Rokstu sagataveja: Valentins Lukaševičs

Niule iz īlom reši kurs īsapazeist. Daudz vīgļuok i efektivuok ir internetā – vysod var īlikt sirsneņu voi pakomentēt kaidu dūmu, a tod raudzeit izīt iz individualu kontaktu.

Munā jauneibā beja taids pīkluojeigs variants – a jums nav divu kapeiceņu, cīši vajag pīzvaneit?

Parosti nasatīlēja i tū divkapeiceņu, ka taida beja, vysod īdeve.

Itys komunikacejis īgonsts veiksmeigi dorbuojās piļsātuos, kur uorā, pi sātu sīnom, beja teleponu aparati. Laukūs itys naguoja cauri, tī beja tod cyti varianti.

                                   II 

Jau 1877. godā par teleponu ir viests baļtīšu gazetā „Latviešu Avīzes”.

„Par telefonu jeb tālbalsi sauc vienu jaunu izgudrojumu, kas cēlies Vāczemē, bet nu nāk no Amerikas un caur ko ar telegrafa drātes palīgu uz lielu tālumu spēj gaiši sarunāties. [..] Mazai lādītei ir trubiņa vākā, trubiņā ir plāna ādiņa, kas caur balss toņiem satric, aiz ādiņas ir metāls piestiprināts, kas pēc balss viļņu stipruma pieskarās pie telegrafa drāts, tā nones tos viļņus acumirklī uz simtiem jūdžu un tur galā atkal pret bungu ādiņu atzvana pretim, ko tālumā runāja. Tur otrā galā atkal mašīne lasa kopā tos atskrejošos balsu viļņus un dzird kā no mutes.”^[1]

Ap 19.–20. g. s. meju teleponi jau ir Latgolys piļsātuos, linejis nūstīptys pat iz boguotom, modernom muižom.

20. g. s. 30. godu beiguos Latvejā teleponu centralis puorveiduoja par automatiskajom, kur cylvāks beja jau na dareituojs, bet dasavāruojs.

                                  III 

Munā bierneibā telepons sātā beja ratums. Ka beja juosauc uotrī, guojom pi Nesterovim ci Leperim. Parosti ļuove pīzvaneit, tai kai tī guojīni iz cytu sātu nūtyka tik tod, kod teišom atsagadeja kaida kibele. 

20. g. s. 80. godu ūtramā pusē muns tāvs i vēļ puors cylvāku sasamete i par sovu naudu apmoksuoja telepona kabeļa nūstīpšonu. Urā, mums sātā beja telepons!

Lai tys nūtyktu, beja juosagaida, kab teleponu centralē byutu breivi numeri. Lai tūs atļautu īdūt iz privatū sektoru. Mes tykom pi dzeļžaceļa teleponu, kurim numeri beja cytaiži veiduoti i zvaneišonā ar tim beja sovi pļusi i minusi. 

Mama nu vīna sova braucīņa iz Pūleju atvede šiku telepona aparatu. Tys beja palāks, dakarynojams pi sīnys, ar vysaidom knopceņom – i iz paneļa, i iz klausulis. Na ar grīžamū riņči, a ar knopceņom, zam kurom alfabeta burti i nazkaidi simboli. Vysim mums sātā ruodejuos – nu kū vēļ vairuok var gribēt!

Ari Ratinīkūs, muna drauga Juoņa sātā, tymā pat laikā īvylka teleponu. Nu mes variejom kontaktētīs! Tai kai teleponi beja ustobuos i cyti varēja dzierdēt myusu sarunys, to parosti pa teleponu tikai nūrunuojom, kur i kod sasatiksim. Piec 15 minutu autobusu pīturā? Tei, iz jaunuo ceļa i natuoļ pi augstsprīguma linejis, beja popularuokuo myusu sasatikšonys vīta. 

                                 IV

Ap vuordu telepons beja i ir daudz diskuseju. Na tik trokai, kai ar vīnu divskani – raksteit ō voi uo – bet ir. Vēļ tai ir, pa manim, ar vuordim škola, gazeta.

Ir zynoma līta, ka latgalīšim, ari latvīšim, volūdā agruok nabeja skaņu f i h. Tuos ir atguojušys nu cyturīnis, i ir cylvāki, kuri ir par tū, kaba itū seņumu aba autentiskumu saglobuot.

Cylvākim ir daudz breiveibu. Na tikai vuorda breiveiba, apzinis breiveiba i puors cytys, kurys ir izkaruotys godsymtu garumā i ir taidys kai pošys golvonuos.

Ir cylvākim mozuokys, bet kotramsoveigi cīši svareigys breiveibys. Gierbtīs tai, kai grybu. Ēst tū, kū grybu. Dzeivuot tamā vītā, kur grybu. Dareit tū, kū grybu. Bīdruotīs ar tim, ar kurim grybu. Lītuot volūdu tai, kai grybu.

Lingvistiskuo breiveiba nav puorveiduot dativus i izdūmuot sovys konjugacejis. Kai kotram cylvākam ir individuali pierstu nūspīdumi, tai ari kotram ir sovs tembrys i dikceja, sovs vuordu kruojums, sovi teikuma veiduošonys principi. Sovys lingvistiskuos simpatejis i antipatejis.

Es cīši labi saprūtu i cīši mīreigi pījemu tūs, kuri latgalīšu volūdā konsekventi izteik bez h i f. Tys ir pat cīši labi – myusu volūda tai ir daudzveideiguoka, nav tik steiva kai eksceļa tabula. Maņ pat byutu skumeigi, ka itū nikod h i f cylvāku sovpateigums propūltu.

Es pats i runā, i rokstūs f i h lītoju. Maņ pateik, ka ir volūdā vairuok skaņu. Tys ir cīši jiutams tod, kod roksti dzeju i kotrai skaņai tī ir lela nūzeime – atskaņuos, patskaņu i leidzskaņu sabolsuojumūs, taisūt eho efektus i kū cytu.

Bez h i f rokstu cytreiz tod, kod grybu savacynuot tekstu, īpauzēt, tys ir, likt skaiteituojam pi kaida vuorda apsastuot, strēčeiti padūmuot.

Ar p rokstu vuordus kopeja, kopejneica, ari telepons.

Pyrmajuos “Vosoruošonuos” daleibnīki rodūši jēmēs ar jaunvuordu izveidi. Peldkostimu īteice saukt par maudkuortu, mobilū teleponu par kuļdinīku i tt.

Tymlaikūs mobilūs teleponus eistyn vaira nosuoja kulduos aba kabatuos. Vēļ kulduos beja moki, atslāgi. Drūši viņ tei pazeime – nosojās kuldā aba kārmynā – nabeja tik fundamentala, ka jei tik stypri dalyptu pi ituos sakaru īreicis, ka palyktu par juos nūsaukumu.

Vēļ dzierdieju taidu vuordu mobteļs. Salikteņs, pajemūt pa pyrmajai ziļbei nu vīna i ūtra vuorda. Nu, kai lakuga voi laligaba.

Drūši viņ mobteļs na vysai saprūtami skaņ voi ari nabeja styprys ituo jaunvuorda reklamys, par tū zynu tikai puors cylvākus, kuri itū vuordu lītoj.

                                  V

1992. goda augustā nūtyka Pasauļa latgalīšu pyrmais saīts. Puora dīnys, Rēzeknē, Pīna konservu kombinata kulturys nomā.

Cylvāku ka bīzs, ir ari nu tuolom vaļstim. Pyrmajā stuovā iedneica, tod kuopnis, a ūtrymā stuovā īīšona lelā zālē, kur vyss i nūtyka.

I iz tom kuopnem, laukumeņā storp pyrmū i ūtrū stuovu, beja lels plakats, a sūpluok zemissorgi, kuri itū tehnikys (hmmm, a var byut teknikys?) breinumu apsorguoja.

Tai es i daudzi cyti pyrmū reizi īraudzējam teleponu, kurs beja bez vodu. “Latvijas Mobilais telefons” te deve vareibu, vaira dūmojūt par tuolajim gostim, pīzvaneit i runuot ar vysu pasauli. Beja ari cylvāki, kuri itū pakolpuojumu izmontuoja. Moksa beja dolarūs i cīši branga – munys mamys mieneša olgu varēja nūrunuot trejuos minotuos.

Tys tehnikys breinums saīta pošmuoju daleibnīkus izbreinēja teju tikpat kai tys, ka latgalīšu volūda te vaira ci mozuok skaņ oficiali i pat nu prominenču mutem.

Tī pyrmī mobilī teleponi baja leli i smogi, dorbuojās NMT sistemā. Parosti beja saisteiti ar automašynom – iz braucamreika jumta antena, īškā lela kaste, a pats telepons dorbuojās mašynā voi kaidi 10 m nu tuos.

Deveņdesmitū godu beiguos vizitkartēs pi teleponu numerim prīškā lyka sistemys aba standarta apzeimiejumu: NMT voi GSM.

Niule mobilī teleponi ir pat pyrmškoļnīkim. Treisdesmit godu laikā itei tehnologeja nu breinuma i elitarys lītys palyka par vysim daīmamu, gondreiž kotram asūšu īreici.

                                  VI

Ir tai, ka kotrai lītai, prīškmatam i paruodeibai vysod ir i pļusi, i minusi.

Telepona izgudruošona i īsavīsšona deve daudzus lobumus. Varēja mudri izsaukt dokturi, policeju voi guņsdziesiejus, i tys izgluobe daudzu dzeiveibys. Dzelys i biznesi kuortuojās operativuok.

Prūtams, ari militarā lauceņā itys izgudruojums tyka izmontuots daudz i vysur, pi tam laikam taišni armejnīkim beja i ir tuos pošys modernuokuos sakaru tehnologejis i īreicis.

Teleponu pasaruodeišona samazynuoja aci pret aci kontaktus. Teleponi pamudrynuoja tenku izplateibu. Zynuoju i zynu cylvākus, kuri kotru vokoru stuņdem ilgi runojās pa teleponu. Kai beidz ar vīnu runuot, momentā zvona ūtram – a tu zyni, kū es tikū izzynuoju?

I itū pļusu i minusu sarokstu var vēļ ilgi turpynuot.

---

^[1] Telefons // „Latviešu Avīzes”, 23.11.1877.

Galerejā – biļdis nu roksta autora arhiva.