Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Daugovpiļs “Inžineru arsenals” ir leluokuo motorizātūs transportleidzekļu ekspoziceja Latgolā. Unikaluo retro tehnikys i lītiškuo dizaina ekspoziceja izvītuota Daugovpiļs cītūkšņa viesturiskajā 19. godu symta ākā. Portalam lakuga.lv beja vareiba sasatikt ar “Inžineru arsenala” vadeituoju Raiti Kikustu, kai ari presis specialistu Aleksandru Cvetkovu i jūs pavadeibā izstaiguot i īpazeit arsenala ekspozicejis.

“Inžineru arsenalā” izvītuotys četrys ekspoziceju zonys ar kūpejū plateibu 2500 m². Tuos ir: industrialuo dizaina viesturis i spectehnikys ekspoziceja; padūmu laiku spākrotu ekspoziceja; motortehnikys ekspoziceja i rītumu retro ekspoziceja. Kūpumā “Inžineru arsenalā” apsaveramys 40 retro automašynys i 80 mocikleti, vys spākrotu skaits vysleidz ir maineigs. Taipoš ir ari lels skaits aksesuaru, auto i moto modeļu, kai ari eipaša lūma veļteita Daugovpiļs industrialajam montuojumam. Kūpā tys vyss veidoj vyspuseigu stuostu par regiona, Latvejis i pasauļa tehnikys i dizaina atteisteibys viesturi. “Inžineru arsenals” varātu byut interesants apsavieršonys objekts na viņ tim, kuri aizaraun ar auto i moto pasauli, tok ari tim, kurus vylynoj estetiski i gaumeigi īkuortuota vide.

“Inžineru arsenala” viesture

“Inžineru arsenals” ir diveju stuovu āka, kas calta nu 1840. da 1845. goda piec A. Štauberta projekta. Āka ir vaļsts nūzeimis arhitekturys pīmineklis. Kai stuosta presis specialists Aleksandrs Cvetkovs, padūmu laikūs “Inžineru arsenals” tyka stypri puorplānuots, vairuokuos vītuos tyka izbyuvātys sīnys, kur piec viesturiskūs planu tom navajadzēja byut. Kai nu telpu izbyuvis laika, tai i padūmu laikūs telpu pīlītuojums eipaši naatsškeire. Padūmu laikā arsenalā beja aviacejis škola i tai dasaisteituos darbneicys, kur školys audziekni kai vuiciejuos, tai i remontēja lidaparatus i cytys īkuortys.  

Pasasokūt vierīneigai renovacejai, centrs niu kolpoj kai izstuožu noms, tematiskūs pasuokumu i koncertu reikuošonys vīta. Ekspozicejis prīškmatu kūpvierteiba sasnādz aptyvai 1,1 miļjonus eiro, vystik te “Inžineru arsenala” vadeituojs Raitis Kikusts dasoka, ka ekspozicejis vierteiba niu jau byus stypri auguse, partū ka nupat sajimts vierteigs rītumu auto papyldynuojums.

“Nu suoku tyka nūslāgts nūdūma protokols ar Reigys motormuzeju, ka ite byus motomuzeja filiale. Vystik, tai kai vīns nu pošvaļdeibys pīnuokumu ir saglobuot Daugovpiļs cītūkšņa ākys, tyka lamts par lobu ituos ākys atjaunuošonai i jaunys pošvaļdeibys strukturvīneibys izveidei. Renovaceja ilga divejus godus, i vyss nūtyka pandemejis laikā, kas dorbus vēļ papyldu apgryutynuoja. Renovacejis gaitā piec vareibys saglobuoti ari viesturiskī elementi, pīmāram, senejī cegli, durovys, prūtoms, atseviški elementi ir nūmaineiti,” stuosta Raitis Kikusts.

Arsenala vadeituojs Raitis Kikusts ari stuosta, ka nu suoku vysa kompleksa ākom beja napīcīšameiba nūmaineit jumtu. Niu vysuos ākuos vēļ vysmoz desmit godu turpynuosīs sīnu kaļsšona. Kai skaidroj Raitis, goda laikā izkolst aptyvai 10-15 centimetru, sovpus videjais sīnu bīzums senejuos ākuos ir 1,20 metru. Raitis Kikusts pīzeist, ka auto i moto tehnika ir juo sirdslīta, arsenalā Raitis suoce struoduot vēļ byuvnīceibys procesa laikā i juo golvonais aizdavums beja nūkomplektēt tū, kas piečuok byus radzams atjaunuotajuos telpuos. “Nu suoku beju tik es i gruomatvede, i tod jau pa druskai suoču veiduot sovu komandu. Suokumā mums ari beja švuorbys, voi byus vareiba pīpiļdeit tik plotys telpys, vys drupeit vaira kai godu piec atkluošonys mes jau dūmojam, ka mums datryukst vītys i ir vajadzeiba turpynuot renovēt ūtrū inžineru arsenala kompleksa āku.”

“Ekskursantim interese ir cīši lela, eipaši jau vosorā. Ituo centra izveidē vīns nu izaicynuojumu beja radeit taidys ekspozicejis, kab interesanti byutu vysom paaudzem. Kab ari mozuokim apmaklātuojim byutu vareiba, kū naviņ paspaideit, kai ari vacuoka godu guojuma ļaudim atīt apsavērt senejuos mašynys voi instrumentus,” tai Raitis Kikusts.

Nūdūt “globuošonā”

Retro aba viesturiskuo spākrota statuss transportleidzekļam teik daškierts 30 godu piec tuo izlaisšonys. Aplīcynuojumu par viesturiskū statusu transportleidzekļa eipašnīkam izsnādz Ceļu satiksmis drūseibys direkceja (CSDD). Taidu aplīcynuojumu var dabuot, ka transportleidzeklis ir saglobuots i uzturāts viesturiski korektā stuovūklī, nateik lītuots kai kasdīnys transportleidzeklis, tam ir kulturviesturiskuo vierteiba i tys ir daļa nu tehnikys i kulturys montuojuma (plotuok par statusa sajimšonys nūsacejumim var skaiteit ITE). Itūšaļt vairums “Inžineru arsenala” eksponatu ir nu Latgolys. Kai soka arsenala puorstuovi, apsekojūt vysaiduokys vītys Latgolā, gona bīži daguoja sasatikt ar situacejom, kod vierteigi i unikali transportleidzekli ryusej zam atkluotu dabasu. “Inžineru arsenals” izviertej sevkuru potencialū eksponatu. Ka tys teik atzeits par dereigu ekspozicejai, arsenala puorstuovi poši brauc i savuoc tranportleidzekli, sovpus ar eipašnīku teik nūslāgts deponiejuma leigums, kas nūzeimej, ka transportleidzeklis vys vēļ ir tīšais tuo saiminīka eipašums, kurū tys var dabuot nu arsenala sevkurā laikā i reikuotīs piec sovys patykys.

Aleksandrs Cvetkovs stuosta: “Kab sarunuot ar cylvākim eksponatu puorvītuošonu, vajadzeigys gona lobys diplomata spiejis. Bīži cylvāki par reizi nav gotovi nūticēt, ka kaids jims jūs mašynu, bez moksys savess kuorteibā i izstuodeis plotuokai publikai. Pi myusu transportleidzekļam teik veikta apkūpe, teireišona i konservaceja. Taidā veidā kolekcionari nu tuo viņ īgiust, partū ka jūs eksponati piec apkūpis palīk vierteiguoki, ari atpazeistamuoki. Ka eksponatu saiminīki gribēs sovus transportleidzekļus puordūt, tim byus leluoka cena,” skaidroj arsenala presis specialists.

Jis ari dasoka, ka runojūt par kolekcionarim, ir taidi, kuri arsenalam davuši cīši daudz. Pīmāram, Rībeņu pusī dzeivojūšais Dairis Boļšakovs. “Mes pi juo atrodom uotruos paleidzeibys mašynu Volga, zamū universali. Tys ir cīši lels rešums pat Krīvejā.” Asūt specialuos tehnikys ekspozicejā, Aleksandrs ari turpynoj stuosteit, ka te apsaverama vīna nu pyrmūs guņsdziesieju mašynu, kas nazkod beja Daugovpiļs guņsdziesieju nūdaļā. Kas ir pats interesantuokais – mašynys kabina i motors ir metala, sovpus kravys kaste ir kūka, izgataveita nu aviacejis finera. Tim laikim taida konstrukceja beja gona drūsa, vystik itei mašyna ari nabeja iudiņa vediejs, vys dūmuota paleiginstrumentu puorvoduošonai.

Te ari Raitis vēļ pastuosta par arsenala golvonū dūmu: “Ka jums garažā stuov koč kaids retro auto voi moto i tū nivīns nikod naradz, tod kaida nu tuo jāga. Atvedit da myusu i paruodit pasauļam! Mes ar jums nūslēgsim deponiejuma leigumu i vysi prīškmati taipat paliks jiusu eipašumā.” Kaida daļa nu arsenala ekspoziceju prīškmatu ir ari duovynuojumi, vystik vairums eksponatu vys vēļ pīdar tūs saiminīkim.

Apsavērt “Inžineru arsenalu” individuali voi gida pavadeibā

Sevkuram interesentam “Inžineru arsenalu” ir vareiba apsavērt individuali voi gida pavadeibā. Cylvākim ar prīškzynuošonom, īspiejams, ari nav vajadzeigs papyldu stuostejums, vystik gida pavadeibā izadūs dazynuot interesantus i reši zynomus faktus. Pīmāram, vīna nu ekspoziceju veļteita taišni Daugovpiļs piļsātys viesturei. Te var īpasazeit ar Daugovpiļs Lokomotivu remontryupneicys viesturi. “Pīmāram, te ir originalais lokomotivu skrytuļu puors, tys ir eists, na makets. Sver vaira par pusūtru tonnu, mes jū trejatā dabuojom te viersā. Varbyut izaklausa kai gryuts dorbs, tok skrytuli ir cīši labi sabalansāti, jūs var cīši vīgli rytynuot iz prīšku,” stuosta presis specialists Aleksandrs. Jis ari dasoka, ka Daugovpiļs viesture ir cīši saisteita ar dzeļžaceļa viesturi. Centrā ir ari originalais brugis nu senejuos stacejis, kura nav myusu dīnu Daugovpiļs staceja. Pyrmuo piļsātys dzeļžaceļa staceja atsaroda Daugovpiļs 1. maja rajonā. Sovpus, kai stuosta Raitis Kikusts, Lokomotivu remontryupneicai beja ari sovs muzejs, tok, par nalaimi, muzejs divejis reizis tyka appludynuots. Poši muzeja puorstuovi raudzeja saglobuot viesturiskuos vierteibys, vys jim tys da gola naizadeve, deļtam lela daļa nu vysu eksponatu tyka “Inžineru arsenalā”.

“Deļ mane interesantuokais plakats itamā ekspozicejā ir vīns nu viļcīņa modeļu, kurs nazkod tyka apkūpts Daugovpilī. Ka asat redziejuši kinys par Hariju Poteru, tod taids pats Cūkkārpys viļcīņa modeļs 1896. godā tyka apkolpuots ari Daugovpilī. Da laika, kod tyka veiduota itei ekspoziceja, nivīns taidu faktu nazynuoja,” stuosta Raitis Kikusts.

Sovpus presis specialists Aleksandrs pastreipoj: “Vīns nu vierteiguokūs artefaktu, kura nav pat Latvejis Dzeļžaceļa muzejā, ir itei 1941. gods LPSR mašinista aplīceiba, kurai numers ir 00001.”

“Te, pīmāram, ir uotruos paleidzeibys mašynu ekspoziceja. Ite radzama mašyna nu Amerikys. Tok, ka atsasaukt taišni iz piļsātys viesturi, ite var apsavērt humanitaruos paleidzeibys mašynu nu Dānejis, taidys Daugovpilei tyka paduovynuotys vairuokys. Itei mašyna cīši patyka vysim darbinīkim, pasasokūt tuos jaudai, lobom spiejom izbraukt vysaidūs apstuokļūs, taipoš ari deļtam, ka itamā mašynā varēja stuovēt gondreiž pylnā augumā, PSRS ražuotyos mašynys beja daudzi zamuokys i naārtuokys,” stuosta Raitis Kikusts.

Īmūt tuoļuok iz padūmu laiku ekspoziceju, Raitis stuosta: “Te ir moskviču sekceja. Itys mums nu Rēzeknis sovā gaitā atrypuoja. Kod jis te tyka nūlykts, tam pat vēļ beja dereiga tehniskuo apskate. Ir ari jaunuoki moskviču modeli. Cyta storpā, itys ir unikals, partū ka tam iz sēdekļu atstuotys originaluos plēvis nu ryupneicys. Eipašnīks ar mašynu ir nūbraucs tik pīcys tyukstūšys kilometru. Sovpus itys, kaiba nikas eipašs, vys tys ir duorguokais moskvičs itamā ekspozicejā, deļtam, ka tys ir eksporta modeļs, atsaškir ar tū, ka iz paneļa informaceja ir angliski i aizmugurē uzroksts “Moskvich”.

Izcylu rītumu transportleidzekļu ekspoziceja

Nupat papyldynuotajā rītumu transportleidzekļu ekspozicejā var apsavērt daudzveideigus eksponatus. Te ir Mercedes, Rolls Royce, Jaguar, Aston Martin, BMW i cyti. Te ir ari unikala vareiba Daugovpilī apsavērt, kai izaver senejais angļu cab aba taksi. “Itei mašyna ir cīši puordūmuota, kai remonta, tai i puorsavītuošonys ziņā. Jū ir cīši vīgli salobuot. Vys tei ir ari cīši smoga mašyna, pat evakuators, kurs tū vede, beja puorsteigts. Mašynys pošmasa ir ap 2,5 tonnu.

Te ir ari Chevrolet Corvette C3, kas ir cīši ekskluzivs i duorgs auto. Kai mes smējomēs – kab īdarbynuot mašynu aizīt vīna olga, aizbraucūt kur na viņ – ūtra olga, partū ka mašynai ir lels 7,4 litru motors. Kūpumā itei, taipoš kai vysys “Inžineru arsenala” ekspozicejis ir eistyn unikals apkūpuojums kai Latgolys regionam, tai i Latvejis mārūgā,” stuosta arsenala vadeituojs Raitis Kikusts.

Galerejā Daugovpiļs “Inžineru arsenala” ekspozicejis. Foto: Amanda Anusāne, portals Lakuga.lv