Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogostā Imants i Dace Losāni saimnīkoj sovā lauku eipašumā ar nūsaukumu “Pīterkolns”, kur tikū, kluotyn asūt rodim, draugim i cytim Latgolys keramikim, tyka atkluots keramika Stanislava Viļuma byuvātais ceplis.  

Niu jau vaira nakai gods apleik, kod portals lakuga.lv sasatyka ar Imantu i Daci Losānim aba “Pīterkolna” saiminīkim. Imants i Dace īt nu Rēzeknis, vys profesionalū aizdavumu deļ ilguoku laiku ir dzeivuojuši kai Reigā tai i uorzemēs, tok niu ir atsagrīzuši Latgolā. Kai intervejā (skaiti ITE) stuosteja Dace, keramikys darbneicys nūsaukums “Pīterkolns” nav najaušs, tai kai Imanta vacvactāvu, kurs te dzeivuoja i vede sovu saimisteibu, sauce Pīters, taipoš ari Dacis vactāvu sauce Pīters. Nu suoku, kuortojūt vysys formalitatis, nūsaukums “Pīterkolns” tyka dūts apleicejai zemei, sovpus piec tam tyka pījimts lāmums tai nūsaukt ari keramikys darbneicu. Jau tūlaik intervejā Imants i Dace saceja, ka teik plānuots byuvēt ari keramikys cepli, sovpus niu, pošā vosorys pylnbrīdā, 29. junī (Pīterdīna), ceplis tyka īkūrts i 30. junī svineigi atkluots.

“Mes sovu cepli nūsaucem par “Pārkiuni”, i vakar kai reize Pīterdīnā aba pārkiuņa dīnā beja lels leits i pārkiuņs, tod jau saīt, ka ceplis ar mums sasavasaluoja,” tai cepļa atkluošonā stuosta “Pīterkolna” darbneicys saimineica Dace Losāne.

Asūt iz vītys “Pīterkolnā”, Dace ari stuosta, ka beja vajadzeigi aptyvai treis godi, kab itū vītu sakuortuotu i īkūptu, tai kai da šam zeme ite bejuse stypri aizauguse. Jei ari pastreipoj, ka itūšaļt obi ar Imantu gryb drupeit vaira īsakuortuot i pabeigt planavuotūs dorbus, tok ar laiku “Pīterkolna” keramikys darbneica lobpruot ari gaideis gostus i byus atdareita turismam. “Mes cīši turim nūceju, ka iz prīšku te tiks svieteita Pīterdīna ar cepļa kūršonu i attaiseišonu, ar cytim keramikim i gostim, kurus interesej Latgolys keramika.” Dace ari stuosta, ka atvārtajā keramikys ceplī turpynuos tapt reducātuos aba malnuos keramikys dorbi, sovpus ar Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys atbolstu ir nūpierkts ari elektriskais ceplis, kur teik planavuots eksperimentēt ar boltū muolu. “Mani vaira saista keramika bez glazurys, tok cīši īspiejams, ka kaidūs atseviškūs elementūs izmontuošu ari glazurys,” tai “Pīterkolna” saimineica Dace.

Cepļa atkluošonā “Pīterkolna” saiminīks Imants stuosta, ka pyrmais ceplis ir eistyns kūpdorbs – tū izbyuvēja vīns nu “Pūdnīku skūlys” dalinīku Stanislavs Viļums, pareizi izkurynuot paleidzēja keramikis Aleksandrs Visockis, sovpus nūsluopēt – Stanislavs Viļums i Viola Anna Bīriņa. Cepļa atkluošonā pīsadaleja aptyvai treisdesmit gostu, tūs vydā ari vairuoki atpazeistami Latgolys keramiki – Pankovu i Krompānu saimis, Stanislavs Viļums i Viola Anna Bīriņa (keramikys darbneica “Cukrasāta”), Anatolijs Vituškins, Mihails Sabanskis, Aleksandrs Visockis i cyti, kuru dorbi beja ari daļa nu pyrmuo “Pīterkolna” cepļa. Saiminīki ari stuosta, ka niu Dacis tāvs Juris Papinovs ir suocs vyrpuot keramikys traukus, kuri ari iz prīšku papyldynuos “Pīterkolna” dorbu kluostu.

Ari cepļa izjimšona īsadeve kai lels kūpdorbs, kur saiminīki i gosti kūpā jēme uorā dorbus i speiduma i ilgnūtureibys daškieršonai īeļļuoja. Cepļa izjimšonys laikā keramikis Mihails Sabanskis pastreipuoja, ka “Pīterkolna” Dacei, kura keramikā dorbojās saleidzynūši naseņ, ir cīši loba plastika i prasme veiduot smolkus dorbus, kuri ari atsaškir nu cytu meistaru dorbu.

Sovpus, vaicojūt Stanislavam Viļumam pastuosteit, ar kū keramikys ceplis atsaškir nu sevkura cyta cepļa, jis skaidroj: “Kotram cepļam ir sovs pīlītuojums. Ka tei ir maizis kruosne, tī cap maizi, ka tei ir plita, iz tuos vard zupa, sovpus keramikys ceplī apdadzynoj muola traukus i tuo izbyuve vysā atsaškir nu sevkura cyta cepļa, i ir juozyna vairuokys niansis, kurys, byuvejūt cepli, nūteikti ir juojam vārā. Nav taidys školys voi specialu apvuiceibu, kab īsavuiceitu byuvēt keramikys cepli, tū prūt viņ poši keramiki, kuri itū prasmi īsavuica vīns nu ūtra voi sovys personeiguos pīredzis ceļā.” Stanislavs ari pastreipoj, ka na kotrys myurinīks var izbyuvēt lobu keramikys cepli, pat ka cylvāks vysu myužu ir byuvejs, pīmāram, plitys i labi prūt sovu omotu, jis var nazynuot atseviškys praktiskys lītys, kas ir svareigys keramikys cepļam.

“Saiminīki nu sovys pusis te jau beja sagatavuojuši pamatu i vītu cepļa byuviešonai, kod es atbrauču, varēju par reizi suokt myurēt, Imants pat ar leimiņruodi beja sagatavuojs cepļa greidu, iz tik gludys viersys es laikam vēļ nabeju lics ceglus,” stuosta Stanislavs Viļums.

“Ari izbyuvis procesā Imants i Dace beja cīši atsauceigi, deļtam beja eistyn pateikami braukt struoduot. Kab ceplis byutu labi izbyuvāts, juojam vārā kūrtuvis plotums i augstums, kūrtuve nadreikst byut na par mozu, na par lelu. Tikpat svareiga ir velvu konstrukceja, iz kurys turuos cepļa greida, taipoš greidys caurumim, kuri pamasti guņs i dyumu izejai, juobyut pareizā lelumā i pareizā izvītuojumā,” tai keramikis Stanislavs Viļums. Jis ari soka, ka juo poša keramikys cepļu byuviešonys pīredze aizasnādz paguojušā godu symtā. Stanislavs ir myuriejs cepļus kai Latgolā, tai cytur Latvejā i ari uorpus Latvejis, i sovu muoku īsavuicejs pi keramika Evalda Vasilevska.

Sovpus “Pīterkolna” saiminīki Imants i Dace, vaicuoti par sovim plānim iz prīšku, stuosta, ka koč ari niu ceplis ir atkluots, vēļ cīši daudz dorba ir prīškā – ir vajadzeiba labīkuortuot apleicejū vidi i darbneicu, izbyuvēt cepļam jumtu, gataveit iz prīšku molku cepļa vajadzeibom, tai ari pošim drupeit vaira dajiukt i izprast keramikys radeišonys specifiku.

Fotogalerejā: pyrmuo cepļa attaiseišona “Pīterkolnā”, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv