Roksta autors: Vladislavs Malahovskis, Latgolys Kulturviesturis muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs

Pyrma 25 godu, 1998. gods 18. augustā, tyka reabilitāts prīsters Fraņcs Trasuns (1864–1926). Roksts veļteits itai nūtikšonai, snādzūt viesturisku īskotu par prīstera izsliegšonu nu bazneicys.

Fraņcs Trasuns beja na tik zynoms latgalīšu politiks i sabīdryskais darbinīks, literats, tok ari – katuoļu goreidznīks. Pīpiļdeidams sovys muotis sapynu (dāls – prīsters), F. Trasuns naaizguoja vuiceitīs par mežkūpi, bet īsastuoja Pīterburgys katuoļu goreigajā seminarā. Politika (īvālāts Satversmis sapuļcē, 1. i 2. Saeimā) i reizē katuoļu prīstera omots, kur sasavyna laiceigums ar goreigumu, radeja pretrunys, kas nūsaslēdze ar tai sauktū “Trasuna dramu”. 20. godu symta 20. godu vydā lelu rezonansi Latgolys i vysys Latvejis mārūgā dabuoja F. Trasuna i Latvejis katuoļu bazneicys vadeituoja arhiveiskupa Antonija Springoviča konflikts. Konflikta gaitā 1924. gods februarī arhiveiskups suspensēja aba atstateja F. Trasunu nu prīstera pīnuokumu piļdeišonys, bet 1925. gods julī ekskomunicēja aba izslēdze nu bazneicys. F. Trasuns nūmyra nu sirdstrīkys divejis dīnys piec tuo, kai 1926. gods Leldīnē tyka izraideits nu dīvakolpuojuma Reigys Svātuo Jākuba katedralē.

Pyrma apsavērt nasaskanis i pretrunys F. Trasuna i bazneicys vadeibys storpā, par kū viesturiskūs līceibu ir cīši moz (pamatā polemika tuo laika presē i laikabīdru atminis, F. Trasuna apelacejis roksts pavestam), vajadzeigs nalels īskots par izmaiņom Latvejis katuoļu bazneicā.

Izmainis katuoļu bazneicā piec Latvejis vaļsts nūdybynuošonys

Vysapyrma juomiņ tys, ka 1918. godā tyka atjaunuota Reigys veiskupeja ar sovu pastuoveigu veiskupu (nu 1923. gods arhiveiskupeja), kurys rūbeži beja saskaņuoti ar Latvejis vaļsts rūbežim. Tamā ītylpa Latgolys i Reigys katuoli, kai ari Kūrzemis i Zemgalis katuoli. Veiskupi tyka īcalti nu latvīšu vyds.

1922. gods majā Latvejis vaļdeiba paraksteja konkordatu ar Vatikanu. Konkordats Latvejis katuoļu bazneicai deve vērtini privilegeju – goreidznīku atbreivuošonu nu karaklauseibys, tīseibys dybynuot sovys izgleiteibys īstuodis, dīvnomu, seminara telpu, veiskupu dzeivis vītu atbreivuošonu nu nūdūkļu i cytys.  20. godūs cytys kristeiguos konfesejis dorbuojuos saskaņā ar Vaļsts kontrolis izstruoduotajim i Īšklītu ministrejā apstyprynuotim nūlykumim, bet katuoļu bazneica – piec Vatikana nūsaceitūs kanonu.

Katuoļu bazneicys goreidznīkim beja atļauts tīši i aktivi dorbuotīs politikā i tikt īvālātim Latvejis parlamentā. 1920. godā nūdybynuoja Latgolys Kristeigūs Zemnīku savīneibu (LKZS), kuruos prīškgolā beja F. Trasuns. Partejā dorbuojuos ari taidi katuoļu bazneicys kolpuotuoji kai Jezups Rancāns, Bernards Kublinskis,  Juoņs Velkme, Alfons Pastors i cyti.

Runojūt par F. Trasuna ekskomunikacejis īmeslim i tuos sakom, juorauga atbiļdēt iz puors vaicuojumu.

Kai nūtyka pyrmuo Latvejis katuoļu veiskupa izvierzeišona?

Situaceja beja navīnnūzeimeiga. Apīmūt vysus tuo laika latvīšu izceļsmis vacuokūs goreidznīkus i latgalīšu atmūdys darbinīkus, 1920. godā par veiskupu īsvieteja A. Springoviču. Tymā laikā tautā zynomuokī i nūpalnim boguotuokī latvīšu goreidznīki beja F. Trasuns, Nikodems Rancāns i Kazimirs Skrynda. Tok izvālāts tyka moz zynomais A. Springovičs. Īspiejams, ka izškirūšais vuords beja veiskupam Eduardam Roppam (Eduard von der Ropp), kurs, byudams Mogilevys arhiveiskups (da 1918. goda  Latgolys katuoļu draudzis pīderēja pi Mogilevys diecezes), bīži gasteja Leiksnā pi A. Springoviča. Pret F. Trasunu i juo izteikti nacionalū nūstuoju leli ībyldumi beja pūļu izceļsmis prīsterim, kas vairuokys reizis beja syudziejušīs Mogilevys diecezis administratoram. Mikeļs Bukšs raksteja: ”Juo (A. Springoviča – V.M.) sekmeigū vierzeišonūs pa hierarhejis kuopnem na tik daudz veicynuoja veiksme voi kaidys specialys spiejis, cik „pūļu aizmugure”, kas caur jū gribēja redzēt sovu ītekmi ari jaunajā Romys katuoļu bazneicys provincē – Latvejā.”[i]  

Vatikanā A. Springoviča kandidaturu veiskupa posteņam i atjaunuotuos Reigys veiskupejis vadeituoja omotam  izvierzeja sūpluok ar F. Trasuna i K. Skryndys kandidaturom. Kai leluokais nūpalns A. Springovičam tyka mynāts fakts, ka jis labi tyka golā ar aizdūtajim Mogilevys arhiveiskupa E. Roppa uzdavumim, pyldūt generalvikāra pīnuokumus, i juo vadeibā Leiksnā tyka izcalta jauna bazneica. Sovpus F. Trasuns i K. Skrynda beja vīni nu popularuokūs sabīdryskūs darbinīku tautys vydā. Pāvests Benedikts XV vys tik izalaseja A. Springoviča kandidaturu. A. Springovičs piļdeja generalvikāra pīnuokumus, kod vēļ Latvejis teritorejis katuoli atsaroda Mogilevys arhiveiskupejis pakļauteibā, ari piec tuo, kod pāvests 1918. gods 29. septembrī izdeve bullu par Reigys veiskupeju. Suokumā par jaunuos Reigys veiskupejis nūteicieju īcēle īru izceļsmis Pīterburgys goreiguo seminara profesoru Edvardu O’Rurki (Edward O’Rourke). Jis īsaroda Reigā tik 1919. gods augustā, koč i par veiskupu jū Viļnis arhiveiskups Jurs Matulevičs (Matulaitis) konsekrēja 1918. gods decembrī. Jemūt vārā tū, ka veiskupam E. O’Rurkem beja sveša Latvejis katuoļu dzeive i latvīšu volūda, ar juo palikšonu veiskupa postenī nabeja apmīrynuota ni Latvejis Pagaidu vaļdeiba, ni ari vītejuo goreidznīceiba. Izviertejūt situaceju, O’Rurke izsprīde pamest veiskupejis puorzynuošonu generalvikāram A. Springovičam, bet pats devēs iz Romu. Sovpus Latvejis Pagaidu vaļdeiba 1919. gods oktobrī delegēja iz Romu kanoniki  J. Rancānu guoduot, kab Latvejis katuolim byutu sovys tautys veiskups. Rancānam asūt Vatikanā, tī īsaroda ari Mogilevys arhiveiskups Ropps, kurs labi pazyna radzamuokūs latvīšu goreidznīkus i par veiskupa posteņa kandidatim varēja snēgt autentiskys viests. Kluotyn vēļ veiskups O’Rurke dareja zynomu, ka jis lobpruoteigai atsasoka nu veiskupa pīnuokumu Latvejā par lobu latvīšu izceļsmis puorstuovim. Tai par atjaunuotuos Reigys veiskupejis vadeituoju tyka A. Springovičs. Var pījimt, ka saryugtynuojums F. Trasunam varēja rastīs jau tūreiz, kod Springovičs tyka izalaseits par atjaunuotuos Reigys diecezis pyrmū veiskupu. 1923. gods oktobrī nuokušais Romys pāvests Pijs XI paaugstynuoja Reigys veiskupeju par arhiveiskupeju, bet A. Springoviču – par arhiveiskupu. Par paleigveiskupu īcēle J. Rancānu.

Kaidys apsyudzeibys katuoļu bazneicys vadeiba izvierzeja pret F. Trasunu?

Puormatumi naizavēre puoruok nūpītni, kluotyn vēļ tī beja rysynojami katuoļu bazneicys īškīnē – sutanys nanosuošona i konkubinats (nalykumeiga kūpdzeive ar sīvīti). F. Trasunam tyka izvierzeita oficiala praseiba Saeimys sēdēs byut apvylktam prīstera sutanā i atlaist sovu saimineicu, jo da arhiveiskupa tyka runys, ka F. Trasuns “ar saimineicu dzeivojūt kai ar sīvu.”[ii] Attīceibā iz sutanys nosuošonu, kū bazneicys kanonūs pīpraseja 136. pants, 1923. godā arhiveiskups A. Springovičs beja izdevs reikuojumu, ka sevkurs prīsters, kas staigoj privatuos drēbēs, jau ar tū viņ ir suspensejā. Par itū lītu sovā puorsyudzeibys rokstā pāvestam F. Trasuns vys skaidruoja, ka attīceibā iz sutanu nikod nabeja tū nūsvīds, ni ari gribējs tū nūsvīst i civiluos drēbis bazneicys lobā lītuoja tik parlamentā, arhiveiskupam zynūt. F. Trasuns pastreipuoja, ka tymā nasaredzēja nikaida nūzīguma, jo cytuos vaļstīs prīsteri parlamentā ari volkojūt civiluos drēbis. Kas atsatīc iz apsyudzeibu par saimineicu, F. Trasuns nūruodeja, ka nabeja dzeivuojs konkubinatā, kurū pats nūsūdeja, ni ari tei sīvīte, kas vadeja juo saimisteibu, koč kaidā veidā ir skaitoma par vaineigu. Trasuns raksteja: “Tys byutu pret munu sirdsapziņu, pret Dīva i dobys lykumim, ka es izdzeitu nu sovys sātys itū 43 godus vacū slimeigū, aplaupeitū sīvīti, kura cītuse sešus mienešus cītumā, pagaisynuojuse vysu sovu maņteibu Prezmys draudzē, palykuse vīna bez pīdareigūs, bejuse pat iz smierti nūtīsuota. Tū vysu jei izcīte, kab mani pagluobtu nu smierts boļševiku rūkuos, jo jei zynuoja, kur es globuojūs.”[iii] 1919. godā lelinīku varys laikā F. Trasuns beja puorsacieļs iz Prezmu, tyka tī apcītynuots, tok veiksmeigai izbāga i, aiz mugorys nūtīsuots iz smierti, globuojuos mežūs. Itū sīvīti, kura jam izgluobe dzeiveibu, F. Trasuns beja apsūlejs uzturēt da juos smierts. Par tū beja informāts ari arhiveiskups, kurs četrus godus par tū nabeja cieļs nikaidys pretenzejis.  Bazneicys vadeiba puormete F. Trasunam puoruok lelū laiceigumu i ari sadarbeibu ar kreisuo bloka partejom.

Kaidi beja F. Trasuna puormatumi katuoļu bazneicys vadeibai?

Pyrmuos nasaskanis ar A. Springoviču beja saradzamys jau 1923. godā. Piec bazneicys nūsacejumu arhiveiskupam pastuoveigai beja juodzeivoj sovā rezidencē Reigā, tok A. Springovičs puorsvorā uzaturēja Daugovpiļs apriņka tuolajā Izvoltā, atsataisnuodams ar sovu veseleibys stuovūkli. Da 1924. gods maja par arhiveiskupa rezidencis vītu tyka skaiteita Aglyuna. Tī A. Springovičs beja kotru catūrtdīni, tok vysbīžuok jū varēja satikt Izvoltā.Tys stypri apgryutynuoja F. Trasuna kai LKZS līdera darbeibu Reigā, jo Saeimā bīži roduos taidi vaicuojumi, kurūs steidzami vajadzēja konsultētīs ar arhiveiskupu. F. Trasuns nasakautrēja arhiveiskupam tū publiski puormest. Konfliktu pastyprynuoja ari tys, ka arhiveiskups napīkryta F. Trasuna idejai par tū, ka vajag organizēt spiejeiguokūs prīsterus, kab jī varātu suokt raksteit i izdūt katuoliska satura gruomotys, jo latgalīšim sovu gruomotu beja moz. Arhiveiskups vaira viereibys veļteja jaunu draudžu dybynuošonai, jaunu bazneicu ceļšonai i tīšim goreigū dzeivi organizejūšim vaicuojumim.

F. Trasunu naapmīrynuoja situaceja Latgolys školuos saisteibā ar ticeibys vuiceišonu, kū pasnēdze katuoļu prīsteri. Tai kai prīsteri naspēja poši iz vysom školom izbraukuot, Trasuns īrūsynuoja ticeibys vuiceibys pasnēgšonai sameklēt školuotuojus, sareikojūt tim specialus kursus. Sovpus arhiveiskups nagribēja itū lītu uzticēt lajim. Jis napīkryta F. Trasuna aicynuojumam sasaukt plašu katuolisku saīšonu, kurā varātu izarunuot par vysom kulturys, kai ari ticeibys styprynuošonys lītom.

Daudzus tryukumus F. Trasuns saredzēja ari arhiveiskupa puorvaļdis aparatā – kūrejis darbeibā. Jis nasaskūpuoja ar puormatumim generalvikāram J. Rancānam i kūrejis kancleram B. Kublinskim. Partū saprūtams, ka ar kūreju F. Trasunam attīceibys nabeja tuos lobuokuos. Tys vyss veicynuoja konflikta atteisteibu. Vēļ vaira situaceju sarežgeja tys, ka LKZS frakcejis deputati J. Rancāns i B. Kublinskis, sajuzdami arhiveiskupa atbolstu, suoce Saeimā i runuot, i dareit pretieji līderam F. Trasunam. Tai  konflikts palyka naizbāgams.

Konflikta byuteiba: personiskī voi politiskī motivi?

Konflikta byuteiba lelā mārā meklejama F. Trasuna i arhiveiskupa napīkuopeigajūs raksturūs. A. Springovičs, byudams konservativs i napīkuopeigs vadeituojs, napīļuove nikaidys breivdūmeibys izpausmis juo vadeitajā  bazneicā. Ari F. Trasuns beja napīkuopeigs raksturā i cīši pošpuorlīcynuots.  Sasaucūt 1917. gods Latgolys kongresu Rēzeknē, daudzi Latgolys sabīdryskī darbinīki švuorbuojuos, voi F. Trasunam var uzticēt ituo kongresa vadeišonu. Valerija Seile raksteja, ka Trasuns beja cīši populars kai latvīšu, tai cyttautīšu vydā, tok vysus bīdynuoja juo puoruok lelais individualisms, nasariekinuošona ar cytu īsacejumim, tīksme runuot tik pošam.[iv] Ari politiks Jezups Trasuns par sovu tāva bruoli F. Trasunu izasacejs, ka jis nacīte pretrunys, tok, puorlīcynuots par sovys dūmys pareizeibu, bez kompromisu tū rysynuoja, nasavārdams, voi cyti tam pīkreit, voi nā.[v]

Nav ari eisti zynoms, kurs Romā īrūsynuoja F. Trasuna ekskomunikaceju. Ir atseviškys nūruodis, ka pats arhiveiskups beja puorsteigts, ka Vatikanā tik detalizātai zyna vysu par juo konfliktu ar F. Trasunu. Apelacejis rokstā pāvestam Pijam XI 1926. gods janvarī F. Trasuns apgolvuoja: “Romā, kai daži maņ ziņoj, par mani ir sastuosteits daudz ļauna i oploma, tok es nazynu ni sova apvaiņuotuoja, ni ari puorkuopuma, par kū teiku apsyudzāts.”[vi] Prīsters Vladislavs Treibšo sovuos atmiņuos raksteja: “Par streida izaceļšonu i tuoluokū konflikta gaitu goreidznīki suokumā vaiņuoja arhiveiskupu, tod veiskupu J. Rancānu i piečuok B. Kublinski, kurs iz reizis piec itūs nūtikšonu aizbrauce iz Leitovu i īsastuoja mariaņu klūsterī. Piec tuo sacynuoja, ka B. Kublinskis bejs golvonais vaininīks, partū sirdsapzinis puormatumūs atsakuope nu deputata omota, īsastuoja klūsterī, kab gondareitu Dīvam.”[vii] Dreiži piec itūs nūtikšonu, 1928. godā, B. Kublinskis nūmyra. Arhiveiskupam B. Kublinskis bejs uztycameibys persona i īspiejamais F. Trasuna piectecs LKZS līdera lūmā. Tok tī ir tik miniejumi. F. Trasuna ekskomunikaceja saistuos ar politiskom intrigom Latvejis katuoļu bazneicā, arhiveiskupa A. Sprigoviča ceņtīnim dabuot kontroli puor LKZS politikim. F. Trasuna apelacejis rokstā pāvestam tyka pastreipuots: “Nivīnam nav švuorbu, ka pret mani vārstuo naslavis ceļšona, apmaluošona i vojuošona ir tik politiskys dobys.”[viii] F. Trasuns beja palics naārts katuoļu bazneicys vadeibai, tok tymā pošā laikā jis beja vīns nu popularuokūs politiku.

F. Trasuna reakceja iz ekskomunikaceju i tuos sakys

F. Trasuns osai reagēja jau iz suspenseju. Jis izastuoja nu LKZS i, pajemūt leidza ituos partejis divejus deputatus – Ontonu Dzeni i Jezupu Roskošu, nūdybynuoja Latgolys Demokratu parteju. Jis sataiseja ari  laikrokstu “Zemnīka Bolss”, aizsuocūt osu polemiku ar LKZS – byuteibā katuoļu bazneicys – gazetu “Latgolas Vōrds”.

Piec ekskomunikacejis F. Trasuns sovā gazetā cīši osai vērsēs pret katuoļu bazneicys vadeibys puorstuovim, nūsaucūt tūs par banditim, līkulim farizejim, melim, tautys maldynuotuojim, kas vaduši tautu pūrā i bezdibenī[ix], jo: “Sajauc vīnā gubā i ticeibu i politiku, un īsuokuši eistu eļnis daņci personeigi pret mani, samyn dubļūs i ticeibu i politiku, i Bazneicu, i lyugšonu deļ politikys.”[x] “Zemnīka Bolsā” Trasuns nūsūdeja bazneicys vadeibys kontroli puor LKZS politikim: “Latgolys Krysteigim ir uzmaukti [..] uzpurni (namordniki), ka nu politikys breiveibys nav palics ni smokys.”[xi]

Sovpus bazneicys puorstuovi F. Trasunu skaiteja par nūdevieju: “B-kgs Trasuns leidz šam izabaruojīs ar bazneicys maizi un izaudzs zam Goreigys Vierseibys spuorna, niu spļaun acīs i bazneocai, i Goreigai Vierseibai, i katuolim. [..] Trasuna atsagrīzšonu veļti gaideit. Niu jis ir nūsastuojs myusu Bazneicys pretinīku pusē.”[xii]

Pīmiņūt sīvīšu nagativū ītekmi iz taidim Vacuos Dereibys varūnim kai Zālamanu i Samsonu, kuri beja pagaisynuojuši mīsys i dvēselis spiejis “buobys” deļ, “Latgolas Vōrds” ari tai vieršās pret F. Trasunu, akcentejūt celibata puorkuopšonu: “Vacais Fr. Trasuns ar augstuokū izgleiteibu, sovā laikā Latgolys tautys darbinīks [..] Bet … ari jam briļjantūs irušta “buoba” sagrīzuse golvu. Jis tops galeigi oklys dvēselē. Palics vuojs pruotuošonā, brutals izaturiešonā voi pret vysu pasauli [..] Naapguožami fakti: 1) Trasuns “buobys” deļ nūdeve Kristeigū sovu parteju, 2) nūdeve sovu bazneicu [..], 3) nūdeve Bazneicys Vierseibu.”[xiii]

Paziņuojums par F. Trasuna izsliegšonu nu bazneicys tyka nūskaiteits vysuos Latvejis katuoļu bazneicuos, kai ari publicāts presē 1925. gods septembrī – eisai pyrma 2. Saeimys vieliešonu. M. Bukšs itymā sakarā raksteja, ka 2. Saeimys vieliešonys Latgolys politiskū dzeivi beja sagrīzušys vīsulī i izsytušys vysaugstuokūs demagogejis viļņus.[xiv] Tai iz Latgolys politiskuos skotivis pasaruodeja jauni plašuokai Latgolys sabīdreibai nazynomi puorstuovi. Pīmāram, prīsters A. Pastors. Īspiejams deļtuo, ka A. Pastors beja cīši labi pazeistams ar A. Springoviču. Ari veiskups J. Rancāns tyka īvālāts vysuos Saeimuos ar bazneicys vadeibys paleigu. Juodasoka, ka tūlaik katuoļu bazneicai beja dominejūšais īspaids iz latgalīšusabīdryskū dūmu. Goreidznīka saceitais muoceibā iz Latgolys katuoļticeigajim pamete daudz leluoku īspaidu nakai laiceiguo propaganda.  

Iz reizis piec 2. Saeimys vieliešonu latgalīšu presē pasaruodeja diskusejis par vīnuota latgalīšu bloka sataiseišonu. Eipaši tū aktualizēja laikroksts “Latgolas Vōrds”, nūsaucūt F. Trasunu par škaļdeituoju, kurs matūtīs socialistu apkampīņūs.[xv] Ir veidūklis, ka F. Trasuna izsliegšona nu bazneicys beja par pamatu juo redzīņu maiņai kreisajā vierzīnī. Koč i pats F. Trasuns vīnā nu pādejūs runu Saeimā akcentēja, ka jis naīt ni Latvīšu Zemnīku savīneibys, ni socialdemokratu saitē, tok bolsoj piec sovys puorlīceibys.[xvi]

2. Saeimys 1925. gods 22. decembra sēdē F. Trasuns osai vērsēs pret katuoļu bazneicys atsevišku puorstuovu nagūdeigajom metodem, kab tyktu Saeimā. Tū redzim izvylkumā nu stenogramys: “Tūs faktus, kurūs es minieju, es vēļreiz varu apstyprynuot, i tī fakti nav nūlīdzami, ka Rancāna i Kublinska grupa (obeji katuoļu prīsteri tyka 2. Saeimā nu LKZS saroksta –  V.M.) pi vieliešonu ir nūsadorbuojuši ar vekseļu jimšonu i tai pierkuši i puordavuši bolsus. (Saucīņs pa kreisi: “Kauns!”). Tei līta nav nūlīdzama, ka Rancāna i Kublinska grupa ir breidynuojuse Latgolys zemnīkus, ka tī, kuri bolsuos par Latgolys demokratim, tiks atškierti nu bazneicys. (F. Cielēns nu vītys: “Lykuma puorkuopieji!”) [..]. Tī bazneickungi, kas pīdariejuši pi Rancāna, Kublinska grupys, nav pījāmuši pi kristeišonys tūs zemnīku bārnus, taipat ari pi grāku syudziešonys, kas bolsuoja par Latgolys demokratim. Itī fakti ir nanūlīdzami i tūs ni Kublinskis, ni kaids cyts navar nūlīgt [..]. (Saucīni pa kreisi: “Kauns, kauns! Eists bazneicys kolps!” Zālē lels trūksnis i sviļpīni.)”[xvii]

Iz vairuokkuortejim puormatumim kai J. Rancāns, tai B. Kublinskis atbiļdēja vysai izvaireigai.  Kublinskis nu Saeimys tribinis ziņuoja: “Ka pyrmū reizi es iz tū nareagieju, tod deļtuo, ka es asu apsajiems turētīs pi taktikys iz Fraņča Trasuna personeigim apvaiņuojumim nimoz naatbiļdēt.”[xviii]

Jaunu puorsagrupiešonu latgalīšu vydā izraiseja F. Trasuna pieškuo smierts 1926. gods 6. aprelī. Latgolys Demokratu partejis palykušī līderi Fraņcs Zeps i O. Dzeņs kūpā ar Latgolys Zemnīku partejis līderim Vladislavu i Jezupu Rubulim nūdybynuoja Latgolys Demokratiskū zemnīku apvīneibu.

Nūslāgums

F. Trasuna ekskomunikacejis atceļšonys vaicuojums aktualiziejuos latgalīšu emigracejis aprynduos rītumvaļstīs piec Ūtruo pasauļa kara. Cīši aktivi par tū īsastuoja sakstagalīts literats Juoņs Klīdziejs (ari F. Trasuns beja dzims Sakstagolā). Tok pret ekskomunikacejis atceļšonu beja trymdys katuoļu bazneicys vadeiba. Piec nuokušuo Reigys arhiveiskupa Juoņa Pujata lyuguma Romai 1995. godā, F. Trasuns tyka reabilitāts 1998. gods 18. augustā ar Romys katuoļu bazneicys oficialu klēra kongregacejis rokstu. Tymā tyka nūruodeits, ka: 1) izlyktuo struope F. Trasunam nav vaira spākā nu juo smierts; 2) ituos šaļts bazneicys lykumu kodekss naparedz ekskomunikaceju par taidu reiceibu, kaidā sovā laikā tyka apsyudzāts F. Trasuns; 3) bazneicys kongregaceja pījēme taidu lāmumu, pamatojūtīs tik iz viestim nu Latvejis; apsyudzeibys, kas tyka pīsyuteitys Svātajam krāslam, nav bejušys pīteikami pamatuotys, tok dreižuok politisku motivu īspaiduotys.

Redzīs, ka “Trasuna drama” lelā mārā beja par pamatu tam, ka myusu dīnu katuoļu bazneica aizlīdz sovim prīsterim tīši īsasaisteit politikā, kai ari naīsoka politiskūs parteju nūsaukumūs lītuot vuordu “kristeigs”.

---

[i] Bukšs M. Latgaļu atmūda: idejas un ceiņas. Minhene: Latgaļu izdevnīceiba. 1976. 641. pl.

[ii] Cakuls J. Latvijas Romas Katoļu Baznīcas vēstures materiāli: 20. gadsimts. Rīga: Rīgas metropolijas kūrija. 2001.125.pl.

[iii] Tīpat, 126.pl

[iv] Tīpat, 124.pl.

[v] Tīpat.

[vi] Tīpat, 126. pl.

[vii] Tīpat.

[viii] Tīpat, 125. pl.

[ix] Trasuns F. Gorigais banditizms. Zemnīka Bolss. 1925., 5.aug.

[x] F. Trasuns F.  Latgolas Krysteigus politiski principi. Zemnīka Bolss.  1925., 26. aug.

[xi] Red. Kaids ir eistais “Latgolas Krysteigūs” vaigs. Zemnīka Bolss.1925., 9. sept.

[xii] J. Broks J. Par Trasunu. Latgolas Vōrds. 1925., 16. sept.

[xiii] Č.B. Vacajs Fr. Trasuns. Latgolas Vōrds. 1925., 29. sept.

[xiv] Bukšs M. Latgaļu atmūda: idejas un ceiņas..  545. pl.

[xv] Sabris. Vai nūsadybynos Saeimā latgalīšu bloks. Latgolas Vōrds.1925., 11. nov.

[xvi] Latvijas Republikas saeimu stenogrammas (LRSS). 2. Saeima., 1.ses., 754. sl.

[xvii]LRSS. 2. Saeima., 1.ses., 229. sl.

[xviii] LRSS. 2. Saeima., 1.ses., 228. sl.