Intervejis autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Cylvāks, kas cīši mīļoj sarunys – tei ir rēzeknīte Gerda Mališeva. Ar jū sasateikam juos tulkuošonys birojā “Proxime”, tok itūreiz saruna nabyus cik daudzi par tulka dorbu, bet vaira par Gerdys profeseju, kū jei īsavuicejuse niu – koučs. Nu molys ruodīs, ka jei eistyn ir īsamīļuojuse dorbā, kū jei dora, partū ka vysu sarunys laiku smaids nu juos sejis napagaist. Ar lelu entuziasmu Gerda īpazeistynoj ar kouča profesejis aizkulisem, plānim iz prīšku, izpratni par koučingu Latgolā i tū, cik svareigi ir struoduot ar sevi.

Gerda, pastuosti, nu kurys pusis tu esi i par sovu saisteibu ar latgaliskū!

Asu uzauguse Ūzulainis pogosta Gaiduļu azara krostā. Nu bierneibys jau asu ar saknem Latgolā, koč muns tāvs ir ukraiņs. Byuteibā puse nu munys izceļsmis ir nu Ukrainys, tok tāvs pats jau bierneibā puorsacēle iz Latgolu, deļtuo maņ eisti nav saiknis ar Ukrainu. Es asocieju sevi kai piļneigu latgalīti. Saimē mes runojam latgaliski i ari tagad es ar sovim bārnim runoju latgaliski. Maņ tys ruodīs cīši normalai runuot ar cylvākim latgaliski, tok ari muni bārni jau soka: “Mam, es ari šudiņ runuoju latgaliski.” Jim runuot ar cytim ruodīs na cik pīrosts, tok maņ tys otkon ruodīs breineigi, ka mes vysi varim runuot vīnā volūdā!

Tys prīcynoj, ka saimis volūda teik nūdūta nu paaudzis paaudzē! Tok, voi naesi dzierdiejuse taidu stereotipu, ka jaunuo paaudze vaira narunoj ar bārnim latgaliski, kab jim školā byutu vīgļuok vuiceitīs latvīšu volūdu?

Kod es beju mozeņka, vaļdeja taids uzskots – ka sātā runoj ar bārnim latgaliski, tod jim byus gryušuok školā ar latvīšu volūdu. Maņ guoja cīši labi školā, nasaverūt iz tū, ka sātā runuoju latgaliski. Volūdys lauzšonu tu taipat navari izjimt, ka pat tu saimē runoj latvyski, partū ka mes vysi īmam nu latgaliskuos vidis. Es ari poša radzu, ka munim bārnim piļneigi nav nikaidu problemu ar latvīšu volūdu. Deļtuo es saceitu, ka tys ir mits i tei nav patīseiba (smejās)! Pi tam maņ ruodīs, ka tys teiri psihologiski ir cīši gryuts bārnam, ka vacuoki sovā vydā runoj latgaliski, tok ar jū puorsaslādz iz latvīšu volūdu.

Napaseņ tu esi palykuse par sertificātu kouču. Kai tod eisti var definēt koučingu i tū, kū dora koučs?

Koučings ir svešvuords. Maņ kai volūdys specialistam eisti napateik lītuot svešvuordus, deļtuo latvyski koučs ir izaugsmis veicynuotuojs. Tys ir cylvāks, kurs spīgeļoj ūtru cylvāku i prūt sasarunuot. Jādz sadzierdēt, kū tu pasoki, i pats svareiguokais – kū tu napasoki. Tys vyss ir ar mierki paleidzēt cylvākam apsazynuot, saprast sevi i tū, kū jis eistyn gryb, kas jam ir svareigs. Paleidzēt jam sasnēgt mierkus. Ka jis drupeit nūblūdej, tod paleidzēt jam vēļreiz īraudzeit, deļkuo jis gryb tū mierki sasnēgt. Paleidzēt izstruoduot plānu i dūt īdviesmi, kab jis ītu i dareitu tū, kas jam ir svareigs.

Myusdīnuos arviņ vaira palīk popularys īspiejis, kai cylvāks var struoduot ar sevi, atsateisteit kai personeiba, par pīmāru, mentorings, karjerys konsuļtanti, psihoterapeiti i cytys. Ar kū tod taišni koučings atsaškier nu tuo vysa?

Ka saleidzynoj ar cytom atbolstūšajom profesejom, koučingā koučs nastuosta sovu redzīni, nasadola ar pīredzi, nadūd padūmus i navierzej. Tei ir saruna, kurā cylvāks pats sevi spīgeļoj. Es kai koučs varu viņ nūruodeit iz tū, kū es sadzierdieju, sajutu i kai tū radzu, tok puorejais dorbs ir cylvākam pošam ar sevi. Cīši svareigi ir tys, ka koučingā es i klients asam vīnā leiminī. Es naasu augstuoka. Par pīmāru, mentoringā cylvākam ir zynuošonys specialā jūmā i jis var paleidzēt tev koč kū sasnēgt ar sovim padūmim, bet kuočingā mes asam leidzvierteigi – es naasu specialists tovā jūmā, bet es varu paleidzēt saklauseit tū, kū tu soki i paleidzēt saprast, kū tu eistyn gribi.

Ka tū saleidzynoj ar taidu atbolstūšu personu kai psihoterapeits voi psihologs, tod koučs nastruodoj ar traumom, paguotnis nūtykumim. Koučingā mes struodojom ar tagadni i vysu iz prīšku. Ar tū, kas tu esi tagad i kas tu gribi byut ar nūsacejumu, ka tev jau ir vysi resursi, kab sasnēgtu tū, kū gribi. I ar tevi vyss ir kuorteibā! Mes nalobojam tevi i struodojam ar taidu, kaids esi. Koučingā ir maksimums desmit seseju. Tei nav ilgstūša darbeiba.

Ka pi teve atīt cylvāks ar mierki, ka jis gryb byut miļjonars i kas jam tagad juodora. Voi vysod cylvākam byus atbiļstūši īškejī resursi, kab sasnāgtu sovu mierki i voi vysod jis ari spies atrast tuos pareizuos atbiļdis piec sarunys ar kouču?

Kod atīt cylvāks iz koučingu, es vysod jam līku izsvoru iz tū, ka rezuļtats byus atkareigs tikai nu juo – cik jis pats ir gotovs struoduot i dareit lītys lobā. Ari nu sovys pīredzis varu saceit, ka es varu izlaseit 50 gudrys gruomotys i nikuo vyspuor naizdareit (smejās). Koučingā tu daudz kū saprūti par sevi i izdūmoj, kū tu dareisi, tok voi tu tū vyspuor dareisi – tys jau ir vaicuojums pošam pi seve, kas vaira nav atkareigs nu kouča. Pījimsim, tu gribi sev miļjonu, mes asam izdūmuojuši personeigū plānu, kas ir juodora, kab tu pi tuo tyktu. Bet tys, voi tu tūs sūļus piļdeisi – tei jau ir tova atbiļdeiba. Es viņ varu paleidzēt otkon sajust īdviesmi i vyspuor atguoduot, deļkuo tū vyspuor dori, atbaļsteit i byut sūpluok, tok es navaru izdareit tū tovā vītā. Ir svareigi saprast, ka pi sevkura taida atbolstūšuos profesejis puorstuova tev taipoš byus juodora vyss pošam.

Maņ ari beja taids interesants gadīņs, kod klients pasoka: “Klausīs, Gerda, es grybu, kab tu maņ vīnkuorši koč kū pasoki, maņ nūteik taids klikšķis golvā – i es asu cyts cylvāks!” Es soku, ka es ari grybātu, kab tai nūteik (smejās). Koučings nav par ilūzejom. Tys ir dorbs ar specialistu, kurs tev paleidz vaira apsazynuot. Tei nav breinuma viezeņa. Bet! Breinumi nūteik (smaida). Ari sovūs klientūs es cytreiz radzu, ka jis atīt nūskums, jis nateik uorā nu koč kaida dzeivis pūsma, tok piec kaidu pīcu sasatikšonys reižu jis soka: “Gerda, koč kas ir nūtics! Es navaru saprast kas, tok vyss ir puorsamejs. Es dūmoju cytaižuok, es pasauli radzu cytaižuok. Es nazynu, kai tovs kuočings struodoj, tok jis realai struodoj!” Tys ir pasasokūt tam, ka cylvāks ir gūdeigs pret sevi i ļaunās munim vaicuojumim i kaidom transormacejom, puormaiņom. Tod ari nūteik tys breinums!

Tu esi beiguse Reigys Koučinga školu. Varbyut vari vaira pastuosteit taišni par vuiceibu procesu – kai teik pi zynuošonu i prasmu, kam juobyut koučam?

Maņ ir bakalaura grāds, magistra grāds, vysaiduoki kursi bejuši, bet taidā stylā es vēļ nabeju vuicejusīs. Tei ir Kanadys škola, kur metodis nav taidys, pi kuru mes asam dajiukuši. Golvonuo atškireiba ir tymā, ka lels akcents ir taišni iz praksi. Intensivys apvuiceibys beja pusgodu. Suokumā es guoju ar dūmu, ka pasaklauseišu kursus, ka patiks, tod varbyut struoduošu, ka napatiks – tys byus vīnkuorši deļ seve. Muns golvonais mierkis beja palikt par lobuoku sarunys bīdru. Es gribieju, lai tod, kod cylvāks ar mani runoj, maņ nav vīnkuorši tys “mhm”, bet kab tei saruna byutu produktiva. Runuot tai, kab nu tuo byutu kaida jāga. Vuiceibuos beja teoreja, tok piec tuos par reizi prakse. Par pīmāru, ir intensiva vuiceibu dīna, teik izskateits koč kaids instruments ci pīeja, kū izmontoj koučingā, i par reizi myus salīk puorūs i tū paraugam. Vīns ir klients, ūtrs koučs, tod pasamejam. Tys nūzeimoj, ka vysu, kū tu esi vuicejīs, tu ari esi paraudzejs i izbaudejs iz seve. Tod, kod jau piec pusgoda esi pabeidzs školu, navari nazynuot, partū ka tu tam vysam esi izguojs cauri.

Vēļ interesanti, ka, lai pabeigtu školu, ir juonūvoda 25 praksis stuņdis, kas navar byut ar pazeistamim cylvākim. Ir juomeklej svešinīki. A kai jūs atrast? Juosuoc stuosteit par sevi internetā. Tys beja tys, kū es naplanavuoju dareit, tok nabeja cytu variantu. Tod, kod es suoču par sevi stuosteit, maņ dasasaceja pyrmī klienti. Jim patyka! Kod es pabeidžu školu, es saprotu, ka maņ vaira nav atpakaļceļa – asu jau par sevi pastuostejuse, cylvākim tys pateik i jim koč kas dzeivē pasamaina. Tys beja gryudīņs, kod es saprotu, ka es tū grybu dareit i maņ tys saīt. Saīt, ka tys vyss, kai tu teic tymā īvierzeits, nūteik tik dabiski, harmoniski. Kod tu pabeidz vuiceibys, tev jau ir sovi klienti, tu jau struodoj.

Kas tevi pamudynuoja dabuot ari itū profeseju? Voi pyrma tuo vyspuor zynuoji par koč kū taidu?

Es laikam asu taids interesants gadīņs, partū ka es nikod nazynu, iz kū es eisti īmu vuiceitīs (smejās). Maņ beja taids pūsmys dzeivē, ka es gribieju koč kū interesantu pasavuiceit. Tod maņ diveji muni klienti tulkuošonā atguoja savuokt tulkuojumus i suoce ar mani runuot par dzeivi. Es parosti pasaklausu, maņ tys pateik. Vīns nūrunoj 15 minutu, pīsaceļ i soka: “Zynit, maņ piec ituos sarunys dzeivuot sasagribēja” i nūlīk maņ 20 eiro iz golda. Es soku, ka es najemu naudu par sarunom, bet jis pasoka “Paļdis!” i aizīt. Piec kaidu diveju nedeļu vēļ atīt cyts klients, kurs izdora taipat. Es otkon soku, ka es najemu naudu par tū, tok jis atsoka: “A vajadzātu!”. Tod es poša suoču dūmuot, a varbyut eistyn vajadzātu? (Smejās.) Suokumā suoču meklēt, kū varātu pasavuiceit nu psihologejis redzīņa. Saprūtams, tei ir augstuokuo izgleiteiba. Asu divejis reizis vuiciejusēs, kai otkon īsadūmojūt par bakalaura dorbu… Tymā pošā laikā muna draudzine saceja, ka jei gryb vuiceitīs koučingu. Maņ tūlaik pi seve ruodejuos – nu nūpītnai? Tu gribi vuceit, kai cylvākim dzeivuot? Tok jei saceja, ka nā, tys vyspuor nav par tū. Tys ir vuiceit sasarunuot. Mani cīši īinteresēja i suoku dūmuot, ka varbyut tys eistyn ir tys, kū es varātu? Tys ir viņ pusgods, interesanta, jauna i cylvākim paleidzūša profeseja, i tu pats prassi runuot ar cytim. Vyss dzeivē nazkai sasalyka, ka es saprotu, ka tys ir muns. Tys beja cīši uotrys lāmums. Izdūmuoju, īsastuoju, izavuiceju.

Kaidi ir tī dorba modeli, kū izmontoj? Voi tī ir eipaši sarunu veidi, eipaša vaicuojumu seceiba?

Kuočam ir sovs etikys kodekss. Tys ir cīši stingrys i par tuo puorkuopumim var zaudēt sertifikatu. Jimā ir ari cīši daudz nianšu par tū, kaidai tai sarunai juobyut, kai juosaklausa, kai nūlaseit kermeņa volūdu. Maņ ir cīši svareigi, kab kotra seseja ar klientu ir dziļa, deļtuo byutiski ir sadzeirdēt tū, kū cylvāks napasoka. Tū var nūlaseit nu naverbalu lītu. Tys ari pīdūd meistareibu kuočinga sesejom. Saprūtams, mes izmontojam ari vysaidus intrumentus, kas tautys volūdā leidzynojās aizdavumim – tys, kū tu vari izpiļdeit. Vaicuojumu kūpums, metodis, piec kuru teik vadeitys sarunys.

Kaida veida koučs tu esi, i kaidi koučinga veidi vyspuor pastuov?

Es sevi lobpruot saucu par puormaiņu, transformaceju kouču. Maņ pateik struoduot ar cylvākim, kas gryb kaidys puormainis dzeivē. Tod mes kūpā meklejam, kas tys varātu byut i kai tū veiksmeiguok varātu realizēt. Parosti kuoči izalosa kaidu nišu, kurā jī grybātu struoduot. Ir attīceibu kuoči, biznesa kouči. Kotrys izalosa tū, kas pošam sirdei sūpluok. Ir nūzaris, kur vajag dasavuiceit kluotyn, pīmāram, attīceibu koučam, partū ka tys ir dorbs ar divejim cylvākim. Taipoš ari biznesa kouči vuicās atseviški biznesa koučingu. Tok, kab struoduotu kū taidu, tev pošam drupeit juobyut tamā nišā, pīmāram, biznesā.

Ka tai pasaver pyrma i piec vuiceibu – kaidys puormainis, izjemūt jaunys zynuošonys, koučings ir veicynuojs tevī pošā?

Pasaceišu atkluotai: pyrma studeju i piec studeju es asu diveji dažaidi cylvāki. Tys ir piļneibā pamainejs munu identitati. Suokumā mums ari mentori saceja, ka asat gotovi tam, ka koučings salauzs jiusu dzeivis uzskotus. Maņ tūlaik ruodejuos – nu nūpītnai? Maņ jau ir 35 godi, kas mani var maineit? (Smejās.) Tagad es saprūtu, ka jim beja taisneiba. Tuos zynuošonys cīši pamaina, kai tu verīs iz cylvākim i pasauli.

Tagad es kotrā cylvākā radzu vaicuojumu – parkū? Tys nūzeimoj, ka sevkurai cylvāka darbeibai apakšā ir pozitivs nūlyuks. Ari tys, kai mes izaturim pret pasauli, tam ari ir sovs īmeslis. Kod tu tū redzi, tu beidz nūtīsuot, tu suoc jūs saprast i tev palīk cīši interesanti. Es poša asu palykuse atvārtuoka i pījemu, ka pasauļs ir cīši fantastiska vīta ar foršim cylvākim. Izaklausa cīši rūžovi, bet nu tai ir puorsamejs muns skatīņs iz dzeivi. Tys ir daudz pozitivuoks, uzticeiguoks i saprūtūšuoks.

Tev tagad ir prasmis izprast cyvlākus, taipoš ari vēlme analizēt reiceibys. Voi tys natraucej kasdīnā komunicēt ar cytim?

Mani cytreiz apgryutynoj tys, ka ir gryušuok nūkontrolēt sevi, naaizdūdūt vaicuojumus. Maņ pyrma intervejis beja vīns klients tulkuošonā i es pieški pamaneju, ka jam puorsameja sejis izteiksme. Es iz reizis jam soku – jums tikū puorsameja sejis izteiksme, deļkuo tai nūtyka? (Smejās.) Tod tik es saprotu, ka tys tok ir koučinga vaicuojums! Tys ir automatiski. Mes runuojom, i es vīnkuorši radzu, ka jis nazkū nadasoka. Izaruodeja, ka jam vīnkuorši steidzeiguok vajag tulkuojumu. Es radzu izmainis, tok es navaru pasaceit, deļkuo tai ir. Tei ir taida ziņkuoreiba par tū, kas nūteik cylvākā. Tok kūpumā maņ tys natraucej.

Voi iz prīšku tu planavoj atsateisteit vaira itamā jūmā? Voi ari tān ir sasnēgts tys kolngols – sova klientura i sesejis?

Runojūt par klientim, koučingā idealuokais ir tod, kod tovs klients tu teve aizīt. Tys nūzeimoj, ka jis vysu ir atrysynuojs. Muni klienti ir maksimums iz desmit sasatikšonys reizem. Cylvāki vysu laiku mainuos, īt jauni. Muns mierkis ir palikt lobuokam koučam. Kab es paliktu lobuoks koučs, maņ ir vajadzeiga prakse. Es navaru apsastuot, maņ ir juoturpynoj atsateisteit. Cikom kas muna vīzeja ir taida, ka es grybātu papyldynuot sovys zynuošonys vēļ ar kaidim kursim, pīmāram, psihologejā, kas maņ paleidzātu vēļ vaira saprast cylvākus.

Kai tu poša viertej, voi Latgolā ir pīprasejums piec kouču?

Pīprasejums ir, tik ni kotrys saprūt tū, kū jis meklej. Byuteibā iz koučingu īt cylvāks, kurs gryb eistynuot kaidys puormainis dzeivē. Leluokuo daļa tū gryb. Vīneigais, ka Latgolā ir cīši daudz aizsprīdumu i stereotipu par atbolstūšajom profesejom. Daudzim ruodīs, ka pi jūs juoīt tod, kod tev ir problemys, tok patīseibā pi taidu profeseju īt, kab tūs problemu nimoz nabyutu. Es tycu, ka ari Latgola dreiži īsašyupuos i cylvāki pamozeišam suoks vaira ryupētīs par sovu īškejū harmoneju, raudzeis atrast kaidu atbolstu sev i nasakautrēs par tū. Skaitu, ka tys ir viņ laika vaicuojums.

Muns aizdavums itūšaļt ir cylvākim paskaidruot, kas tys vyspuor ir, paruodeit tū pozitivā gaismā i kaidu īguļdejumu sevī cylvāks var nu tuo dabuot.

Saīt, ka cylvāks piec sarunys atrūn atiļdis iz sovys dzeivis svareiguokajim vaicuojumim. Deļkuo cylvāks, dūmuos pošam sevi analizejūt, pats navar atrost tuos atbiļdis, saprast sevi?

Kod tu dūmoj, tev tai naizastematizej tuos dūmys. Es radzu piec seve – maņ ruodīs, ka es vysu saprūtu, vyss ir skaidrys. Tod es aizīmu parunuot ar kouču, es jam tū stuostu skali i pieški maņ vyss pasamaina. Cīši svareigi vys tik ir tys, kod cylvāks ar cylvāku runoj. Kod tu suoc strukturēt teikumūs tū, kū tu dūmoj, tu iz tū suoc vērtīs piļneigi cytaižuok. Golvā tev puorsvorā ir dūmu mudžeklis, bet tod, kod tev tys ir juopasoka skali i juoapgierb vuordūs, tu pats suoc tai kai nu molys tū klauseitīs, jo tu jau dzierdi tū, kū tu soki. Cīši bīži ari maņ koučingā soka – es tev tū pasacieju i es saprotu, cik tys vys tik ir mozsvareigi voi ari, ka es tū tai nimoz nabeju redziejs. Paškoučingā ir ari taida tehnika kai runuot skali ar sevi, tai kai dialogā. Tys ari paleidz.

Kai tu poša jiutīs piec dorba ar klientim? Tevi puorjem gandarejums voi cytreiz ari taids energejis izsmālums?

Asu cīši daudz par tū dūmuojuse. Es najiutu energejis gaisšonu piec sarunu vīna īmesļa deļ – es nauzajemu atbiļdeibu par tū, kū cylvāks dora, kai jis dūmoj i kaida byus juo turpmuokuo reiceiba. Apsazynoju, ka es nagluobu jū, jis pats ir atbiļdeigs par sovu dzeivi. Es varu paleidzēt cylvākam tik daudz, cik jis pats ir gotovs dareit. Vysuleluokais gandarejums maņ ir tod, kod cylvāks pasoka – es saprotu, kas maņ tagad ir juodora i es tū izdareišu! Maņ ir prīca, kod cylvāks pats pi tuo vysa ir nūguojs. Gandarejums ir ar par tū, ka es varu radeit taidu vidi, kur cylvāks pats var sevi saklauseit. Tys ir leluokais kompliments koučam, kod cylvākam ir ārtai ar tevi, jis var tev atsakluot.

Kas byutu juojam vārā, īmūt pi kouča?

Ir cīši svareigi saprast, voi tev ar kouču saskaņ. Struodojūt ar klientim, es vysod suokumā sasazvonu voi sasateiku, kab cylvāks saprastu, voi jis gryb ar mani runuot i varēs maņ uzaticēt. Koučings struodoj tikai tod, kod tu vari breivi justīs i atsavērt koučam. Ir normali pasaceit – es nasajiutu labi. Tu navari patikt vysim. Deļtuo ir tik daudz kouču, ka kotram koučam ir sovi klienti. I jī parosti nasamaina. Kaidam saskaņ ar mani, cytam saskanēs ar cytu. Juobyut taidai kai kimejai. Ir juopateik kai cylvākam.

Ari socialajūs teiklūs tu vysai bīži dolīs ar vierteigom atziņom, kū esi dzeivē saprotuse. Kas ir tei svareiguokuo atziņa itūšaļt, pi kurys tu ceņtīs pīsaturēt?

Tys, pi kuo es asu nūguojuse dorbā ar sovu kouču – asu forša taida, kaida asu. Maņ nav juoīpasateik tim, kam es napateiku. Es dreikstu tev napatikt, i tys ir normalai. Seņuok maņ gribiejuos vysim īpasatikt, bet tagad atļaunu sev – ka es tev napateiku, labi. Tys cīši atbreivuoja mani. Es doru tū, kas maņ pateik i byus cylvāki, kam tys ari patiks, taipoš ari byus tī, kam tys napatiks i tys ir normalai. Cylvāka dūmom par tevi nav nikaida sakara ar tevi – tys ir juoatgodoj kotram!