Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latgolys muzejus i cytys kulturvītys, viestejūt par tymūs atrūnamajim duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Ondrupinis lauku sātā, kur kūpā ar tuos vadeituoju Skaidreiti Pauliņu izstaiguojom vysus ekspozicejā apsaveramūs kuormus. Izceļt atseviškus prīškmatus asūt gryuši, juosaver iz muzeju kūpumā kai lelu Latgolys kulturviesturisku vierteibu.

Muzejs atsarūn augstuokajā Ondrupinis vītā. Vēļ pyrma 25 godu tī bejs tik mežs ar vātrā izguoztim kūkim, tok tuo laika Ondrupinis pogosta padūme 1999. godā pījāmuse lāmumu ceļt muzeju. Suokumā bejuši tik pīci kuormi – dzeivojamuo sāta i kliets puorvastys, klāvs, reja i pierts – izcalti nu jauna. Laika gaitā izcalta ari kaļve aba smēde, reja puortaiseita par konferenču zāli. Pi klāva, kur ir darbinīku telpys, dacalta pībyuve i sataiseita vyrtuve, kurā apmaklātuojim piec pasyutejuma teik pīduovuoti tradicionalī latgalīšu iedīni, kai kļockys, guļbešnīki, kugeļs i cyti. Lela nūtikšona beja pūdnīka darbneicys ar cepli izceļšona. Vysi kuormi īsuokumā beja tukši, prīškmatus muzejam laika gaitā duovuojuši apleicīnis dzeivuotuoji. Niu ar kruojuma daudzveideibu var īpasazeit sevkurs apmaklātuojs – praktiski vysi tuo prīškmati radzami ekspozicejuos, kas taiseitys kai atvārtais kruojums.

Par tradiceju palykuse kasgadejuo Juoņa dīnys svieteišona muzeja teritorejā ar vītejūs pošdarbnīku īstudātu izruodi, taipat kotru godu teik kūrts ari pūdnīku ceplis. Nu ituo gods 1. juļa Ondrupinis lauku sāta ir Kruoslovys nūvoda muzeja (īprīšk – Kruoslovys Viesturis i muokslys muzejs) strukturvīneiba.

Par vīnu nu leluokūs muzeja duorgumu var saukt tymā asūšū dzeivojamū sātu, kas puorvasta nu Ondrupinis pogosta Libiņu. Tuos pādejais saiminīks beja Ignats Pudnīks. “Var saceit, ka tei sādžā beja palykuse vīna poša. Saiminīks beja godūs, vaira naspēja saimnīkuot. Pīduovova dzeivuot bārnim, bet vaira jau nivīns iz laukim atsagrīzt nagribēja. Pogosts nūpierka i puorvede kūpā ar skaistū klieteņu,” stuosta Skaidreite Pauliņa. Pudnīks asūt bejs lobs saiminīks ar styngru raksturu, kū zynuojuši plotā apleicīnē. Sāta ir iz diveji goli – vīns, kurs tyka kurynuots, bet ūtrys – soltais. Vacuokais sātys gols calts 1927. godā piec Libiņu izīšonys iz vīnsātom. Tys bejs nalels, jo tuo laika ļaudim vysapyrma vajadzēja izceļt lobu klāvu, kur turēt lūpeņus, tik piec tam varēja dūmuot poši par sovom ierteibom. Pudnīku dzymta ari eistyn vēļ leiduši leidumus, jo tryucs aramzemis. Kod jau beja drupeit atsaspāruši, izcāluši ari soltū golu. Piečuok tymā dzeivuojuse saiminīka napracātuo muosa, partū tys īsaukts juos vuordā – par Salis golu. Niu, kod sāta tykuse muzejā, ari soltajā golā izmyurāts ceplis, tok tū eisti nakurūt, partū te vēļ gaisā jiutams eipašais smuords, kas rakstureigs vacom i nakurynuotom ustobom. Interesanti, ka Ondrupinis pusē tū, kam myusu dīnuos dūts sātys renovacejis vuords, saukuši par “sātys puorbieršonu”. Kai jau nazkod Latgolā īrosts – sāta nateik daleita atseviškuos ustobuos. Kotrā tuos golā beja vairuokys zonys (guliešonys, ēst taiseišonys, kasdīnys dzeivuošonys itt.), kū atdaleja, pīmāram, ar kaidu aizkaru, skapi voi myureiti. Ekspozicejā raudzeits ruodeit Latgolys lauku sātys īkuortuojumu 20. godu symta 30. godūs.

Skaidreite smejās, ka puornūvodu turistim eipaši pateikūt skaneigī latgalīšu dorbareiku nūsaukumi. Voi ari vysi latgaliski skaitūšī zyna, kas ir kacarāgs, cepeļnīks, ukuots, požogs? Pasaceisim prīškā, ka tī vysi stuov pi cepļa. Vēļ vīna fraze, kas izaklausūt kai svešvolūdā, ir “boikā svīstu neit”.

Ondrupinis lauku sātys klietei ir divejis dalis. Vīnā varim īsajust eistynā kliets vosorys atmosferā, kod tei ir tukša nu gryudu. Te nūlykta gulta i skreine, jo syltuokajā godalaikā klietī gulēja jaunys meitys. Rudinī vysys montys iznese uorā i taiseja orūdus. Sovpus ūtrais kliets gols aba vazaune veļteita amatnīceibai – te apsaverami vysvysaidi kūka dorbareiki i sadzeivis prīškmati. Zynoms, ka nazkod Latgolā beja cīši daudz amatnīku, jo zemis saimnīkuošonai nabeja daudzi i papyldu nūsadorbuošona paleidzēja sevi nūdrūsynuot. Ari kliets nazkodejais saiminīks Ignats Pudnīks asūt bejs bondars – taisejs bucys. Myusu dīnu jaunīšim asūt interesanti, ka vyss nazkod tyka taiseits nu kūka – nikaidys plastmasys! Sovpus dzeļža prīškmati apsaverami kaļvē. Tei izcalta, jo vīns nu nazkodejūs Ondrupinis pusis kaļvu – Aleksandrs Murāns – pamets muzejam sovus instrumentus. Kai soka Skaidreite: “Naliksi jau loktu klietī!” Tai nu tī apsavieršonai izlykti kai kaļva dorbareiki, tai jau dorba rezultati.

Pierts muzeja pyrmsuokumūs izcalta nu jauna. Tam ir praktiski apsvārumi – pierts nav tys iztureiguokais kuorms, deļtuo ilgi nasasagloboj. Iudiņs tamā tak zam greidys, i pa mozeišam piertenis lein zemē. Ik pa laikam muzeja pierti ari izmontoj – eipaši pūdnīku cepļa kūršonys laikā, kas ir gona putekļains i “malns” dorbs.

Pūdnīku darbneicys i cepļa sataiseišona beja lels sapyns, kurū 2015. godā veiksmeigi saguoja eistynuot, pasasokūt Lauku atbolsta dīnasta finansiejumam, kas tūlaik pieški ļuove muzejim ceļt jaunus kuormus, na tik remontēt voi renovēt jau asūšūs. Darbneicā apsaverama keramikys ekspoziceja – senejī trauki, padūmu laika industriali taiseituo keramika, kai ari myusu dīnu pūdnīku dorbi. Skaidreite stuosta, ka taišni piec darbneicys sataiseišonys Ondrupinis pogostā pieški otkon pasaruodejuši vairuoki pūdnīki – nu Reigys iz dzymtū pusi atsagrīze Evija Maļkeviča-Grundele, piečuok keramikai pīsavērse ari juos tāvs Juoņs Maļkevičs.

Kai eipašu vierteibu Skaidreite Pauliņa izceļ ari kuormu jumtus. Tī ir nu nīdru, puorsvorā – Latgolys azaru, tok klietei eksperimentalā kuortā pajimtys nu Papis azara, kas it kai asūt pareizuokys. Niu varēs saleidzynuot – kurs ilguok nūsaturēs. Jumti napaseņ nūmaineiti, jo pyrmī izlyktī jau sovu myužu beja nūkolpuojuši. Kod muzejs calts, tyka eistynuots projekts, kura laikā vītejūs bezdarbnīkus apvuiceja vysaiduoki amatnīki, tymā skaitā nīdru jumtu meistars nu Breivdobys muzeja. Sovpus piertei ir skaidu jumts, kuram materials taiseits tīpat Ondrupinis pogostā, jo Ondrupinis muižys saiminīkam Andrim Beitānam pīdar skaidu pliesšonys īkuorta.

Galerejā Ondrupinis lauku sāta. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv