Roksta autore: Sofija Teicane

Dažys nedelis piec Juoņa dīnys Latvejā ir skaistuokais i atpyutai lobuokais laiks. Itūgod tys vēļ sakryta ar divejim nūzeimeigim nūtykumim – Dzīšmu svātkim, kas nūteik reizi pīcūs godūs, i Vaļsts prezidenta inauguraceju, kas nūteik reizi četrūs godūs. Cik daudz latgaliskuo varim atrast itymūs div nūtykumūs?

Iz Reigu beja sabraucs lels skaits daleibnīku nu Latgolys – puorstuovātys vysys pošvaļdeibys. Tok, apsaverūt daleibnīku (kolektivu) sarokstu, var redzēt, ka tei nav pīktuo daļa nu vysa skaita, daudz, daudz mozuok. Oficialajūs lelajūs koncertūs viņ pa kaidai dzīsmei latgaliski. Izjāmums ir deju koncerts “Myužeigais dziniejs” – tī Latgolys sadaļa beja gona apjūmeiga i energiska. Dejā tyka “īrauts” pat kulturys ministrs i cytus skateituojus aizruove aktivuos i ritmiskuos dejis. Varbyut nabeja taidu kuorteigu rokstu, kū nu drona smuki biļdēt, tok svātku jautreibu varēja redzēt i sajust.

Dīnu pyrma dzīšmu svātku nūslāguma nūtyka jaunuo Vaļsts prezidenta inauguraceja. Saeimys nomā beja svineiguo sēde i prezidents paraksteja zvārastu. Pasuokums formals, kai parosti svineiguos runys i cereibys, ka itys prezidents byus tyvuoks tautai i varēs vaira kū ītekmēt. Vai itys prezidents saprass Latgolys vajadzeibys? Žurnala “Ir” rokstā par Edgaru Rinkēviču jis pats ir stuostejs, ka juo vactāvs nu tāva pusis Leiksnys pogostā kaidu laiku bejs par pogosta vacuokū, tod izsyuteits. Varim atrast škārsteikla arhiva resursūs, ka Rinkeviči beja izsyuteiti nu Rēzeknis apriņka Ondrupinis pogosta Zambaru. Tys, ka prezidenta dzeds ir nu Latgolys, varātu vairuot latgalīšu cereibys iz sapratni par myusu vajadzeibom.

Pyrma kara Latvejā vysi prezidenti beja nu Zemgalis, tagad atjaunuotajā Latvejā – nu dažaidu nūvodu, bet na nu Latgolys. Tok prezidentu galerejā ir vīna latgalīša portrets. Tys ir Jezups Rancāns – prezidenta vītys izpiļdeituojs nu 1947. leidz 1969. godam. Kai Saeimys prīšksādātuoja bīdrs jis piļdeja prezidenta pīnuokumus okupacejis godūs, kod Latvejis vaļsts turpynuoja pastuovēt viņ de iure.

Koč i oficiali lela atbolsta i cereibu iz tū latgaliskajam nav, vys tik lela nūzeime ir personeibys spākam. Tū pīruoda nūtykumi Dzīšmu svātku laikā. Braucūt nu nūslāguma koncerta generalmieginuojuma Mežaparkā, autobusā suocēs dzīduošona. Puiss tautystārpā īsuoc dzīsmi, puorejī podtur. Skaneigs bolss ir kaidai meitinei, kura īprīšk runuoja ar sādātuoju sūpluok par sovom gaitom Ņujorkā i Toronto. Piec runys varēja atpazeit latgaliskū akcentu. Meitine labi dzīd i zyna dzīšmu vuordus. Jei īsuoc dzīduot latgaliski “Auga, auga rūžeņa”, i pībolsoj vyss autobuss. Reigys satiksmis autobusā iz Pūrcīmu (Purvciemu) skaņ dzīsmis latgaliski – dzeiveigi i skali. Nūzeime ir vīna cylvāka spiejom i pošapziņai. Latgolai juoaudzynoj pošapziņa i bārni, kas varātu na tik dzīduot, bet ari tapt par politikim i prezidentim.

Radejis raidejumā “Kolnasāta” 8. julī Ēriks Zeps (tys pats, kas jau pyrma desmit godu Dzīšmu svātkūs Mežaparkā dzīduoja solo “Lobs bej puika myusu Jezups”) Ilonai Rupainei, Latgolys viestnīceibys “Gors” muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituojai, praseja, kū jei dūmoj par īspiejom, ka Dzīšmu svātki varātu nūtikt uorpus Reigys. Jei sasamynstynuoja i suoce skaiteit īmesļus (nav ceļu, nav infrastrukturys), parkū tys navar nūtikt. Tod nadaudz padūmuoja i saprota, ka vys tik tys varātu byut īspiejams. Varbyut navajag byut tik napuorlīcynuotim par sovu variešonu – varbyut juonūtyc, ka koč kod Dzīšmu svātki var byut ari Latgolā i Latvejis Vaļsts prezidents var byut latgalīts. I tod, kod poši tam ticēsim, tys nūtiks.

Byusim skali i puorlīcynuoti kai latgalīšu tautys muzykys instruments bubyns, kas beja izstuodāts Hanzys peronā i skanēja dažūs tautys muzykys koncertūs.