Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Nauzaticiešona medejim, skepse pret medeju naatkareibu, interese par nūtikšonom regionā, tok distanciešonuos nu nacionala leimiņa procesu – tī ir tik puora nu pīzynumu par Latgolys medeju auditorejom, pi kurūs pārnejuo gods pietejumā “Sabiedrisko mediju prioritāro mērķauditoriju izpēte” nūguoja sabīdriskūs medeju ombuds Anda Rožukalne sadarbeibā ar izpietis uzjāmumu “Latvijas fakti”. Kab vaira paskaidruotu dabuotūs datus i tū īspiejamūs īmesļus, portals lakuga.lv uzrunuoja Andu Rožukalni, taipoš ari portala socialuos teikluošonuos vītnēs Facebook, Instagram i Twitter tika izvītuota aptauja, kab nūskaidruotu myusu pošu auditorejis redzīni i attīksmi.

Ombuda pietejums nūtyka laika pūsmā nu 2022. gods augusta da septembra. Tymā kai vīna nu mierka grupu tika izvālāta taišni Latgola – piļsātuos dzeivojūši sabīdryskūs medeju lītuotuoji i nalītuotuoji dalejumā piec saimē bīžuok lītuotuos volūdys, kas ir latvīšu ci krīvu. Pietejuma sacynuojumi bolstās iz fokusgrupys diskusejom, kur pīsadaleja vairuoki Latgolys puorstuovi vysaidūs vacumūs, ar dažaidu izgleiteibys leimini, dorbu i profeseju.

Uzticiešonys leimiņs i ticeiba medeju naatkareibai

Ombuda pietejumā pasaruodeja tys, ka Latgolys auditorejis daudzi vaira nauzatic informacejai medejūs, taipoš ari apšauba naatkareigi struodojūšūs medejus.

Sovpus lakuga.lv socialajūs teiklūs taiseituo aptauja (iz kotru vaicuojumu atbiļdiejuši videji 80 respondentu) sovys auditorejis vydā aplīcynuoja, ka leluokuo daļa auditerejis viņ dalieji uzatic medejim, daudz mozuok ir taidu, kuri eistyn uzatic, tok nu vysu apvaicuotūs tik puora cylvāku atzyna, ka medejim nauzatic.

Sabīdryskūs medeju ombuds Anda Rožukalne Latgolys auditoreju izsaceitū nauzticeibu medejim skaidruoja ar sovu pījāmumu – tys varātu byut nu regiona pīredzis 1990.–2000. godu laikā, kod vys tik aktivi dorbuojās politikai pakļauti medeji, kas izplateja taidu informaceju, kas beja izdeveiga ītekmeigu cylvāku interesem.

“Naticeibu cylvāki skaidroj ar tū, ka jī vyspuor natic, ka ir īspiejama taida naatkareigu medeju darbeiba i vuorda breiveiba. Atseviškim diskusejis dalinīkim beja sajiuta – mani koč kas apdraud, bailis breivi izplateit informaceju, kaids var tū nūteik i īrūbežuot. Tys varātu byut deļtuo, ka daleji tys atspīgeļoj cylvāku pīredzi. Jo eipaši Daugovpilī, kur jau nu 2000. godu suokuma kolegim Sergejam Krukam beja pietejums par Daugovpiļs medejim, kur datūs pasaruodeja, ka tī eistyn beja taidi vaira politiski pakļauti medeji. Medejs nav naatkareigs, tok tys teik saprasts kai instruments – pi varys, ekonomikys, politikys asūšūs ītekmeigūs cylvāku interesēs,” skaidroj sabīdryskūs medeju ombuds.

Rožukalne ari pīzeist, ka i tagad Latvejā dorbojās vysaiduoki medeji, tok taišni pret sabīdryskūs medeju nu auditorejis pusis ir leluokī aizsprīdumi – redzīņs, ka tūs kontrolej vaļsts vara.

“Latvejā vysi medeji nav vīnaidi – ni profesionali, ni sociali atbiļdeigi. Medeju vide ir vysā raiba. Akademiski mes tū saucam par heterogenu vidi. Runojūt taišni par sabīdryskajim medejim – tai kai cylvāki natic naatkareigu medeju pastuoviešonai, tod ari sabīdryskī medeji teik vaira nakai cytūs regionūs iztverti tymā vacajā sapratnis leiminī, kod vaļsts medeji ir vaļdeibys kontrolāti, na taidi, kas rauga izrunuot vysu sabīdreibu,” pauž Anda Rožukalne.

Interesejūtīs, kaidus sabīdryskūs medejus izmontoj latgalīšu kulturys ziņu portala auditoreja, pyrmajā vītā īsarynduoja vīnuotais sabīdryskūs medeju portals LSM.lv, vīnleidzeigs skaits cylvāku kasdīnā izmontoj Latvejis Radeju i Latvejis Televizeju, kas procentuali ir cīši mozuok, nakai škārsteikla medejs LSM.lv. 17 aptaujis dalinīku izmontoj cytus medejus, kas nav sabīdryskī.

Nauzatic medeju informacejai par pretruneigom temom

Latgolys obeju volūdu grupā vārojama ari napatyka pret sarežgeitu i sabīdreibā pretruneigi vārtātu sabīdryski politiskū nūtykumu atspīgeļuojumu nacionalajūs i sabīdryskajūs medejūs, par pīmāru, itūs godu aktualū pandemeju ci karu, kuri ir raisiejuši pretruneigus redzīņus i nūstuojis.

Taipoš Latgolys auditorejai ir vaira izsaceitys aizdūmys, ka informaceja ir īramāta i aizsprīdumaina. Tys ari veicynoj saleidzynūši augstuoku nauzaticiešonys leimini.

“Ir taidi temati, kas ir tik sarežgeiti, ka cylvāki palīk sirdeigi i izbryuk žurnalistim, medejim. Medeju lūma ir svareiga, tok tys nav golvonais. Tys vaira ir sarežgeits vierteibu vaicuojums. Tūs vierteibu, kū mes saucam par Eiropys vierteibom – cylvāku izviele, kas nav pakļauta kaidom autoritaruos varys izpausmem. Ari sabīdryskuos dūmys aptaujuos Latgolys kvantitativajūs datūs pasaruodeja vaicuojumi taišni par Krīvejis ībrukumu Ukrainā, humanismu. Latgolā nav piļneiga atbolsta, pīmārām, sabīdreibys leidzeklu veļteišonai cītušajim,” pauž sabīdryskūs medeju ombuds.

Vaicojūt lakuga.lv auditorejai par tū, kai jī atsatīc pret pretruneigom temom, par kū viestej medejūs, leluokuo daļa ir neitrali ci lojali pret pretruneigim redzīnim. Viņ četri cylvāki atzyna, ka jī ir nagativi nūskaņuoti pret taidim redzīnim, kas nasakreit ar jūs, tok vēļ četri aptaujis dalinīki rauga izavaireit nu taidu temu.

Sabīdryskūs medeju ombuds Anda Rožukalne pastreipoj, ka par taidom temom ir juorunoj, kab īvuicieitu sabīdreibai diskutēt. Diskuseja varātu byut vīns nu tūs ceļu, kai varātu maineit sabīdreibys atsatīkšonu pret taidom temom.

“Izavaireišona nu runuošonys par tū – tys nav rysynuojums. Cylvāki bīži viņ naatkluoj, kū jī eistyn dūmoj, i cytureiz tys var byut daudz beistamuok. Medeju leluokais izaicynuojums Latgolā ir vuiceitīs runuot i diskutēt kūpā ar sovu auditoreju, na apkaruot tūs, kas tamā šaļtī napīkreit kaidam redzīņam. Medeji ir transformejūšs spāks, kam pasamejūt, puorsamej ari puorejī – medeju ekologejis dalinīki i auditoreja. Ari sabīdreiba ir vysaida, deļtuo ari juojādz diskutēt par i pret par dažaidom grupom, kur nareši redzīni nūīt pretunā, ar ciļviecyskom vierteibom, socialū identitati, pīdareibu socialajai grupai.”

Golvonais kriterejs, kab izmontuotu sabīdryskūs medejus – Latgolys lokaluo informaceja

Latgolys dzeivuotuoji ir cīši īinteresāti sova regiona nūtykšonuos, leluokā daļā interesejās par kasdīnys dzeivis praktiskū informaceju. Cīši izteiktuo regionaluo identitate līk jim nacionalūs medejus iztvert kai tuoļuokus i mozuok nūzeimeigus, atseviškūs gadīņūs kai pretejus “Latgolys dzeivei” i tuos cylvāku vajadzeibom.

“Cylvāki tai ari saceja – ka es redziešu, ka medejūs ir munys Rēzeknis problemys, kurys es zynu i varu saleidzynuot, i dūmuot leidza, tod mani tys nūteikti uzrunuos vaira. Pīļaunu, ka teiri proporcionali latgalīšu kulturys olūti, literatura i muzyka, pasasokūt personeibom, ir dīzgon labi paruodeitys, tok cylvāku dzeive sastuov nu taidys kasdīnys praktiskuos realitatis – cenys nūzeimeigom precem, pakolpojumu daīmameiba, īspiejis atteisteit uzjiemejdarbeibu, materialuos problemys, socialī vaicuojumi, kas nav pīteikami atspīgeļuoti. Cylvāki sagaida taidu paleidzūšu analizi nu medeju,” pastuosta Anda Rožukalne.

Tok ari itys sacynuojums ir vysā pretruneigs – lokalī kasdīnys vaicuojumi nav gona paruodeiti, par tim vajadzātu runuot vaira, tok pošai Latgolys auditorejai napateik tys, ka par Latgolu bīži viņ medejūs teik viesteits kai par problematisku regionu.

“Nu vīnys pusis Latgolys cylvāki soka, ka jim ir apnics, ka iz jim verās kai iz koč kaidu nūmali, kur vysod ir problemys, bet ka palīk tei muziciešona, dzīduošona i taidi pozitivī varūņstuosti, ar tū ari nav gona. Ir vajadzeiga taida regulara sekuošona leidza. Maņ ari kai cylvākam, kam interesej vyss, kas nūteik tuoļuok aiz daguna gola – datryukst informacejis daudzviedeibys par regionim, seviški regularys analitikys . Tys ir ari izaicynuojums, kai tū interesanti paruodeit,” tai Anda Rožukalne.

Ar Latgolys lokalū informaceju teik paskaidruota ari gribiešona redzēt kasdīnā pazeistamus cylvākus, vītys, nūtikšonys nacionala leimiņa medeju saturā.

“Latgolys identitate ir cīši stypra, deļtuo dzeivuotuoji ir cīši īinteresāti vītejā atteisteibā, vītejūs cylvākūs. Jūs interesej vysa pyrma tei tyvuokuo vide, ūtrys ir storptautyski nūtykumi. Nacionaluo leimiņa problemys ruodīs mozuok svareigys. Es tū skaidruotu ar kolega Klāva Sedlinīka (socialantropologs – M. P.) vuordim par nūsadistanciešonys kulturu, tai kai ir taida augstuoka nauzticiešonys pakuope kai medejim, tai ari vaļsts varai. Vaļsts nateik uzskateita par taidu, kuru mes pošim veidojam i asam daļa nu tuos, tok par taidu, kas nav draudzeiga, kura var saguoduot problemys sabīdreibai. Tu naīsasaisti, jo skaiti, ka tys ir beistami. Verīs nu taida attuoluma, jo nauzatici i nazyni, kas varātu maineitīs i kurs byus tovā pusē. Ari fokusgrupu attīksmē var redzēt, ka tyvuokuos zinis ruodīs cīši tyvys, skaidrys, nūzeimeigys, tok nacionaluos viests saistuos ar taidu varys ci vaļdeibys, politykys ītekmi, kur nikuo navar dareit, bet kurys var saguoduot cylvākim problemys i varbyut ari nasaruoda tik svareigys,” skaidroj sabīdryskūs medeju ombuds.

Tok portala lakuga.lv auditorejis apvaicuošona paruodeja pretejū – cylvākim interesej kai nūtikšonys regionā, tai ari vaļstī. Drupeit mozuok interesej pasauļa nūtikšonys, tok nav tai, ka par tim nasainteresātu.

Apvaicuotī ari pīzyna, ka jī medejūs vaira grybātu redzēt taišni problemu paruodeišonu nu vysaiduoku redzīņu, informaceju saisteibā ar izgleiteibys sistemu i lauku dzeivis realitatem, taipoš ari vaira pozitivū stuostu pīmārus – veiksmeigus uzjiemiejus, kulturys personeibys.

Tok kaidi itūšaļt ir medeji Latgolā i kas ar tim nūteik?

Anda Rožukalne Latgolys medejūs radz pozitivis puormainis – byušonu vysaidim kai medejūs, tai i tūs pīduovuotajā saturā: “Komercialais spīdīņs niu ir vēļ leluoks. Bet, saprūtams, ka uorejūs donoru vysa veida atbolsts ir devs vareibu koč drupeit atsateisteit i ļaut sabīdreibai īpazeit tū, ka var byut ari cytaižuok. Tuos puormainis ir suokušuos sociali atbiļdeigu i naatkareigu medeju vierzīnī. Taidu medeju i ari satura ir vaira, pasasokūt Medeju atbolsta fondam i ari tam, ka ir mainejīs reguliejums, ka pošvaļdeibys vaira nadreikst byut medeju eipašnīks.

Es skaitu, ka tys ir taids interesants transformacejis process, kas puorsameis tū mežūneiguo 90. godu kapitalismu, kod kotrys nu sevkuru leidzekļu varēja dybynuot medeju. 2000. godu suokumā beja cīši augsts komercializacejis leimiņs taidā zinā, ka medeji vaira orientiejuos iz tiergu i biznesa partneru interesem i beja spīsti mozuok riekinuotīs ar auditoreju. Niu tys puorsamej vairuoku īmesļu deļ: Latgolys medejim ir cīši lels atbolsts, kur mes varim redzēt cīši daudzus formatus, kas paleidz Latgolys kulturu integrēt sabīdreibā, jo medeju lūma byut par taidu kulturys tuoļuoku nesieju ir cīši svareiga.”

Taipoš Rožukalne skaita, ka iz prīšku Latgolā varātu vaira atteisteit taišni analitiskū i pietnīcyakū žurnalistikys pusi, kas ir vysā gryuši eistynuojoma regionā, tok vajadzeiga.

“Kas varbyut datryukst iz prīšku – tim nūdūkļu moksuotuoju naudys projektim – taidi cīši augsta leimiņa pietnīcyskuo, analitiskuo žurnalistika, kas ir gryuša regionā, partū ka tī vysi ir tyvi i sovstarpieji saisteiti,” nūruoda Anda Rožukalne.

Ombuda pietejuma sacynuojumi ir vierteigi, partū ka ļaun vaira izprast auditoreju ir izkristalizēt tuos problemys i rysynuojumus, kas iz prīšku auditorejis attīksmi varātu maineit iz pozitivū pusi. Itūšaļt sabīdryskū medeju ombuds skaita, ka svareiguokais ir paruodeit i likt regiona auditorejai saprast, ka sabīdryskī medeji nav viņ Reigā, bet ka tūs tikpat cīši, cik vītejūs dzievuotuojus interesej ari lokalī nūtykumi.

“Pa munam, tī rezultati paleidz veiduot idejis, kai uzrunuot i paruodeit. Svareiguokais aizdavums tagad taišni Latgolā ir sabīdryskajim medejm kūpumā tikt vaļā nu tuo vaļstiskuma, taidys postpadūmu atkareibys tāla, i pastyprynuot sabīdryskūs medeju golvonū tālu – tū, ka tī ir paradzāti vysom sabīdreibys grupom, paruodūt sabīdreibys vysaideibu. Tai interesejūtīs nacionalā leiminī par kai ba mozuokim vaicuojumim –  tys varātu paruodeit, ka medeji nav viņ Reigā, nasiež Reigys oficialūs instituceju lāmumu rūbežūs, bet eistyn ir īinteresāti sabīdreibā. Pa munam, pa mozeišam ari Latvejis Radejis Latgolys studeja tū dora, bet datryukst resursu. Es tymā radzu taidu potencialu. Saprūtams, iz reizis tū izdareit navar, vajag pakuopeniski maineit attīksmi, ka sabīdryskī medeji ir koč kas atsvešynuots, bet ka tī ir daļa nu sabīdreibys, i Latgolys dzeivuotuoji var pasauļaut, redzēt atbolstu, interesi i īsaisti,” sprīž Anda Rožukalne.

Ar pylnū pietejuma ziņuojumu var īpasazeit ITE.

---