Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Tikū junī sovu desmitgodis jubileju svieteja vīna nu popularuokūs āstuvu Rēzeknē – “Ausmeņa kebabs”, kas atpazeistama na tik ar gordim kebabim, tok ari kai vīta, kur atsateista myusu dīnu latgaliskuo kulturvide – car vysaida satura pasuokumim, muokslu i muzyku.  Iz sasatikšonu aicynojam kebabneicys saiminīku Valteru Murānu, kurs ir īrauts kai latgaliskajā, tai ari alternativajā hip-hop kulturā – puorstuov apvīneibu “Ausmeņa Records” i aizaraun ar grafiti. Sarunā ar Valteru izīmam cauri “Ausmenis” ceļam desmit godu garumā, latgaliskuos kulturvidis veicynuošonai i plānim iz prīšku kai biznesā, tai ari hip-hopā.

“Ausmenis” desmit godu jubilejis svātkus nūteikti vēļ ilgi atguoduos kai īspaideigu pasuokumu Rēzeknē. Repers Uozuols (Ozols), Latgolys skotivis muokslinīki, stendaps, rodūšuos darbniecys, iedīni, dzierīni i vēļ vysa kuo cyta. Kaidis ir sajiutys piec svātku?

Pasuokums izadeve, ari nu apmaklātuoju beja cīši lobys atsauksmis. Mes gribiejom taidu drupeit leluoku pasuokumu, nakai mums vysod ir īrosts reikuot “Rancāna pogolmā”, jo vys tik tei ir desmit godu jubileja i gostu varātu byut vaira. Gribējuos kūpā ar draugim i apmaklātojumim tū tai forši nūsvieteit. Raudzejom sarunuot ar piļsātu slēgt itū īlys daļu, kab mes varātu iztaiseit skotivi i cytys vysaidys foršys aktivitatis pa dīnu saimem ar bārnim. Vyss mums izadeve tai, kai beja planavuots. Karuseļs, rodūšuos darbneicys bārnim, vysi var īt par breivu – pa munam, tei beja vīna nu tūs atslāgu, parkū mes ari dabuojom atļuovi slēgt īlu. Divejis nedelis pyrma pasuokuma beja cīši trokys, jo mes vysu organizējom i darejom poši.  Organiziešona vysod prosa cīši daudzi laika i energejis. Tagad, kod laiceņš nu svātku paguojs, asu jau atsaguojs nu tūs (smejās). Ir taida pateikama piecgarša.

Desmit godi – kai ir paguojs itys laiks i kas ir puorsamejs?

Maņ tys laiks ir paskriejs saleidzynūši uotri. Ir sajiuta, ka tī varātu byut pīci seši, nu varbyut septeni, tok na desmit godi. Atguodojūt pošus suokumus, varātu saceit, ka puorsamejs ir vyss, izjemūt tū, ka taisom kebabus i reikojam pasuocīņus (smejās). Laika gaitā struodojūt, asam dabojuši jaunu pīredzi i zynuošonys. Asam mainiejuši vysu, suocūt nu receptu i pagatavuošonys veidu, beidzūt ar pošu “Ausmeņu”. Suokumā mums vyspuor nabeja terasis. Tod pasaruodeja mozuoka, tod drupeit leluoka, tod ja vyss pogolms. Tai pamozom daudz kas ir mainejīs, tok plani tagad ir daudzi leluoki saisteibā ar izmaiņom taišni Rēzeknis “Ausmeņā”, kas ir myusu tyvuokūs diveju godu plans.

Voi vari pasadaleit, kas ir padūmā?

Plani ir saisteiti ar nūpītnuoku puorbyuvi, partū ka beidzūt mums ir izadevs dabuot sovā eipašumā itū āku i zemis gobolu Rēzeknē. Mes desmit godus bejom nūmnīki i tagad, leidz ar desmitgadi, asam itū darejumu nūslāguši. Mums jau ir idejis i skicis, kū i kai mes grybātu puorplanavuot i puororganizēt dorba vidē. Jau seņ teiri fiziski tī datryukst vītys, deļtuo vajag paplašynuot telpys. Pyrma kaida laika izlykom ari atsevišku konteineri, kas ir kai nūlyktova. Kūpumā tei byutu kai taida rekonstrukceja – myusu tagadejais lelais plans.

Tūlaik tu aizsuoki biznesu bez kaidu zynuošonu i pīredzis. Kaidi tod beja tī leluokī izaicynuojumi jaunajam uzjiemiejam?

Izaicynuojumu beja dīzgon daudzi. Vīns nu leluokūs beja, ka daudzvīt saīt pīlaist klaidys vīnkuorši nazynuošonys deļ. Najau deļtuo, ka tu nagrybātu izdareit koč kū pīteikami labi, bet tu vīnkuorši nazyni, nav pīredzis. Taidā gadīnī voi nu tu vuicīs i sajem izgleiteibu, bet na vysu var īsavuiceit. Tod vyslobuokais ir car pīredzi dabuot tū informaceju i pajiemīņus, kai i kū lobuok dareit. Tys ruodīs beja pats gryušuokais, ka biznesā ir tik daudz vītu i lītu, kur var pīļaut klaidys.  Tod tev daīt tū dareit vēļreiz i jau cytaižuok. Tys beja ari morali gryuši, ka lītys juosuoc dareit nu jauna.

Kaidys beja tuos klaidys tymā laikā?

Tagad, ka byutu juotaisa jauna vīta, tū vysu varātu izdareit daudz uotruok, efektivuok i kvalitativuok. Ar daudz mozuok lītu, kas byutu juopuortaisa. Biznesā ir tai, ka cīši jau navar nikuo paredzēt. Ite īsadar ari stuosts, kod es jau beju dabuojs koč kaidu pīredzi, attaisūt vītu Rēzeknē. Piec tuo mums beja “Ausmeņa” Jākubpilī, kas beja dīzgon eisu periodu, kaidus deveņus mienešus, i dīzgon švaki struoduoja. Tei beja cīši loba škola, kur mes pīļuovem vysaidu klaidu (smejās). Uzskotu, ka naizalasejom tik lobu vītu i es napadūmuoju par koč kaidu vadeibys sistemu, kur beja pīļauts cīši daudz klaidu. Beja daudz seikumu, par kurim nabeja padūmuots. Cīši uotri tū atvēram, partū ari poši pīļuovem cīši daudzi klaidu.

Piec tuo startiejom Reigā, kur saguoja cīši labi. Tod jau beja dabuota pīredze i finansialuo baze. Es izdūmuoju attaiseit vēļ vīnu “Ausmeņu” Reigys centrā. Taidu mozu, take-away (iedīņa leidzjimšona – M. P.). Īguļdejom naudu, taisejom projektu. Vysi trumpi beja rūkuos, kab vyss izadūtu, tok taipoš pastuov kaidi naparadzamī faktori i tei vīta pa šai dīnai nav atvārta, deļtuo ka sātai beja tehniskys problemys, kas pa šam nav atrysynuotys. Objektu aizslēdza byuvvaļde.

Tu nikod navari zynuot – saīs voi nasaīs. Mes attaisejom bez pīredzis, bez zynuošonu, bez naudys Rēzeknis “Ausmenu” i tei labi struoduoja, tok jau ar pīredzi, ar finansem, ar lobu vītu i projektu raudzejom attaiseit Reigā – tī nasaguoja. Nikod navar zynuot, kai saīs golā. Sova ziņā maņ tys ari cīši pateik, ka prīškā ir tys nazynomais. Risks ir vysod, biznesā nav bezriska variantu.

Ideja par āstivi tev roduos deļtuo, ka Rēzeknē tūlaik nabeja vītys, kur paēst kebabu. Tok deļkuo izdūmuoji, ka uzjāmums byus tik latgalisks?

Es dūmoju, ka tys ir saisteits ar “Ausmeņa Records”. Myusu hip-hopa apvīneiba beja vēļ pyrma “Ausmeņa kebaba”, tī mes rakstejom muzyku puorsvorā latgaliski. Tod, kod es taiseju itū vītu i dūmuoju, kai tū nūsaukt, vyss nazkai beja ap tū “Ausmeņu”, i nūsprīdu, ka tai ari sauksim. Tok tys, ka uzjāmums ir tik latgalisks – maņ tys beja dabeigi, partū ka kasdīnā runoju latgaliski i dieļkuo tod uzjāmumu taidu naveiduot? Tys saguoja pats par sevi. Tys eistyneibā vyspuor nabeja tai planavuots – taiseit kaidu vītu taišni latgaliski. Golvonais beja, kab es varātu reikuot kaidus pasuokumus, tuseņus. Mes sarakstejom iedīņkarti latgaliski, socialajūs teiklūs suocem likt informaceju latgaliski i tai tys ari aizguoja pats par sevi, bez sevkaidys dūmys tū akcentēt.

Deļkuo “Ausmena” ir taišni Rēzeknī? I kai saguoja, ka pasaruodeja ari Reigā?

Es pats asu nu Rēzeknis i gribieju, lai ite kas taids byutu. Pyrma tuo es laiku dzeivuoju Reigā, tod es gribieju puorsavuokt iz Rēzekni i dareit koč kū ite. Suokumā meklieju dorbu piec izgleiteibys – dizainers, kurs pabeidzs Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolu. Nikuo taida es naatrodu, deļtuo izdūmuoju, ka juotaisa kaids sovs spoteņš vaļā.

Runojūt par Reigu, tī beja vairuoki īmesli. Mums beja cīši daudz lobu atsauksmu i mes gribiejom paraudzeit, voi mes ari Reigā varim konkurēt. Rēzeknē vys tik beja saleidzynūši vīnkuorši taidā konkurencis ziņā, tok gribiejuos paraudzeit i pīruodeit sevi kai lobu vītu ari golvyspiļsātā, kur konkurence ir daudz leluoka. Cīši gataviejamīs tam, kab varātu salikt vysys sovys zynuošonys i pīredzi kūpā i uzsuoktu darbeibu tī. Eistineibā planavuojom pa drupeitei atsavērt, kab īsaskrītu, bet vyss saguoja cīši straujai. Drupeit nabejom tam gotovi (smejās). Atkluošonys dīnā jau beja rynda klientu i tys nasabeidza ilgu laiku. Tī guoja korstai.

Par sovu aktivū darbeibu esi sajiems divejis Boņuka bolvys (par 2013. i 2017. godu). Pastuosti, kū taida bolva nūzeimuoja tev?

Bolvys sajimšona beja cīši svareigs nūtykums. Prīca sajimt taidu atzineibu! Tei ir ari kai taida motivaceja struoduot i dariet vēļ vaira, īt tuoļuok. Es saprūtu, ka tys nav pasauļa leimiņs, bet myusu pošu izdūmuots apbolvojums latgalīšu kulturā, kur cyts cyta pazeist, tok maņ tys ir taipat cīši svareigs apbalvojums. Jutūs cīši pagūdynuots par tū.

Kū tu dūmoj par tū, ka niu ar “Ausmenis” darbeibu i popularitati kebabs ir palics par taidu kai Latgolys golvonū iedīņi, tok nareši latgaliskajā sabīdreibā pasaruoda redzīns – deļkuo “Ausmeņai” juodūd “Boņuks”, ka kebabs vyspuor nav nikas latgaliskys?

Pa munam, “Boņuka” bolva mums tika pīškierta vaira par kulturys vidi, kū mes veidojam ar sovim pasuokumim. Tok tam, ka kebabs nav latgaliskys iedīņs, tam es pīkreitu (smejās). Varbyut tys tagad veidojās kai koč kas latgaliskys.

Tortis i kopejs “KUUP” kopejneicai ari nav latgaliska līta, tok “Boņuks” teik dūts tim, kas koč kū dora. Pa munam, tys ari nav nikas tik troks, ka kaids sajem “Boņuku”, dorūt varbyut na tik tradicionali latgaliskys lītys. Ka “KUUP’s” nasajimtu Boņuku, es byutu apsavainuojs (smejās). Pi seve dūmuoju – ka jim naīdūs, kam tod vyspuor īdūs? Jī ir tik daudz struoduojuši, es Oskara i Jolantys Maculeviču (“KUUP coffee” saiminīki – M. P.) stuostu zynu nu pyrmūs dīnu.

Maņ pošam par tū nav bejuš sirdsapzinis puormatumu, jo, kai jau minieju, myusim latgaliskais saguoja pats par sevi. Mes tu ari darejom ar lapnumu, partū ka mes asam latgalīši, bet tys nabeja īraksteits koč kaidā konceptā, ka myusim juorauga byut par latgalīšu vītu. Cylvāki poši myus tai identificieja i nūviertieja. Mes par tū lepojamīs i nasakautrejam. Tei ir myusu vide, kasdīna i volūda.

Deļkuo vyspuor iedīņam vysod kluotyn vajag kulturu?

Es dūmoju, ka myusu gadīnī tys ir deļtuo, ka mes poši gribim reikuot pasuokumus. Tys nav lels peļnis pasuokums. Mes nūpeļnejam cytā veidā i tod mums ir vareiba uztaiseit foršus pasuokumus. Mums tys ruodīs svareigi. Ka ir taida īspieja reikuot, tod ir ari taida gandarejuma sajiuta, ka ir padareits ari koč kas lobs i ka cylvāki tū nūviertej. Ir taids energejis lādeņš, kod tu suoc dūmuot – a kū mes vēļ varātu izdareit, izdūmuot? Tys ir pateikamai.  Ari ruodīs svareigi, ka mes varim koč kū taidu iztaiseit taišni Rēzeknē. Mes tū kulturvidi piļsātā koč kaidā veidā ītekmejam, drūsi viņ iz lobū pusi. Kasdīnys dorbi ir kasdīnys dorbi, tok pasuokums ir taids gandarejums.

Maja suokumā kūpā ar “KUUP” kopejneicu jius atkluojot terasi “Rancāna pogolms”. Kai roduos ideja par tū?

Ideja roduos vēļ pyrma goda, tok paguojušā vosorā mes naīspiejom tū izdareit. Mes gribiejom reikuot kūpā dažaida satura pasuokumus i koncertus. Vosorys laikā atjaunynuot myusu terasi i izveiduot taidu kai pasuokumu vītu. Tod dūmuojom par nūsaukumu i konceptu, beja dažaidys idejis, kai tys varātu sauktīs. Nasauksim par “Ausmenis” pogolmu, jo te ir arī “KUUP”. “KUUP” pogolms ari nā, deļtuo tykom pi tuo, ka juoizdūmoj sovs. Beja Leņdžu pogolms i taidi varianti (smejās). Tok par gūdu Nikodemam Rancānam i juo īlai, mums ruodejuos, ka cīši forši skaņ – “Rancāna pogolms”. Tai mes pi tuo suocem struoduot. “Rancāna pogolma” golvonuo līta ir taišni pasuokumi, kurus organizejam. Ari “Ausmenis” desmitgade ir vīns nu taidu kūpā veiduotu pasuokumu. Reizi divejuos nedeļuos dažaida satura pasuokumi mums ir paradzāti vysys vosorys garumā. Tei ir sova veida kulturvīta.

Obeji struodojat sūpluok i kūpā organizejit pasuokumus. Kai var veiksmeigi sasadorbuot biznesā? Latvīšim rakstureiga ir konkurence, bet ruodīs, ka ar “KUUP” jums tys vysā labi saīt.

Pa munam, ari biznesa ziņā mes vīns ūtru papyldynojam. Oskars suok struoduot jau agri nu reita, jim ir sovi brūkašku pīduovuojumi, par kū mes ari vysod asam dūmuojuši – varbyut mums ari vajadzātu, cytaiži mes tik vīni gaļāduoji, 11 nu reita mūstomēs (smejās). Jī dora kosmosa lītys, breinumi nūteik jūs mozajā vyrtuvē. Tys vyss ir forši, ka mes papyldynojam vīns ūtru. Ari “KUUP coffee” mums taiseja miļzeigū burtu torti iz jubileju, kura svēre 21 kilogramu i aizguoja gostim vīnā šaļtī.

Deļkuo, pa tovam, taišni “Ausmenis” kebabi ir vysu gorduokī?

Tei ir kotra gaumis līta. Mes cenšamīs tū taiseit ar sovom receptem i garšu. Poši capam maizeiti, taisom mērceitis. Kotru mērci taisom piec sovys izstruoduotuos receptis, gaļai ari ir sova marinade. Ir izaveiduojuse sova garšu kombinaceja.

Kod dori vysu pa sovam, tod ari veidojās tei taida unikalitate – sovys niansis, ar kurom tu atsaškir nu cytu. Tei ir svareiga līta – raudzeit izdareit vysu piec sovys gaumis, saprasšonys, kab nabyutu vysim vyss vīnaids. Mums vēļ ir daudz kas padūmā, kai mes vysu tū varim papyldynuot, dareit cytaižuok.

Pi teve kai Rēzeknē, tai ari Reigā struodoj cīši daudz jaunīšu. Kaidi ir myusu dīnu jaunīši kai darbinīki? Varbyut ir kaidi padūmi nu dorba devieja pusis, kas jaunīšim varātu nūderēt dzeivē?

Kopejneicu i apkolpuošonys sfera daudzim jaunīšim ir loba pyrmuo dorba vīta, partū ka tī ir komunikaceja ar klientim i daudzi cytu dažaidu dorbu. Dorbs ir dinamiskys, vyss ir juoizdora laikā i izreizis var dabuot dīzgon lobu pīredzi. Dorbs ar jaunīšim nikod nav garlaiceigs, tys ir cīši foršs. Vajag ari atrast pareizū komunikaceju, jo jaunīši ir jaunīši. Jaunuotnei ari ir svareigs sovs tuseņš. Ja tys jim izaveidoj kolektivā, tod vyss ir forši!

Pa munam, tys nav švaki, ka cylvāks ir bez pīredzis, partū ka, jū apvuicūt, tu jau dīzgon dreiži vari saprast kai uzjiemiejs, voi tys cylvāks dar tam dorbam voi nā. Ari pats jaunīts itamā nūzarē var vysā dreiži saprast, voi jis var itū dorbu izdareit i voi vyspuor tys interesej. Tam nav vajadzeigs cīši daudz laika. Mums ir jaunīši, kas struodoj tikai vosorys periodā, partū ka ir vaira dorba – terase, vaira galdeņu, ari festivali i izbraukumi. Maņ tys nav kai bīdejūšs faktors, ka cylvāks ir bez pīredzis. Pīredzis faktors ir svareigs, ja mes meklejam, par pīmāru, kopejneicys vadeituoju voi šefpovuoru. Tī ir vajadzeiga pīredze voi izgleiteiba.

Tai vyspuor jaunīši ir supereigi! Navar saceit, ka myusdīnu jaunuotne nastruodoj i verās televizora, ir cīši daudz struodeigu i atbiļdeigu jaunīšu, kuri eistyn puorsteidz. Tu verīs – jis ite struodoj tikai nedeļu, tok jis jau dora vysys lītys cīši labi.

Paraleli biznesa lītom tu aizaraun ari ar alternativuos kulturys veidim. Pastuosti, kod i kai suoci aizaraut ar hip-hop kulturu?

Hip-hopa kultura maņ ir interesiejuse nu kaidu 13 godu. Muni bruolāni Reigā, kas beja vacuoki, īpazeistynuoja mani ar tū muzyku. Reigā pamaniju ari tūs grafiti, suoču par tū vaira uzzynuot. 2003. godā jau beja muni pyrmī zeimiejumi iz sīnys. Nikuo taida, balončiku daboj i streipoj. Tys beja cīši aizraunūši! Tod es vēļ ari breakdance drupeit vuicejūs. Tī maņ tik labi naguoja, bet beja forši. Maņ grafiti ir tyvuokais nu vysu tūs hip-hop kulturys elementu. Reps pasaruodeja drupeit vāluok, varbyut kaidā 2010. godā.

“Ausmeņa kebabs”, apvīneiba “Ausmeņa Records”. Deļkuo taišni “Ausmeņa”?

Mes rakstejom muzyku bez taidys pamatidejis. Mes īrakstejom dzīsmi i tī nebeja nikaida nūsaukuma. Muns draugs Aldiks – jis vysod frīstailoj i jū ir cīši gryuts apklusynuot. Mes īrakstejom dzīsmi “Mauļa” i tuos dzīsmis beiguos ari Youtubā ir dzeirdoma vīta, kur jis izdūmoj vyspuor vuordu “Ausmeņa”. Beja pamasts mikrofons īslāgts. “Ausmeņa Records” ruodejuos foršs nūsaukums. Ausmeņa – uzaust saule. “Ausmeņa Records” ir taida kai kusteiba, kod tūlaik, repojūt, zeimejūt grafiti i breikojūt, ruodejuos, ka ir forši, ka ir taids sovs grupiejums.

Pyrma desmit godu tu ari pats fiļmieji videoklipus apvīneibys reperu dzīsmem. Tī ir spieceigi jiutama taida jaunekleiga sovpateiba, styls. Voi tu grybātu otkon padzeivuot tymā laikā? I kai tu vyspuor raksturuotu tūs apvīneibys suokuma laikus?

Tī laiki asociejās ar daudz kū pozitivu. Tuos ir taidys kai saknis. Tūlaik, kod mes tū vysu darejom, nivīnam nabeja taidu ryupu, kai ir tagad. Maņ ari nabeja nikaida biznesa, vāluok tys jau guoja paraleli. Maņ cīši patyka tys laiks. Izdzievuot tū vysu – tys nūteikti byutu forši. Mes ari tagad studejā pa reizei sasateikam. Tagad es teiktu, ka Ūga dora dzelys i Jezups, kurs ir ar mums nu pyrmsuokumu, taisa bītus i studejā īroksta cytus cylvākus. Es slinkoju, bet raugu atrast breivuokys šaļts, kab pazeimēt grafiti. Pyrma kaida laika ari vuicejūs zeimēt grafiti pi vuocu grafiti muokslinīka tīšsaistis kursūs. Tagad es zeimeju taiduos vītuos, kur tū var dareit breivai, nav juobāg nu policejis. Legaluos vītuos sovai prīcai. Vyspuor maņ ruodīs, ka datryukst taidu legalu publisku vītu, kur jaunīši var īt i zeimēt drūsai, ka jūs nivīns nagius. Tam ari byutu daudzi pļusu – atsateisteitu na tik klasiskais grafiti, tok ari street art, byutu mozuok apzeimātu āku publiskuos vītuos.

Pīminieji ari Ūgu kai vīnu tu tūs, kas tān dora lītys. Voi tu lepojīs ar jū?

Ūga eistyn daudz struodoj pi sovys muzykys. Pīīt pi tuo nūpītnai. Kod es repuoju, maņ tys vaira beja kai tuseņš i na tik nūpītna pīeja. Ūga daudz struodoj pi dzīšmu, muzykys, deļtuo atpazeistameiba, kas jai ir, pa munam, ir juos karjerys suokums. Cylvāks eistyn ir muzykali spieceigs i daudz pi tuo struodoj. Asu puorlīcynuots, ka Ūgai vēl vysa kuo ir prīškā.

Voi tu pats nadūmoj aktivuok dasagiut muzykai?

Muzykalais pūsmys maņ ir paguojs. Es grybu atsateisteit grafiti voi street art vierzīnī. Vaira struoduot ar taidom vizualom lītom. Īspiejams, koč kod atsagrīzt pi kaidu video – fiļmiešonys i dareišonys, partū ka tys maņ cīši patyka, kod es ari “Ausmeņai” taiseju klipus. Tys ir tys, kū es varātu dareit – taiseit video i zeimēt grafiti, tok cytureiz tryukst laika tam. Nu repa es jau vysu asu pasacejs (smejās). Nu, varbyut es vēļ koč kū īraksteišu. Vēļ ir dažys naizdūtys dzīsmis, kurys varbyut vēļ izīs, tok, lai tuos tai efekteigi izdūtu, tod ir juofiļmej klips. Klipi ir padūmā (smejās).

Tev ir tik aktiva dzeive – bizness, pasuokumi, hip-hopa apvīneiba, grafiti. Kai saīt tū vysu apvīnuot?

Tai saīt, ka cytureiz nasaīt (smejās). Ir juopasaceņš, kab saītu. Kasdīnys dorbu ir tik daudz, ka jī ari nikod nasabeidz. Vysod tys saroksts ir gars. Vīnkuorši kaidys lītys ir juolīk par prioritatem. Kotram ir 24 stuņdis dīnā, i tys, kai kotrys tū laiku saplanavoj, nu tuo ari veidojās kasdīna. Tys, ka nav laika – nivīnam nav laika, tū asu saprats. Prūtams, vysam jau napīteik, tok tys ir atkareigs nu tuo, kam tu atvielej sovu laiku.

Fotogalerejā: “Ausmeņa kebaba” desmit godu svineibys, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

---