Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Latgaliskuo kulturtelpa par Guntru Kuzminu, niu jau Guntru Kuzminu-Juknu, vysplotuok izzynuoja car grupu “Borowa MC”. Tok itūšaļt paraleli grupai Guntra ir ari pošys izveiduotuos vokaluos studejis “Skonai” vadeituoja, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys deputate i gols golā ari sīva Edgaram i mama Armandam. Saruna ar Guntru par muzykys karjerys aizsuokumim, latgaliskū kulturtelpu i tū, kai vysu īspēt.

Pastuosti, ar kū saistuos tovys pyrmuos atminis par dorbuošonūs muzykys lauceņā.

Tys beja bārnuduorza laikā, kod es vīnā pasuokumā tāluoju žagateņu. Es cīši labi atguodoju, kai mama maņ šyva tārpu. Koč ari soka, ka bārni dīzgon moz pīmiņ nu sovys bierneibys, tok itys nūtykums maņ cīši labi īsaspīds atmiņā. Maņ deve žagatenis lūmu, partū ka asu cīši pļuopeiga piec dobys. Maņ jau nu suoku patyka uzastuot, ari školys laikā – tī, kur vajadzēja, es lobpruot guoju.

Nuokušais sūļs beja, kod mani pamaneja muzykys školuotuojs Mārtiņš Belinskis, ar kuru mes niu teikomēs svātdīnēs Bieržgaļa bazneicā (Rēzeknis nūvodā, L.S.) – es spieleju varganis, i jis dzīd bazneicys korī. Jis mudynuoja, ka maņ ir lobs bolss, i ari pošai patyka tū dareit. Nazkai es tū apziņu sevī raiseju i ari vacuoki pamaneja, ka maņ ir dūteibys. Tod aizguojom iz muzykys školu, maņ pīduovuoja vuiceitīs spielēt akordeonu, i es beju ar mīru giut i jimt vysu, kū maņ dūd. Tai sešus godus vuicejūs akordeona spēli i piec tam pošaprūtami ruodejuos turpynuot vuiceibys muzykys vydsškolā, tod ari Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejā Reigā. Soku paļdis ari sovim vacuokim, kuri mani nikod namudynuoja dareit tū, kū nagrybu. Es cīši labi zynu, ka cytim ir aktuali izaudzynuot bārnus deļ koč kaidu sovu īdūmuotu profeseju, cikom bārnam eistineibā ir cyti talanti i jis ir spiejeigs gleznuot voi sportuot, tok vacuoki gryb, kab jis byutu jurists. Vacuoku atbolsts maņ vysod ir bejuse loba motivaceja. Ari bazneicā es suoču dzīduot nu ostoņu godu vacuma, tod ar laiku maņ saceja, ka varātu paraudzeit spielēt varganis, kū es ari suoču, deļtam var saceit, ka muzyka vysod maņ ir bejuse blokus.

Muzyka ir tys, kas maņ pateik, tys ir muns sirds dorbs. Kur var vēļ lobuok saīt – ka var dareit tū, kas saīt i pateik.

Muzykā tu esi izteikti latgalisks cylvāks voi taipat ir ari kasdīnā?

Ar saimi mes runojam latvyski, bet vacuoki sovā storpā latgaliski, deļtam kasdīnā sovā storpā runojūt mums ari paveid kaidys frazis latgaliski. Ar sātys dzeivinīkim, ar suni Riko i kači Miku, lai cik tys čudnai nabyutu, mes runojam latgaliski. Muns vacaistāvs runuoja latgaliski i vuiceja mums ari sovā storpā runuot, jis vysleidz beja tys, kurs vysus sapulcynoj i tod gona daudz saimis ļauds sovā storpā runuoja latgaliski. Ari Bieržgaļa pamatškolā jau nu 1.–2. klasis beja bārni, ar kurim es runuoju latgaliski. Koč ari niu redzīs, ka školuos varbyut latgalīšu volūda vairs nav tik aktuala, tod tys ruodejuos pošsaprūtami. Ari tod, kod es puors godu struoduoju Bieržgaļa školā, maneju, ka laukūs latgaliskuo vide ir izteiktuoka.

Tu gona ilgu laiku asi ari dzeivuojuse Reigā, kai tu izliemi atsagrīzt Latgolā?

Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejā pabeidžu bakalauru, tod ari dabuoju magistra gradu vokaluos muzykys operdzīduošonys apakšprogramā.

Reigā kūpumā dzeivuoju sešus godus. Principā ari piec bakalaura es varieju braukt iz sātu, it kai augstuokuo izgleiteiba ir sasnāgta, tok maņ vēļ gribiejuos tūs div godus deļ seve i sovys izaugsmis. Kod studieju, kotru nedeli gaideju, kod variešu braukt iz sātu, partū ka paraleli te es vadeju ansambļus, kuri mani gaideja kotru nedeļu. Maņ muzyka vysod lobuok ir pasadavuse Latgolā, Reiga mani nazkai īrūbežuoja. Maņ pateik lauki, es tī jiutūs vyslobuok. Koč ari Rēzekne kai piļsāta ir šmuka, es vysod grybu braukt iz Bieržgali. Taipat beja ari ar Reigu, tei deļ mane beja par lelu, i tī mani moz kas īdvasmuoja. Kab raksteit muzyku, maņ vajag klusumu voi kaidu īdvasmys olūtu, kas maņ cytreiz ir vīnkuorši mīrs.

Niu kasdīnā mes ar saimi dzeivojam Rēzeknē, tok breivdīnuos traucom iz Bieržgali. Es ar laiku asu saprotuse, ka vide tev apleik ir cīši svareiga. Maņ pateik, ka es Rēzeknē jau vysu zynu – ka iz veikalu juonūbrauc tī, iz bārnuduorzu, iz školu tī, tev kotru reitu nav tuos panikys par vysa īspiešonu, deļtam maņ redzīs, ka tik mozā piļsātā kai Rēzekne, var padareit stypri vaira nakai Reigā, partū ka tī poši reidzinīki cīši daudz laika pavoda transportūs.

Redzīs, ka tu kasdīnā asi uzajāmuse cīši daudz vysaiduoku pīnuokumu. Deļtam vystik gribīs pavaicuot vacū lobū “kur tu vysam atrūņ laiku?” vaicuojumu.

Lobs laika menedžmets ļaun paspēt cīši daudz. Mums ari sātā ir plāns kotrai dīnai, kū i kai mes dareisim. Veiram ir sovi pasuokumi, maņ ir sovi, kas vokorūs cytreiz ari puorsakluoj. Pīmāram, šudiņ vyss beja sadaleits pa stuņdem – es zynuoju, kū es kaidā laikā dareišu, tys atvīgloj procesus.

Es varbyut naasu breivuo haosa cylvāks, maņ pateik vysu padareit punktuali i precizi. Maņ redzīs – tys ari disciplinej cylvākus, kolektivu i tur taidā rūbežā, kū dreikst i kū nadreikst.

Paraleli cytim dorbim, tu napaseņ asi klivuse ari par Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys deputati.

Nui, maņ apleicejī cylvāki saceja – paraugi, dzeivē vajag pamieginuot vysys īspiejis, kas teik snāgtys. Suokumā maņ beja lela ziņkuore, kai nu tys byus, tok niu ar kotru dūmis i komiteju sēdi arviņ vaira izzynu, kas ļaun vysim kūpā vysim deputatim vierzeitīs iz kūpeigim mierkim i lāmumu pījimšonom. Es iz kotru komiteju i dūmis sēdi īmu ar lelu interesi, maņ pateik byut lītys kursā par tū, kas nūteik kulturā i na tikai. Agruok, asūt tikai studejis vadeituojai, es naredzeju tik daudz, kai nūvods struodoj, tok niu, asūt ari par deputati, radzu, ka Rēzeknis nūvods cīši rodūši i perspektivi dorbojās.

Minieji, ka tev tyvuoka ir punktualitate i plānuošona, tok kai ir ar tovu kolektivu bārnu disciplinēšonu, tys nūteikti nav vīgls aizdavums?

Cytreiz gryušuok, cytreiz vīgļuok. Golvonais ir uzturēt taidu kontaktu – niu mes varim papļuopuot i padareit blienis, tod niu mes dzīžam i doram svareigu dorbu. Es sovu kolektivu bārnus asu īpazynuse, zynu, kod varim blieņuotīs i kod nā. Bārni ari radz piec mane – ka niu vajag saraut, partū ka reit ir koncerts, juosagatavej kaidam uzvadumam voi juoīroksta dzīsmis. Ari vacuoki ir cīši atsauceigi i atbolsta mani ar regularu apmeklieteibu. Mums “Skonai” ir stabilys četrys grupys i jaunu dalinīku vierīneiga atlase nav bejuse.

Tai viņ redzīs – kas ir desmit godu, tok es atmynūs pyrmū “Skonai” atlasi 2013. godā, tī pīsadaleja 6-7 godu vacys meitinis, jom niu ir 16-17 godu, tys redzīs tik miļzeigs sūļs.

Maņ daudzi ir vaicuojuši, kai es teiku golā ar itom vacuma maiņom. Tok sevkurā kolektivā tu pamozam īpazeisti cylvākus, saprūti, kai ar jim i jī saprūt, kai ar tevi komunicēt. Kolektivs nasastuov viņ nu mieginuojumu, tuos ir ari kūpeigys byušonys, pikniki, dzīšmu raksteišonys nūmetnis. Cytreiz mes ari izdūmojam, ka vīnkuorši aizbrauksim koč kur atsapyust uzspielēt futbolu. Tī ir mirkli, kod īpazeisti cylvākus, i kolektivs nikod napastuov viņ keksieša piec.

Tev kasdīnā ar veiru ir breineiga profesionaluo sadarbeiba, voi tys cytreiz ari natraucej?

Kod izaveiduoja “Skonai”, mes bejom pazeistami pavysam naseņ. Maņ tūlaik beja sapyns, ka es grybātu sovu vokalū studeju, kur byutu vairuokys grupys. Maņ kolegi beja izveiduojuši sovys studejis Kuldeigā i Ventspilī, i es redzieju, ka jim ir kusteibu pedagogi, kuri paleidz bārnim atsaraiseit i vyngruot, es, prūtams, dūmuoju – cik forši, ka maņ ar taids byutu. I kai reize blokus beja Edgars. Tod padūmuoju, ka juorauga kūpā struoduot, vys suokumā maņ ari beja bažys – var jau cīši vīglai saīt rogūs. Tok, ka gūdeigi, itūs godu laikā mums nav bejs lelu ambiciozu škandalu, vysod raugom izprast vīns ūtru.

Suokumā mes vysu dorbu nesem iz sātu, vysu puorrunojom da detaļu – kai tī byus, kod tu uzīsi, kod tu nūīsi, ka videjai grupai vajag drusku atstruoduot, kab byutu ritmiskuok i tamleidzeigi. Ir symts dažaidi vaicuojumi i pat īmūt gulēt tu pieški soki ūtram cylvākam: “Atguodoj tai grupai tamā dzīsmē tys un tys”. Vys skaidrys, ka mes vuicomēs tū vysu nūdaleit.

Deļ kolektivu bārnu mes asam “paps i mama” i jī myus tai ari sauc. Mes dzeivojam rodūši i vīns ūtru atbolstam. Jam ir drusku sovs spektrs, maņ sovs, i mes vīns ūtru varim ari papyldynuot. Es koč kū pajamu nu juo, jis sovpus nu mane. Lai ari agruok, jis saceja, ka nikuo nasaprūt nu dzīduošonys, niu jis jau cīši daudz kū saprūt i ir īsavuicejs. Es otkon daudz radzu nu īlu deju kulturys, i tys ari ir interesanti.

Pastuosti, kai roduos vokaluo ansambļa “Skonai” nūsaukums.

“Skonai” nūsaukums ir Ingara Gusāna darynuojums. Maņ pošai nikas eisti naguoja pruotā, nasagribēja nūsaukumu ar meikstynuojuma vai garumzeimem, ruodejuos, ka vajag nūsaukumu, kas vīnleidz labi skanātu latvyski i latgaliski. Vīnu dīnu Ingars maņ vīnkuorši uzraksteja eisziņu ar vuordu “Skonai”, maņ par reizi patyka.

“Skonai” ir latgalīšu vacvuords, i tam ir dziļuoka saknis vierteiba, vuorda nūzeime ir “skanēt, skaneigi”.

Vys, īspiejams, vysplotuokai publikai tu asi pazeistama kai grupys “Borowa Mc” vokaliste.

Grupā “Borowa Mc” es tyku, kod Aigars Runčis vuicejuos teatra puļceņā pi režisoris Mārys Zaļaiskalns. Maņ tūlaik beja teatra runys kusteibys i kulturys nūdarbeibys muzykys školā Rēzeknē, kurys ari nūtyka kulturys nomā pi Mārys. Kaidu reizi Māra sapulcynuoja sovus teatra bārnus i muzykys školys bārnus kūpā, kab jī vysi pasadorbuotu improvizacejis teatrī.

Tūlaik Aigars tai vīnkuorši daguoja da mane i vaicuoja: “A, tu muzykys školā vuicīs, a tu dzīduot muoki? Es rokstu tekstus latgaliski.” Maņ nu suoku nabeja ticeibys, dūmuoju: “Nu, kū jis tī latgaliski roksta…”

Ūtrā reizē jis jau atnese maņ tekstus i vaicuoja voi nagrybu kaidu melodeju uzraksteit. Maņ teksti vysod ir paleidzejuši radeit dzīsmis, bīži teksts mani īdvasmoj voi taišni ūtraiduok – tev ir melodeja, i tu gribi taišni taidu tekstu. Aigaram beja kladeite ar pīrokstim, i tī beja dzīsme “I kod līsmeņa suok dzist”, tai tys pamozam ari topa. Tod jis vīnā reizē saceja, ka mums vajag koncertu, i jis jau golvā kai teatra izruodē vysu beja izdūmuojs, kai tys varātu izavērt. Tai mani pīrunuoja, tok izaruodeja, ka Aigaram ar mani viņ napītyka i jis beja uzrunuojs ari Ingaru Gusānu, kab jis dūtu tū metala davu. Maņ tūlaik beja 15–16 godi, prūtams, ka beja baile, tok ar laiku suoce īsapatikt, patyka, ka jis repoj, es dzīžu. Mes turpynuojom raksteit dzīsmis, leidz pīrakstejom apdari dzīsmei “Vysskaistuokajai meitinei”. Tu jau nikod nazyni, voi cylvākim dzīsme patiks, voi tei “aizīs”. Cytreiz redzīs, ka nu itei byus baigais šedevrs i hits, tok vystik nasaīt.

Par “Vysskaistuokū” mums nimoz nabeja dūmys, ka tei byus koč kas vairuok, mes vīnkuorši īrakstejom taidu kai tautysdzīsmi, i mums par breinumu, tei dzīsme aizguoja vyslobuok. Maņ pat niu jaunīši, izdzierdūt koč kū par “Borowu”, suoc repuot ituos dzīsmis vuordus.

Pavysam naseņ mums izguoja jauna dzīsme, kuru mes ilgi aukliejom, partū ka dzīsme beja īraksteita paguojušuo goda rudinī, tok saprotom, ka iz zīmu itū dzīsmi nav vārts laist i juogaida nuokušais gods. Dzīsme ir taida vīgla vosorys muzyka, kuru gribīs klauseitīs, braucūt mašynā voi asūt kaidā piknikā.

Nu tova profesionaluo redzīņā – kaida, tovupruot, ir kulturys daudzveideiba i pīejameiba Latgolā.

Maņ prīca, ka kultura atsateista i ka vairojās ari latgaliskais. Pīmārām, Rēzeknē nupat ir atsataisejs “Rancāna pogolms”, kas, pa munam, ir supereiga ideja. Maņ prīca, ka mes drupeit tū Reigu nasam uz itīni, kab īvīst tuos mozuos niansis, kurūs itīnis kulturys dzeivē datryukst. Maņ cīši pateik, ka mes varim vīns ūtru atbaļsteit – kod rūnās kaida jauna vīta voi nūtikšona, tī iz reizis ir cylvāki.

Maņ redzīs, ka kultura Latgolā ir pīejama, vaicuojums, cik pats cylvāks gryb apmeklēt pasuokumus. Sēdēt sātā i vērtīs televizoru var vysod, tok, ka tu aizbrauksi iz koč kaidu pasuokumu, kur pat, ka tev kas naviņ napatiks, tu vysmoz pats deļ seve byusi dabuojs pīredzi.

Kai tev redzīs – voi myusu laiku jaunīšim arviņ interesej latgalīšu volūda?

Varu par sovim “Skonai” bārnim saceit, ka jī dzīd i, ka nivīns nu jūs da šam nav atsasacejs dzīduot latgaliski. Ir ari bārni, kuri teik atvasti i kuri nasaprūt, ka te vyss byus latgaliski, tok jim latgalīšu redzīs taida kai nadaudz svešvolūda, kurā varātu padzīduot. Taipoš ir ar atseviškim svešuokim vuordim latgaliski, kas bārnim cīši pateik. Pīmāram, skuteleite, kas ir skudra. Bārni cīši dreiži uztver latgalīšu volūdu. Mums ir bejušys ari rodūšuos nūmetnis, kur poši jaunīši roksta kai muzyku, tai dzeju.

Itūšaļt izaver, ka mums latgaliski taps nazkas jauns ari džezā, partū ka mums “Skonai” ir dalineica Laura Svikša, kura latgaliski roksta džeza aranžejumus. Maņ pošai sovpus ir idejis akademiskajā muzykā. Niu, kod mums beja Dzīšmu i deju svātku pyrmuos kuortys skate – cīši daudz dzīšmu beja latgaliski, tys prīcej.

Pastuosti drupeit vaira par 10. juņa “Skonai” koncertu “10 atbolsūs” Latgolys viestnīceibā “Gors” Rēzeknē.

Maņ redzīs, ka desmit godu laikā itys byus myusu apjūmeiguokais koncerts. Mums parosti koncerti nūtyka Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys telpuos i tī pamatā beja dūmuoti sovejim. Niu pasuokuma zāle ir lela i kotram ir vareiba atīt pasavērt i pasaklauseit. Koncerts byus tikai latgalīšu volūdā. Jau itūšaļt zynu, ka iz koncertu īs daudz vacuoku ar sovim bārnim. Ir svareigi, kab bārni radzātu, ka mums ir naviņ “Tutas lietas”, tok ari grupys “Rupuči” i “Skonai”. Koncerts byus dažaids, dūmoju, ka bārnim byus interesanti, partū ka uzastuos kai mozuos, tai i vacuokuos grupys. Koncerts byus kai svātku sviniešona vysim kūpā!