Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Nu 25. leidz 27. augustam Stiernīnē tiks svieteita gūdynojamuo veiskupa Boleslava Sloskāna (1893-1981) 130. jubileja, informej tuos organizatoru puorstuove Īva Zepa. Pīktdiņ, 25. augustā, Stiernīnis Sv. Laurencija Romys katuoļu bazneicā koncertēs Leitovys vaļsts kors “Vilnius”, sastdiņ tiks demonstrātys kinys, nūtiks konference, izstuode i svineiguo Sv. Mise, sovpus svātdiņ varēs sajimt svieteibu, suocūt jaunū vuiceibu godu.

25. augustā paradzātais Leitovys Vaļsts kora “Vilnius” koncerts “Cerību dziesma” ir daļa nu 26. Storptautyskuo Goreiguos muzykys festivala. Koncertā, kas byus veļteits gūdynomuo veiskupa pīmiņai, kors “Vilnius” sova muokslinīcyskuo vadeituoja Artūra Dambrauska vadeibā atskaņuos F. Mendelszona, F. Pulenka, V. Augustīna, kai ari latvīšu komponistu – Ē. Ešenvalda i R. Dubrys muzyku. Kai nūruoda Īva Zepa, tei ir duovona kai Latvejai, tai mozajai Stiernīnei, kur niu dzeivoj moz cylvāku, tok tei myusu vaļstei davuse dyžanus ļauds. “Ari ar Boleslava Sloskāna vuordu Vokoreiropā asociejās Latveja. Stiernīne atsarūn Latgolys i Vydzemis krystceļūs, klusi rūseiga kasdīnā, tok svātkūs ar vierīni aicynoj i vīnoj vysaidys paaudzis, vysaidys konfesejis, Latvejis nūvodu dzeivuotuojus, vysu laiku trimdinīkus i veiskupa B. Sloskāna jubilejis reizē – ari uorvaļstu gostus. Mes lapnojamīs, ka asam palykuši uzticeigi Dīvam i Tievejai, sovai zemei, tautai, volūdai, dorbam i kulturai. I partū ar patīsu lapnumu aicynojam vysus ar dzīsmi cereibu gaismā, kū puor Latvejis zemi izlej pasauļa mārūga talanti i gaišuokī pruoti,” tai Īva Zepa.

26. augustā Stiernīnē varēs nūsavērt veiskupam Boleslavam Sloskānam veļteituos kinys “Lūgšana krustā” i “Bīskaps no Dieva sirds”, nūtiks jam veļteita konference i izstuode, sovpus 18.00 stuņdēs paradzāta Svātuo Mise, kurū vadeis veiskupi Juoņs Bulis i Andris Kravalis, tamā pīsadaleis Stiernīnis kors “Reversium” i Reigys Sv. Marijis Magdalenys draudzis kors. 27. augustā svātki tiks nūslāgti ar Sv. Misi 13.00 stuņdēs, kurā varēs sajimt svieteibu, jaunū vuiceibu godu īsuocūt.

Boļeslavs Sloskāns dzims 1893. gods 31. augustā Stiernīnis draudzē. augstuokū izgleiteibu dabuojs Pīterburgā. 1926. godā slapani nu padūmu varys pāvests īsvietieja jū par katuoļu veiskupu. B. Sloskāns beja vīns nu treju katuoļu veiskupu, kas tymā laikā dorbuojās PSRS. Dreiži piec īsvieteišonys padūmu vara jū apcītynuoja i vuordzynuoja cītumūs da 1933. godam, kod atbiļdūt iz Vatikana i Latvejis vaļdeibys praseibom, PSRS vaļdeiba veiskupu īmainieja Latvejai pret padūmu spīgu. Latvejā veiskups struoduoja Gareigajā seminarā i Latvejis Universitatis Teologejis fakultatē. Nu 1944. godā vuocu okupacejis vara B. Sloskānu i vēļ cytus augstus bazneicys kolpuotuojus nūvede trymdā iz Vuoceju. Tī veiskups Sloskāns snīdze lelu atbolstu studiejūšim latvīšu biegļu jaunīšim. Veiskups nūmyra 1981. godā Beļgejā. 1993. godā juo mirsteiguos atlīkys tyka puorvastys iz Latveju i puorapbedeitys Aglyunys bazilikys kriptā. 2000. godā tyka īsuokts Sloskāna beatifikacejis process, kas turpynojās. 2004. gods 20. decembrī ar pāvesta Juoņa Puovula II izsludynuotu dekretu tyka atzeita veiskupa B. Sloskāna tykumu varūneiba, kab iz prīšku jū varātu saukt par gūdynojamū. Tykumu varūneibys atzeišona nūzeimoj, ka Svātais Krāslys nūviertej B. Sloskāna dzeivis izcileibu (excellentia vitae) i skaita tū par atdarynuošonys vārtu. Tys ir pyrmais pūsmys ceļā iz veiskupa B. Sloskāna oficialu pasludynuošonu par svātū. Veiksmeiga iznuokuma rezultatā B. Sloskāns byus pyrmais oficiali atzeitais latvīšu tauteibys svātais.

15. augustā Stiernīni apmeklēja ari Vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs. “Īpasazeistūs ar gūdynojamuo veiskupa Boleslava Sloskāna dzeivis i dorba guojumu ite, Stiernīnē, juo pasauļa redziejumu i personeibys lelumu, nav švuorbu par vajadzeibu veiskupu B. Sloskānu pīminēt i izceļt Latvejis i ari pasauļa mārūgā. Byudams padūmu terora upers, izcīts mūkys i spydzynuošonu, sabīdreibā dzili cīneits storpkaru Latvejā i piečuok ari trymdā, jis spēja saglobuot dziļu ciļvieceibu i leidzcīteibu, īdvasmojūt i vīnojūt cylvākus na tik Latvejā, tok ari Boltkrīvejā, Krīvejā i Rītumeiropys vaļstīs. Partū ir gondarejums, ka Svātais Krāslys ir nūviertējs gūdynojamuo veiskupa B. Sloskāna dzeivis izcileibu,” tai vizeitis laikā saceja Vaļsts prezidents.