Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Pyrma nedelis nūsaslēdze latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursi “Vosoruošona 2023”, kur kai asūšajim, tai tūpūšajim latgalīšu rokstu volūdys školuotuojim i cytim interesentim beja vareiba dabuot jaunys zynuošonys, īpasazeit ar cytu školuotuoju pīredzi, taipoš ari izzynuot par aktualū latgalīšu literaturā, folklorā i kulturā, pasadorbuot rodūši. Portalam lakuga.lv sovūs redzīņūs par latgalīšu volūdys vuiceišonūs pošim i vuiceišonu tuoļuok pasadaleja treis školuotuojis, kurys kursūs beja īsarodušys nu dažaidu Latgolys vītu, kab pylnveiduotu sovys pedagogiskuos kompetencis i radeitu jaunus veidus, kai latgalīšu rokstu volūdu efektivuok īvīst školuos.

Lobuokais vuiceišonys veids – spēlis

Latvīšu i literaturys, taipoš ari krīvu volūdys školuotuoja Rita Lazda struodoj Preiļu 1. pamatškolā i Preiļu 2. vydsškolā. Pīsateikt kursim školuotuoju pamudynuoja Preiļu 1. pamatškolys direktore, kura beja cīši īinteresāta tymā, kab školā byutu vareiba vuiceitīs latgalīšu volūdu. Rita nabeja gaidejuse, ka kursi byus tik efektivi i aizraunūši.

“Dabuotais nu kursu ir cīši lels – kai latgalīšu volūdys raksteibā, tai ari literaturā, folklorā i cytur. Daudzi lobu zynuošonu i ideju nu kvalificātu pasnīdzieju, kas tik eisā šaļtī spiej dūt lobys pamata zynuošonys,” atgrīzeniskajā saitē dalejuos Rita.

Jei vēļ nazyna, kura klase tiks īdūta, tok zynoms, ka latgalīšu rokstu volūdys fakultativs nūtiks vīnu reizi nedeļā. Školuotuoja piec kursu iz sātu brauce na viņ ar jaunom zynuošonom, tok ari ar puordūmom, kai dabuotū kursūs varātu pīlītuot školā.

“Materiala pīduovuojums ir vysā lels. Īpasazynu ar gruomoteņom kai laseišonys prasmem, tai ari raksteišonys – tuos maņ cīši īpasatyka. Taipoš ari tavaklase.lv ir daudzi loba materiala. Runojūt par gruomotom, turu nūceju, ka škola varātu nūpierkt kaidus 10–15 ekspemplarus, kab byutu bārnim iz rūku,” tai Rita Lazda.

Ar 32 godu stāžu pedagogejā Rita ir saprotuse, ka vysu lobuokais veids, kai bārni giun informaceju, ir taišni spēlis, deļtuo ari latgalīšu volūdys vuiceišonā rūtaļu elementi byutu cīši vierteigi: “Bārnim pateik spēlis. Raudzeisim struoduot i veicynuot interesi kai individuali, tai ari puoru dorbūs car rūtaļom, spēlem.”

Taipoš Rita Lazda struodoj ari Preiļu 2. vydsškolā, kur jai ir sova audzynomuo 8. klase. Koč ari tī cikom kas latgalīšu rokstu volūdys vuiceišona vēļ nateik izskateita, školuotuoja pīzyna, ka ari nu mozuokumtauteibu bārnu ir jiutama interese par latgalīšu volūdu.

“Muni bārni nareši prosa: “Školuotuoj, kaidā volūdā jius runojit sātā – latgaliski ci latviski? Ka jī grybātu parunuot latgaliski klasē. Mes bejom raudzejuši parunuot. Ir juosaprūt, ka tei gramatika nav tik vīgla, tok tys ir sevkurā volūdā,” stuosta Rita.

Raudzeit ivīst latgaliskū car teatri

Sovā pīredzē pasadaleja ari Māreite Šadurska, kurai itūgod tyka pīduovuota vareiba vuiceit latgalīšu volūdu Maltys vydsškolā. Tei ir škola, kur sovulaik vuicejusīs ari poša Māreite.

“Maltā ir dīzgon krīviska vide, tok interese ir pasaruodejuse. Uzrunuotī vacuoki pauduši, ka jī grybātu, kab bārnim vuica latgalīšu volūdu. Tagad ir daguojs laiks, kod latgaliskū vajag īvīst školā,” skaita Māreite.

Jai ir magistra grads filologejā, tok “Vosoruošonys” kursi Māreitei dūd vareibu dabuot ari aplīceibu par 36 kursu stuņdem, kas paraleli juos dorbam kulturā – kulturys pasuokumu organizatora pozicejai Rēzeknis nūvoda Lūznovys pogostā – ļautu ari vuiceit bārnim latgalīšu volūdu.

Kasdīnā Māreite roksta i runoj latgaliski, tok klaidys vyss vīns ir. “Vosoruošonys” kursi jai bejuse loba motivaceja atkuortuot gramatiku i izlobuot klaidys, kab kasdīnā i ar tūpūšajim školānim runuotu pareizā volūdā.

“Ituos dīnys beja ari kai taida izkuopšona nu kasdīnys, īpasazeišona ar jaunim cylvākim, jauna pīredze. Tagad byus ari dīzgon lels puordūmu laiks – nu kuo suokt, kū dareit i kas byutu tys viestejums, kū es grybātu bārnim atvest, pastuosteit, i kaida byutu muna pīeja, kai es varātu vuiciet i aizraut,” pastuosteja Māreite.

Kai vīnu nu īspiejamūs variantu jei pīsacu teatri, kas jau pošai ir cīši tyvs. “Jau cik godus es kai vodu teatri, tai ari poša spieleju. Asu teatri vadejuse školuos, ari pasuokumūs kai īstudātus skečus. Maņ ari teik pīduovuots 10.–12. klasei itūgod vuiceit teatri. Ruodīs, ka raudzeišu car teatri īvest ari latgaliskū,” plānoj Māreite.

Taipoš jaunuo školotuoja pīzyna, ka sovu klašu grupu vēļ nazyna, tok dreižuok grybātu vydšskolys pūsmu, kur tiks pasnēgs teatris – tei byutu loba vareiba apvīnuot divejis lītys i struoduot interesantā ceļā.

Māreitis motivaceja vuiceit latgalīšu volūdu ir pīdareibys sajiuta i apziņa, ka latgalīšu volūdai ir juobyut saimēs: “Es poša asu latgalīte, ar sovim bārnim sātā runoju latgaliski. Muni bārni duorzeņā runoj latgaliski i nikod naasu sajiemuse puormatmus par tū. Audzynuotuojis pošys cīši labi saprūt, ka mums ir latgaliskys saimis i latgalīšu volūdai sātā ir juobyut. Bārns školā latvīšu volūdu īsavuiceis taipat.”

“Vosoruošonys” kursūs Māreitei cīši svareiga bejuse cytu školuotuoju pīredze, kas jaunajim školuotuojim roda idejis “vuiceibu skeletam, piec kura struoduot”. Taipoš jei pīzyna, ka byutu cīši svareigi nu kursu atvest ari koč kū taustomu leidza. “Radeit kūpeigu pamatu, salīkūt kūpā pīredzis i saprūtūt, kas aizīt i kas naaizīt dorbā ar školānim. Koč voi tys byutu kaids jauns izgleiteibys skelets. Pa munam, tys byutu lels pļuss,” nūruodeja Māreite.

Vajadzeiga īsaguļdeišona nu školuotuoju

Ilona Punāne ir pagarynuotuos dīnys grupys i dažaidu puļceņu vadeituoja Nautrānu vydsškolā. Niu tys byus jau trešais vuiceibu gods, kai jei bārnim pasnādz latgalīšu rokstu volūdu. Da šam tys beja suokumškolys pūsmys aba 1.–3. klase, tok niu juos paspuornē byus 4.–6. klase, leidz ar kū ir juopīmeklej jaunys vuiceišonys metodis atbiļstūši vacuma grupai.

“Tuos metodis, kas maņ beja, beja vaira car spēlem, jo mozim bārnim ir juoroda taida pozitiva attīksme. Suocem mes tai cīši mīreigi i pakuopeniski. Tagad leluokim bārnim ir vajadzeigys jau cytys metodis, tai kai suoksīs pareizraksteiba. Skaitu, ka bārnus var pīsaisteit ar interaktivom metodem, par pīmāru, izmontuot Kahoot. Ar tū var paraut leidza bārnus lobā nūzeimē. Niu kursūs izzynuoju, kur var atrast dorba lopys, izkluojlopys – tuos es nūteikti izmontuošu. Saprūtams, var ari pošam taiseit. Bārnim ari pateik aktivuos darbeibys – koč kur aizīt pi dobys ci gostūs, par pīmāru, iz kaidu muzeju, pi bitinīka. Tei ir teiri loba metode, kai naformalā gaisūtnē bārni atsaver i var breivi sasarunuot. Kluotyn ari izzynoj koč kū jaunu nu cytu cylvāku,” pastuosteja Ilona.

Pīredzi kursūs Ilona var īdaleit treis vierzīņūs: volūdys zynuošonys, idejis vuiceišonys metodem i jaunumi latgaliskajā kulturā. Ari kasdīnā Ilona rauga uzlobuot sovys latgalīšu rokstu volūdys zynuošonys pošvuiciebys ceļā: “ Īprīšk vierūs Facebook Muorys Mortuzānis-Muravskys tīšsaistis nūdarbeibys, kur atsvaidzynuoju zynuošonys i dabuoju kū jaunu. Kotru godu rokstu latgalīšu diktatus, kur ir vareiba sevi puorbaudeit. Taipoš ari struodoju ar vuordineicom, gruomotom.”

Školuotuoja pīzyna, ka vuiceit latgalīšu rokstu volūdu bārnim nav tys vīgluokais dorbs. Nu poša školuotuoja tys prosa lelu īguļdejumu, kab sasagataveitu nūdarbeibom.

“Bez vuordineicom i paleigleidzeklim naiztikt. Kab sasagataveitu cytai nūdarbeibai, ir cīši daudz juoveļtej laika, deļtuo ka Kuorsovys izlūksne, kas ir muna dzymtuo, cīši atsaškir nu vyspuorpījimtuos raksteibys. Maņ kai kuorsavītei ir cīši daudz juopīloboj golūtnis. Uzskotu, ka maņ ir viduviejs leimins, deļtuo ir cīši juopasaceņš, partū ka tu jau navari bārnam vuiceit napareizi – tai, kai tu pats kasdīnā runoj,” soka Ilona.