Latgolys kulturys tests 2022

Latgolys kulturys tests 2022

Rokstu sagataveja: Laura Melne, Amanda Anusāne, Edeite Husare, portals lakuga.lv

Kulturys tests par kulturys dzeivi Latgolā 2022. goda gaitā i izdavumim literaturā, muzykā, kuru 3. kuortā vajadzēja izpiļdeit 22. atkluotuos vaļsts olimpiadis latgalīšu rokstu volūdā i kulturviesturē dalinīkim. Sovys zynuošonys testā pīduovojam puorbaudeit ari portala lakuga.lv skaiteituojim!

 

Results

#1. Pošā 2022. gods suokumā izguoja rakstnīka i literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča eseju kruojums. Kaids ir tuo nūsaukums?

Valentina Lukaševiča eseju kruojuma nūsaukums ir “Casnāgu maizeitis”. Par itū gruomotu autors sajiems Latgalīšu kulturys goda bolvu “2022”.

Vaira par izdavumu skaiti ITE.

Previous
Iz prīšku

#2. Goda beiguos LTV1 tyka ruodeits pyrmais latgalīšu serials “Fati”. Kai sauc tuo režisoru?

Seriala “FATI” režisoru sauc Vadims Bogdanovs (karteņā catūrtais nu lobuos), taipat jis pats pasaruoda serialā vīnā epizodiskā lūmā. Serials “FATI” pyrmizruodi pīdzeivuoja eipašā seansā Reigā. Par serialu i tuo pyrmizruodi vaira skaiti ITE.

 

Previous
Iz prīšku

#3. Kam pārnejuo gods martā tyka padūta Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks 2021” par myuža īguļdejumu?

Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks 2021” par myuža īguļdejumu tyka padūta dirigentam Juoņam Grudulam. Vaira par bolvys sajiemieju skaiti ITE.

Karteņa nu J. Grudula personeiguo arhiva.
Previous
Iz prīšku

#4. Kura Latgolys piļsāta pretendēja iz Eiropys kulturys golvyspiļsātys 2027 titulu?

Iz Eiropys kulturys golvyspiļsātys 2027 titulu pretendēja Daugovpiļs, tok itū titulu golā sajēme Līpuoja. Vaira par Daugovpiļs dasacejumu konkursam skaiti ITE.

Previous
Iz prīšku

#5. Kurā teatrī 2022. gods februarī pyrmizruodi pīdzeivuoja Latgolys pūdnīceibai veļteitais īstudiejums “Muols”?

Īstudiejums “Muols” pyrmizruodi pīdzeivuoja Rēzeknis teatrī “Joriks”, tuos režisors ir Mārtiņš Eihe, bet lūmuos īsajuta akteri Juoņs Krūņs, Liena Šmukste i muzike Liene Skrebinska. Izruode sajēme Latgalīšu kulturys goda bolvu “2022”. Vaira par izruodi “Muols” ITE.

 

Previous
Iz prīšku

#6. Kai sauc dzīsmi, kuru pārņ kūpā īdzīduoja grupa “Tautumeitas” i Renārs Kaupers?

Dzīsmi, kuru pārņ kūpā īdzīduoja grupa “Tautumeitas” i Renārs Kaupers sauc “Muoseņa”. Vaira par dzīsmi ITE.

https://www.youtube.com/watch?v=ZJHm0YFeEiE

Previous
Iz prīšku

#7. 2022. godā 110. dzimšonys dīna tyka pīmynāta literaturviesturnīkam, volūdnīkam i publicistam Mikeļam Bukšam (1912–1977). Kura Latgolys biblioteka jam veļteja akceju #SazavasalojarMikeliBukšu?

Akceju #SazavasalojarMikeliBukšu literaturzynuotnīkam veļteja Bolvu Centraluo biblioteka. Vaira par akceju ITE.

Karteņā: Bolvu Centraluos bibliotekys vadeituoja i akcejis iniciatore Ruta Cibule.

Previous
Iz prīšku

#8. Kura latgalīšu muzykys grupa, suocūt ar pārnejuo gods septembri, kotra mieneša 8. datumā publicēja jaunu dzīsmi?

Suocūt ar pārnejuo gods septembri, kotra mieneša 8. datumā jaunu dzīsmi publicēja grupa “Bez PVN”. Par pīmāru, vaļsts svātku mienesī, novembrī, publiciešonu pīdzeivuoja dzīsme “Skaidys”, kurā “Bez PVN” sasadorbuoja ar muziki, čellistu Valteru Pūci. Vaira par dzīsmi ITE.

https://www.youtube.com/watch?v=dze5XrDUt2w

 

Previous
Iz prīšku

#9. Pavasarī Daugovpilī atkluoja jaunu kulturvītu – Martinsona sātu, kas ir Marka Rotko muokslys centra daļa. Kai sauce keramiki, kuram veļteita jaunuo izstuožu zale?

Keramiki, kuram veļteita jaunuo izstuožu zale, sauce Pīters (Pēteris) Martinsons.

Pēteris Martinsons (1931–2013) ir dzims Daugovpilī, izgleiteibu dabuojs Latvejis Vaļsts universitatis Inžinerceltnīceibys fakultatis Arhitekturys nūdaļā, teikūt pi arhitekta kvalifikacejis. Vīns nu P. Martinsona leluokūs hobeju beja alpinismys, itei aizaraušona vys praseja cīši daudz laika, deļtam P. Martinsons profesionaluos dorba gaitys turpynuoja Reigys Lītiškuos muokslys vydsškolā kai pedagogs, kab treis vosorys mienešūs varātu dūtīs garuokūs puorguojīņūs kolnūs. Gasteidams pi sovu kolegu keramiku, P. Martinsons suoce nūsadorbuot ar muolu, tai pavysam najauši 32 godu vacumā palīkūt par keramiki.

Vaira par jaunū izstuožu zali ITE.

Previous
Iz prīšku

#10. Darbeigs paguojušais gods beja latgalīšu reperei Ūgai. Jei pīsadaleja ari diveju Latvejā zynomu muziku albumu īrokstūs. Kuru muziku?

Ūga 2022. godā pīsadaleja Artura Skuteļa i Shipsea albumu īrokstūs. Vaira par sadarbeibu ar Artutu Skuteli ITE, bet sadarbeibu ar Shipsea ITE.

https://www.youtube.com/watch?v=j2XBkGhypzU

Previous
Iz prīšku

#11. Kaidys miniešonys spēlis latgaliski pārņ YouTube pīduovuoja naformaluos izgleiteibys i kulturys kanals “Im a’mazed”?

Naformaluos izgleiteibys i kulturys kanals “Im a’mazed” pīduovuoja kinu miniešonys spēlis par dažaidim tematim. Vaira par spēli ITE.

https://www.youtube.com/watch?v=zIFK1O5dUVs

Previous
Iz prīšku

#12. Pārņ puorizdeve pyrmū i da ituo vīneigū povuorgruomotu latgaliski. Kas ir tuos autore?

Pārņ puorizdūtuos povuorgruomotys latgaliski autore ir Antonina Masiļūne. Vaira par puorizdūtū “Povuoru gruomotu” skaiti ITE.

Previous
Iz prīšku

#13. Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv 2022. gods junī aizsuoce jaunu rubriku, kurā apceļoj Latgolys kulturvītys i popularizej tamuos asūšuos vierteibys. Kas tuos ir par kulturvītom?

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv 2022. godā aizsuoce apmeklēt Latgolys muzejus i izceļt kotra muzeja treis vierteibys rubrikā “Kruojuma duorgumi”. Rubrikys rokstus var puorskaiteit ITE.

 

Leivuona stykla muzeja kruojuma duorgumi. Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Previous
Iz prīšku

#14. Pārņ jubileju svieteja Latgolys žurnals “A12”. Cik godu tam palyka?

Latgolys žurnalam “A12” palyka 10 godu. Vaira par jubilejis numeri i tuo saturu ITE, bet saruna ar žurnala redaktori Ināru Groci ITE.

Previous
Iz prīšku

#15. 2021. godā pyrmuos ceļazeimis latgaliski, kas īzeimoj nūvodu rūbežus, tyka pastateitys Bolvu nūvodā. Pārņ taidys pasaruodeja vēļ pi vīna Latgolys nūvoda rūbežu. Kura nūvoda?

Pārņ itaidu zeimi pastateja Preiļu nūvods. Vaira par Preiļu nūvoda zeimis pastateišonu ITE.

Preiļu nūvoda zeime, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Previous
Iz prīšku

#16. Kura latgalīšu literate pārņ izdeve dzejūļu kruojumu “pierobežas”?

Dzejūļu kruojumu “pierobežas” izdeve Ligija Purinaša. Vaira par kruojumu ITE. Dzejneicys Ingys Pizānis recenzeja par kruojumu “pierobežas” ITE. Kruojums sajēme Latgalīšu literaturys goda bolvu “Boņuks 2022”. Saruna ar kruojuma autori ITE.

 

Previous
Iz prīšku

#17. 2022. gods decembrī Daugovpiļs teatrī pyrmizruodi pīdzeivuoja Annys Brigaderis lugys puorlykums latgaliski. Kurys lugys?

Daugovpiļs teatrī pyrmizruodi pīdzeivuoja lugys “Sprīdītis” puorlykums latgaliski. Izruodis režisors ir Māris Korsiets, bet par īstudiejuma latgaliskū skaniejumu ir pasaryupējuse rakstneica i dramaturge Monika Zīle. Vaira par izruodi ITE. Kitijis Balcaris izruodis “Spreideits” recenzeja ITE. Izruode ir Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2022” sajiemiejs.

 

Previous
Iz prīšku

#18. Septembrī Rogovkā nūtyka pyrmais dzejis slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”. Kas tymā uzvarēja?

Pyrmajā dzejis slamā latgaliski “Rogovkys dzejis voga” uzvarēja Mārīte Slišāne. Ar Mārītis dzejūlim, kas izskanēja slamā, var īpasazeit ITE.

Karteņā: Mārīte Slišāne, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv
Previous
Iz prīšku

#19. Kas pārņ skaiteja pasauļa diktata latgalīšu volūdā tekstu?

Pārņ pasauļa diktata latgalīšu volūdā tekstu skaiteja akters Juoņs Krūņs (Jānis Kruonis) i jis skaiteja fragmentu nu Valentina Lukaševiča dorba eseju kruojumā “Casnāgu maizeitis”. Vaira par diktatu var izzynuot ITE.

https://www.youtube.com/watch?v=MwT4mVilX8o

Previous
Iz prīšku

#20. Kai sauc režisora Vīstura Kairiša pārnejuo gods novembrī izguojušū kinu, kurā izskanēja ari latgalīšu volūda?

Vīstura Kairiša pārnejuo gods novembrī izguojušū kinu sauc “Janvāris”. Tymā skaņ ari latgalīšu volūda. Vaira par kinu var izzynuot sarunā ar režisoru ITE.

Previous
Gotovs!

Kalenders

Dec
27
Pīk
19:00 TV3 Vacgoda šovs “Laika prognoze... @ Zemgalis Olimpiskais centrys
TV3 Vacgoda šovs “Laika prognoze... @ Zemgalis Olimpiskais centrys
Dec 27 @ 19:00 – 22:00
Šovā pīsadaleis: “Instrumenti”, Intars Busulis i “Abonementa orķestris”, “Musiqq”, “Dagamba”, Ivo Fomins, “Borowa Mc”, “Sudden Lights”, “Lādezers”, “Līvi”, “Carnival Youth”, Ralfs Eilands, “Tautumeitas”, “Olas”, Ozols, “Kautkaili”, Aminata, Antra Stafecka i Ingars Viļums, Zebrene i Markus[...]