Irbe Bārbala Kārkliņa. Puorsoka “Puiškins i princese”

Irbe Bārbala Kārkliņa. Puorsoka “Puiškins i princese”

Pīduovojam portala lakuga.lv skaiteituojim Irbis Bārbalys Kārklinis puorsoku “Puiškins i princese”, kas Ontonam Slišānam veļteitajā rodūšūs dorbu konkursā dabuoja 1. vītu vacuma grupā nu sešu da deveņu godu.

Puorsokys autore: Irbe Bārbala Kārkliņa (9 godi, Rēzeknis suokumškola)

Reiz dzeivuoja puiškins. Jam patyka daudzi sepinēt. Jis sepinēja caurom dīnom i naktim. Juo sapynūs bīži beja piļs i princese. Sābri par juo sapynim smiejuos i saceja, ka jis ir taids kai čudnuoks. A puiškins jūs nasaklauseja.

Kaidu reizi puiškins īguoja sovā sapynā i verās – vysapleik viņ kuopusti. Zali i zyli. Jis staiguoja, staiguoja, breinuodamīs par kuopustu lauku, i verās – jam pretim īt princese. Nu taida poša, kai jis jū beja īsadūmuojs! Princese pasmaideja i saceja puiškinam:

– Es tevi jau seņ gaideju. Kotru nakti atlidoj palāda i nūād vysus kuopustus! Es tai grybu pagaršuot ītūs kuopustus, a maņ nateik. Muna mama saceja, ka maņ ir juoīt da lauka i juosameklej kaids, kurs varēs nu palādys kuopustus nūsorguot. Voi tu variesi maņ paleidzēt?

– Es nazynu, – puiškins pagrūzeja golvu, vārdamīs piec palādys. – Es raudzeišu tev paleidzēt. Kas maņ juodora?

– Nūsagloboj ituo lauka molā i gaidi, kod atliduos palāda. Tod sagiuņ jū i nūnes munam tāvam.

Puiškins nūsagloboj sīna kaudzē kuopustu lauka molā i gaida. Kod daīt pušnakts, verās – lidoj palāda, lela da lela, i klīdz nabolsā:

– Kur ir muni kuopusti? Es grybu kuopustus!

– A galis nagribi? – puiškins izleida nu sīna kaudzis i sauce palādai.

– Gaļa maņ apleik sātai kūkā aug, – palāda atbiļdēja i raudzeja īraudzeit, kas tys par taidu čudnu puiškinu. Jei zynuoja, ka vysi nu juos beistās, a itys? Īt runuotūs!

– Kur tu dzeivoj? – vaicuoja puiškins palādai.

– Redzi tū lelū ūzulu? – palāda pamete ar spuornu pa kreisi. – Tī es i dzeivoju. Tagad mani natraucej, es salaseišu sovim začim kuopustus, i tod īsim da munys sātys.

– Kam tev zači? – puiškins breinuojuos.

– Es nazynu, maņ jī pateik! – palāda jau laidēs iz kuopustu lauka vydu da poša leluokuo kuopusta.

– Es tev nadūšu nūzagt princesis kuopustus! – puiškins metēs palādai pakaļ. Palāda bāga, a nacik tuoli natyka. Jai sasapyna spuorni, i puiškins jū vīgli nūgiva.

– Atlaid mani vaļā, – klīdze palāda. – Muni zači paliks bez kuopustu! Tod redziesi, kū jī nūdareis!

– Es tevi aiznesšu princesis tāvam, – saceja puiškins i īžmīdze palādu ozūtē.

– Nā, nanes mani tāvam! – palāda lyudzēs. – Es vaira nazagšu kuopustu!

– Es navaru tevi palaist. Es princesei apsūleju nūsorguot juos kuopustu lauku!

I puiškins aiznese palādu princesis tāvam karaļam.

– Tys ir labi, ka tu nūgivi munu napaklauseigū meitu, – saceja karaļs.

– Itei tok ir palāda! – breinuojuos puiškins. – Da, šmuka, bet tikai palāda!

– Nā, jei ir princese! – karaļs lyka palaist palādu vaļā.

Puiškins palaide palādu, i kū dora jei? Paskrīn sūli iz prīšku i palīk par princesi!

– Tu mani pīmuoneji! – puiškins sirdējuos iz princesis.

– Nasasyrdi, lyudzu, – praseja princese. – Es beju nūburta naktīs palikt par palādu, a tu mani izgluobi!

– Labi, a kas tī tev par začim i kūkim, kurymūs aug gaļa?

– Maņ cīši pateik zači, deļtam jī pi mane dzeivoj. A kūkā, pi pošu kūka sakņu, dzeivoj peļu saime. Kod jūs palīk par daudz, i pelis suoc graust kūka saknis, es pa kaidai nūgiunu, kab jūs palyktu mozuok.

– A kū mes niule dareisim?

– Dzeivuosim i sapynuosim kūpā! – princese nūlaide acs i padeve rūku puiškinam.

I tai ari nūtyka. Puiškins palyka dzeivuot pi princesis, i jī kūpā sepinēja vysaidus breineigus sapynus. Jūs sapynu pasauļs beja tik breineigs, ka sābri nasaprota, kai tai var izdūmuot i izdareit. A jī nivīnu nasaklauseja i dzeivuoja draudzeigi i labi.

Es ari tī beju, vierūs, kai puiškins ar princesi dzeivoj zyli zali, i mes iedom kuopustus ai gali. Ka ari tu gribi, aiztaisi acs i īej sovā sapynu pasaulī!

Karteņā: Puorsokys autore Irbe Bārbala Kārkliņa, foto nu privatuo arhiva

Kalenders

Apr
12
Sai
all-day Arvīda Eglis 120. jubilejai veļt... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Arvīda Eglis 120. jubilejai veļt... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 12 all-day
Gleznuotuoju profesoru Arvīdu Egli (1905–1977) riezeknīši pamatuotai vys vēļ skaita par sovejū, kam ar Rēzekni ir saisteiti gondreiž 30 trauksmainuokī juo myuža godi (1915–1944). Tok sovys vosorys nu 1958. gods leidz pat myuža nūslāgumam muokslinīks[...]
11:00 Sasatikšona ar Juoni Pampi @ Kuorsovys kulturviesturis centrys "Līču mājas"
Sasatikšona ar Juoni Pampi @ Kuorsovys kulturviesturis centrys "Līču mājas"
Apr 12 @ 11:00 – 12:30
Sasatikšona ar Juoni Pampi @ Kuorsovys kulturviesturis centrys "Līču mājas"
18:00 Komedejšovs “Četri bruoli” @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Komedejšovs “Četri bruoli” @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Apr 12 @ 18:00 – 19:30
“Četru bruoļu” šovs ir bruoļu Kozlovsku – Juoņa, Jura, Oskara i Muorteņa (Kozmena) – taiseits humoriski seits vokors divejūs cielīņūs.   Improvizaceja, skeči, izaicynuojumi bruoļu vydā, vysaidi puorsteigumi i vokora eipašais gosts, kas šaļtim bruolim[...]