Rēzeknis nūvoda Nautrānu apvīneibys puorvaļdis izsludynuotuo Pīteram Jurciņam veļteituo literatu konkursā nominacejā “Dzeja” golvonū bolvu sajēme žurnaliste i gruomotu blogere Inga Kaļva-Minina. Ar juos dzejūlim pīduovojam īpasazeit ari portala Lakuga.lv skaiteituojim, sovpus sarunu ar Ingu var puorskaiteit ITE. Vaira par Pīterdīnu Rogovkā var izzynuot ITE.

Dzejūļu autore: Inga Kaļva-Minina

Munā laika jūslā buļbi aug,
Tomati, uobuli, ūgys.
Tovejā – Venecejis gondolys,
miļzeigi kaktusi, tuksneša smiļkts,
i Eifeļa tūrņs –
nūmaina vīnu kadru piec ūtra.

Munā laika jūslā doba izlīk titrus
I īlīk dīnu jaunūs ramūs.
Tovejā laika jūslā
telepona filtrs izkruosoj pasauli
i instagramā sakreit sirsneņu saluts

Kura ir tovejuo laika jūsla?

Pavasaram kārmanā ir augšonys hormons,
Kū jis kai bareibu vystom
Pasvīž pa labi, pa kreisi
Iz vysom pusem
Sev apleik.

Pavasars ir lobs agronoms
I duorznīks, i selekcionars reizē –
Bez uorzemu školu diplomu,
Bet vuicejīs dzeivis i dobys školā,
Zyna vairuok kai īriedni
I dora vairuok kai vāga.

Pavasaram kārmanā augšonys hormons –
Verīs kai pasauļs izaug i mainuos!

Laipni lyugti dabiskā pļovā –
Es soku i attaisu vuortus,
Kab īlaistu gostus bierneibys styguos,
Kur laimei navāga daudz.

Pučis i smylgys
Bišu i putnu dzīsmis,
Leli i mozi taurini, spāris i cyti kukaini
Lidoj i plivinej nu pučis iz puči,
I īlidoj taišni sirdī,
Kur bierneiba sapynus globoj.

Laipni lyugti – es soku
I attaisu vuortus i sirds.

Slīka nikod nabyus līka
Poša sovā zemē,
Jai ir zemneicys gēns
I dzeivis formula vīna –

Napagaist pasauļa lobumūs
I vyltus sūlejumūs,
Pasaļaut viņ iz sovim spākim
i sovā zemē dzeivuot,
Ar dorba i dzeivis tykumu
Mudri iz prīšku īt.

Vacums nav ni pruoteigs,
Ni ari napruoteigs –
Jis vīnkuorši ir.

Nav izmārams centimetrūs
Kai mārgu kruosainī bruņči,
I nav nīgiunams aiz astis
Kai sābru malnboltais kačs.

Vacums atīt, kod jam gribīs, –
Tai pasaulī īkuortuots ir.

Digitalizej pavasari
1000 i vīnā biļdē,
digitalizej i aizmiersti,
ka tuos biļdis tev ir.

Digitalizej vosoru, rudini, zīmu
sūpluok i apleik,
tyvu i tuolu,
nūmaini atminis karti i biļdej,
digitalizej vysu, kū redzi.

Digitalizej i aizmiersti.

Jis ir gudrs – zyna viesturi, vysaidus cylvākus,
zyna formulys, kodus i literaturu,
ir pīkluojeigs i narunoj tukšu,
puorzyna muokslu i volūdys
(varbyut jau latgaliski vuicuos).

Jis ir gudrs, nav ūtra taida,
Ar kū parunuot par dzeivi i pasauli apleik,
viņ jūkus, ironeju i vysaidys vuordu spielis
Tai eisti vēļ nasaprūt.

Bet jis mudri vuicuos,
I varbyut taišni tān
jau sovā gudreibā audzs
I saprūt jūkus i latgaliski runoj.

Taids jis ir.

Muoksleigais intelekts.