Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

16. majā 100. jubileja byutu Bārtuļam Buļam – tieļnīkam, kurs kūpā ar Ontonu Velikānu vēļ padūmu okupacejis laikā sataisejs pīminekļus lelam skaitam Latgolys sabīdryskūs darbinīku. Bārtuļa Buļa myužs nav bejs vīgls, tok jam izadeve atrast sovu dzeivis aicynuojumu i pamest palīkūšus pādus Latgolys kulturviesturē.

Bārtuļs Buļs pīdzyma 1923. goda 16. majā Ludzys apriņka Kuorsovys pogosta (niu Mežavydu pogosta) Gadžiunēs. Bārtuļs beja tik deveņgadeigs puika, kod nūmyra juo tāvs. Itys trykums bejs kluotyn asūšs vysai juo dzeivei, par kū līcynoj 1999. godā izdūtuo Bārtuļa Buļa atmiņu gruomota “Vēstule tēvam”, kurā jis stuosta tāvam par sovys dzeivis nūtikšonom. Jis vysod turpynuojs dūmuos sasarunuot ar tāvu, raugūt ari saprast, kaidu padūmu izškireiguos situacejuos nu juo varātu sajimt.

Piec 2. pasauļa kara Bārtuļs Buļs atsagrīze Latvejā, tok 1949. godā jū kai legionaru apcītynuoja i izsyuteja iz liegeri Džezkazganā. Taišni Reigys Centralcītumā Buļs atkluoja sevī tieļnīka talantu – kab eisynuotu laiku, suocs nu izsnāgtuos maizis lepēt šaha figurenis. Piečuok, jau Džezkazganā, jau beja vareiba tikt ari pi muolu i gipša, turpynojūt figureņu taiseišonu. Piec atsagrīzšonys Latvejā 1956. godā Buļs suoce apmeklēt Tautys tieļnīceibys studeju, kuru vadeja Harijs Fišers, Līze Dzeguze i Valda Blunava. Rokstūs par tieļnīku padūmu okupacejis laikā, saprūtams, nūmetnis pīredze pīmynāta natyka – raksteja, ka “ar skulpturu B. Buļs sasadraudziejs jau brīduma godūs”. Buļa pamatdorbs beja muokslinīks-nūformātuojs Reigys elektromehaniskajā ryupneicā, tok breivū laiku jis veļteja muokslai – kūka, gipša, metala skulpturu taiseišonai, kuruos attāluoti lauku ļauds. Tamuos jis paruodeja dzeivi – taidu, kaidu redz apleik i pīmiņ nu bierneibys, ari sev tyvus cylvākus. “Muni dorbi ir autobiografiski. Pats asu gruovus racs, ars, lynus kuļstejs,” sacejs muokslinīks.

Lai ari Buļs gona pīsadalejs izstuodēs kai Reigā, tai Latgolā, vēļ jū nūzeimeiguoks juo davums ir pīminekļu kaļšona Latgolys sabīdryskajim darbinīkim: Valerijai Seilei, Pīteram Miglinīkam, Andryvam Jūrdžam, Mikeļam Bukšam, Aloizam Brokam, bruolim Skryndom, Steponam Seiļam, Vladislavam Luočam, Aleksandram Adamānam i cytim. Tūs Buļs taiseja kūpā ar Ontonu Velikānu (1921-1991), kurs beja cielīs nu Nautrānu pogosta Dekteru. Jī īpasazyna liegerī, kur obejus vīnuoja interese par tieļnīceibu. Atsagrīzušs dzimtinē, vysapyrma sataiseja kopu pīminekļus sovim seņčim. Dzeivojūt Reigā, Buļs i Velikāns sasadraudzēja ar muokslys zynuotnīku Juoni Pujātu i sabīdryskū darbinīku, literatu, Andryva Jūrdža mozdālu Juoni Cybuļski. Izaveiduoja rodūšu golvyspiļsātys latgalīšu puļceņs, kam pīsavīnuoja ari farmaceite i audieja Monika Mančinska. Kūpā jī ari atroda veidu i vareibu itai gūdynuot Latgolys dižgorus, par kurim tūlaik daudzi nimoz nazynuoja. Taišni Cybuļska sātys pogolmā Pyldys īlā tyka taiseiti pīminekli, kab tūs pastateitu, laseja zīduojumus. Mančinskai ar veiru beja sova mašyna, kas deve tieļnīkim sovu šoferi, sovpus Cybuļska sīva Klementīna guoduojuse par pušdīnem. Buļs ar Velikānu poši meklēja akmiņus deļ pīminekļu. Pyrmais saprūtams beja pīmineklis Cybuļska vactāvam Andryvam Jūrdžam, nuokušais – vēļ vīnam nautrānīšam Pīteram Miglinīkam. Jūs obeju pīminekļu pastateišona Desetnīku kopūs beja nūzeimeigys nūtikšonys, atguodynojūt par itim Latgolai tik nūzeimeigajim cylvākim.

Bārtuļs Buļs atmiņuos par Jūrdža pīminekļa atkluošonu 1970. godā roksta: “Tys vyss ruodejuos kai pārkiuņa graudīņs nu skaidru dabasu. Presē raksteja par itū nūtikšonu, pa radeju tū puorraideja. (..) Kod atsagrīžu piec ituo pīminekļa atkluošonys sovā dorba vītā RER, muni kolegi, smīdamīs saceja, ka es asūt bejs Latgolys vaļsts dybynuošonys svātkūs. Piec pīminekļa atkluošonys Nautrānu vydsškolā tyka sareikuota konference, savīseigs golds i runys. Koč kas beja sasakustiejs tymā nūvodā, tuos sabīdreibys dzeivē. Tok tuo laika vaļdeibys i čekys veiru acs sekuoja vysam. Napatyka ari mozais kristeņš īprīšk sataiseitajā pluoksnē iz A. Jūrdža kopa.”

Jūs darbeibai ari drūseibys dīnasti sekuojuši leidza, tok par tū tykuši breidynuoti i raudzejuši byut pīsardzeigi, kab paraleli dorbam nasarunuotu koč kaidys tam laikam pretvaļstiskys lītys. Eipaši gryuts bejs Miglinīka pīminekļa pastateišonys laiks – tuo autorim vajadziejs snēgt paskaidruojumus Centralkomitejai, tī izsaukta ari Miglinīka radineica, kura oficiali bejuse nūsaukta par pīminekļa payuteituoju. Ari piec tuo, kod tys jau atkluots, varys gaitiņūs vēļ sprīsts par tuo byušonu iz prīšku. Te paleidziejuse Juoņa Pujāta sasauktuo ekspertu komiseja, kas atzynuse pīminekli par pīmāruotu. Atmiņuos Bārtuļs Buļs rakstejs, ka, pīmāram, bruoļu Skryndu kopa vītys Rēzeknē beja aizaugšys, ari radinīki nav gribiejuši uzajimt atbiļdeibu par pīminekļa pastateišonu. Ari dzejnīka Aleksandra Adamāna kopu Pušmucovā jī knapi atroduši. Var saceit, ka, pasasokūt jūs dorbam, īspiejams, ituos kopa vītys vyspuor vēļ ir atrūnamys.

Juoņs Pujāts beja ari iniciators vierīneigai Bārtuļa Buļa dorbu izstuodei Reigys pilī asūšajā Viesturis muzejā 1983. godā, kod muokslinīkam tyka svieteita 60 godu jubileja. 10 godus vāluok sekuoja ari personalizstuode Latgolys Kulturviesturis muzejā.

Bārtuļs Buļs sajēme Treju Zvaigžņu ordiņa Sudobra gūda zeimi. Tieļnīks myužeibā nūguoja 2005. godā. Vairuoki autori Bārtuļam Buļam i juo padareitajam dorbam veļtejuši dzejūļus: Stepons Seiļs, Ontons Kūkuojs, Ontons Slišāns, Anna Rancāne. Juo pīminekļu skicis i atseviški tieļnīceibys dorbi niu apsaverami Nautrānu vydsškolys nūvodpietnīceibys muzejā.