Intervejis autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Niu par Igoru Pliču i juo aktivū dorbuošonūs var izzynuot cīši daudz – intervejis, reportažis, naskaitomi stuosti. Pi juo gastej kai žurnalisti, tai ari juo orūda cīneituoji. Pa vydu vysam Pliča sātā ari regulari izskaņ vysaidys nūtikšonys – maskiešonuos teiklu peišonys darbneicys, zīduojumu vuokšona, Muzeju nakts pasuokums. Nastuoviešona iz vītys i aktiva rūseiba iz prīšku raksturoj ari pošu sātys saiminīku – cīši atbiļdeigs i ar interesi par vysu, kas apleik nūteik. Tok ituos šaļts juo leluokais izaicynuojumus ir izcyluo Latgolys fotomuokslinīka Juoņa Gleizda fotoarhiva i dzeivis līceibu īkuortuošona, vierteigūs eksponatu i dzeivis puorlīceibu nūdūšona tuoļuok.

Pličs uzjam sovā sātā vysus, kam ir entuziasms izzynuot kū vaira par fotografeju, Juoni Gleizdu, pūdnīceibu i pošu tuos saiminīku. Svareiguokais, ka fotografs vysom sovom darbeibom saradz jāgu. Kai pats soka: “Nav jāgys koč kū dareit bez jāgys.” Pličs ari izstuosta, ka jam ir bejuse cīši kolorita dzeive i ir 50 godu dorba staža. Tei ir cīši lela pīredze, īkruotys zynuošonys par lītom i pošam sovs redzīņs par dzeivi, ar kū jis ar leluokū prīcu pasadola ar cytim. “Muns pasauļa redzīņs ir atškireigs nu daudzu. Es stuostu na jau tū, kū koč kur asu izlasejs, bet tū, kū sovā dzeivī asu pīdzeivuojs,” stuosta Pličs.

Nav taidys ustobys, kur nabyutu senlītu

Pliča saknis ir meklejamys Tiļžā, tok dzeivis leiklūči jū car Ludzu ir atvaduši iz Preilim, kur jis dzeivoj jau vaira nakai 40 godu. Tūlaik fotografam tyka pīduovuots dorbs Preiļūs kūpā ar vysu dzeivūkli, kam Pličs ari pīkryta. Tok ar dzeivūkli viņ naapsastuoja.

Pličs izstuosta, ka sātu dabuojs izsūlē. “Tei beja sāta, kuru gribēja nūjaukt rajona padūme. Nūlītuota i navajadzeiga. Es aizguoju i pasceju – tok puordūdit maņ tū sātu. Jī saceja, ka koč voi par veļti man jū atdūs, tok, lai tik es iztaisu nu tuos kaidu muzeja vītu. A ka gribēja par veļti atdūt, iz reizis deputati pasacēle – kai par veļti? Šudiņ jam par veļti, a reit jis jū jau par treis tyukstūšom puordūs. Nā, taisom izsūli. Sacēle cenu, tok Dīveņš taipat beja nūliems maņ vinnēt tū. A ideja par muzeju ta i palyka. Vot tei šudiņ ir pylnā mārā,” par sātys dabuošonys ceļu stuosta saiminīks.

Karteņā: Igors Pličs pi sovys sātys, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Pliča sāta ir vacuokuo piļsātā, kas niu ir na tik interesanta apsavieršonys vīta, tok ari viesturis objekts. Suokumā, kai pats soka, “sātys stuovūklis beja kai piec Hirosimys atombumbys”, tok sovim spākim i leidzeklim nu tuos saguoja vysai sovpatateiga i unikala āka. “Kū nūpeļneju, tū īguļdeju ite. Maņ ir tik daudz izdzeivuots. Itamā sātā par kotru lītu ir sovs stuosts, pīmāram, Preiļu katuoļu draudzis prīstera Juoņa Gugāna duovynuotais krysts. Jis maņ īsvieteja itū sātu, kod es jū nūpierku,” stuosta Igors Pličs.

Seņuok tei beja gostu sāta “Pi Pliča”, kas beja īcīneita vītejūs piļsietnīku i turistu atpyutys vīta, tok tagad gostu uzjimšonu aizstuoj senlītu vuokšona i Juoņa Gleizda pīminis ustobys īkuortuošona. “Nav taidys ustobys, kur nabyutu senlītu. Pasaulī byus vīneiguo vīta, kur par Juoni Gleizdu byus tik daudz materiala salaseits. 117 kasteitis, kotrā kasteitē 36 kadri. Stuoditēs prīškā?”

Jis ari pīzeist, ka dorba vēļ ir cīši daudz, tok procesi īt iz prīšku i ir cīši interesanti. Pličs lobpruot uzjimtu kaidus studentus ci fotografejis entuziastus, kas izruodeitu interesi, varbyut ari drupeit paleidzātu.

Pošam sova mīra ūsta

Sovpateiba storp piļsātys īrostū arhitekturu i modernizaceju pīmeit na tik sātai, tok ari tuos pogolmam, kurā atsarūn Latvejā mozuokais dīvnoms, kuru pats saiminīks sauc par mīra ūstu, kas dūmota sevkuram kristīšam, naatkareigi nu konfesionaluos pīdereibys.

Karteņa: Latvejā mozuokais dīvnoms Pliča pogolmā, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

“Itei ir kapela privatai lītuošonai. Ite var meditēt, pasalyugt. Es taidu dīvnomu īraudzeju Kanadā, veinūgu lauka molā. Nabeju taida redziejs. Vāluok īraudzeju jau Austrejā i cytvīt Eiropā pi vairuoku sātu. Maņ ruodejuos, ka tys ir unikums. Apsastuoju, papieteju, safočieju. Maņ tei ideja patyka, i es sataiseju lobuok, nakai tī. Daudzi paleidzēja – bazneickungs, amatnīki. Pusūtra goda naļuove taiseit, dūme meklēja vysaidus īgonstus, tok lykums beja munā pusē. Zintnīks praseja, voi miereju āderis. Jis nikod nav bejs ite, tok jis soka, ka oltorglezna, kas stuov ite, stuov iz tuos zalta āderis, guņsāderis, kas izplota lobū energeju. Juoņs Streičs, kod atbrauce pyrmū reizi ite, nūkryta ceļūs i suoce rauduot. Osorys byra kai bārnam. Es nūsabeidu, suoču jam praseit: “Juoņ, kas nūtics?” Jis ar gryuteibom pīsacēle i saceja: “Igor, kaidus tik dīvnomus es pasaulī naasu redziejs, bet tik tyvai Dīvam kai ite es naasu jutīs.” Iz jiuteigim, sentimentalim cylvākim dorbojās bioenergetika, kas atsastoroj i īsadorboj. Na vysim, cytam tys ir pi kuojis,” tai par mozuo dīvnoma unikalitati stuosta saiminīks.

Juoņa Gleizda pīminis ustoba

Kai topa ideja par dīvnameņu, tai ari par Juoņa Gleizda pīminis ustobys īreikuošonu. Igors atzeist, ka Juoņs Gleizds ir juo elks, kuru jis skaita par unikalu i talanteigu personeibu. Pličs pīzeist, ka Gleizda saime ir bejuse jam cīši tyva, taipoš ar Juoni jī bejuši lobi draugi. Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba pec Igora iniciativys iztaiseja pīminis vītu Iļžukolna pogostā, tok vāluok Pličs pīsavērse Gleizda arhiva apkūpuošonai.

Juoņs Gleizds bejs unikals muokslinīks jau nu dzimšonys, tai soka Pličs. Jis vuicejuos Rēzeknis Tehniskajā školā par muokslinīku, tok 24 godu vacumā nūtyka nalaime – jis apsaļdēja rūkys, jam amputēja plaukstys. Piec tuo nūtykuma juo dzeive puorsameja i jis pīsavērse fotografejai.

“Cylvāks, byudams bez plaukstu, faktiski bez rūku, ir pyrmais, kas sajiems Treju Zvaigžņu ordini par nūpalnim fotomuokslys atteisteibā,” tai par Gleizdu stuosta Pličs.

Karteņa: Juoņa Gleizda foto, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Gleizda pīminis ustobā apsaveramys kai juo dzeivis atminis, tai ari medalis, gruomotys, prīškmati, apbolvuojumi i vysaiduoki pietnīceibys materiali, kas gaida jaunūs studentus i pietnīkus. “Struodoju, līku, kuortoju, skeneju. Vyss nav tik vīnkuorši. Biļdis vysaidys – lelys i mozys. Vyss ar vīnom rūceņom,” par dorbu pi ustobys īkuortuošonys i materialim stuosta fotografs.

Pličs nabeidz breinuotīs par Juoņa Gleizda osū pruotu i nastandarta pīejom fotografejā. “Suokumā mes atrodom Juoņa diapozitivus. Mes tū nivīns nazynuojom. Jis sovā dzeivē nivīnu kruosainu karteņu nav laids. Tik malnboltys. Tymā laikā tei beja klasika. Izaruod, ka jis vysu ir biļdiejs ar diapozitivim, piec tuo puorstruoduojs. Juoņs Gleizds lītuoja fotošopu jau tod, kod juo vēļ nabeja.”

Juoņs Gleizds ir pyrmais Latvejis fotomuokslinīks, kurs suoce nūsadorbuot ar muokslys veidu, kū sauc par aktu. Padūmu laikūs tū nūlīdze, skaiteja par pornografeju. “Jis syuteja tūs dorbus iz uorzemem, tī beja cyta attīksme, cyta sapratne. Tī jis dabuoja bolvys, medalis. Tik piec tam ite tū atzyna – nui, tei nav nikaida pornografeja, tys ir muokslys žanrs. Tagad, struodojūt pi arhivu skeniešoys, radzu, cik miļzeigs dorbs ir īguļdeits, lai izlaistu koč vīnu biļdi.”

Karteņa: Juoņa Gleizda akta fotografeja, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Pličs Gleizda dorbus raksturoj kai cīši smolkus, ryupeigai puordūmuotus. “Jis pa prīšku idejis uzzeimēja i tik tod tuos realizēja. Jam fotoaparats beja kai muokslinīkam ūta. Jis zynuoja, kū vajag gola rezuļtatā. Jis guoja tūs gryušūs ceļus, kab panuoktu tū, kas jam golvā. Eists muokslinīks. Es jū nasaucu par fotografu. Daudzi jū sauc par fotografu, bet jis nav fotografs. Jis ir fotomuokslinīks. Jis zeimej meitini i jau zyna, ka tys byus izohelejis tehnikā. Tei, kura leidzeiga zeimiejumim. Nu vīna uzjāmuma taisa, nu bolta da malna. Salīk nagativus kūpā, cauri kopej. Juozyna simtim eksperimentu – cik gaišu tū, cik tymsu itū. Tys vyss ir miļzeigs dorbs. Na par veļti jam īdeve Treju Zvaigžņu ordini,” pastreipoj Pličs.

Kab dabuotu koč mozuokū īspieju fotografēt, Gleizds pats izdūmuoja sovu fotografiešonys sistemu. “Cytu variantu jau nav, dzeive poša pīspīž saprast, kai tū dareit, kai nūturēt fotoaparatu. Koč kas uztaiseja jam paliktneiti iz rūkys. Jis izlīk iz vīnys rūkys, ar ūtru īstellej tūs metreišus, tod īlīk troseiti mutē storp zūbim i ar mēli nūspīž,” par Gleizda fotografiešonys procesu stuosta Igors. Ar naparostū pīeju Gleizds fotografēja na tik aktus, tok ari sarežgeituokys nūtikšonys, kur vajadzeigs uotrums i precizitate – motokross i invalidu sports, kur juogiun kusteibys.

Pats Pličs skaita, ka jis veic vierteigu dorbu i jiut pīnuokumu sabīdreibys prīškā, partū ka Juoņs Gleizds byus dzeivs tik ilgi, cikom par jū tiks runuots. “Es grybu ar tū paruodēt jaunajai paaudzei, lai jī ar rūkom i kuojom panuok koč daļu nu tuo, kū panuocs Juoņs Gleizds. Nūspraust mierki, partū ka tys ir pats svareiguokais. Ka nav mierka, tod navar nu reita nu gultys ceļtīs. Nav mierka – iz pūda nasasiest. Juobyut mierkam, kū tu gribi dareit. Gribi byut par muokslinīku? Nūspraud sev mierki, kas ir tova muoksla, kaida jei ir, kurs ir tys žanrs, kura ir tova stypruo puse, kura švakuo? Cylvākam ir vajadzeiga pacīteiba,” tai skaita fotografs i foto viesturis pietnīks Igors Pličs.

Foto viesturis ustoba

Sātā “Pi Pliča” ir īkuortuota ari foto viesturis ustoba, kur kuplā skaitā apsaverami tuo laika fotoaparati, ar kurim dorbuojīs Pličs, vysaida veida fotografejis kai ferotips – biļde iz dzelža pamatnis i autohroms – kruosainuo biļde iz stykla. Eipaši Pličs izceļ dagerotipu, kas ir pyrmuos pasauļa fotografejis. “Latvejā taidi tik 17 goboli. Pi mane ir vīns, pasasokūt Pīteram Korsakam. Dagerotips ir veiduots bez negativu iz sudobruotys vara platis, pa taisnū viersā,” stuosta Pličs.

Vaicojūt, kū fotografs ar 50 godu stāžu varātu īsaceit jaunajim fotografim, Pličs otkon pastreipoj sovu leluokū puorlīceibu, ka dzeivē vysam ir vajadzeigs mierkis. “Nūspraust mierki i izavielēt atbylstūšu aparatu. Pi mane vieršās cīši daudz mamu ar vaicuojumu, ka bārns gryb fotografēt i kaidu lobuok fotoaparatu pierkt? Es nikuo naīsoku. Nav nalobu fotoaparatu, ir vyduvieji fotografi. Kotram fotoaparatam ir sovs mierkis, sova nūzeime. Kotrys veic sovu funkceju. Pa prīšku izavielej, kū tu gribi dareit, tod tik instrumentu meklej.”

Karteņā: Igors Pličs foto viesturis ustobā, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Taipoš jis ari pastreipuoj, ka fotografs ir omots, kur vajadzeiga pīredze i vuiciešonuos. “Navar giutīs pi orkla, ka naasi tāvam leidza pastaiguojs. Ka fotoaparats rūkā, tys nanūzeimej, ka tagad esi fotografs. Fotografa pyrmais mierkis ir redzēt – kū gryb sasnīgt. Kur tu ej – iz bērem, kuozom, pastaiguot pa dobu? Suokumā ir juomuok redzēt i tod tik juopīlāgoj tehnika. Prūtams, ar vīnu fotoaparatu navar izdareit tū, kū ar ūtru var,” tai par fotografa dorbu stuosta pīredzis boguotais Pličs.

Infekcejis slimeiba – senlītu vuokšona

Pliča sāta nav tik par fotografeju viņ. Ite var apsavērt ari pūdnīceibu i senejuos Latgolys sadzeivis lītys. Pličs ari pastreipoj, ka ir nūviļcs lelu rūbežu storp pūdnīceibu i keramiku – pūdnīceiba agruok beja sadzeivis prīškmatu vajadzeiba nu parūceigu materialu. Vīns nu tūs beja muols.

Taipoš ir ari atseviška ustoba, kur globojās latgaliskuos sadzeivis lītys, kur ari kotrai ir sovs stuosts. Kai vīnu nu pīmāru Pličs paruoda muola bļūdeņu ar kūka karūteiti. “Tei ir tikpat vierteiga kai bazneicys svātbiļde. Tod, kod es pajamu jū rūkā, maņ zūsuoda sasamete. Tei bļūdeņa ir nūpalnim boguota. Ka mes zynuotu, cik daudz latgaļu saimeite nu tuos ir kuopustu i putreņu izāduse ar kūka karūteiti. Jei nav sapleisuse, jei ir nūdyluse. A cik meikstys malenis.” Sadzeivis lītu ustobā dzeivoj stuosti par tykumu, tradicejom, religeju, taupeibu i amatnīkim.

Karteņa: Muola bļūdeņa, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Taipoš Pličam ir ari sova biblioteka aba kai pats sauc “Gaismys piļs”, kur daīmama bazneicu literatura, enciklopedejis, periodika, avīzis, ari poša veiduots foto albums par sātu – tuos tapšonys process. Biblioteka ir sistematizāta, kur kotrai gruomotai ir sovs numers na tik viersā, tok ari Excel tabulā.

Sātys saiminīks skaita, ka juo aizaraušona ar senlītu vuokšonu ir infekcejis slimeiba. “Struoduoju Preiļu jaunajā muzejā par pīminekļu inspektoru. Suoču pyrmais apzynuot kulturys viesturis pīmineklus. Tymā laikā, braukojūt pa ekspedicejom, tū infekceju ari dabuoju. Īraugu kaidu vacu montu i suoc ceļi treiseit tai, kai kačam klab zūbi, peli īraugūt. Tyukstūšys kilometru asu izbraukuojs pa Latgolu. Izļūžņuots pa vacom sātom, pa čardakim. Kas tik nav dabuots,” par sovu sirdslītu stuosta Igors.

Fotogalerejā: Pliča sātys viesturiskī duorgumi, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv