Rokstu sagataveja: Jekaterina Frolova, portals lakuga.lv

Īīmūt boksa klubā Preiļūs, es drupeit apsastuoju deļtuo, ka gribieju puorsalīcynuot, voi tys eistyn ir maklātais boksa klubs “13th Round” – pyrma īīšonys ruodejuos, ka maņ viersā kriss hantelis i boksa maisi, tok tai nabeja. Gaiseigums, styls, harmoneja i kluba sovpateigais raksturs beja pyrmais, kas puorsteidze, i īpasazeišona ar boksa treneri, uzjiemieju i kluba saiminīku Raimondu Šnepstu (Šņepstu) lyka saprast – boksa klubs ir saiminīka spīgeļs.

“13th Round” ir boksa klubs, kurs niu prīcynoj Preiļu i apleicīnis īdzeivuotuojus. Kluba saiminīks Raimonds Šnepsts, atsagrīžūt nu garys byušonys paceli uorzemēs, koč i sasaskuore ar daudzom problemom, boksa klubu “13th Round” sataiseja dyžan dreiži. Vys tik ar lobu ļaužu paleidzeibu i Raimonda styprū grybu, raksturu i styngrū dyuri, niu piļsātā ir profesionals boksa klubs, kurā laipni gaideits kotrys sovys fiziskuos formys uzlobuot i uzturēt grybātuojs. Kai stuosta Raimonds, kluba nūsaukumā globojās dziļa ideja: “Cylvāks ir stypruoks nakai jis dūmoj! Ka boksa ceiņā ir 12 raundi, kuri juoiztur, tod tu izturēsi ari treispadsmytū – i taišni tod byus radzama tova eistynuo ceineituoja seja.”

Raimond, pastuosti, lyudzu, par sevi! Kur esi vuicejīs? Voi tova izgleiteiba ir saisteita ar sportu?

Nu, ar izgleiteibu ir tai, ka tei muoceišonuos maņ ir bejuse aktuala gondreiž vysod, muocūs ari tagad. Sovulaik beidžu niulinejuos Preiļu 1. pamatškolu, tod aizguoju muoceitīs iz Ūgri par autokrana vadeituoju. Vēļ padūmu laikūs tei beja pīpraseita i, ka tai saceit, ari naudeiga i perspektiva profeseja. Kod suocēs naatkareibys godi, tys vyss sasagrīze cytaiž, bet jau tod muoceibys maņ beja svareigys i guoju tuoļuok. Muna augstuokuo izgleiteiba ir magistra grads kai fizkulturys školuotuojam/boksa treneram, kuru dabuoju Latvejis Sporta pedagogejis akademejā. Ūtru magistra gradu dabuoju Reigys Stradeņa universitatē – itūreiz tys beja juridiskuos izgleiteibys. Koč i ruodīs, ka tī ir diveji piļneigi preteji nūvierzīni, bet kotra izgleiteiba koč kaidā veidā ir saisteita ar munim tuo laika dorba aizdavumim, garus godus dīnēju policejis specialajūs spākūs. Paraleli dorbam izguoju ari vysaidus pošizgleituošonuos kursus, par pīmāru, zeimiešonā i gleznuošonā. Puora munu dorbu apsaverami ari boksa kluba telpuos, tok klusuo doba nav muna stypruo puse, bet breivajā i īdviesmis laikā lobpruot zeimeju portretus.

Varātu byut, ka dzynuļs muoceibom beja tys, ka bierneibā i jauneibā es cīši daudz laseju. Praktiski vysa biblioteka beja izlaseita deltuo, ka tāvs mani vede iz tīni, kod guoja laseit pats. I jis pats daudz laseja! Es izlaseju vysu bārnu bibliotekys nūdaļu, eistyn vysu! Tod givūs pi pīaugušūs bibliotekys plauktu. Ari pi vacuotāva laseju vysus juo bibliotekā asūšūs siejumus – Vili Lāci i vysus tuo laika klasiķus. Tymā vacumā es vēļ eisti nasaprotu tūs gruomotu dūmu, bet laseju laseišonys piec.  tai gruomotai dūmu, bet laseju laseišonys piec. Tys, ka ir svareigi muoceitīs, saprotu vysā vālai, jau dīzgon apzyuotā vacumā – deltuo ka bierneibā beju palels huligans (smejās). 

Kai taišni bokss palyka par tū eistū i vīneigū? Varēja jau palikt, par pīmāru, pi vīglatletikys…

Školys laikā mani vysod aizruove sports. Uorpus izgleiteibys īstuodis, tī, kur īlys dzeive, beja juobyut lobā fiziskā formā, kai byutu autoritate. Deļ tuo fiziskuo sagatavuoteiba maņ beja pyrmājā vīta. Nūsadorbuoju ar vīglatletiku, drupeit asu spieliejs futbolu, piec tam beja gribiešona piec cīnis sporta veidu – džudo, karate, kikbokss, i tod jau dīzgon vālā vacumā nūguoju pi boksa. Preiļūs nabeja boksa sekcejis, deļtam i nabeja īspiejis ar tū nūsodorbuot jau nu bārna kuojis. 

Maņ bierneibā, pavysam mozeņam, tāvs nupierka boksa cymdus, kurus varēja nūpierkt sevkurā sporta veikalā. Cymdi beja, a Preiļūs boksa īspieju nabeja. Maņ tei beja bierneibys trauma (īsmej). Beja džudo, karate, kurus es apmeklieju, bet zamapziņā bokss palyka pi napīpiļdeitūs vieļmu. Tod liktiņs mani puorcēle iz cytu vītu – suokumā Jelgovu, kur es sasatyku ar sovu pyrmū boksa treneri, piec tam iz Reigu. Reigā es beju dilemys prīškā storp džudo i boksu, bet saprotu, ka džudo maņ beja kai dzierksts, kura dreiži izgaiss, bet bokss beja bierneibys sapyns – tys nikod naizguoja nu pruota. Bokss ir vyssarežgeituokais sporta vieds pasaulī. Tys ir TOP vīns piec tehnikys, taktikys, psihologejis, paaugstynuotuos submaksimaluos slūdzis i sarežgeiteibys. Cīši sarežgeits sporta veids. Maņ treners vyslaik saceja: “Raimond, boksā vajag dūmuot, bokss nav šahs!” 

Augstus rezultatus boksā sasnādz sportisti ar augstu IQ leimini, apduovynuotys personeibys. Tev vajag kontrolēt situaciju, emoceju leimini. Lai nazaudātu kontroli,  juobyut konstantā saspryndzynuojumā. Tū vysu var dabuot tikai ar sovu logiskū i intuitivū dūmuošonu,  spieju analizēt situaceju tagad i vēļ vairuokus sūļus iz prīšku,. Tys nav vīnkuoršai, ni kotrys tū var. 

Ar boksu nūsadorbuoji viņ treneņūs voi ari kai sportists?

Es nalelu laiku treniejūs ari kai sportists, bet muna sporta karjera nabeja absoluti nikaida speidūšuo deltuo, ka muns tuo breiža dorbs maņ naļuove tū paraleli dareit profesionali – nabeja īspiejis apvīnuot obejus. Saceisim tai – dorbs beja pyrmajā vītā, i bokss beja koč kur paraleli. Guoju iz boksu deltuo, ka maņ tei beja sirdslīta i hobejs. Nui, es asu pīsadalejs saceņseibuos. Latvejis čempionatūs naasu palics pyrmajā vītā, bet asu bejs sovā svora kategorejā vairuokkuortejs utruos vītys sajiemiejs. Nu munu leluokūs sasnāgumu, asūt bokseram, ir uzvara ari storptautyskā turnirā.

Zynūt pedagogeju i treniešonu, nav obligati juobyut olimpiskajam voi pasauļa čempionam, lai tranātu bārnus. Juobyut lobam psihologam. Uzskotu, ka treneram tys ir primarais. 

Tovā dzeivē ir bejs ari uorzemu pūsmys. Deļkuo brauci paceli?  

Muns īprīškejais dorbs i juo specifika trenej cylvākus, kuri ir kai augstuokuos prūvis metals – ar kotru godu tu palic pīredzejušuoks, speciālists palīk par profesionāli sova sferā. Dīnejūt 20 godus policejis specialajūs spākūs, paraleli nūsodorbuoju ar boksu. I tys režims, dorba styls, apmuoceibys, komandiejumi naļuove maņ munu sirdslītu – boksu – pylnvierteigi pastateit pyrmajā vītā. Kai jau saceju, tod varieju ar tū nūsodorbuot vaira taišni sovys fiziskuos formys uzturiešonai, pyrmajā vītā maņ beja dorbs i tuo tīšī aizdavumi. 

Deļkuo nūbrauču? Piec dobys asu avanturists. Pateik byut kusteibā, izzynuot. Es varu byut ite, maņ atīs eisziņa, ka reit maņ juobyut, pīmāram, Spanejā kaidā konkrētā vītā. Ūtrajā dīnā maņ jau byus sakuortuoti sovi dorbi, sovys personeiguos lītys, i es byušu gotovs ar čemodanu rūkuos laistīs ceļā. 

Maņ beja izdeveiba nūbraukt pastruoduot par mīsyssorgu iz Vydsjiurys krostu – Monako, Fraņceju, Azura krostu. Tī sasapuļcej pasauļa boguotuokī cylvāki, kurim vajag fiziskū aizsardzeibu kai sev, tai jūs saimem, eipašumim.Muna koluma cylvāki ir cīši atbiļstūši taidam dorbam. Disciplina, dorba etika, fiziskuo sagatavuoteiba – fiziska cylvāku aizsorguošona ir vasals orūds. Tū juojādz dareit. 

Pīkrytu braukt  taišni iz franciski runojūšu vaļsti deļtuo, ka es zynu volūdu.  Suokumā brauču taidūs kai testa braucīņūs, jī apsavēre, voi man var uzaticāt. Tod izskanāja pīduovuojums, voi es nagrybātu palikt pastuoveigā dorbā. Beju dilemys prīškā: beja 20 dīnastā pavadeitī godi, beja dorba traumys, kuru deļ es jau varēju īt izdīnys peņsejā, bet es tai padūmuoju, ka vīna jauka gruomota ir izlaseita, juosuoc laseit cyta. Tei 20 godu garumā laseituo gruomota tyka nūlykta plauktā, suocēs koč kas cyts vasalu 10 godu garumā.  

Struodojūt mīsyssorga omotā, bīži pīdzeivuoju sadzeivis kontrastus. Par pīmāru, atbraucūt pi mamys, paleidzieju apstruoduot duorzu, sazuodžēt molku, apdareit klāva dorbus, tod nu + 3 gradu beja juosasāst lidmašynā i juolidoj iz + 30 gradu syltu vaļsti,  kur duorgi auto i luksuss beja kasdīna. Tys beja tai smīkleigi i teiksmaini (smaida). Tai tī 10 godi uotri paguoja. Jau dorbu aizsuocūt, pats sev beju pasacejs, ka ilguok par 10 godu itymā biznesā nastruoduošu. Tys ari nav vīglys dorbs. Gryušuok pat mentali nakai fiziski. 

Bokss, saprūtams, tam vysam paraleli napagaisa. Asūt sevkurā vaļstī, sevkurā piļsātā, atrastu boksa klubu, iz kurīni aizīt, pasatrenēt. Tys maņ beja vairuok kai fiziskuos formys uzturiešona.  

Atsagrīzi Latvejā, niu dzeivoj Latgolā. Voi nav bejuse dūma vys tik ite puorsaceļt iz leluoku piļsātu?  

Latgolā asu izaudzs, kai soka, muns gens ir īraksteits ite, itamā vidē. Es navaru īsadūmuot cytu vītu. Es asu nūgurs nu lelūs piļsātu. Latgola ir muna dzimtine. Ite ir vīta, kur es varu dzeivuot harmonejā. Nasaverūt iz vysom vītejom problemom i provincialismu, maņ kai cylvākam, drupeit bohemiskam, ir vajadzeiga harmoneja. Maņ vajag apsasēt, pasavērt, pasaklauseit dobu, sajust tū. Tei maņ ir kai meditaceja.

Audzeju vuškys i maņ daudzi prosa, deļkam tev tuos vuškys vajadzeigys? Maņ tuos vuškys ir vajadzeigys ainovai, sirdsmīram. Tys maņ ir kai rituals – nu reita aizīt, juos apsavērt, pabaruot. Maņ tys dūd īškejū spāku i reizē mīru. 

Kai i kod roduos ideja, ka Preiļūs vajag boksa klubu?

Es par boksa klubu nadūmuoju vyspuor. Muns pyrmais treners Jānis Muižnieks vysod saceja, ka grybātu “izlaist” vīnu nu sovu školānu kai treneri. Tod, kod es muocejūs Sporta akademijā, jis jau tod gribēja, lai es palīku par treneri, bet maņ beja cytys prioritatis, beja dorbs i vyss puorejais. Bet tod, kod es brauču atpakaļ nu uorzemu, vyss beja cīši vīnkuorši. Kod es atsagrīžu, sev uzdevu vaicuojumu: “Kū es dareišu? Ar kū es nūsadorbuošu?” Cytu dūmu maņ nabeja, i atbiļde beja vīna – varu dareit tū, kū es zynu, tū, kū es jādzu. Vīns beja trenēt, ūtrys – izveiduot koč kū poša rūkom. 

Deltam nabeja daudz juodūmoj i itei niša Preiļūs beja tukša. Maņ eistineibā beja cīš biedeigi i suopeigai par tū. Es, apbraukojūt vysu pasauli i atbraucūt iz Preilim, saprotu, ka cylvākim nav, kur aizīt pasatrenēt. Mums ir sporta škola, bet jai ir pavysam cyta filozofeja. Nabeja taidys sabīdryskuos vītys, “tautys” vītys, kur cylvāki var atīt, pasatrenēt, pakomunicēt. 

Boksa treneri, kuri ir izbraukuojuši vysaidys zālis, sacejuši, ka itys klubs ir vīns nu stileiguokūs Baltejā. Pi mane ite ir bejuši ari Saeimys deputati. Jim beja izbraukuma seseja, pi reizis īguoja ite apsavērt. Maņ tys ir pateikami. Mes Preiļūs varim uztaiseit koč kū taidu!  Ir, prūtams, masu sporta klubu versejis, kuri ir plaši i leli, bet tymūs nav aurys. Ite ir aura, ir gareņš, sovs styls, raksturs. Gribīs radeit produktus, kas ir vīnreiziejs, naatkuortuojams. 

Vysys lītys, kas radzamys klubā, ir muns dorbs, muns redziejums, dizainiski i fiziski vyss ir radeits ar munim leidzeklim, munom rūkom. Nav īsaisteiti nikaidi dizaineri, tys ir muns skatejums, vyss ir tai, kai es tū radzu. Te ir īlykta dvēsele. Aizverūt acs, es redzieju, kai te vysam juobyut – styls, izvītuojums, funkcionalitate. 

Saprūtams,  ite vēļ ir daudz dorba, bet itys klubs ir puortaps par vītu, kur cylvāki gryb īt, pasatrenēt, parunuot, pakomunicēt. Jī aizīt, bet ari atsagrīž.  Tys ir ruodeituojs. Muns aizdavums ir radeit pīdareibys sajiutu vysim Preiļu i apleicīnis cylvākim, vysim, kas iz iteini atīt. 

Kaidi beja leluokī izaicynuojumi i kas beja vysu vīgluokais, kod veiduoji boksa klubu? 

Zyni kai, varbyut suokšu ar vīgluokū. Pyrmais vīgluokais taišni maņ ir pījimt lāmumu. Maņ tei vyspuor nabeja problema. Tys ari ir vysu svareiguokais i vysu vīgluokais. Vysim sportistim, kas pi mane īt trenētīs, es soku, ka svareiguokais sportā i dzeivē uorpus zālis ir lāmumu pījimšona. Cylvāki ir naizliemeigi. Tova reakcija, tovs dūmušonys uotrums i spieja pījimt lāmumu ir izškirūšuo. Tys ir faktors, kas cylvākim paleidz voi taišni pretēji – bremzej pījimt lāmumu. Maņ lāmuma pījimšona – dareit – beja pats vīgluokais. 

Ūtrais ir dinamika – kod uzsuoku darbeibu, maņ vysi puormete, deļtuo es doru vysu cik dreiži, deļkaam steidzūs, vajagūt vysu kuorteiguok apdūmuot. Suokumā puormete, piec tam praseja, kai es vysu tik dreiži izdareju. Breinojās. Ka tu dedz ar sovu ideju, ka tys ir tys, kas tev ir stuoviejs pruotā jau seņ, tod tū vari izdareit uotri i kvalitativi. 

Gryušuokais, saprūtams, ir finaņsis. Koč ari – i vysta, kod kņuoboj asfaļtu, sovu reizi var ari tī atrast kaidu gryudeņu, kaidu ādamu tuorpeņu. Deltuo, ka tu dori, dorbs, disciplina, motivaceja  i, golvonais, pacīteiba ir ceļš iz mierki i uzvaru. Ka esi pacīteigs, tī navar byut slykta scernareja. Vīnkuorši tū vajag saprast i iz tū vajag īt. Sevkuru īpašeibu vajag trenēt – pruotu, intelektu, fiziskū i mentalū spāku. Tys ir ceļš.  

Jius navarit pat īsadūmuot, kas ite darejuos, kod suoku taiseit itū klubu! Ite vyss beja ar ekskavatorim izrokts, te nabeja dzeivys vītys. Te nabeja greidys, beja tik plykys ceglu sīnys. Vairuok nikuo nabeja. Te beja šausmys! I tod es sev saceju: “Tik pacīteibu, pacīteibu, i tod ej disciplinātai iz prīkšu! Vyss atsarysynuos. I tod eistyn – paguoja laiks, kas beja pat na tik ilgs, i beja redzami pyrmī lelī rezultati. 

Tys, ka ar taidu, saceisim, moto eju pa dzeivi, ir golvonuo pateiceiba munam komanderam. Jis myusūs vysūs īaudzynuoja pacīteibu. Bez pacīteibys nav rezultata. 

Klubā ir vēļ daudz dorba. Es niu asu suocs remontēt ituos ākys ūtru spuornu. Tī byus taids kai sīvīšu gols. Tī byus tik joga, fitness, slingi, deju zāle, byus masažys studeja. Veirīšim tī nabyus, kū dareit. Tī byus arī nalels kardio sektors, kur varās kaidu ritini uzmeit, bet puorejais byus dāmom. Gribīs izveiduot kompleksu.  

Vēļ maņ ir sapyns uztaiseit vīneigū Austrumeiropā Boksa muzeju Preiļūs. Bet ni ar eksponatim aiz stykla! Es grybu sataiseit vacu boksa klubu. Tei byutu nūsaceiti lela telpa, i “nu rūktura”, īmūt īškā, byus telpa ar vacim trenažerim, vacim reikim, ar televizorim pi sīnys, kur ruoda Muhameda Ali ceinis, vaci palnu trauki ar izsmiekim… Gribīs tū izdareit tai, kai ba telpā byutu apsastuojs laiks, bet tu esi cylvāks nu myusdīnu, kas pasastaigoj pa 100 godus vacu boksa klubu. Vyss autentiskys. Tys ir sasnādzams mierkis. Kai saceju – tikai pacīteibu i vyss byus! 

Itymā pavasarī ar sovu ideju pi Borhu staļļu drupu portala pastateit treis kūka zyrga golvys pīsadaleji Vydslatgolys puornūvodu fonda “Zīduotuoju aplī”. Niu zyrgu golvys ir gotovys i atdūtys Preiļu parka vadeibai. Kai ruoduos itei ideja?

Nu, tī stuosts ir taids, ka es pats asu Preiļu parka puika – tīšā vuorda nūzeimē. Asu izaudzs parkā, izaudzs vacajā kolpu sātā, kura padūmu godūs tyka pīlāguota dzeivuošonai. Barona Borha laikā tei beja pierts i kolpu sāta. Tī beja kaidi seši dzeivūkli. Mums – maņ i vacuokim – tyka īdaleits dzeivūkleits, kas beja viņ 16 kvadratmetru lels. Lobīreiceibys beja uorā – tūs laiku klasika. Tai mest tī dzeivuojom. Es Preiļu parku pazeistu kai sovus pīcus pierstus. Kotru kūku, kotru akmini i bedreiti zynu. Prūdūs givem zivs, pa teritoreju lasejom izmātuotuos butelis. Vysu darejom. Es tī asu izaudzs. 

Zyrgu staļļs beja radzams taiši nu muna pogolma. Tys tod beja aizlaists baigajā nūvuortā. Ite tagad jis ir izcalts! Es saceitu, ka fotogeniski tys ir vaira izcalts pat kai Preiļu piļs. Preteimā staļlim beja duorzeni i apleik beja saauguši kryumi. Tuos dūbis i kryumi stalli nūmuoce. Cylvāki pret tū izaturāja ar nacīnu i radeja ari lelus pūstejumus.  

Bierneibā, saprūtams, maņ jis ari ruodejuos kai koč kas pats par sevi saprūtams – nu, staļļs i staļļs. Guoju jam garum kotru dīnu. Kod atsagrīžu Latvejā, Preiļūs, es bīži guoju pasastaiguot pa parku. Guoju garum staļļam i nasaprotu, kas tam pītryukst, kas ir tys, kuo tam tryukst. Es vierūs iz pili i laseju par tū, ka piļs renovacejai teik pīškierti miļjoni, idejis, projekti, konkursi i nasaprotu – delkam? Nu, delkam tuos golvys stuov aplauztys tai, kai ba tam tai vajadzātu byut? Delkam staļlim nivīns i, var saceit, piersta napīdur? Saprūtams, ir padareiti dorbi karkasa saglobuošonai i apleicīne lobīkuortuota. Capuri nūst! Nikod koč kū nav par vālu suokt. I vīnu nu tūs reižu, kod guoju gar stalli pastaigā, es izdūmuoju, ka vajag tuos golvys koč kai tim “pīškiert”. Es pats dvēselē asu muokslinīks i redzieju, ka staļlim pītryukst tuo golvonuo akcenta, tūs golvu. Deļkuo nā? 

Kai jau i saceju – asu avanturists. Ka maņ ir ideja, es pījamu lāmumu, tod vīnkuorsi nav atsakuopšonys ceļa. I tod beja tai – es burtiski padūmuoju, ka vajadzātu izdareit, pajiemu telefonu i zvaneju attīceigim cylvākim ar vaicuojumim: “Kas par itū atbiļd? Kai tys vyspuor nūteik? Kas? Kū? Kai?” I tod tei kiedeite aizguoja caur cyvākim, i tod ideja puorauga realitatē.  

Akceja “Ziedotāju aplis” ir pasuokums, kurā Vydslatgolys puornūvodu fonds aicynuoja Preiļu i apleicīnis dzievuotuojus sazīduot naudu projektim, kuru iniciatori ir īdzeivuotuoji. Muna ideja jim beja atrodums. Tei ideja beja naordinara i cāla – nivīnam nav personeiguo lobuma. Es nu taidu lītu uzaluodeju! Maņ tei ir sovā ziņā dzynuļs turpynuot taidā pošā gorā. 

Itymā procesā es sovu miseju jau asu pabeidzs, golvys ir nūdūtys parka puorvaļdis rūkuos. Tuoļuok ir tikai jūs darbeiba. Tūp ari mozeņš stuosteņš par staļļa zyrgu golvom, byus nalela gruomateņa ar pīcom lopom. Nu idejis leidz pošam finišam. 

Kod meklieju tieļnīku, beju Rēzeknē pi vīna, nu jis gūdeig ari atsazyna, ka jam dīzvoi saīs tys, kū maņ vajag, i tod caur jū es izguoju iz Tautvili Povilioni. Leitovīši ir hiperrealistiski tieļnīki i muokslinīki. Jūs styls atsaškir nu myusu tieļnīku redziejuma. 

Es uzskotu, ka mes otkon varēsim “paspeidēt”. Tys staļļss beja staļļs – skaists, bet tagad zyrgu golvys jū izceļs pavysam jaunā dimensejā, jaunā rakursā. Staļļam byus jauna elpa. Del parka staļļs ir mega objekts, vīnkuorši fenomenals! Tei vīta ir tik apgaruota. Tagad tur reikoj vysaidus pasuokumus, festivalus, koncertus. Deltam jū vajag saglobuot.