Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

“Tradiceju sāta” ir vīta Daugovpilī, kur kasdīnā teik pīvārsta eipaša viereiba tradicionalom vierteibom, tymā storpā senejom omotu prasmem, latgalīšu volūdai, tradicionalajai kulinarejai, daņčim, dzīsmem i cytom ar tū saisteitom aktivitatem. “Tradiceju sāta” ir kulturys telpa, kura dorbojās Daugovpiļs “Vīneibys noma” paspuornē. Portals lakuga.lv sasatyka ar “Tradiceju sātys” puorstuovem, kab drupeit vaira izzynuotu par ituos vītys nūzeimi i pīnasumu Daugovpiļs kulturvidei.

Latgaliskuos i latvyskuos kulturys styprynuotuojs Daugovpilī

“Tradiceju sāta” ir kulturtelpa Daugovpilī, kur teik kruotys i popularizātys tradicionaluos kulturys vierteibys. Tī sevkurs interesents var dorbuotīs meistardarbneicuos, ite teik svieteiti godskuortu svātki, reikuotys vysaiduoka veida meistarklasis, ir sarunu, daņču i dzīšmu vokori, taipoš ir ari vareiba īpazeit i paraudzeit pagataveit Latgolys tradicionalūs iedīņus. “Tradiceju sātā” ir izstuožu zāle i atseviška “Omotu ustoba”. Tī pastuoveigi dorbojās vysmoz divejis meistaris – Baiba Pankjāne i Lāsma Šembela.

Daugovpiļs “Tradiceju sāta” tyka atkluota taišni suocūtīs pandemejai. “Kod mums “Tradiceju sātā” beja pyrmuos izstuodis atkluošona, tī beja Aleksandra i Ingys Maijeru sviļpaunīki, nuokušajā dīnā atguoja kovids. It kai mes ar lelu grybu raudzejom atkluot jaunū vītu, vys mums par reizi “Tradiceju sāta” beja juoslādz cīt. Var saceit, ka tys eistyn smogi aplauze spuornus. Vys mes laikam asam vīni nu rešūs cylvāku, kuri soka, ka kovidam beja ari sovs lobums. Bez tuo mes laikam nabyutu pīrakstejuši attīceigū projektu i radejuši myusu “Omotu ustobu”,” stuosta “Tradiceju sātys” puorstuove Sarmeite Teivāne. “Tradiceju sātā” Vaļsts kulturkapitala fonda “KultūrElpa” projektā ir sataiseitys četrys omotu prasmu eiskinys, ar kuru paleidzeibu sevkurs interesents var dasaslēgt kaidai meistardarbneicai attuolynuotai i vuiceitīs leidza.

Sarmeite ari stuosta, ka, pasasokūt ituos kulturtelpys asameibai, Daugovpilī koč pa drupeišam aktivizejās cylvāki, kurim interesej tradicionaluo kultura, volūda, muzyka i cytys ar tū saisteituos nūdarbis.

“Daugovpilī pyrma kaida laika iz īlys nikod nasatyktu cylvāku ar etnografiskū kūkli iz placa, vys niu situaceja ir drupeit puorsamejuse, partū ka tu zyni, ka itys cylvāks beja pi myusu pasavuceit, itys beja pi myusu folklorys školā, leidz ar tū apleik arviņ vaira pasaruoda jauni cylvāki, kurim interesej tradicionalys nūdarbis.”

Plots pīduovuojums deļ vysu

Vaicuota partū, kaids ir “Tradiceju sātys” apmaklātuojs, Sarmeite Teivāne soka, ka, pasasokūt itai vītai, ari pošim sātys saiminīkim beja juopuormej sovi uzskoti. “”Tradiceju sātā” mums gona bīži īt cylvāki, kuri nadoncoj i nadzīd, ari taidi, kuri eipaši naīsasaista sabīdryskajuos aktivitatēs, napīsadola daņču vokorūs i tamleidzeigai, tok jī lobu pruotu īt pi myusu, taišni deļtam, ka na vysim ir juodoncoj iz skotivis deju kolektivā voi juodzīd korī. Mums ir pīrosts, ka tradicionaluo kultura teik nūdūta taišni taidā veidā, tok myusu dīnuos saimēs tradicionaluos kulturys puorjimšona ir cīši īrūbežuota – nav taidu omotu i nav taidys vajadzeibys. Ari latgaliski sātuos runoj gona reši, i nav ari cytys vītys, kur tū dareit.” Sovpus Daugovpiļs Vīneibys noma vadeituojis vītneica Sandra Maskaļova papyldynoj: “Varbyut ir taņte, kura prūt aust, tok jai sātā nav tūs aptuokļu, i kai lai jei sovam bārnam voi mozbārnam paruoda sovu prasmi? “Tradiceju sātys” izveide ļuove ari Vīneibys nomam radeit jaunu pīduovuojumu i pīsaisteit papyldu apmaklātuojus, mums nav svareigs pīduovuojumu skaits, vys tūs dažaideiba.” Sandra ari dasoka, ka ir cīši svareigi uzrunuot i pīsaisteit jaunīšus, kurim varbyut kaida vīna aktivitate nainteresej, cikom cyta – aizraun. “Tradiceju sātys” pošmierkis – tradiceju nūdūšana tuoļuok caur saimi.

Izstuožu ekspozicejis

“Tradiceju sātā” izstuožu ekspozicejis mainuos 1-2 reizis mienesī. Taišni dīnā, kod lakuga.lv tī gastej, smolkū Limbažu linu ekspoziceju pamozam nūmaina apgierbu zeimyna “Karels” zeida aba šolka lokotu izstuode ar digitali īspīstim etnografiskim rokstim.
Kai Sarmeite tai ari Sandra soka paļdis Vīneibys nomam, kura paspuornē atsarūn “Tradiceju sāta” i, pasasokūt kuram, teik nūdrūsynuota tuos kasdīnys darbeiba i vajadzeibys. Sovpus niu “Tradiceju sātā” ir eipašs nūtykums, partū ka teik īreikuota profesionala izstuožu sistema. “Da šam mes izstuodis styprynuojom vysaiduokim veidim, tok niu varēsim tū dareit daudz lobuok i pareizuok,” stuosta Sarmeite Teivāne. Sovpus Sandra dasoka par “Tradiceju sātys” vizualū tālu:

“Mes ari asam piļsātvidē, kas vystik dūd vēļ cytu izaicynuojumu, mums itū mozū telpu juovar īkuortuot tai, kab cylvākam eistyn byutu sajiuta, ka jis īīt cytā vidē, cytā laikā.”

“Tradiceju sātys” izstuožu kuratore ir muokslineicys Silvys Linartis meita tekstilmuokslineica Dace Pudāne. Vaicuota par izstuožu īkuortuošonys procesu, Dace stuosta: “Veidojūt sevkuru izstuodi, svareigys ir sajiutys, īraugūt dorbus iz vītys, dorbu proporcejis i telpys apmārus, viņ tod tu da gola vari saprast, kai vysu izkuortuot. Gona bīži cylvāki, kuri ar tū nanūsadorboj, nasaprūt, kai tys ir, dūmoj, ka dorbus atvess i jūs par reizi jims i saliks, tai vys nav. Izstuodis veiduošona vysod ir nadaudz kai spēle. Maņ pateik struoduot ar lītiškuos muokslys dorbim, tūs autori vysleidz ir radejuši ar lelu mīlesteibu pret sovu dorbu, deļtam nu tūs dorbu vysod ir miļzeiga pozitiva energeja, kura uzluodej ari mani. Leluos izstuodis, kai itūgod Dzīšmu svātku izstuode Mežaparkā Reigā, ir cīši smogys kai fiziski, tai emocionali, vys gols golā tu pats asi sajiems taidu pozitivu īrūsmi.”

Tradiceju puornese

Runojūt partū, cik vīgli voi gryuši ir popularizēt tradicionalū kulturu plotuokai auditorejai, Sarmeite Teivāne skaidroj: “Ir cīši vīgli struoduot kaidā sferā, kura tamā šaļtī ir “trendā”, tu uzmet vīnu “reel” i esi tymā īškā, sovpus tradicionalajā kulturā nader kvalitate “koč kai jau byus labi”. Tradicionalajā kulturā, kab mes sevi spātu nūturēt i pozicionēt, vysam ir juobyut ar “zalta maleņu”. Mums juovar paruodeit, cik mes asam forši i ka tradicionaluo kultura ir tei, ar kuru mums ir juolapnojās.” Sovpus Sandra Maskaļova nu sovys pusis dasoka:

“Mums ite juoizdūmoj, kai pasnēgt buļbu blīnus ar bryukliņu zapti tai, kab tī patyktu ari jaunīšam, kurs parostā kuortā nikuo taida naāstu.”

Volūda, kas boguotynoj, na škeļ

Par volūdu kai eipašu resursu stuosta Sarmeite Teivāne: “Mes nikod eipaši nadolom volūdys. Byutu tok cīši sovaiži, ka atbrauktu Aglyunys Maizis muzeja Vija i saceitu: “Es te atbraucu uz Daugavpili, tagad pacepsim kopā maizīti.” Juosaprūt, ka nikod tu navariesi uzspīst cylvākam runuot latvyski voi latgaliski.

Pīmāram, atbrauc da myusu skaņu reiku meistars Aleksandrs Maijers – jis narunoj latgaliski, tok jis ir tik cīši saaudzs ar Latgolu i jam ir tik teira sirds, ka juo narunuošona latgaliski nalīk tev vaicuot voi jis ir nu Latgolys.

Tamā šaļtī, kod Aleksandrs taisa sovys stabulis, tī sevkurs siež ar atplāstu muti, bez nūzeimis – jis runoj latvyski voi kīniski.” Sovpus Sandra darunoj: “Es ari narunoju latgaliski, tok es cīši cīneju latgalīšu volūdu i dzeivoju Latgolā. Es doru sovu dorbu Latgolys lobā, i tys aplīcynoj, ka asu nūdereiga itam nūvodam.”

Voi var “īsalauzt” tradicejuos?

Paraleli meistardarbneicom i cyta veida nūtikšonom, “Tradiceju sātā” ir izveiduota ari cytaiduoka aktivitate, prūti “Īsalausšonys spēle”, kuru ir izstruoduojuse bārnu folklorys nūdarbeibu vadeituoja i bīdreibys “Radošā KasTe” vadeituoja Baiba Pankjāne. Spēlis princips ir leidzeigs kai ploti pazeistamajom “izalausšonys ustobom”, tok tuos golvonuo dūma ir īsalauzt i īpasazeit ar senejuom tradicejom, omotim, volūdu i tt. Spēle paradzāta grupom nu 3 da 15 cylvāku. Spēlei nav eipaša vacuma īrūbežuojuma.

Napalaist garum jaunumus

Jaunumim par aktivitatem “Tradiceju sātā” var sekuot leidza Facebook lopā ITE. Tī mieneša pādejā nedeļā teik izlykts pasuokumu plans nuokušajam mienešam. “Pasasokūt konkretam planam, mes varim prognozēt, ka iz “Vijis kļockom” byus 15 dalinīki, tok vaira mes ari najimtu, jo telpys nav cīši lelys. Mums ar cylvākim ir ari nūruna – ka tu navari atīt, padūd mums ziņu, partū ka tova vīta pasuokumā ir ekskluziva i rezervis dalinīku saroksts parosti ir gona lels. Tod, kod kaids nu grybātuoju navar atīt, mes iz reizis zvonom nuokušajam nu saroksta. Itūšaļt “Tradiceju sātys” izstuožu i pasuokumu apmekliejums ir bez moksys,” stuosta Sarmeite Teivāne.