Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Jau gondreiž godu Vaļsts volūdys centrā struodoj lingviste Muora Mortuzāne-Muravska. Juos atbiļdeiba ir taišni latgalīšu rokstu volūdys vaicuojumi – sevkurs interesents, kuram ir vaicuojumi par pareizraksteibu voi kū cytu ar volūdu saisteitu, var ar jū sasazynuot i nūskaidruot atbiļdis. Muoru drūši var saukt par vīnu nu zynūšuokūs latgalīšu volūdys specialistu – jei voda praktiskys nūdarbeibys, ir ari lelys dalis beidzamajā desmitgadē izdūtūs latgalīšu gruomotu korektore.

Kaidi ir tovi dorba pīnuokumi Vaļsts volūdys centrā?

Golvonais pīnuokums ir konsultacejis, kurys snādzu cylvākim, kurim gribīs izzynuot, kai koč kū pīraksteit latgaliski voi, pīmāram, vajag oficialūs vītvuordu nūsaukumus latgaliski. Par vaicuojumim, kas maņ atsyuteiti, kontaktejūs ar Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseju. Ka vajadzeigūs vuordu pareizraksteiba nav apstyprynuota, elektroniski voi ari komisejis sēdis laikā izsprīžam kas i kai.

Kod ļauds izzynoj, ka muoki raksteit latgaliski, parosti sekoj vaicuojums – kur tu īsavuiceji? Kaids ir tovs stuosts – kur tu īsavuiceji raksteit latgaliski?

Kai jau daudzim, vyss suocēs Latvejis Universitatē ar profesoris Lidejis Leikumys aktivitatem. Mani pat vaira pīsaisteja na lekcejis, bet cytys latgaliskuos aktivitatis, vysvaira braucīni iz Sibiri (ekspedicejis pi Sibirejā dzeivojūšūs latgalīšus, kuri vys vēļ nav pagaisynuojuši sovu seņču volūdu – L. M.) i tūreizejais “Latgolys Studentu centrs”. Vysa komunikaceja par braucīnim nūtyka latgaliski, tai daguoja raksteit latgaliski. Prūtams, suokumā, kai jau vysi, es vaira raksteju tai, kai runoju. Bet asu filologe i cylvāks, kuram svareigi pareizi raksteit, partū suoču vērtīs, kai roksta profesore Leikuma, suoču interesētīs, aizdūt jai vaicuojumus… Pat napīmiņu kai, bet pa mozam raksteibu uzlobuoju. Kod apstyprynuoja Latgalīšu rokstu volūdys nūsacejumus, tod pamatuojūs iz tūs. Puorskaiteju, pasavieru i nazkai automatiski aizguoja. Prūtams, ir vēļ daudz naskaidru lītu, bet tū kūpā izdūmojam. Vyss vēļ ir procesā, navar saceit, ka latgalīšu raksteiba niu ir pabeigta.

Ūtrys vaicuojums piec ituo nareši ir – kur es varu īsavuiceit raksteit latgaliski?  

Pyrmais ir Vaļsts volūdys centra izdūtī Latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys nūsacejumi. Tī ir pamati – par leidzskaņu nameikstynuošonu pyrms i, ī, e, ē, ie, ei, par skaņom, par puorplotajim e, kū naapzeimoj ar a, i tt.

Teik pīduovuotys ari vysaidys cytys īspiejis. Pyrms goda beja tīšsaistis kursi (tūs vys vēļ var nūsavērt YouTube – L. M.). Maņ pateik ari Jura Cybuļa i Lidejis Leikumys gruomateņa “Vasals!”, tī ir daudz lobys informacejis. Jei gon ir izdūta agruok par nūsacejumim, var byut kaidys seikys lītys, kas nūsacejumūs ir atškireigys. Ari Lakugā ir daudz vierteigys informacejis par volūdu, var nūsavērt ari munys vadeituos nūdarbeibys. Kas vaicoj, tys atrūn. Nūteikti nav tai, ka “es grybu, bet nikuo nav”. Ari Vaļsts volūdys centra vītnē byus īlykti resursi, nu kurūs var vuiceitīs – na tik pareizraksteibu, bet vyspuor par latgalīšu volūdu.

Gona bīži sateiku cylvākus, kuri soka, ka nagryb vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu. Tei naatbylstūt jūs izlūksnei, cyti soka, ka pat ruodūtīs muoksleiga.

Bet latvīšu literaruo volūda, kurā mes rokstom, ari ir kūpta. Tod jau ari var saceit, ka tei ir muoksleiga volūda! Koč kaiduos oficialajuos vītnēs mes ari narokstom tai, kai runojam, mes īvārojam gramatikys lykumus. Pīmāram, vuordu dzejnieks mes raksteisim ar j, na i voi pirts naraksteisim ar c golā, lai ari tai runojam. Principā jau kotru rokstu volūdu, kas ir kūpta, var saukt par muoksleigu volūdu. Ari latvīšu volūdys vydsdialektā ir daudz izlūkšņu. Agruok tuos atškireibys beja izteiktuokys, tagad vairs nav tik jiutamys. Ari kūrzemnīki latvīšu literarajā volūdā naroksta tai, kai jī runoj.

Cik svareigi, pa tevim, ir saglobuot izlūkšņu atškireibys? Niu mes tuos vaira redzim literaturā, tok zynu, ka par tū volūdnīku redzīņs nav vīnnūzeimeigs. Voi vys tik ari literarūs dorbūs vajadzātu vaira pīsaturēt pi rokstu volūdys?

Ite ir drupeit divejaidys sajiutys. Prūtams, tod, kod cylvāks īsavuica raksteit, jis ari runuot suoc vaira tai, kai roksta. Pīmāram, munā izlūksnē, kurā nu bierneibys asu runuojuse, eipašeibys vuordu nūteiktuos golūtnis bejušys ar –īs (boltīs, malnīs, prīceigīs i tt.). Kod izzynuoju, ka pareizi latgaliski byutu raksteit -ais, pamaneju, ka tai bīžuok soku ari runā. Leidz ar tū tys koč kaidā mārā pagaisynoj izlūkšņu eipatneibys. Nu ūtrys pusis, tys, kai esi runuojs nu bierneibys, navar pavysam pagaist. Izlūkšņu eipatneibys ir lobys, tok tom vajadzātu palikt sarunvolūdā. Specifiskuokys ir zīmeļlatgalīšu izlūksnis, tuos ari dīzgon teik saglobuotys izdūtajūs dorbūs. Golvonais vajadzātu saglobuot konsekvenci – lai nav vīnā vītā tai, bet ūtrā tai. Taipat volūdai juobyut kūptai, pīmāram, lai nameikstynuotu leidzskaņus pyrms i, ī, e, ē, ie, ei.

Dūmojūt taišni par sarunvolūdu, cylvākim, kuri struodoj ar latgaliskajim tekstim, ir zynoma problema – kai redigēt intervejis voi sarunys literarūs dorbūs? Volūdnīki soka, ka leksika nateik normāta, tok reizem tei volūda ir gona tuoli nu latgalīšu rokstu volūdys, lai ari runuotuojs skaita, ka runoj latgaliski.

Maņ ruodīs, ka leksikā ir div veidu leluos problemys. Vīna ir puoruok daudz fonetiskūs puorcālumu nu latvīšu volūdys. Atnuokšu iz muojom – tys nav latgaliski, bet daudzi tai soka. Vysapleik komunikaceja nūteik latvyski, partū tu pat aizmiersti, kai tys pareizi byutu latgaliski, i automatiski puorlīc nu latvīšu volūdys. Ūtrei problema ir barbarismi-slavismi, kas ir teišom navālami latgalīšu volūdā. Pīmāram, toža voi, kai maņ vīns draugs saceja – nūsaklausejs sarunu: “Ituos basanoškys kanešna udobnuokys.” Nu nabyus tys latgaliski! Skaņ it kai latgaliski, bet na latgalīšu vuordim.

Ir slavismi, kas latgalīšu volūdā jau ir vaci, tī ir vālami i jim tī juopalīk. Pīmāram, vīšņa voi šliva. Ari latvīšu volūdā tī nav baltu ciļmis vuordi. Ari vuords čajs. Tys pat nav krīvu vuords. Jis ir pi myusu atguojs caur slavim. Kū mes tī varim izdareit!? Ari tēja nav pošu latvīšu vuords.

Cylvākim vajadzātu drupeit padūmuot leidza, pasainteresēt. Dūmoju, ka kotrys var saprast, ka latgaliski lobuok saceit ari, navys toža.

Ir gadīni, kod cylvāki, lobu grybūt, pīroksta latgaliski afišu voi vēļ koč kū. Tī ir klaidys, kaids jim par tū pasoka, jī apsavainoj i vaira latgaliski naroksta. Kas ir lobuok – lai cylvāki roksta latgaliski, koč ar klaidom, voi naroksta vyspuor? Kai varbyut aizruodeit tai, lai napagaistu gribiešona raksteit?

Bet, ka jī pīraksteitu latvīšu volūdā afišu ar klaidom!? Nadūmoju, ka jī byutu cīši apmīrynuoti ar tū. Tagad ir tai – latvīšu volūdā mes ceņšamēs lai ir bez klaidu, bīži viņ syutom korektorim puorsavērt. Bet latgalīšu volūdā – golvonais, lai roksta! Nā, tys ir labi, ka roksta, bet juoapsazynoj, ka situaceja, kas bejuse da šam, ir nūvaduse da tuo, ka cylvāki naprūt raksteit latgaliski. Tys ir juopījam, na juoapsavainoj. Vajag meklēt īspiejis, papraseit kaidam, kurs zyna. Ka es koč kū nazynu, prosu kaidam. Nasoku, ka izdareišu kai prūtu, i prīcojitēs, ka vyspuor izdareju! Vajag nadaudz pamaineit attīksmi – na apsavainuot, bet uztvert tū kai īspieju pošam kū īsavuiceit. Ka mes vysi tū tai uztvartu, situaceja byutu daudz lobuoka. Apsavainuot i naraksteit vyspuor ir drupeit taids bārnuduorza leimiņs.

Nu vīnys pusis, saprūtu tū apvainuojumu, tok pošam juosaprūt, ka tev nabeja īspiejis tū īsavuiceit. Ka tu namuocātu koč kū pīraksteit latvyski, tys varātu byut koč kaids apkaunuojums – esi školā guojs, bet namuoki! Bet latgalīšu volūda tev nikur nav vuiceita. Daudzi varbyut nimoz nazyna par īspiejom koč kaidus materialus atrast.

Vaicojūt latgaliskuokus vuordus, mes periodikā voi vacuos gruomotuos atrūnam vacvuordus, kas jau pagaisuši nu leksikys voi reši koč kur dzierdami vacuokuos paaudzis runā. Voi ir jāga raudzeit tūs atjaunuot, voi ari juosaprūt, ka volūda īt iz prīšku?

Ite ari juoatrūn balanss. Kas ir tī jaunī vuordi, kas ir vacūs vītā? Puorsvorā tī ir nu latvīšu literaruos volūdys. Volūda mainuos i atsateista. Navar lītuot konservus vysu myužu. Ka tū vuordu nivīns eisti naizmontoj i nazyna, bet tuo vītā izmontoj kaidu barbarismu, anglicismu voi kū taidu, ir vārts paraudzeit jū koč kai īvīst. Nu ūtrys pusis, volūdnīks, kurs dorbojās ar volūdu, vairuok puorzynoj viesturiskuos niansis i vysu puorejū, bet juojem vārā ari tys, kū dūmoj lītuotuojs. Es saceitu, ka juoatrūn balanss storp vacūs, piļneigi nazynomūs i jaunūs vuordu lītuošonu. Latgalīšu volūdā nazkod nabeja jaunuokūs skaņu f i h. Ir cylvāki, kuri jūs ari tagad latgalīšu volūdā styngri naizmontoj. Bet volūda īt iz prīšku i mainuos. Mes navarim tik pasaļaut iz vacūs rokstu. Vysys pasauļa volūdys mainuos, īīt jaunys realejis, kurom vajag nūsaukumus. Tūs parosti jem nu pošys volūdys resursu voi ari vuords teik aizjimts nu cytu volūdu. Latgalīšu volūdā, pīmāram, breineigs darynuojums ir škārsteiklys kai internets. Bet ir ari taidi, kuri cylvākim napīleip. Kai cylvāks, kurs nu bierneibys runoj latgaliski, ir dzierdiejs latgalīšu volūdu ari nu vacuokuos paaudzis, zynu, ka jī narunuoja tai, kai asu redziejuse dažūs tekstūs. Cylvāki varbyut rauga iztaiseit koč kū īspiejami atškireigu nu latvīšu literaruos volūdys.

Volūdai juoatbylst tam, kai cylvāki runoj, bet, prūtams, bez barbarismu, t. s. “trešuos izlūksnis”, kur latgalīšu skaņu sistemā puorcalti tikai latvīšu literarajai volūdai rakstureigi vuordi. Kluot īt sekmeigi jaundarynuojumi ar latgalīšu volūdai atbylstūšu sintaksi, pīmāram, latgalīšu volūdā ir daudz dzeivuoka genitiva lītuošona kai latvīšu literarajā volūdā.

Nareši izskaņ, ka beidzamajūs godūs pasaruoda tik daudz jaunu realeju apzeimuojumu, eipaši nu angļu volūdys, ka pat volūdnīki, kas struodoj ar latvīšu literarū volūdu, tam nateik leidza. Aktivi teik lītuots angliskais variants i bīži viņ latvyskū variantu cylvāki vaira napījem. Latgalīšu volūdā vēļ teik sprīsts par pamatvaicuojumim, voi mes koč kod tiksim ari da itaidu lītu?

Dūmoju, ka tyvuokajā laikā dīz voi mes varēsim sprīst par jaunu realeju nūsaukšonu. Bīžuok byus aizajimšona nu cytu volūdu. Tī vajadzātu ari suokt lelu sabīdreibys izgleituošonu i byut gotovim, ka byus leli protesti. Mes navarim vīnuotīs par tū, kai raksteisim vīnu divskani, kur nu vēļ kur dziļuok īt. Munys dūmys ir, ka juolīk tys naboga divskaņs mīrā, ir eistyn svareiguokys lītys, kū dareit.

Voi diskusejis par divskani uo voi ō koč kod ari beigsīs?

Na cik dreiži! Maņ jau pošai grybātūs, lai roksta uo, bet nūsacejumūs ir pīļaunams ari ō, leidz ar tū vyspuor nasaprūtu, par kū ir cepīņs. Drūši viņ par tū, ka uo pasaruoda leluokajā daļā tekstu. Bet rokstit ar ō i pasaruodeis ari tys! Vysleluokī bļuovieji jau ir tī, kuri latgaliski gondreiž voi naroksta. Suocit raksteit i saprassit, kaidys ir tuos problemys, kurom vairuok byutu juopīvierš uzmaneiba! Tī, kuri naroksta, ari naredz puorejuos problemys.

Kas ir tuos puorejuos problemys?

Pīmāram, tagad komisejā runojam par vaļstu nūsaukumim – voi atseviškūs nu tūs likt garumzeimis? Profeseju nūsaukumi, raksteiba vuordim, kurim ir izskaņa -isks – raksteit -isks voi -iskys? It kai ruodīs seikumi, bet kod tev reali ir juoroksta, pi tuo ari apsastuoj.

Nu školuotuoju asu dzierdiejuse, ka jim na cīši pateik lītys, kas latgalīšu rokstu volūdā jiutami atsaškir nu latvīšu literaruos. Pīmāram, latgaliski juoroksta grīzšona, cikom latvyski ir griešana. Jūs arguments – gryuši bārnus piečuok puorvuiceit. Tys gon, prūtams, ari paruoda attīksmi pret latgalīšu volūdys vītu sabīdreibā.

Itei atškireiba ir deļtuo, ka latvīšu literarajā volūdā ir viesturiskais leidzskaņu zudums. Kod teik veiduots lītvuords ar izskaņu -šana, tys z saknē vīnkuorši pagaist. Latgalīšu volūdā tys leidzskaņs napagaist, partū mes tū saglobojam saknē. Tys ari ir sabīdreibys izgleituošonys vaicuojums.

Taids provokativs vaicuojums – voi, pa tevim, pareizraksteibys nūsacejumūs koč kas byutu juomaina? Pīmāram, kotrys latgaliski rokstūšais zyna, ka īsavuiceit pareizi lūceit darbeibys vuordus ir gondreiž naīspiejamuo miseja.

Nazynu, asu pīroduse pi tuo, ka ir tai, kai ir. Darbeibys vuordi maņ pošai ari ir problema, partū ka munā izlūksnē vysi ir vīnaidi – ar -ēt golā. Bet saprūtu, ka tī rokstu volūdā ir vaira baļsteiti iz Dīnavydlatgolys izlūksnem, asu ari satykuse cylvākus, kuri perfekti bez koč kaidys tabulenis zyna, kurā formā ir kaids patskaņs voi divskaņs tī juolīk, jim tys ir dabiski nu bierneibys. Tys ir par volūdys saglobuošonu. Tuos ir viesturiskuos atškireibys – ka raksteisim, ar laiku tai ari runuosim. Ka tū vysu vuiceitu školā jau nu poša suokuma, mes tūs byutu saglobuojuši.

Tovā saimē skaņ ari leitovīšu volūda. Reizem soka, ka leitovīšim asūt vīgļuok īsavuiceit latgalīšu, nakai latvīšu volūdu. Tai eistyn varātu byut?

Ir daudzys lītys, kas sakreit – ir tyvuoka izruna, taišni leidzskaņu meikstynuošona pyrms i, ī, e, ē, ie, ei. Kod leitovīts rauga runuot latgaliski, tys skaņ dīzgon labi, latvīšim saīt nadaudz cītuok. Daudz kur sakreit ari leksika, ari genitivs daudz bīžuok teik izmontuots.

Asu raudzejuse tulkuot tekstus nu leitovīšu iz latgalīšu, i maņ cīši pateik. Pat nasaceitu, ka tys ir vīgļuok kai iz latvīšu, bet tymā ir nazkaids taids sovs. Sajiuta, ka roksti tamā pošā volūdā, bet drupeit cytaiži. Tys, ka volūdys ir leidzeigys, ir vīnnūzeimeigai.