anna īzastōj šyušonas skūlā Daugovpilī, un vēļōk ari es teiku Rēzeknes sīvīšu gimnazijā. ” (Rūkroksts. Skūluotuojas A. Garijuones atmiņas “Muna dzeive”, 1969. g. 25. janvarī, Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojums)

Prāvests Puovuls Tukišs (1876–1919) ir bejs vīns nu tūs Latgolys katuoļu gareidznīku, kurim ryupēja tautys izgleituošona. Jis beja sabīdrysks darbinīks, rakstnīks, Nikodema Rancāna un Franča Trasuna leidzgaitnīks. Pīterpiļs Goreigajā seminarā jis īpazeist daudzus Latgolys Atmūdys darbinīkus. Bazneickungam Tukišam ir leli nūpalni latvīšu volūdys izkūpšonā un aizstuoviešonā kai Rēzeknis draudzē, kur 1902.–1908. g. struodoj par vikaru, tai Bieržu draudzē (1908–1915), kur dybynoj bīdreibys un kruojaizdevu kasu, zemstis slimineicu, atbolsta talanteigus jaunīšus, mudynojūt jūs īgiut izgleiteibu. 

“Jis bīži sauc pi sevis vacōkus, kuru bārni beiguši pogosta skūlu, uz puorrunom par bārnu syuteišonu augstuokōs skūlōs. Kaut gon Bēržus nu lelōkō skūlu centra – Rēzeknes – škir vaira nakai 50 km ar slyktim celim, pūrim i mežim, tūmār vairōki saiminīki, prāvesta pīrunōti, uzajam garō ceļa gryuteibas un, pajāmuši leidza poša Tukiša sagatavōtūs lyugumus un atsauksmes, vad sovus bārnus uz Rēzekni. P. Tukišs vēreigi sekoj skūlānu gaitom. Svātku breivlaikūs jis tūs aicynoj pi sevis, apsavaicoj par sekmem un materialim apstōklim, dūd nūrōdejumus un padūmus, kai dzeivōt, un na reši snādz ari materialu atbolstu. (..) Pravestam Tukišam pīsanōk ari tei atzineiba, ka jis Bēržu draudzes katōļus pōrlīcynoj par meiteņu mōceišonas napīcīšameibu, jo leidz tam Bēržūs, taipat kai vysas Latgolas vīnkōršajā tautā, ir vaļdejuse dūma, ka meitiņu eistō vīta ir tikai mōjōs, tōpec jōm nikaidys skūlys nav vajadzeigys. (Broks J. Katōļu bazneicas lūma Latgolas izgleiteibas laukā. Acta Latgalica VIII, Rēzekne, 1993)

Bruoļa bolsts

Sovdabeigs ir Agneses bruoļa Juoņa Garijuoņa dzeivis guojums. Piec Rēzeknis Tierdznīceibys školys beigšonys 1914. godā jis īsasatuoj Pīterpiļs Goreigajā seminarā, bet juo liktiņs un gareidznīka ceļš nav vīnkuoršs. Tys ari līcynoj par Garijuoņu saimis lūcekļu dvēselis jiuteigumu, dziļū inteligenci un sovstorpejū sapratni, ar kaidu jī baļsteja cyts cytu.  

“Lelā sajyusmā J. G. mocos seminārā divus godus, veļok jys izsoka šaubas par sovu aicynojumu bazneickunga omotam, bet nusamirinoj un turpynoj moceitis. Sabryuk Krivijas vaco ikorta, J. G. atbrauc dzimtinē vosoras atpyutā un atpakaļ vairs tikt navar. Leliniki uzsok goreidzniku vojošonu. J. G. bag por fronti un teik Viļņas goreigā seminārā; pec goda atsagriž un isastoj Aglyunas goreigā seminārā. 1921. g. J.G. isvetej par bazneickungu. Pyrmō draudze kurā J.G. pylda goreidznika pinokumus ir Leiksna, tad Ag!yuna un veļok Kroslova. Bazneickunga pinokumus pyldut jam mocās versā šaubas par pinoceigu goreidznika omota piļdeišonu un pec 2 godim, 1924. g. pavasari jys nuspriž atsasaceit nu bazneickunga pinokumu piļdeišonas ar porliceibu, ka strodojut kai školotojs, jys spes nest vairok gaismas sovim tautišim. Dvēselē J. G. pordzeivoj dramatizmu un ir breižim tyvu pašnoveibai, bet jo dveseles pordzeivoiumim sekoj jo mosa, studente Agnese, kas jū numirinoj un paleidz isareikot školotoja vitā K. Skrindas VI. kl. p-školā Kokorovā kupā ar utru mosu školotoju Annu.  J. G. teik ivalats par Jaunlatgolas apriņķa školu vaļdes lucekli, ar vysu dedzeibu nusadud na tikai školas bet ari sabidriskam dorbam: strodoj piaugūšu kursus, sareikoj prikšlasejumus un teātra izrodes, organizej kuļturveicynošonas bidreibu un 1928. g. Tiļžas pogosta idzeivotoji ivelej jū pogosta padumē par prikšsadatoju. J. G. ceinas ar pogosta veiru nataisneigu reiceibu un ar vysu sirdi aizsorgoj nabadzeigokūs pogosta idzeivotojus. Straujo un aktivo darbeiba natikai školā, bet ari sabidryskā dorbā salauž jo veseleibu un 1928. g. decembri J. G. nupitni saslymst. Uzmaneiga mosas Annas kupšona uztur broļa vojū veseleibu, bet dyluņa slimeiba vojinoj organizmu. Slimeibu sekmej J. G. ikšeji pordzeivojumi. Jys brauc uz Viļānu klusteri un te palik vairokas dinas. Te jys nulem otkon grīztīs pi pristera omota izpiļdeišonas. Dziļā sajūsmā un sirsneigā pateiceibā augstokai goreigai verseibai par jō uzjemšonu atpakaļ katoļu saime, jys dūdas Reigā 16. februāri; te nuklyust Reigas I. piļsatas slimneicā. Orstu izmekleišona nudeve liceibas, ka J. G. veseleibas stovuklis nav lobojams un tamdēļ jo mosa Agnese (Daugavpiļs školotoju institūta školotoja) porvad jū 9. martā Korsovā un nu turines školā. Nasaskotut uz vvslelokū ryupeibu kupšonā, J. G. pec padejo brauciņa vairs nasacele nu gultas un 19. Aprelī  aizmyga uz vysu myužu. Jau slimeibas gultā jys teik vaļā nu jo dveselē isasakņojušom šaubom. ” (“Latgolas Škola”, 1929.05.01.)

Dzeivi veļtej Dīvam un školai    

Tuo laika izcyluokajuom Latgolys sīvītem – Seilei, Garijuonei, Laurinovičai, Bricei i.c. beja daudz kas kūpeigs. Speitejūt finansialom gryuteibom un sabīdreibys aizsprīdumim, jom izadeve dabuot augstuokū izgleiteibu. Iz sabīdreibys oltora juos  zīduoja vysu, ari personeigū dzeivi i saimis laimi. Īspiejams ari, ka tuo laika patriarhalajā sabīdreibā beja moz veirīšu, kuri byutu ar mīru saisteit sovu dzeivi ar sabīdriski aktivu sīvīti, kura sovu laiku veļteitu na tik saimei i bārnu audzynuošonai, bet ari izgleiteibai i sabīdryskajim pīnuokumim. Agnese Garijuone par sevi roksta, ka jau agrā bierneibā asūt sevī sūlejusēs naīt pi veira i dzeivuot tai, kai juos svātuo aizbiļdne Agnese. Tok juos mierkis ir vēļ augstuoks – kliut par školuotuoju. “Saulainōs vosoras dīnōs slēpūs aiz škyuņa kūkim, skaiteju pōtorus un praseju sovu patroni Agnesi, lai maņ paleidz gūdeigi nūdzeivōt, lyudžūs sv. Jaunovu Mariju, lai jei ir maņ par mōti, sorgoj mani nu vysaida kārdynōjuma. Sūlejūs vysu dzeivi kolpōt Dīvam, pate īgyut izgleiteibu un pec tam mōceit cytus. Septeņu godu vacumā kūpā ar brōli Jōni devūs uz Domopoles pogosta skūlu. Pogosta skūlā mōcejōs leli puiši, kurim jau beja jōīt karadīnestā. Tanī laikā meitiņu īšona skūlā beja naparosta līta. Skūlōtōjs Razberevs nūsādynōja mani pyrmā sūlā, kura vērsejō mola snēdzēs maņ leidz acim.” (Rūkroksts. Skūluotuojas A. Garijuones atmiņas “Muna dzeive”, 1969. g. 25. janvarī, Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojums). Agnese atzyna – jai ir bejušys dusmis, kod školuotuojs Razberevs, jū paslavēt grybādams, sacejs juos muotei: “У Агне такая же голова как у мальчика.” (Agnesei taida poša golvai kai puikam – krīvu vol.)

“Maņ beja dusmas par puiku cyldynōšonu, jo skūlā es puikim paleidzeju atrysynuot uzdavumus  un dažim pat uzraksteju sacerejumus. Skūlā latvīšu volūdā runōt nadreiksteja, beja taids uzroksts pi sīnas. Latvīšu volūdā laseit mani mōceja muna krystamōte Marta (pi rateņa, lyugšonu grōmotā). Vālōk īsamaneju raksteit latvīšu volūdā drukōtim burtim, pōrraksteju goreigas dzīsmes, pec kurom beja lels pīprasejums.”  (Rūkroksts. Skūluotuojas A. Garijuones atmiņas “Muna dzeive”, 1969. g. 25. janvarī, Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojums)

Piec pogosta školys beigšonys Agnese turpynuoja izgleituotīs Rēzeknes privatajā (Sevko) gimnazejā, kas ari tūlaik nabeja parosta līta. Gon morali, gon finansiali jū atbaļsteja bazneickungs Tukišs. 1917. godā jei beiguse gimnazejis pylnu kursu (septenis klasis), bet ostoitū – pedagogiskū klasi – sv. Katrīnys sīvīšu progimnazejā Petrogradā. Itys ir nūzeimeigs laiks Latgolā, ar kongresim un politiskom diskusejom, bet Agnesis atmiņuos tys naatspīgeļoj, acimradzūt jei ir par jaunu.

Školuotuoju kursu dvēsele  

Jau školys laikā Agnesei nūsastyprynoj dūma byut par školuotuoju, deļtam 1920.-1921. godā jei apmeklej vosorys breivlaika školuotuoju sagatavuošonys kursus Reigā. 1922.g. īsastuojuse LU Filologejis i filozofejis fakultatis divgadeigajā Pedagogejis nūdaļā, piec goda puorguojuse iz četrgadeigū nūdaļu. Agnese Garijuone struoduojuse par školuotuoju vairuokuos vītuos Latgolā un Reigā, bejuse pasnīdzieja un direktoris vītneica Daugovpiļs Školuotuoju institutā (1923-1933), inspektore Ludzys valsts gimnazejā (1933-1935) un Daugovpiļs 1. vaļsts gimnazejā (1935 – 1940). 1940 – 1943 godā jei ir školuotuoja Rēzeknis vaļsts gimnazejā un komercškolā.  Agnesis Garijuonis dorba spiejis ir apbreinojamys, jei i prasmeigi organizej školu dorbu, i ari socialū dorbu – paleidzeibu tryukumā tykušim cylvākim – 1928. goda plyudūs i tim sekojūšajā naražā, kai ari kara laikā.

Piec 1917. goda, kod Latgolā tryuka latvīšu tauteibys školuotuoju, Agnese Garijuone beja vīna nu aktivuokūs školuotuoju sagatavuošonys kursu organizātuoju i vadeituoju. Īspaideigs i skaists ir kaida kursu daleibnīka atmiņu stuosts par školuotuoju kursim Bierzpiļs pogosta Pulinovā, 1917. gods oktobra suokumā. (Zīdūnis, Nr.4 (01.11.1927)) Pulinovys muiža atsarūn tūreizejuo Jaunlatgolys apriņka Bierzpiļs pogostā.  

“Nasaskotūt uz lelū attālumu nu dzelzceļa pīstātnem Pulinovā sabrauc skūļneicas nu pošim attolokim apvydim: Leiksnas, Neicgales, Leivonim, Rēzeknes, Bolvim un vītejos, kūpskaitā ap 60. Dorbojās divi grupas skūlotojas Agneses Gari-Jones vadeibā. Kursim moceibas leidzekli ļūti aprūbežoti, bet Ag. Gari-Jone tūs savoc nu apkortejom skūlom, sajam zīdojumus un ari pate kūpā ar skūlnīkim tūs pagatavoj. Dorbs rit bez seviškim traucējumim, īreikoj ari kūpadynošonu, vysi audzēkni vysūs dorbūs jam dzeivu daleibu. Dorba sokumā īsarūn bgs Skrinda un īsvētej kursu moju. īsvēteišonas dīnā dziļa sajūsma un korsta vēlēšonos strodot, izaveidot ētiski, estētiski, intelektuāli un fiziski.”

1918. godā vuocīši okupej Latgolu, leidz ar tū kursu daleibnīkim suokuos gryuti laiki, tryukst puortykys, leidzekļu tryukuma deļ kursus atbaļsteit navar ari kursu uzturātuoja, Latgolys školuotuoju savīneiba. Te vajadzēja pīlītuot gon atjauteibu, gon drūsmi, lai uzturātu kursus un īsuoktū dorbu veiksmeigi pabeigtu.

“Skūļneicu satiksme ar mojom pārtraukta, portyku nu dzymdynotoju mojom sajimt nav īspējams, draud bods, ari te kursu vadeitoja atroda izeju, pivadūt nu sovu vacoku mojom portvku vysom skūļneicom, kuras dzeivoja kūpdzeivē. Nasaskotūt uz vysim materialim traucējumim, dziļā saskaņā skūlotojas ar skūlneicom dorbs rit piteikuši normāli, un maja mēneša beigās nūteik porbaudejumi, uz kurim īsarūn bgs Kazimirs Skrinda. Pēc porbaudejumim kursantes izvad Ostrovska lugu „Uz slīkšņa pi dorba”. Šū lugu tāloj tikai skūļneicas un skūlnīki, publikas sasalosa ļūti daudzi, tūs skaitā ari vocīšu komendants. Savoktā nauda dūd īspēju toloku apvydu skūlneicom nūkliut mojos.”

Pādejuo stuosta epizode aizkustynūši līcynoj, ka Agnese Garijuone prota īgiut sovu audziekņu uzticeibu i mīlesteibu.

“Pādejā vokorā, kad pēc vokora lyugšonas kursu vadeitoja aizit, skūļneicas, skūļnīki naizkleist, sāk skali raudot, bgs Kazimirs Skrinda mēginoj mīrynot, bet skūlāni tūmār palīk kūpā lyugšonas klasē. Blokus ustobā asūšā Ag. Gari-Jone navarēja tū nadzērdēt un veļ reizi atsagrīze pi kursantem, pēc viņas uzrunas un sūlejuma ari nokūšā godā godot par šūs kursu turpynošonu un darbeibu, kūpā ar viņom vysi klusu dūdās uz nakts dusu. (..) Ši kursi daudzim paliks neizdzēšamā atmiņā ar pašaizlīdzeigū kursu vadeitāju Agnesi Gari-Jon, viņa prota pazeit jaunotni un ari aizraut sev leidz, tamdēļ daudzeji kursu daleibnīki uzajēme strādāt tautas izgleiteibas laukā kai skolotāji.”

Par gryuteibom, kaidys beja juopuorvar kursu vadeituojim, līcynoj ari kaida Agneses Garijuones viestule Latgolys školuotuoju savīneibys vadeituojai Valerijai Seilei 1917. goda 13. novembrī:  “Augsticinejamo Jaunkundze! Laipni lyudzu pasapyulejat izmeklēt «karasina» caur Rēzeknes Aprinka Zemstvu, i tai pat cukra, šos divi lītas ir napīcīšami vajadzeigas. Na mozok vajadzeigas gromotas; es Rēzeknē daboju tikai 20 ekzemplaru teorijas rēkinošonas un 9 ekzemp. «Malinina Buren», 1 ekz. kult- vēstures Znoika, tur palyka vairok pi Sereševsko, bet es naatsadrūšynoju jemt vairok ekzemplaru tamdēļ, ka nazynoju vai byus atteiceiga, vēl lyudzu atsyutat programu. Uz školotoju jkdzi Zibu es niko naasmu rakstejuse, ceru ka Jaunkundze par ītu dūmoj un sovā laikā dabos atteiceigu gromotu dēl školotoju kursu. Vēl aizajem tikai divi školneicas, benkus i goldus jau ītaiseja, varatu sokt aizajemšonas, tagad dūmoju, ka dreizā laikā sabrauks, par tū ka ceļš lobojās. Palīku ar dziļu cīnu, Agnese Garijon.” (“Latgolas Škola, 1936.06.01.”)

Sorkonais terors

Sūlejumu – turpynuot kursus ari nuokamajā vuiceibu godā A. Garijuone naaizmiersa, 1918. g. septembra suokumā kursi nūteik Bolvūs, katuoļu draudzis sātā, te pīsadola ap 40 kursantim. Kursūs dorbs rit normali leidz 1919. goda februara mienešam, bet lelinīku vaļdeibai napateik Agnesis darbeiba styngri katuoliskā gorā, tī suoc juos vojuošonu, leidz ar tū kursu vadeituoja spīsta Bolvus atstuot, kursu darbeiba ar tū teik puortraukta. Lelinīku laikā, 1919. godā Garijuoņu saimei beja juosagloboj mežūs, jo itū saimi vysi pazyna kai ticeigu un nūteiktu lelinīku pretineicu, kas tū naslēpe ari publiski. Sovuos atmiņuos Agnese roksta: “Kod uzaicynōta īsarodu Izgleiteibas nūdaļā, komunists Jōņs Opyncans pacēle pret mani revolveri, es tū izsytu Opyncanam nu rūkas un teiču : “Jōņ, nasasteidz, tev vēļ pītiks laika mani nūšaut” – un izskrieju pa durovom ōrā. Ar Jōni Opyncanu bejom sasatykušīs kūpejūs jaunōtnes sareikojumūs Petrogradā – kūpā dzīdōjam un doncōjam. ” (Rūkroksts. Skūluotuojas A. Garijuones atmiņas “Muna dzeive”, 1969. g. 25. janvarī, Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojums)

1919. godā Agnese spīsta globuotīs, jo lelynīki draud jū nūgalynuot. Žurnalā “Katōļu Dzeive” 1931. goda 1. janvāra numurā Agnese Garijuone roksta par tū, kai jei breineigi izagluobuse nu lelynīku vojuošonys. Jei poša atzeist, ka vysod nosuojuse sev leidza Rūžukrūni, i tys jū vairuokys reizis pagluobs nu drūšys nuovis.

“Vysā leliniku vojošonas laikā, ružukrunits beja man vyslelokajs un vinigajs dzeivibas aizsardzības irucis un gora drusmes leidzeklis.”

Piec padūmu okupacejis 1940. godā Garijuoņu saimei otkon draudēja brīsmis. 1941. godā bruoli Jākubu ar sīvu Tekli i sešim bārnim izvede iz Sibireju. Par gaidomū Agnesis un Valerijis Seilis arestu dazynoj Valerijis muosiniškys dāls Kazmers, jis paspiej obejis sīvītis breidynuot. Valerija i Agnese, puorsataisejušys par vecineitem, paslapyn atstuojušys Rēzekni, kaidu laiku, leidz pat vuocīšu īīšonai, dīnuos globuojušuos Līpūru mežā natuoli nu Kļovu, nakts puorlaizdamys klāva augšā. Kara beiguos, 1944. goda 24. junī, Agnesis bruoli Ontonu nūslapkavuoja bandits. Agnese ar muosu Veroniku devēs biegļu gaituos iz Zemgali.

Sīvīšu tīseibu aizstuove

Latgalīšu presē, jau suocūt ar laikrokstu “Dryva”, ari žurnalūs “Katōļu Dzeive”, “Sauleite”, “Latgolas Škola” i.c., īspīsti daudzi Agnesis Garijuonis (pseidonimi Pūrmalīte, Bolyune, A.G.) roksti par pedagogejis un sīvīšu, eipaši katuoļticeigu sīvīšu tīseibu vaicuojumim, stuosteni par moralis temom, bazneicu draudžu dzeivi. Stuostu golvonuo varūne vysbīžuok ir lauku sīvīte, kura napasakļaun apleicejuos sabīdreibas spīdīņam izīt pi veira. Morale ir taida – nav kauns byut vacmeitai, veļteit sovu dzeivi Dīvam, sabīdreibai un izgleiteibys īgiušonai. Acimradzūt, Agnese Garijuone te dūmuojuse ari par sovu dzeivi.

Sovūs rokstūs Agnese Garijuone muok byut ari osa, ceineidamuos pret sabīdreibys nabyušonom un politiskajim pretinīkim, it seviški Progresīvū apvīneibu jeb t.s. progresistim.

“Vairōkas reizes nôcēs laseit progresistu avīzē “Jauno Straume” sīvīšu nūlomošonu par tymsom bobom, napraškom un t. t. (..) Vasalus 15 godus latvju sīvīte jau bauda vīnaidas tīseibas ar veirīti, vasalus 15 godus ir nūstrōdojuse, vysūs orūdūs gûdam veikuse sovus pinōkumus, veikuse na slyktôk par veirīti un tūmār tu vēļ nūlomoj tī, kurus sīvīte ir dzemdejuse, izauklējuse, veļtejuse tim daudz sovas veseleibas un pastoveigu godeibu par sova dāla, brôļa, plemenīka gaišoku nokūtni. Ir tok visim zynoms, ka Latgolas lauku sīvītes, na tikai môtes, bet ari mosas un cioces godu simtinim ir môcejušas sovus dālus tykumeigai dzeivei — darinojūt tautas dzismes, mōcūt grômotu laseit, syutût skūlos, atsasaceidamas pošas nu ikvīnas ērteibas, lai tikai myusu veirīši ïgyutu izgleiteibu. Vai šaida atpakaļrôpôšona pīdar nūsaukumam progress, tys ir, uz prīšku īšona, jaunu dzeives un atteisteibas atziņu rasšona? Jôsoka, ka nā. Te līkuleigi jaunus pogonisma paudēju pīsovynôtais vords progress, pajimts, lai cylvākus maldynôtu, tikai vōrdūs rodeitu, ka šī grib cilvēci uz prīšku vest pi lobôkas dzeives, uz gaišoku nokūtni, bet patīseibā ir atpakaļrāpuli, kas nūmalnoj vysu tū, kas myusu tautu, myusu vaļsti gūdā ceļ un atteisteibā vad uz prīšku. Jī nūmalnoj dīvbejeibu, ticeibu, pauž naida un nasaticeibas goru tautā, kas vysai myusu vaļstei, it sevišķi Latgolas īdzeivōtojim, nôk par ļaunu, topēc progresistu nūlomotos Latgolas sīvītes progresistim, kai tykumeibas apkarôtôjim un pogonisma uzskotu apsāstim, nav veļtejušas sovu uzticeibu un esit pôrlîcynôti, ka ari uz prīšku tū naveļteis.” Pūrmalite. (Katoļu Dzeive, Nr.3 (01.03.1934))

1931. goda 10. martā registrāta Katuoļu sīvīšu centraluo bīdreiba, Agnese Garijuone ir bīdreibys prīšksādātuoja. Piec treju godu, 1934. goda 14. augustā Aglyunā bīdreiba sareikoj pyrmū Latvejis Katuoļu sīvīšu kongresu, kurā pīsadaleja 300 sīvītis nu 37 katuoļu draudžu. Kongress pījēme 17 rezolucejis – par sīvīšu tīseibom, bārnu katuolisku audzynuošonu, tīseibom iz izgleiteibu i.c.
1. Lyugt vaļdeibu i vest škērtu mōceišonu un audzynōšonu meitenēm un
zānim vysôs vydus un orūdskulōs un ari V. un VI. pamatskūlu klasēs.
2. Katoļu bārnu audzynōšonu skūlôs jôsaskaņoj ar katoļu bārnu audzynōšonu giminē.
3. Katoļu bārni skūlōs jōaudzynoj piļneigā saskaņā ar Katoļu Bazneicas
môceibu.
4. Katoļu bārnu audzynōtôjim skūlōs jôbyut lobim katolim, kuri ir sovas katoļu ticeibas pīnōkumu kōrteigi piļdeitôji.
5. Vysōs skūlōs, kuras apmeklej vairums katoļu bārnu, skūlas prīkšnīkam- prīkšneicai, direktoram-direktrīsei jōbyut praktizejūšīm katolim.
6. Lyugt vaļdeibu atvērt bārnu patversmes, bārnu dôrzus bez pajumtes
palykusîm un vacōku vojotim bārnim.
7. Sīvīšu izgleiteibas paceļšonai organizeit un uzturēt papyldu skulas.
8. Atvērt sīvīšu orūdskūlas: šyušonā, ausšonā, adeišonā un c, atvērt môjtureibas skūlas un dažaidu teorētisku zynôšonu môceibas kursus.
9. Sīvītes glōbšonai nu bezdorba un klaidūneibas lyugt vaļdeibu atvēlēt
leidzekļus sīvīšu dorba mōju ceļšonai un dorba organizeišonai.
10. Tykumiski pagrymušū sīvīšu glōbšonai atvērt lobošonas mōjas, kas
nūdūdamas styngrâ mūķeņu uzraudzeibā.
11. Bez pajumtes palykušōm sīvītem, naspējneicom, ceļt sīvīšu atpyutas nomus.
12. Organizeit dorba apgôdes biroju.
13 Nûdybynōt padūmdūšonas punktus môtem.
14. Sasaukt konferences môtem ar prīkšlasejumim par veseleibas kūpšonu un bārnu audzynošonu.
15. Atceļt veirīšu privilēģijas vītu ijemšonā un cenzeišonā.

16. Sīvīšu praseibu un dūmu izteikšonai vālams pastōveigs menešroksts.
17. Kongresā pījemtōs rezolūcijas uzdūd izvest dzeivē Katoļu Sīvīšu Centrālai bīdreibai.
(Katōļu Dzeive 1933. Nr.11.)

Sociali nūzeimeiga I drūsmeiga ir rezoluceja Nr.15. Tamā laikā beja parosta līta, ka  veirīši ar mozuoku izgleiteibu ījēme olguotys vītys, bet sīvītis ar leluoku izgleiteibu beja bez olguota dorba. Vairuokim školuotuojim veirīšim Tautškolu cenza komiseja pīškeire pylnys školuotuoju tīseibys ar zamuoku izgleiteibu nakai školuotuojom — sīvītem, bet vairuokys školuotuojis sīvītis natyka cenzātys par pylntīseigom pamatškolys školuotuojom. Bezdarbnīku dīnys atolguojumā, vīnu dorbu vīnaiž struodojūt, veirīts sajēme leluoku olgu, bet sīvīte – mozuoku atolguojumu. Katuoļu sīvīšu kongresa delegatis drūsmeigai īsastuoja pret itū kuorteibu, kū maineit gon beja cīši gryuši.

Saeimā naīvielej

Agnese Garijuone balotiejuos vysu breivvaļsts Saeimu vieliešonuos Latgolys Kristeigūs zemnīku partejis sarokstā, dīvamžāl naveiksmeigai, koč ari par jū nūdūtūs talonu (bolsu  skaits) nabej mozs. (dati – Ineta Lipša. “Viena. Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture Latvijā 1922 – 1934” 2022.) 1. Saeimys vieliešonuos 1922. godā – 42 126, tok saroksta līders Fraņcs Trasuns sajēme 49 124 talonus. 2. Saeimys vieliešonuos 1925. godā kandidēja 12 sīvītes (1. Saeimā – 14, nu tūs 8 nu Latgolys), nu Latgolys tik divejis – Garijuone Kristeigūs zemnīku sarokstā un Valerija Seile (Latgolys zemnīku parteja). Garijuonis savuoktūs talonu skaits beja 25 672, bet partejis saroksta līderam, veiskupam Jezupam Rancanam – 39 026.  3. Saeimys vieliešonuos 1928. godā Agnese Garijuone startēja Kristeigūs zemnīku un katuoļu kandidatu sarokstā, kur otkon uzvarēja Jezups Rancans (51 556), Agnese Garijuone palyka sarokstā pīktuo ar 26 029 bolsim. Tok kūpumā kai Valerija Seile (Latgolys demokratiskūs zemnīku apvīneibys saroksts), tai Agnese Garijuone beja storp tom piļsūniskūs sarokstu kandidatem, kurys vysvaira atbaļstēja cytu sarokstu vālātuoji, koč i otkon sīvītis tyka streipuotys vysvaira. Tik 4. Saeimā 1931. godā izadeve īvielēt pyrmū deputati sīvīti, tok Latgolys kandidatis, tymā skaitā Valerija Seile un Agnese Garijuone, dīvamžāl otkon palyka aiz streipis, tai ari natykdamys Latvejis parlamentā. Tok juos obejis ari uorpus vieliešonu jēme aktivu daleibu sovys partejis darbeibā, reizem arī struodojūt partejis kolegu veirīšu vītā.

“1944. g. martā Rēzeknē, kod es cīmuojūs pi juos (Valerejis Seilis) un Agn. Garijones. Tod juos dzeivuoja vīnā dzeivūklī un beja pēc omota maņ dorba bīdres. 1936. g. Reigas avīzē „Jaunākās Ziņas” beja nūdrukuots roksts ar Vladislava Rubuļa vuordu par tuo laika vaļdeibas socialū politiku. Sarunā ar juom es nūruodēju, ka V. Rubuļs beja vuojs politisks un juridisks dūmuotuojs un breinuojūs, kai jys ir varējis uzraksteit šū rokstu. Uz tū V. Seile, Agn. Gari-Juones klotbyutnē, paskaidroja, ka tuo roksta autores asūt šuos obejas, bet uz roksta uzlykts tikai VI. Rubuļa vuords.” (Pīters Puduļs, “Latgolas Balss”, Nr.795, 11.07.1970.)
Rēzeknē 1928. gods 22. junī nūtykušajā Latgolys kristeigūs zemnīku kongresā Agnese Garijuone teik īvālāta partejis centralkomitejā. Kongress nūlēme praseit nu vaļdeibys snēgt paleidzeibu smogajā 1928. godā plyudūs cītušajim Lubuona apleicīnis un puorejūs Latgolys pogostu īdzeivuotuojim, steidzami apguoduot ar sāklys labeibu tryuceigūs zemnīkus, ryupeitīs par školu stuovūkļa uzlobuošonu un lauksaimnīceibys paceļšonu. (Latvis 28.06.1928.)

Agnese Garijuone prota ari osai paust sovu nūstuoju, nasabeistūt tikt pi īnaidnīku ari sovys partejis rynduos. Presē plaši apsprīsts konflikts, kas izacēle storp Ludzys vaļsts gimnazejis direktoru Juoni Turkopoli un tuos pošys gimnazejis inspektrisi Agnesi Garijuoni. Agnese osai vieršās pret direktora publiskajim izteicīnim, kurūs Kristeigūs zemnīku partejis bīdru darbeiba nūsaukta par „kristīgo trakošanu”. Laikrokstā “Latgolas Vōrds” jei īvītoj paziņuojumu, ka atsasoka nu Latgolys Izgleiteibys un kulturys darbinīku kongresa padūmis lūcekļa omota, jo padūmē dorbojās ari direktors Turkopols. “Inspektrise atrod, ka direktors leetojot „nainteligenta cylwaka najehdseigus isteizeenus” un issakot melus par Latgales kristigo katoļu partiju. Şcho diwu inteliģentu strihds waretu palikt neatsihmets, ja viņi demokrātiskās nejauşchibaS dehļ nebuhtu valsts ģimnasijas vaditaji. Direktora kungs un inşpektrişes jkdse nav padomajuschi, kahdu eespaidu atstahS nepahrdomatee raksti us şkolas jaunatni.” (Latvis 25.03.1934.) Juoatzeist, ka konfliktu ar lelu patiku apsprīde tuo laika Reigys prese, paruodūt tū kai konfliktu storp Latgolys inteligenci un “tymsū” katuoļu bazneicu.

Jei beja Valerijai kai saule

Cīša un sirsneiga draudzeiba vysa myuža garumā saisteja Agnesi Garijuoni ar Valeriju Seili. Agnese beja sešus godus jaunuoka par Valeriju, atškireigi beja jūs raksturi, attīksme pret politiku, bazneicys lītom, i.c., tok Agnese beja tei, kura prota nūgludynuot osuokūs styurus, roda sovstarpejū sapratni un toleranci. Valerijis Seilis raksturs beja sarežgeituoks, politiskī uzskoti liberaluoki, vīnu laiku jei beja vysai skeptiska pret katuoļu bazneicu, īspiejams, deļ juos konfliktu ar Franci Trasunu un cytim Latgolys atmūdys laika gareigajim līderim, sirsneiguokys attīceibys un sapratne jū vīnuoja tik ar bazneickungu Kazimiru Skrindu, ar kuru kūpā dybynuoja Latgolys školuotuoju savīneibu un dorbuojuos paleidzeibys bīdreibā kara bieglim. Agnese beja pastuoveiga žurnala “Katōļu Dzeive” leidzstruodneica, tyvuos attīceibuos ar tuo laika bazneicu.

Daugovpiļs valsts školuotuoju instituta 6. izlaiduma absolvents Jurs Placinskis roksta:
“Strōdojūt vairōkus godus Valerijas Seiles tyvumā, gadejās šū tū dzērdēt „pa ausu golam”.  Direktorei beja tyva draudzeiba ar školōtōju Agnesi Gari-Jōni, kura mōceja mums didaktiku un vālōk beja par inspektori Pyrmajā Daugovpiļs ģimnāzijā. Gadejōs dzērdēt šaidus Valerijai Seilei saceitus Gari-Jōnes vōrdus: „Šymā vaicōjumā myusu dūmas dolōs — par tū mes narunōsim!” Kaids beja tys vaicōjums, kur jūs dūmas dalejōs, nazynu; tū varu tikai minēt. Ir īspējams, ka tys beja reliģiskas dobas: Gari-Jōne beja dedzeiga, praktizējuša katōle, bet sovu direktori parostajos svātdinēs un svātku dīnōs maņ nasagadeja bazneicā redzēt. (“Dzeive” Nr.101. 01.07.1970)

Juoatzeimej, ka Valerijis Seilis atteiceibys ar bazneicu asūt mainejušuos piec kaidu rekolekceju Aglyunā, kurys vadejs veiskups Boleslavs Sloskāns, kura muoceibys jū spieceigi ītekmiejušys i jei atsuokuse regulari apmeklēt dīvkolpuojumus.

Interesantys ir školuotuojis Gertrudis Elksnis atminis par Valeriju Seili un Agnesi Garijuoni, tamuos jei stuosta kai par Valerijis Seilis sarežģeitū raksturu, tai par Garijuonis pozitīvū ītekmi iz Valeriju: jei ir bejuse kai sauleite, kas sasiļdejuse draudzinis sirdi.

“Pirmo reizi personīgi redzēju V.S. 1924. gadā Rīgā, kad dzīvoju kopā ar Agnesi Garijoni. Valerija iebrauca Rīgā pārnakšņot. Pirmais iespaids bija – šis cilvēks neredz neko sev apkārt, redz tikai savu pienākumu, savu darbu, šis cilvēks neprot pat smaidīt, to nomāc kādas grūti risināmas problēmas.  Tikai A.G. sabiedrībā viņa atplauka, bija sirsnīga sarunās, vienkārša, sirsnīgi smējās par A.G. asprātībām. A.G. dziļā sirsnība un saulainais humors sasildīja V.S. salstošo dvēseli… (..) A.G. bija kā saule V.S., kas viņas pārāk nopietno raksturu darīja gaišāku, viņas dzīvi vieglāku.” (Rūkroksts. Agnesei Garijuonei adresātuos viestulis par Valeriju Seili, Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojums).

Piec Valerijis Seilis aizīšonys myužeibā 1970. godā Agnese Garijuone aicynoj juos audziekņus, dorba bīdrus, leidzgaitnīkus syuteit atminis par Valeriju Seili, ari jei poša, saprūtūt sovys vacuokuos draudzinis izcylū nūzeimi, ir jū izvaicuojuse un pīrakstejuse Valerijis biografiju un atminis, rakstejuse ari par Valerijis smogū myuža nūgali padūmu laikā Reigā, slimeibom i pazamuojumim. Itūs pīrokstus globoj Latgolys Kulturviesturis muzejs. Valerijis Seilis arhiva materiali asūt globuojušīs pi Agnesis Garijuonis juos dzeivis vītā Ūgrē, par kū līcynoj bibliofila Stepōna Seiļa dīnysgruomotys īroksts 1975. gods 27. aprelī. Dīvamžāl itūs materialu liktiņs nav zynoms.

“Vakar man bija pārsteigumu diena: saņēmu vēstuli no kādreiz ievērojamās skolotājas un sabiedriskās darbinieces Agneses Gari-Jōnes. No Ogres viņa ziņo, ka pie viņas esot manas mirušās tantes Valērijas Seiles dokumenti.

“Rakstu Jums kā senam paziņam un labam rakstu krājējam par Latgales darbiniekiem,” teikts vēstulē. Agnese Gari-Jōne aicina mani viņai aizrakstīt vai labāk aizbraukt uz Ogri, kur esot pie viņas Valērijas raksti. Uzrakstīju atbildi, ka uz Ogri aizbraukt nevaru, tāpēc lūdzu, lai atraksta, cik ilgi viņa Ogrē būs, un vai pie viņas nevar no Rīgas ierasties mans dēls Pēteris.

(Stepōns Seiļs. Dienasgrāmatas 1924–1979. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule” 2016.)

Par pošys Agneses myuža nūgali ziņu nav daudzi. Pādejūs dzeivis godus jei pavoda Reigys II pansionatā “Mežciems”. Ir sasaglobuojuse juos viestule veiskupam Juoņam Cakulam, kuru jei rakstejuse nu pansionata 1976. godā, dažus godus pyrma sovys aizīšonys. Jei puordzeivoj sovu draudzini Valeriju deveņus godus, aizīt myužeibā 1979. gods 18. februarī. Apglobuota dzymtajā pusē, Rēzeknis nūvoda Rykovys kopsātā.

Agnese Garijuone ījam spylgtu un sovpateigu vītu Latgolys sīvīšu – politiku plejadē, par kuru byutu napīcīšami turpmuoki pietejumi un publikacejis.