Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Jaunais vuiceibu gods tyvojās dreizim sūlim. Školānim, vacuokim, pedagogim i školu vadeibom ir vajadzeigs laiks, kab piļnvierteigi sagataveitūs vuiceibom, tok vys vēļ ir naskaidreiba, voi latgalīšu volūdys vuiceišonai školuos byus nūdrūsynuots vajadzeigais vaļsts finansiejums. Kab rysynuotu itū vaicuojumu, juņa suokumā iz pyrmū sēdi saguoja Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūmis dorba grupa, kurys mierkis ir rysynuot akutalūs vaicuojumus par latgalīšu i lībīšu volūdys i kulturys vuiceišonys īspiejom školuos itymā i tuoļuokajūs godūs.

Dorba grupys izveidis iniciators ir Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūmis lūceklis, Latgolys viesturiskuos zemis sabīdreibys puorstuovs Daiņs Mjartāns, kurs nūruoda, ka vaļsts, nasaverūt iz 1999. godā pījimtū Vaļsts volūdys lykumu, Ministru kabineta darbeibys deklaracejis 318. punktu i ari Latvīšu viesturiskūs zemu lykumu, vajadzeibu piec latgalīšu i ari lībīšu volūdys ignorej. “Grybu izdareit, kab ir īzeimāts finansiejums latgalīšu volūdys vuiceibys nūdrūsynuošonai nu Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis (IZM) pusis. I nav svareigi, voi kaidā školā tī byutu treis voi treisdesmit školānu. Taipoš kai mums ir aizdavums pret vaļsti, taipoš ari vaļstei ir juopylda lykums i vaļdeibai sūlejumi vālātuojim,” soka Mjartāns.

Īprīškejūs divejus godus latgalīšu volūdys vuiceišonu fakultativā veidā nūdrūsynuoja AS “Latvijas valsts meži” finansiejums i ari Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis projekts, tok niu tys ir beidzīs.

Kai leluokuo problema itūšaļt ir dialoga veiduošona ar IZM, kurys kompetencē ir vaicuojums par finansiejuma pīškieršonu. Saeimys deputate Anna Rancāne nūruodejuse, ka saruna ir ministreju itymā vaicuojumā ir sarežgeita, jo ministreja skaita, ka cīši moz školu gryb volūdu fakultativi vuiceitīs, leidz ar tū ir švuorbys, voi finansialī leidzekli ir ekonomiski pamatuoti. Taipoš situaceju ari sarežgej školu teikla reforma, leidz ar kuru nivīnam vaira nasasnādz rūkys da volūdys vaicuojumu.

“Mums nav taidu mehanismu, kab īkustynuotu tū, kas nagryb kustētīs. Mes turim nūceju, ka ministreja suoks kvalitativu diskuseju, kai nūdrūsynuot latgalīšu volūdys vuiceišonu školuos, partū ka da ituo, pyldūt īprīškejū vaļdeibys deklaraceju, Kulturys ministreja i atseviški Latgolys sabīdriskī darbinīki atroda finansiejumu – grīzēs pi AS “Latvijas valsts meži” i vys tik fakultativi nūdrūsynuoja volūdys vuiceišonu,” par pārnejim godim stuosta Mjartāns.

IZM vacuokuo konsuļtante Ance Jaka nūruoda, ka latgalīšu volūdu var i varēs vuiceitīs kai interešu izgleiteibys puļceņu, tok tys atkareigs nu pošu pošvaļdeibu prioritašu, kurūs interešu vierzīņūs īguļdeit finansiejumu. “Itūšaļt, cik ir daīmama informaceja, kotrai pošvaļdeibai, kotrai školai interešu izgleiteibys finansiejumu pīškir atbiļstūši školānu skaitam, leidz ar tū ministreja nikaidā veidā nalem voi nalabvieleigi ītekmej tū, kurim puļcenim finansiejumu nūvierzeit voi nanūvierzeit. Nav nikuo taida, kū ministreja plānuotu finansēt atseviski. Mes, saprūtams, cerejam, ka školys, kurom ir taida vēlme, izmontuos jau asūšū finansiejumu itam mierkim,” tai Ance Jaka.

Interese par volūdu ir

Saleidzynojūt ar paguojušū godu, interese par īspiejom vuiceitīs latgalīšu volūdu školuos ir pīauguse. Kai informej nūdybynuojuma “Latgalīšu volūdys, lieraturys i kulturys viesturis školuotuoju asociaceja” vaļdis prīšksādātuoja Veronika Dundure, niu 46 Latgolys školys ir izsacejušys interesi jaunajā vuiceibu godā pīduovuot školānim fakultativi vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu, tok 2022./2023. vuiceibu godā latgalīšu volūdu varēja vuiceitīs 23 školuos.

Itūšaļt ir ari apriekinuotys sumys, kab jaunajā vuiciebu godā varātu eistynuot volūdys stuņdis. Ja vuiceibys fakultativi nūteik vīnu stuņdi nedeļā, tod vajadzeigais finansiejums ir 66 299 eiro. Ka divejis, tod 132 598 eiro. Pi tuo vysi formalī nūsacejumi vuiceišonai ari ir izpiļdeiti: ir izstruoduotys paraugprogramys vuiceibu prīkšmatam “Latgalīšu rokstu volūda” 1.–9. klasei i vyspuorejai izgleiteibai, taipoš ari sagataveiti vuiceibu leidzekli 1.–6. klasei.

“Itūs pādejūs div godus mes dabuojom pa 30 tyukstūšom godā. Tys nūzeimoj, ka školuotuojs sajieme samoksu par stuņdi. Tī beja īkļauta ari gataveišonuos stuņdem – školuotuoji izstruoduoja sovus vuiceibu materialus (dorba lopys, krystvuordu meiklis), taipoš struoduoja ari digitalajā vidē, par pīmāru, izmontojūt platformu Kahoot. Daži materiali pamozom teik likti ari asociacejis sātyslopā,” nūruoda Dundure.

Vaicojūt Veronikai Dundurei, kaidi byutu īspiejamī scenareji, ka vaļsts finansiejums vys tik natiktu pīškierts, jei īzeimej divejus variantus:

“Vuiceibu goda beiguos školuotuoji raksteja pīsacejumu ar mierki, aizdavumim i programu, kū jī dareis, kab dabuotu finansiejumu jaunam vuiceibu godam taišni nu pošvaļdeibu. Ir taidys školys, kas tū dora regulari, par pīmāru, Nautrānu vydsškola, Baļtinovys vydsškola. Ūtrys variants – piec jaunuos kompetenču izgleiteibys ir nūsaceiti vuiceibu prīškmati aba grūzi vydsškolom. Tī pīduovoj nūvodvuiceibu i ari latgalīšu rokstu volūdu vydsškolai. Tys jau byutu kai vuiceibu prīškmats, kur školāns sajem viertejumu. Vydsškoluos nūteik specializiešonuos školānu plānim iz prīšku, augstškolom, deļtuo audzeikni izavielej tū, kū jī gryb vuiceitīs tuoļuok.”

Kai nūruoda Veronika Dundure, pa divejim godim latgalīšu volūdu vuiceja aptyvai 24 školuotoji, jemūt vārā ari īprīškejūs godu sitaceju ar školuotuoju streikim i obligatū vakcinaceju. Ari školuotuoji regulari tyka apvuiceiti, projektā organizejūt kotra mieneša attuolynuotys seminarnūdarbeibys, kur tyka pīaicynuoti ari lektori par latgalīšu folkloru, literaturu i volūdu. Školuotuoji latgalīšu volūdu audzieknim vuiceja Bolvu, Rēzeknis, Ludzys i Preiļu nūvoda školuos.

Komunikacejis problema ar ministreju

Kai jau tyka saceits, latgalīšu volūdu varēja vuiceit ari car Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis programu “Atbolsts izgleitojamūs individualūs kompetenču atteisteibā”. Veronika Dundure pīzeist, ka vuiceit latgalīšu volūdu taidā veidā varēja jau daudzus godus īprīšk, tok bejuse komunikacejis problema. “Vairuokys školys jau beja dasasaciejušys “Latvijas valsts mežu” finansātajā projektā, deļtuo pyrmū godu car ministrejis projektu volūdu vuiceja tik puors īstuodēs. Pīduovuojums guoja nu ministrejis pusis tik tod, kod školuotuoji jau vuiceja,” stuosta Veronika.

Tūlaik ministreja aicynuojumu pīsasaceit atbolsta pasuokuma eistynuošonys programai beja izsyutejuse iz pošvaļdeibom, kūpumā aicynojūt ap 60 izgleiteibys īstuožu – kai školu, tai ari gimnazeju – īsasaisteit projektā. Tai kai latgalīšu volūdys vuiceibys jau nūtyka car cytu finansiejumu, projektam atsasauce moz interesentu. Deļtuo ari itūgod, kod školuotuoju asociaceja syuteja viestuli ar vaicuojumu par finansiejumu, nu ministrejis tyka sajimta atbiļde, ka nu školu nav lelys atsauceibys i interesis vuiceit latgalīšu volūdu.

“Muns subjektivais redzīņs ir, ka cylvākus vajag uzrunuot taišni, na car pošvaļdeibom Navar viņ aizsyuteit aicynuojumu – pīsasokit i vyss. Tai jau nikod nabyus. Ka aizsyuteja iz pošvaļdeibom, na konkretom školom – tod ari rezultats beja kaids beja,” situaceju skaidroj školuotuoju asociacejis puorstuove.

Jaunuo paaudze apsazynoj, ka tys ir vajadzeigs

Tagad Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturys viesturis školuotuoju asociaceja ir uzrunuojuse 46 školys, kur jaunajā vuiceibu godā varātu tik vuiceita latgalīšu rokstu volūda.

“Piļneigi vysuos školuos tys nav īspiejams, partū ka na vysur ir sagataveiti školuotuoji. Latgalīšu rokstu volūdys i kulturys vosorys kursūs “Vosoruošona” kursim i tim, kas beja sadarbeibā ar Rēzeknis Tehnologeju akademeju, kūpumā Latgolā ir sagataveiti pi 400 školuotuoju, suocūt nu 2006. goda. Školuotuoji vuicuos vysu myužu. Latgalīšu volūdu navar vīnkuorši stuņdēs īsavuiceit, ari školuotuojim naguoja vīgli. Tei vysu laiku ir juosavuica. Latgalīšu volūda kai sevkura līta meiļoj sakūpteibu. Volūdai ir juoatsateista, juopalīk teiruokai i kūptuokai,” soka Veronika Dundure.

Runojūt par interesi volūdys īsavuiceišonā nu školānu pusis, Veronika nūruoda, ka interese vysod ir maineiga. “Školānim ir kai izplyudi, tai atplyudi. Pamatā tamuos školuos, kur vuica, jaunuo paaudze apsazynoj, ka tei ir vajadzeiba. Na tik interesis piec, bet ka maņ tū vajag, kab saglobuotu i kūptu volūdu.”

Jei ari soka, ka školānu zynuošonu leimiņs ir audzs, tok vuiceišonuos procesu traucej bezgaleiguos naaugleiguos diskusejis par raksteibu internetā. “Socialī teikli, kur ō voi uo. Cylvāki roksta piec vacuos raksteibys voi īvīš koč kū sovu. Deļtuo ari školāni zynomā mārā ir apjukuši – deļkuo tai? Ari tys, ka reizem pat zynomys personeibys pasoka – a kas jums ir? Labi, ka vyspuor roksta, runoj i ka vyspuor ir tei volūda.”

Školuotuoju pīredze

Portala uzrunuotys, ari divejis školuotuojis pasadaleja sovā pīredzē dorbā ar latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu školā.

Daiga Griestiņa nu Bierzpiļs pamatškolys itymā vuiceibu godā apvuiceja 12 školānus nu 3. da 6. klasis. Itys beja juos ūtrais vuiceibu gods, vuicūt latgalīšu volūdu vīnu stuņdi nedeļā. Jei nav latvīšu volūdys školuotuoja, tok voda folklorys kūpu, kur dzīž latgaliski.

“Myusu pusē puorsvorā runoj latviski, deļtuo tys mums beja cīši lels izaicynuojums. Tai kai es poša vodu foklorys kūpu, suokumā mes vuicejomīs ar dzīsmem – dzīduojom i rūtaļuojamīs. Pamatā mes izmontuojom vuiceibu gruomateņu “Gostūs pi Boņuka”. Puorsvorā tika apgiuti runuošonys pamati kai sasavasaluošona, bārni stuosteja par sevi, saimi i sātu. Vaira tys nūtyka car taidu spēlis veidu,” par vuiceibu procesu stuosta školuotuoja Daiga Griestiņa.

Jei latgalīšu rokstu volūdu ir īsavuicejuse pošvuiceibys ceļā i seminarim, tok nauzskota, ka juos leimiņs byutu pīteikami lobs. Taipoš jei ir nūguojuse pi sacynuojuma, ka latgalīšu volūda ir juopasnādz latvīšu volūdys školuotuojam. “Eistineibā maņ pošai tys saguodoj gryuteibys, tok daudz kū asu īsavuicejuse taišni seminarūs, kurus organizēja Veronika Dundure. Vys tik saprotu, ka latgalīšu volūda ir juovuica latvīšu volūdys školuotuojim, deļtuo asu nūlāmuse tuoļuok naturpynuot. Tys nav cik vīnkuorši, partū ka vys tik raksteiba nu runuošonys atsaškir. Varbyut īsadūs pīrunuot cytu latvīšu volūdys školuotuoju turpynuot īsuoktū,” puordūmuos pasadola Bierzpiļs pamatškolys školuotuoja.

Nasaverūt iz personeigom gryuteibom, Daiga Griestiņa uzskota, ka latgalīšu volūda ir juovuica školuos, partū ka tys bārnim roda interesi jau nu mozu godu. “Nūteikti ir juoturpynoj vuiciet, partū ka sevkurā gadīnī bārnim tys ir koč kas jauns i interesants. Jim pateik. Ari guoja mums labi, pīsadalejom skotivis runys konkursā “Vuolyudzāni”.”

Redzīnī pasadola ari Diāna Bravacka nu Rībeņu vydsškolys. Jei itūgod vuiceja desmit septeituos klasis bārnus. “Navar saceit, ka interese beja namaineigi augstā leimenī, bet tys vaira nūploka tod, kod beja intensivuoks vuiceibu dorba nūslāgums voi gaidomi pasuokumi školys leiminī. Puorejā laikā beja vārojams, ka pi grupys gribēja dasavīnuot ari nu molys, kas ari tyka atļauts. Vys tik ir gandarejums, ka goda nūslāgumā 50 % atzyna, ka var izlaseit latgaliski raksteitū, kai ari drupeit mozuok – raksteit latgaliski,” par itū vuciebu godu stuosta školuotuoja.

Jei ari pīzeist, ka latgalīšu volūdu ir juoturpynuot vuiceit, partū ka tei ir lela vierteiba, kas juosogloboj i juokūp. “Svareigai ir vyss, kas līk atguoduot, saprast sovys tautys dvēseli, byušonu, kas atīt nu paaudzis da paaudzis ari car volūdu, folkloru, myusdīnu pīsitīni muzykā, literaturā i cytur.  Kas īsuokts i lobs, vysod var tikt turpynuots! Lai ari vaļdeibai i ministrejai pīteik spāka i gribiešonys saklauseit tautys bolsu!”

Sasamīriešonys nav

Kab rysynuotu samiļzušū vaicuojumu, dorba grupys dalinīki grīzēs pi Saeimys Izgleiteibys, kulturys i zynuotnis komisejis i Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis, lyudzūt īplānuot saīšonu par lībīšu volūdys i latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonys vaicuojumim vēļ itamā Saeimys sesejā, kai ari īprīškeju sasatikšonu par itim vaicuojumim ar izgleiteibys i zynuotnis ministri Andu Čakšu.

Sajimtajā komisejis atbiļdē saceits, ka itamā sesejā komisejis siežu grafiks jau ir saplānuots i itim vaicuojumim komiseja varātu pīsavērst viņ rudiņa sesejis laikā. Tok atbiļde par sasatikšonu ar Izgleiteibys i zynuotnis ministri vys vēļ nav sajimta.

“Ar ministrejis atbiļdi mes nasasmīrejam. Tam labvieleigs tyka izstruoduots Latvīšu viesturiskūs zemu i kulturtelpu atteisteibys plāns piec ituo lykuma apstyprynuošonys. Prūtams, tymā plānā tyka paradzāts styprynuot latgalīšu rokstu volūdys pīejameibu Latgolys školuos, paradzūt finansiejumu vyspuorizgleitojūšom školom regularai latgalīšu rokstu volūdys i literaturys vuiceišonai, ” nūruoda Veronika Dundure.

Sovpus Daiņs Mjartāns cīši pasasoka Veronikai Dundurei i asociacejis darbeibai: “Ir īguļdeits cīši lels dorbs! Ka nabyutu jūs, ite nikas naītu iz prīšku itymā vaicuojumā. Asociaceja garus godus ir bejuse saziņā ar izgleiteibys ministreju. Prūtams, vuiceibu materialim vajadzētu byut interaktivuokim i modernuokim, bet ari tam var atrast finansiejumu. Mums ari atteisteibys planā ir īraksteits vajadzeigais finansiejums, kab varātu izdūt vuiceibu materialus. Vajag saprast, kur ir tei aizagiušona. Kulturys ministreja ir cīši labvieleigi nūskaņuota, bet tei navar atrast leidzeklus i tys eistyn nav tuos dorbs. Tys ir izgleiteibys ministrejis, partū ka mes runojam par izgleiteibys īstuodem, na jau par kulturys bīdreibom.”

Jis ari paturpynoj: “Cik ilgi mes varim diskutēt? Mums ir juoīt iz prīšku, mes stuovim iz vītys. Mums ir latvīšu vaļsts volūdys lykums, mums ir Latvīšu viesturiskūs zemu lykums, mums ir vaļdeibys deklaraceja, mums ir Latgolys kongresa lāmums. Latgolā vaļsts finansiejums ir daškierts Kulturkapitala fonda regionalajom programom, latgalīšu volūdys pasaruodeišonai oficialajuos nūruodēs i padūmis sekretariata darbeibys nūdrūsynuošonai – tys ari vyss.”