Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Turku saīta nomā 17. junī nūtyka sīna tolka, kas puļcēja vītejūs dzeivuotuojus i interesentus nu apleicīnis, kab na tik pastruoduotu, tok ari ļusteigi pavadeitu laiku kūpā ar folklorys kūpu “Turki” i īpazeitu voi atsauktu atmiņā sīna vuokšonys i kraušonys tradicejis. Itūgod sīna tolka beja naīrostuoka, partū ka tolcuonus gleznuos īmyužynuoja muokslys plenera dalinīki. Portals lakuga.lv ari pīsadaleja tolkā, raugūt īpazeit senejuos sīna tolkys vierteibys i tradicejis, dalinīku sajiutys i eipašuokuos šaļts.

Sīna tolka pļovā pi Turku saīta noma nūteik jau trešū reizi, kas niu ir īsaguojuse kai kasgadeja, dzeivuotuoju īmeiļuota tradiceja. Turku saīta noma vadeituoja Biruta Krūmiņa pastuosta, ka pasuokuma svareiguokais mierkis ir saglobuot senejuos tradicejis: “Deļtuo ari ir tys pseidotautiskais boltais dreskods (apgierba etikete – M. P.), parostī gruobekli. Sīns ir tikū nūpļauts – ni gruobts, ni krauts. Deļtuo ir vareiba koč drupeit saglobuot tū vacū sīna tolkuošonys tradiceju, kas ir Latgolā.”

Ari Leivuona nūvoda Kulturys centra direktore Sanita Pinupe izceļ sīna tolku kai nūtikšonu, kas roda nostalgiskys sajiutys. “Gribīs tū tradiceju atdzeivynuot. Kotru reizi ar sovu taidu ūdzeņu. Sīna tolka ir vaira deļ sajiutu, kas teik radeitys ar dorbim, dzīsmem i sīna smuordu. Taida eistyna vosoroys sajiuta pyrma Juoņa dīnys. Kaidam tys ir nostalgiski, kaids atguodoj bierneibu. Koč es poša asu godūs jauna, es taipoš pīmiņu eipašos sīna tolkys sajiutys pi vacuosmuotis, kod maņ beja kaidi pīci seši godi. Parkū i tū kulturys montuojumu nanūdūt jaunuokajom paaudzem? Ite mes naredzim cīši daudz jaunīšu, tok ar taidom aktivitatem mes varim paruodeit, ka myusu tradicejis vyss vēļ ir dzeivys,” stosta vīna nu tolkys organizatoru Sanita Pinupe.

Itūgod sīna tolka ir eipaša, partū ka tolkuošonys pasuokums tyka apvīnuots ar muokslys pleneru, kurs pi cīma saīta noma nūtyka jau nedeļu. “Muokslinīki ite dzeivuoja, gleznuoja i šudiņ ir plenera nūslāgums, kod muokslinīki ite gleznuos myusu sīna tolku,” pastosta saīta noma vadeitoja Biruta.

“Saīta noms ir puortaps par muokslinīku rezidenci. Kas gon byutu vēļ lobuoks, ka itū sīna tolku naīmyužynuotu gleznuos, kas ir iz myužeigim laikim,” pīzeist Sanita Pinupe.

Tolcuonus dorbā pavadeja folklorys kūpys “Turki” dzīduojumi, kas padareja struodnīku sūli dreižuoku. ““Gruobu sīnu vysu dīnu, gruobu sīnu vysu dīnu…” dzīd kūpys puorstuove Skaidreite. Jei ari pastuosta, ka kūpā ar veiru ir puorkrauts na vīns viņ sīna vazums. “Zyrga vazumi, traktora vazumi tai, ka knapi redzi, kur ir augša i kur tu pats esi,” smejūtīs stuosta dzīduotoja Skaidreite.

Sīna tolkā ir svareiga na tik gruobšona, bet ari pareiza sīna sakraušona zuordūs. Asūt vairuoki sīna kraušonys veidi, tok Skaidreite skaita, ka svareigi ir suokumā sakraut zuorda molys, tod tik likt pa vydam. Tok juolīk ir tai, lai sīnu var cīši labi saspīst. “Var pluonai kraut, var bīzai kraut. Ja ir laiks lobs, jis izkolst, tod ir labi. Ka gribi, kab dreižuok izkaļst, tod juolīk pluonai,” stuosta Skaidreite. Jei ari soka, ka vysulobuok sīnu juopļaun laikā nu ostuotuo juņa da Juoņa dīnys, partū ka tod sīnā sasagloboj vysi lobī mikroelementi i tys tod nav cīts, bet meiksts.

Itūreiz golvonuos struoduotuojis ir sīvītis, kurys nasebeist nu dorbu. Tolkys organizatore Biruta Krūmiņa smej: “Sīna tolka – buobu tolka!” Tolkuotuoju vydā ir ari juos dāls Rainers, kurs sīna tolkā pīsadola jau ūtru reizi. Jis jau zynūt sīna tolkys dorbu – ka suokumā ruodīs vīglai, tok vāluok nimoz tik vīglai nasalīk.

Puiss pasadola ar emocejom piec paguojušuo gods sīna tolkys: “Pyrmuos emocejis beja taidys – vau! Taidys tradicejis vēļ kaids īvāroj?” Jis pīzeist, ka ir eistyn svareigi jaunuokajai paaudzei ruodeit senejuos tradicejis, taidā veidā rodūt interesi i lobpruoteigu īsasaisteišonu.

Dreižā sūlī pļova pi Turku saīta noma tyka sakuortuota gondreiž pusstuņdis laikā. Sakrautī sīna zuordi niu beja kai izklaidis objekts, caur kuru varēja giut prīcys emocejis, leinūt tam cauri. Piec labi padareita dorba tolcuoni sasalaseja pi golda i ar gandarejuma sajiutu svieteja padareitū dorbu, dolūtīs kai atmiņu stuostūs par sīna tolkom bierneibā, tai ari par senejom sīna tolkys tradicejom. Taipoš naiztyka bez dzīdošonys.

Folklorys kūpys dalineica Skaidreite pastuosteja, ka jai vysod sīna tolkys asociejās ar agrim reitim. “Seņuok cēlēs cīši agri. Mes, bārni byudami, ap sešim reita mūdamīs i guojom pļaut. Rosā ir osuoka izkapts. Sausu zuoli, ruodīs, nikod ari napļaun, viņ mytru agri nu reita.”

Tok tolkuotuojai Terēzijai sīna tolka saimē vysod beja muzykali svātki. “Myusim paps beja muzykants. Tod sīna tolkuos vysod beja ballis i dzīsmis. Ar vysim bārnim, sābrim. Vysa kuo beja, pat cyukys kaušona,” pīmiņ Terēzija.

Ari cyta taļcineica Līga pīmiņ kaidu gadīni no sovys beirneibys sīna tolkā, kas beidzīs ar slimineicu: “Maņ beja 12 godu. Tēte ar mamu iz traktora, a maņ augšā juomeica sīns. Tys traktors skaitās “dišlis”. I es krytu nu turīnis. Apsadauzeju i mani nūvede iz slimineicu. Taidys ir munys atminis.” Tok vēļ Līga pīmiņ paražu sīnu vysod apbērt ar suoli, kab tam nabyutu peliejuma. I tod tymā suolī sīns beja juomeica kuojom.

Sarunuos pi golda teik izcalts ari sīna eipašais smuords, kas sīvītis gremdej nostalgiskuos atmiņuos. “Kai sajiut, izreiz atsyt laiku atpakaļ,” stuosta Terēzija. Ari Skaidreite pīzeist, ka sīna smuords seņuok bejs tik specifiskys, ka pat nabeja īsaceits īt gulātu sīnā pyrmajā naktī piec tuo nūpļaušonys.

Sakrautī diveji lelī sīna zuordi pi Turku saīta noma kolpoj kai sovpateiga dekoraceja, kuri piec vajadzeibu teik ari izrūtuoti, pīmāram, ar pučem, pastuosta Turku saīta noma vadeituoja Biruta Krūmiņa.

Fotogalereja: Sīna tolka Turkūs, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv