Kulturys īsacejumi nedeļai: gostūs Kruoslovā, Aulejis bazneica i večerinka Rogovkā
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Sagaidūt Kruoslovys piļsātys 100. godadīnu, Kruoslovys Viesturis i muokslys muzejs i Kruoslovys nūvoda laikroksta “Ezerzeme” redakceja martā izsludynuoja literarū dorbu konkursu. Tymā autori dažaidūs žanrūs i formatūs tyka aicynuoti paust sovys dūmys, sajiutys i emocejis par piļsātu, tuos ļaudim i nūtikšonom. Muzeju naktī, 13. majā, nūtyka konkursa apbolvuošona i muzeja veicynuošonys bolvu par dzeju latgaliski sajēme Aulejis tautys noma kulturys nūtikšonu organizatore Ilze Vovka. Juos puorziņā ituos nedelis kulturys īsacejumi.
Kruoslovys piļs komplekss
Atbraucūt gostūs iz Kruoslovu, obligatais pīturys punkts ir Kruoslovys piļs komplekss, kurā ir sāta kai Kruoslovys Viesturis i muokslys muzejam, tai tīpat ir Amatnīceibys centrs, Turisma informacejis centrs, kai ari, saprūtams, poša grafu Plateru piļs. Itūšaļt (nu 3. maja da 30. juņa) muzejā apsaverama Gundegys i Ontona Rancānu dorbu izstuode “Dienas gaisma”, Amatnīceibys centrā var nūpierkt amatnīku dorbus i pīsateikt meistarklasem, bet Turisma informacejis centrā var pagiut kaidu Kruoslovys suveniru i tuo ūtrajā stuovā apsavērt porcelana dorbu izstuodi. Vaira par Kruoslovys muzeja duorgumim var izzynuot ITE.
Aulejis bazneicys durovys byus atdareitys
27. majā Latvejā byus Bazneicu nakts i Atvārtūs bazneicu dīna, kurā aicynoju nūbraukt ari pi myusu iz Auleju – Aulejis Sv. Marejis Magdalenys bazneicu, 18. godu symta baroka styla myura bazneicu ar divejim tūrnim. Nu desmitu reitā da pušnakšu kotrys grybātuojs var apsavērt bazneicu i tamā asūšūs muokslys pīminekļus, kai ari prezentaceju par bazneicu, bet nu sešu vokorā pīsadaleit Bazneicu nakts nūtikšonuos. 12.00, 18.00 i 22.00 stuņdēs skanēs bazneicys zvoni, bet 21.00 aicynojam iz kūpeigū “Tāvs myusu” skaiteišonu. Vaira par Bazneicu nakti ITE.
Tautys muzyka Rogovkā
Ka nu vys tik Auleja nav pa ceļam, varbyut taida sastdiņ, 27. majā, byus Rogovka! Tī jau 12. reizi iz sasatikšonu aicynoj tautys muzykantu saīt i daņču vokors – večerinka “O, bļaka!”. Itaidu nūsaukumu večerinkai sovulaik īdevs pats dzejnīks, muokslinīks Ontons Kūkuojs. Vaira par večerinku “O, bļaka!” skaiti ITE.