Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Latvejis radejis Latgolys studejis jaunīšu raidejuma “Pīci breinumi” vadeituojs, Rēzeknis tautys teatra akters, motosporta aktivists, deju kūpys “Dziga” doncuotuojs Juoņs Pampe ir aktivs jaunīts ar daudzejim talantim, kurs intervejā atsakluoj ari kai atvārts i paleidzēt grybūšs cylvāks. Juoņs pīzeist, ka vēļ pyrma ostoņu godu, jis pats nabyutu ticejs, ka Latgolā i Rēzeknē puorsavuoks iz palikšonu. Sarunā vaira par juo īsajusšonu jaunā piļsātā, nasabeišonu byut sabīdryski aktivam i paleidziešonu apleicejim.

Pastuost drupeit vaira par sevi – cik zynu, iz Rēzekni tu esi puorsavuocs saleidzynūši naseņ…

Es asu dzims Reigā rādā “Laima” šykalada fabrikai, partū maņ garšoj kopejs ar cukru. Piečuok muna saime dzeivuoja pīrūbežā – Bolvu nūvoda Brīžucīma pogostā. Tī es pavadeju sovys dzeivis pyrmūs pīcus godus. Kod maņ beja pīci godi, deļ tāva dorba mes puorsacēlem iz Jelgovu i tī es nūdzeivuoju sešpadmit godu. Tai kai maņ mama ir nu Baļtinovys, tod maņ tyka īaudzynuots latgaliskums i tei latgaliskuo apziņa. Kod 2014. gods golā atguoja pīduovuojums par dorbu Rēzeknē, es mamai saceju, ka mož es braukšu iz Rēzekni. I nu juos pusis nabeja taids: “Nu, dāls, padūmoj!”, jei par reizi saceja: “Ka tu gribi, brauc!”.
Nivīns maņ natyc, kod es soku, ka, puorsaceļūt iz Rēzekni, maņ nabeja nivīna drauga voi pazinis. Vys 2015. goda 1. februarī es oficiali beju Rēzeknē i te niu es asu ostoni godi vāluok.

Vēļ, runojūt par puorbraukšonom, – es naasu vīneigais cylvāks, kurs Latvejis rūbežūs ir puorsacieļs nu “čyuļu” gola iz Latgolu. Tok cīši reši kaids pasoka, ka, o, tys tok ir forši, vysi pamatā prīcojās tik par tim, kas atsagrīzuši nu uorzemu. Navajag puorprast, maņ navajag atzineibys, tok, pa munam, tys ir drupeit nagūdeigi. Ir daudz foršu cylvāku, ir vīna meitine, kura piec byuteibys vyspuor nav latgalīte, jei puorsacēle iz Rēzekni i te jū vīnkuorši nūēde i izspīde, kuo deļ jei aizbāga atpakaļ iz Siguldu.

Es jau ari “Ausmeņa kebabs” desmit godu jubilejā saceju, ka pyrmū reizi īīmūt “Ausmeņā” muna reakceja beja “I tys ir vyss?” Ap “Ausmeņu” beja izbyuvāts tāls, ka tys ir koč kas lels, vys tod, kod tu esi bejs Jelgovā “Balerijā” (klubs “Melno Cepurīšu Balerija”, L. S.), kas ir cīši augsta ranga vīta, atbraucūt iz kebabu var rastīs sajiuta “i vyss?”, tok tys beja viņ pyrmais īspaids i tūlaik es ari nivīna napazynu, deļkuo sevkurai vītai nav tuos pīvīnuotuos vierteibys. Ka kaids jiutās vīntuļš, tod sevi vajag nūdarbynuot.

Maņ nivīna nabeja, taipoš nabeja ari vēļ hobeju, kū jaunajā piļsātā dareit, deļtam regulari pusdesmitūs vokorā guoju iz “Ausmeņu” likt augšā krāslus. Nu vīnys pusis tys varbyut redzīs drupeit čudna i glupi, tok nu ūtrys pusis, es sevi nūdarbynuoju i dabuoju jaunus kontaktus. Tai ari palānam suoču īpasazeit ar cylvākim.

Nu suokuma, dzeivojūt Rēzeknē, “Gors” (Latgolys viestnīceiba “Gors”, L. S.) deļ mane beja nazkas pavysam naaizsnādzams. Tod tī pasaruodeja beletu kontrolera vakaņce, maņ taipoš nabeja kuo dareit, i es pīsateiču. Tai vuords pa vuordam, ar kolegim runojūt, pastuosteju, ka Jelgovā asu doncuojs tautys dejis, i kai izaruodeja, tamā šaļtī deju kūpa “Dziga” meklēja jaunus doncuotuojus, tai es najauši tyku videjā sastuovā. Leidzeigi saguoja ari ar teatri. Nu vīnys pusis tys beja koleģu atbolsts, ka es vysur kur tyku, nu ūtrys tei taida drupeit muna bezkauneiba īt da cylvāku i saceit: “Nu sveiki, es asu te!”

Ka maņ kaids pyrma ostoņu godu pasaceitu: “Juoņ, tu stabili dzeivuosi Rēzeknē,” es nūteikti nanūtycātu. Nu suoku maņ beja dūma, ka patiemiešu div voi treis godus i tod jau dūmuosim.

Koč ari esi latgalīts, leluokū “apzynuotuos” dzeivis daļu tu esi pavadejs cytvīt. Deļ tam byutu interesanti dazynuot, kai tu ar sovu vysaiduokū pīredzi viertej kulturys nūtikšonys Latgolā?

Latgalīšu kulturā ir saleidzynūši moz cylvāku, kuri vysu laiku ir gotovi koč kū dareit. Tys nav ni labi, ni švaki, tai vīnkuorši ir. Tok es skaitu, ka mes asam malači, ka varim sovu latgalīšu kulturu uzturēt dzeivu. Ir labi, ka mums ir koč kas sovs, na kaida izdūmuota “Austrys bolva”, “Zalta avīša” voi koč kas cyts. Maņ redzīs, ka Latgalīšu kulturys goda bolvai “Boņuks” niu ari stypri uzalobuojs formats. Pīmiņu, ka ap 2017. godu vēļ beja “Boņuks”, kurs ilga četrys ar pusi voi pat pīcys stuņdis. Taida kai cīši gara kuozu ceremoneja – it kai prīca, tok vysi gaida banketu.

Kasgadeji izskaņ bažys, ka “Boņuks” ir viņ taida bolvu padūšona sovejim.

Nui i nā. Te mes otkon atsagrīžam pi tuo, ka tys cylvāku lūks ir saleidzynūši nalels, deļ kuo ari redzīs, ka vysi vīns ūtram dola bolvys. Taids vīnkuoršuots pīmārs – tev ir ideja, es tū realizeju i žūrejā ir paguojušuo gods uzvarātuoji, kurus es pazeistu, sovpus tev kai idejis autoram i maņ kai izpiļdeituojam padūd bolvu, nu molys redzīs, ka sadola sovejim.

Es nazynu, cik daudz dasacejumu teik sajimts, i te es narunoju par tū lelū kūpskaitu, tok par taidim dasacejumim, kurim eistyn ir kaida pīvīnuotuo vierteiba. Skaidrys, ka, ja žurejis puorstuovam prīškā nūlīk divejis nūtikšonys, tuos vaira voi mozuok tiks viertātys subjektivi i tys ir tikai normali. Vīneigi juopījam par faktu, ka zaudātuojim žureja vysleidz byus tei švakuo. Maņ pateik, ka “Boņuka” žurejā teik aicynuoti cylvāki ari nu Latvejis “šauruo” gola, deļtam bolvys sajiemieji nav tik myusu pošu redzīņs. Byutu forši kaidu reizi ari vadeit itū pasuokumu.

Voi ir koč kas taids, kuo tev kai jaunam cylvākam Rēzeknē datryukst?

Intervejā nadreikst reklamēt nivīnu konkretu uzjāmumu, tok varu saceit, ka maņ datryukst kūplītuošonys transporta. Nui, pīkabi var iznūmuot, tok cytu reizi vajag ari buseņu. Es pat asu rakstejs vīnam nu leluokūs taida veida uzjāmumu i atpakaļ sajimtuo atbiļde beja aptyvai “Nui, tok nā.”

Piļneigi gūdeigi sokūt, Rēzeknē tryukst ari pošvaļdeibys policejis. Maņ redzīs itam lobs ruodeituojs beja ituo gods Juoni Rēzeknis Festivala parkā. Kur piec nūstuostu beja vysā katastrofali. Policeja tyka saukta vairuokys reizis, vīnkuorši, kab savuoktu cylvākus. Saprūtu, ka piļsāta ir gona lela i vysod atsarass kaids taida tipa cylvāks, tok ite vaicuojums par taidu kūpejū attīksmi, tymā vydā ari uzvedeibu iz ceļa. Maņ taida sajiuta, ka asam attaisejuši datorspēlis “Flat-out” (2004. gods suomu izstruoduotuoja video spēle par puorgaļveigu saceņseibu braukšonu, L. S.) filiali. Rēzeknē daudzi brauc kai gryb, dzaltonais signals nav breidynojūšais, sorkonais – es vēļ varu īspēt. Saprūtams, situacejis ir daudz i dažaidys, tok cytureiz prosuos vaira īcīteibys taidā kasdīnys dzeivē. Tys, ka tu aizskrīsi pyrmais pi luksofora, nu, apsveicu, tu vinnieji desmit sekuņdis!

Kū asu nūvāruojs – ka cylvākam Rēzeknē iz īlys nūpleist mašyna, nivīns naapsastuos paleidzēt. Beja ari vīns gona naseņs gadīņs, kur vierzīnī iz piļsātys centru mašyna ir nūsastuojuse i jau veidoj aiz seve garu ryndu. Es apsastuoju, īsliedžu avarejis gaismys i prosu, kas nūtyka, tuos mašynys šofers soka, ka navar īdarbynuot. Es soku, nu tod nūstumsim tepat maleņā. Es asu gotovs stumt i sūplūk stuov vēļ vīna mašyna, es vadeituojam ruodu “Ej šī!”, parkū jis beja dziļā naizpratnē, kū nu juo vajag.

Mums juosavuica nasabeit paleidzēt. Nu, ka tu podīsi i pavaicuosi, voi vajag paleidzeibu i tev pasaceis, ka, nā, navajag, tu vysleidza taipat paliksi ar teiru sirdapziņu.

Runojūt vēļ par paleidziešonu, drupeit ar humoru par krytušim cylvākim – kaidu laiku atpakaļ brauču gar Stiernīni i radzu, ka cylvāks guļ šosejis molā. Apsastuoju, daīmu kluot, raugu pamūdynuot, tys suoc stenēt i vaideit. Izvaicojūt, dazynoju, ka jam dur kryutīs. Taitod infarkts, insults, mož vēļ kas naviņ. Es naasu doktors, nikuo partū nazynu, deļtam izsaucu uotrū paleidzeibu. Atbrauce uotruo paleidzeiba, es izstuostu, ka jam dur kryutīs, tok ka jis laikam ir ari alkohola reibumā. Šaļtī, kod tai kai īmu atpakaļ iz sovu mašynu, dzieržu nu mediķu pusis: “Ā, tas esi tu!” Stuosts ir taids, ka puiss struodoj Reigā i kotru nedeļu brauc iz sātu, jis dzeivoj storp Stiernīni i Varakļuonim. Jis ar viļcīni atbrauc da Stiernīnei, ir drupeit zam gradu i gulstuos šosejis molā. Jam izsauc uotrū paleidzeibu, a tei bāzejās Varakļuonūs i jū aizvad da sātai. Puiss sev baigū transports shemu izdūmuojs.

Es nasaceitu, ka tryukst, tok pa munam byutu breineiga līta, kū kaids varātu eistynuot – Rēzeknis nūvoda Dekšuoru pogostā ir atvārts kūplītuošonys autoserviss. Maņ pošam cytureiz ir situaceja, ka maņ byutu vajadzeigs bokss, kurs mienesī moksoj aptyvai puora symtus eiro, kas ir vysā lela summa, sovpus ar kūplītuošonys servisu varātu vysmoz kai izagrūzeit. 

Vēļ vīna līta, kuru es varbyut navaru eisti ītekmēt, tok byutu breineigi, ka nu pošvaļdeibys pusis varātu ar amateru kolektivim drupeit vaira komunicēt kasdīnā. Par pīmāru, niu Rēzeknē tiks renovāts kulturys noms, kas, saprūtams, ir cīši forši i partū paļdis, tok mums pošim ir lela naziņa, kas i kai byus. Deļtam ite byutu labi raudzeit vērst plotuoku diskuseju par taidim vaicuojumim. Mums vysā bīži ir baile nu diskuseju, tok ite juosaprūt, ka nav taida pareizi voi napareizi, deļtam jau tei ir diskuseja, kurys ceļā mes varbyut varim tikt pi koč kaidu vēļ lobuoku rysynuojumu.

Kas beja pyrmais – pasuokumu vadiešona vai radejis raidejums “Pīci breinumi”?

Pyrmuo beja pasuokumu vadiešona, ar tū mani īpazeistynuoja cylvāks vuordā Mikelis Visockis, kurs ir pasuokumu vadeituojs i, cytastorpā, ari munys sīvys bruolāns. Jis 2016. godā mani īvylka pasuokumu vadiešonā. Tai ar juo īrunuošonu, palānom suoču tū dareit. Tok cylvākim parosti soku, ka pasuokumus es vodu taidā hobeja leiminī. Svareigi saprast, ka es naasu profesionals muzikis, animators, cyrka muokslinīks voi vēļ kas naviņ.

Sovpus stuosts ar radejis raidejumu “Pīci breinumi” aizasuoc 2018. godā, kod Ēriks Zeps mani intervēja raidejumam “Kolnasāta” (klausīs ITE). Piec tuos intervejis paguoja kaids laiks, i mani uzrunuoja, ka es varātu paraudzeit pīsadaleit “Pīci breinumi”. Tamā šaļtī es pīkrytu i saceju, ka tod sasateikom pyrmūdiņ. Sovpus svātdīne maņ saguoja dīzgon likteneiga, partū ka es nūgeibu i stypri sasavainuoju. Tai “Pīci breinumi” deļ mane atsalyka vaira nakai iz godu. Tod otkon paguoja laiks, mani uzrunuoja vēļreiz, i tymā laikā iz Rēzekni beja ari atsagrīzuse Daiga Laizāne aba DJ Deila, ar kuru mums labi saguoja sasastruoduot. Niu ruodīs byus jau divi godi kai dorbojūs “Pīcūs breinumūs”.

Paraleli cytom lītom, tu nazkū dori ari auto moto jūmā

Maņ pateik tehnika – mašynys i mocikleti. Saceņseibuos es pīsadolu ar supermoto, vīnkuorši skaidrojūt, tys ir krosa mociklets iz asfaļta rīpom. Itei aizaraušona maņ suocēs koč kur 2017. godā, itūgod pyrmū reizi brauču supermoto Baļtejis čempionā street aba taidā kai hobeju klasē. Muna iņterese aizasuoce, pasasokūt apvīneibai “Supermoto banda”, kurā ir apsavīnuojuši cylvāki, kurus iņteresej i kuri jemās ar supermoto. Lai ari juopīzeist, ka supermoto vystik ir izteikta “nišys” līta, tok ari Rēzeknē ir vairuoki supermoto braucieji, ka gadīnī ir vēļ kaids, kuru tys iņteresej, drūsai var grīztīs pi mane, nūteikti paleidzēsim ar informaceju i padūmu.

Mes šod tod sasateikom, i ari organizejom kaidus kūpeigus pasuokumus. Vys ir cīši gryuts organizēt pasuokumus piļsātu teritorejuos – vīnkuoršs draugu saīts ir vīna līta, tok oficialuos saceņseibuos juobyut guņsdziesiejim, medikim, tīsnešim, policejai, deļkuo oficialu saceņseibu organiziešona ir cīši duorga prīca. Es cīši grybātu ari Rēzeknē saorganizēt supermoto pasuokumu, tok naasu drūss, voi tys ir reali. Par pīmāru, niu pi ūtruos stacejis ir vysaidi jauni apli, car kurim var sataiseit foršu trasis konfiguraceju, tys byutu intreresants nūtykums kai skateituojim, tai i sportistim.

Vēļ, runojūt par trasem, Rēzeknis nūvodā ir tai sauktais Ančupānu kartodroms, maņ cīši žāļ, ka nūvoda pošvaļdeiba nav variejuse tū atteisteit. Ka nu kaids no Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys gryb ideju voi dzierdēt potencialu vīzeju, dūdit ziņu, nav žāļ pasadaleit! Tok piec byuteibys juosaprūt – kab tū sataiseit par oficialu trasi, ir vajadzeigi cīši leli leidzekli. Tok te grybu pastreipuot, ari nataisūt tū par oficialu trasi, ka tei byutu vīnkuorši sakūpta vīta, tū deļ treneņu varātu izmontuot kai supermoto braucieji, tai ari tī, kas brauc ar īlys močim. Sovpus zīmā – nūlīt ar iudini, i byus perfekta drifta trase, kur par kaidom “x” naudeņom cylvākim ar auto bez radžu byutu vareiba braukuot i sleidynuotīs. Ančupānu kartodromam ir cīši lels potencials, sovpus pošvaļdeibai byutu juosasajem, naviņ reizi godā sataiseit kuorteigu tuseņu, tok koč kū ilgmyužeiguoku. Itūšaļt teik organizātys nūvoda dīnys, drūsys braukšonys škola, “Scania” dīnys, sovpus tod, kod parostam cylvākam ir vajadzeiga vīta, kur pasatrenēt, tikt īškā ir paradzāts viņ izradzātajim.

Modūne ir cīši lobs pīmārs, tī vyss nūteik, partū ka pošvaļdeibys vadeituojs pats ir moto brauciejs i jis saprūt, ka tam ir vajadzeiga vīta. Kartodromā teritorejis ir tik daudz, ka tī var atteisteit vysu kū, kai deļ turistu, tai ari deļ vītejūs dzeivuotuoju, vaicuojums viņ, voi nūvoda pošvaļdeiba poša ir gotova tū dareit voi puordūt/dūt nūmā privateipašnīkam.

Ituo gods pavasarī nūtyka Sareikuojumu vadeituoju festivals, kurā tu sajiemi ari gūdolgu...

Da šam es asu bejs viņ laureats dailrunuotuoju konkursā “Zvirbulis”, cytvīt nikod eisti naasu bejs gūdolguots, deļtam itamā reizē bolvys sajimšona maņ beja cīši pateikams puorsteigums. Ituo pasuokuma pamatdūma ir, ka vadeituoji sovā vydā nakonkurej, tok sasastruodoj. Pa munam tys ir cīšyn svareigi – ka pasuokumu vadeituoji var saīt kūpā, apsamaineit ar idejom i aktivitatem. Es pats ari asu sasaskuors ar situaceju, kod maņ prosa īsaceit kaidu cytu i maņ vīnkuoršu nav nīvīna, partū ka pasuokumu vadeituoju ir cīši moz.

Sevkurs var īsaceit itam festivalam foršus pasuokumu vadeituojus, i tai ari mani kaids īsaceja. Tok es na cīši gribieju pīsadaleit, partū ka maņ nav eipaši svareigi koč kur uzvarēt, maņ pateik pīsadaleit i paruodeit, ka es kū naviņ jādzu, tok ar tū i gona. Pasuokumam beja juosagatavej 15 minotu programa, i tev kai vadeituojam ir aptyvai 300 skateituoju, kuri a priori ir gotovi dareit vysu, kū tu soki. Tūlaik festivala organizātuoji maņ pīduovuoja byut puorī ar vīnu cytu meitini, kura beja palykuse bez partnera. Es tam pīkrytu, tok gols golā saguoja, ka ari poša tei meitine vystik natyka iz festivalu. Daīt pasuokuma dīna, es pasamūstu nu reita i radzu, ka aiz lūga ir lads i leits, cīši švaki braukšonys apstuokli. Es zvonu tam pošam Mikelim Visockim i soku, ka nabraukšu, partū ka pīsadaleišona itymā pasuokumā maņ nav tik cīši svareiga, kab riskēt braukt pa švakim celim. Tok Mikelis vystik mani pīrunuoja i saguoja, ka es da Valmīrai parostūs div stuņžu vītā brauču četrys stuņdis. Pasuokums beja sadaleits daļuos – nu suoku beja treis dalinīki i piec puortraukuma treis dalinīki. Piečuok vairuoki cylvāki maņ saceja, ka: “O, tu esi lobuokais!” Tok es tam napīkreitu, maņ vīnkuorši sakryta lobi apstuokli. Es startieju pyrmais piec puortrukuma, deļkuo maņ beja vareiba publiku vēļreiz uzsiļdeit i dorbuotīs. Svareigi, ka itūgod ari nabeja žurejis, tikai skateituoju bolsuojums.

Maņ pateik vadeit pasuokumus i nav baile izīt iz skotivis i byut publikys prīškā, tok ir cīši svareigi, kab cylvāki saprastu, ka pasuokumu vadeituojs nav klauns, pasuokumu vadeituojs dreižuok ir paleigs voi instruments, kurs var vadeit i vierzeit pasuokumu iz prīšku, var pīduovuot aktivitatis, tok, ka publika nav gotova i nagryb īsasaisteit, pasuokuma vadeituojs nivīna navar pīspīst.

Pasuokuma vadeituojs var vysu sabūjuot, tok navysod var vysu salobuot. Deļtam maņ ir ari cīši svareigi vysmoz vīnu reizi sasatikt ar cylvākim, kuri organizej konkretū pasuokumu, i vīnu reizi ari ir bejs, kod es saprotu, ka mums nasapas i sarunys nasavad. Tod es ari gūdeigi saceju, ka “īspiejams, es nabyušu tys, kū jius meklejit.”

I vēļ ituo gods pavasarī da plotuokys radejis klauseituoju auditorejis nūguoja Alda Bukša romana “Bruoli” radejis īstudiejums, tī vīnu nu lūmu esi īrunuojs ari tu.

Tys nabeja muns pyrmais īrunuotais teksts, tok romans gon. Vyspuor, es beju cīši puorsteigts, ka mani uzrunuoja, partū ka skaitu, ka muns kasdīnys bolss nav pats skaneiguokais. Itei beja muna pyrmuo sasastruoduošona ar Kristapu Rasimu, īroksta laikā nu juo varēja cīši daudz kū īsavuiceit, jis ari pavuiceja kai pajimt taidu pareizū pastatejumu, kai dabuot eistū intonaceju. Spieļuot iz skotivis ir vīna līta, tok, kod ir audio, daudz kas ir atkareigs nu poša klauseituoja i tuo, cik jis spiej izatāluot tū situaceju. Tod, kod es nūsaklauseju “Bruoļu” īrokstu, pošam redzejuos, ka muns snāgums vareja byut ari lobuoks, tok Kristaps saceja, ka beja forši. Es cīši ceru, ka Aldis voi kaids cyts uzrakstēs vēļ kaidu gruomotu i mums byus vareiba īskaņuot vēļ koč kū.