Roksta autors: Kaspars Strods, Reigys viesturis i kuģnīceibys muzeja Latvejis kuģnīceibys viesturis nūdalis viesturnīks

Nailgi piec Latvejis Republikys proklamiešonys 1918. gods 18. novembrī suocēs jauna puslopa vaļsts jiurnīceibys viesturē. Tūpūšūs jiurnīceibys entuziastu vydā nabeja tik jiurys pīkrastē dzeivojūšī ļauds, tok ari vairuoki interesenti nu t. s. Latvejis īškzemis, tymā skaitā Latgolys. Daudzi nu jūs pamatuši palīkūšus pādus Latvejis kuģnīceibys viesturis puslopuos. Jūs vydā ari storpkaru Latvejis prestižuokuos vuiceibu īstuodis – Krišjāņa Valdemāra kuģu vadeituoju i mehaniku školys audziekni. Itys byus stuosts par Latgolys jiurinīkim i jūs vysaidajim dzeivis leiklūčim.

Vuocbaļtīts nu Daugovpiļs

Vīns nu pyrmūs storpkaru periodā diplomātūs Latgolys tuoļbraucieju kapteiņu beja vuocbaļtīts Nikolajs Hartvigs (1901 – piec 1948). Jis dzims 1901. gods 31. decembrī Daugovpilī. Dreiži viņ Nikolajs kūpā ar sovu saimi nu Latgolys leluokuos piļsātys puorsacēle iz Reigu. Ite tūpūšais kapteiņs 1918. godā pabeidze vydsškolu. Godūs jaunū Hartvigu cīši īinteresēja jiurnīceiba. Sovu karjeru iz kuģa Nikolajs aizsuoce 1927. gods julī, kod tyka par tvaikūņa “Līdums” deķa puiku, tod sekuoja vacuokuo matrūža i bocmaņa omots. N. Hartvigs turpynuoja sovu kuģnīceibys karjeru iz tvaikūņu “Jānis Faulbaums” i “Vizma”. Acimradzūt Nikolaja interese par jiurnīceibu beja tik lela, ka jis suoce vuiceibys Krišjāņa Valdemāra kuģu vadeituoju i mehaniku školā. 1931. godā N. Hartvigs sekmeigai pabeidze vuiceibys i dabuoja tyvbraucieja, piečuok – tuoļbraucieja styurmaņa, bet piec diveju godu – tuoļbraucieja kapteiņa diplomus. Jau studeju godūs jis sovys profesionaluos īmanis nūstyprynuoja, pyldūt 2. styurmaņa pīnuokumus iz Latvejis Republikys tierdznīceibys flotē asūšūs kravys tvaikūņu “Vizma”, “Rasma” i cytu. Tod sekuoja karjerys izaugsme, i Nikolajs nu 1937. gods februara 1. styurmaņa omotā kuģuoja ar tvaikūni “Iris Faulbaums” i vairak nakai godu piečuok – kapteiņa statusā vadeja tvaikūni “Paula Faulbaums”.    

1939. gods rudinī nu Latvejis suocēs strauja vuocbaļtīšu izceļuošona. Ari N. Hartviga saime – sīva Melānija (1901–?) i napylnus treis mienešus vacuo meita Barbara Krista (1939–?) – tuo poša gods 11. decembrī pamete sovu dzeivisvītu Hanzys īlā 57 Reigā, kab dūtūs iz Vuoceju. Īspiejams, ka tys nūtyka ar tvaikūni “Sierra Cordoba”, kurs tyka īsaisteits vuocbaļtīšu puorvesšonā iz Vuoceju. Tok pats Nikolajs palyka Latvejā. 1940. gods suokuos jis struoduoja par kapteini vītejā vuocbaļtīšu kuģnīceibys sabīdreibā “Helmsing & Grimm”. Leidz ar ituos kompanejis puorsaceļšonu iz nacistiskuos Vuocejis okupātū Dancigu (nu 1945. gods – Gdaņska), Latveju pamete ari N. Hartvigs. Tī Nikolajs struoduoja par ūstys loci, piečuok – kara laikā – kapteini iz vysaidu kravys kuģu vuocu jiurys transporta uzjāmumūs Rumānejā. Nailgi piec nacistiskuos Vuocejis kapitulacejis i kara nūslāguma jis puorsacēle iz Dānejis golvyspiļsātu Kopenhāgenu, kur uzjiemeigais Nikolajs piļdeja kuģa kapteiņa pīnuokumus. Ari itamā vītā N. Hartvigs seviški ilgi napalyka i jau 1946. gods septembrī struoduoja ryupneicā Vuocejis piļsātā Stadtoldendorfā, tok cyta gods julī vadeja uzjāmuma “CCG Mess” dorbu Hamelnā. Juodasoka, ka ite dzeivuoja ari juo bruoļs. Dīvamžāļ da ituos šaļts viests par juo tuoluokū liktini dabuot nav izadevs.

Tuoļbrauciejs kapteiņs ar zalta stuņdinīku

Nareši taišni lauku apvydūs dzymušūs jaunīšus eipaši vylynuoja jiura i ar tū saisteituos profesejis. Tai beja ari 1908. gods 25. majā tūreizejuo Rēzeknis apriņka Vydsmuižys pogostā dzymušuo Kārļa Aigara gadīnī. Piec vuiceibu vītejuos pamatškoluos Kārlis devēs iz Reigu i īsastuoja Krišjāņa Valdemāra kuģu vadeituoju i mehaniku školā. Jau 1930. gods septembrī jaunais specialists sajēme sovu pyrmū jiurnīceibys izgleiteibys dokumentu – tyvbraucieja styurmaņa diplomu. Tod sekuoja tuoļbraucieja styurmaņa, piečuok – tuoļbraucieja kapteiņa kvalifikacejis dabuošona. Kluotyn vēļ vuiceibys Kārlis pabeidze ar izcileibu, par kū sajēme Reigys biržys komitejis apbolvuojumu – zalta stuņdinīku.

Kai jau eistam jiurinīkam pīsanuok, ari K. Aigars sovys teoretiskuos zynuošonys nūstyprynuoja praksē, struodojūt par jaunuokū matrūzi iz burinīka “Eurasia”. Puors godu vāluok sekuoja pīredze matrūža, tod 1. i 2. styurmaņa omotūs iz tvaikūņu “Onda”, “Curonia”, “Regent” i cytu. 1938. gods 14. augustā Kārļa i juo sīvys dzīduotuojis, teatra režisoris Vilmys Aigaris (1914–1993) saimē pīdzyma dāls Juoņs. Juodasoka, ka Vilma nacistu okupacejis periodā (1941–1944) vadeja Rēzeknis teatri, sovpus 1944. godā kūpā ar dālu emigrēja iz Vuoceju, bet sešus godus vāluok – ar ūtrū veiru Aleksandru Ūbelīti (1916–2003) puorsacēle iz dzeivi ASV. Tī jei vadeja emigracejis apvīneibys “Daugavas Vanagi” teatra kūpu Klīvlendā, pīsadaleja vysaidūs koncertūs i cytūs kulturys pasuokumūs. V. Aigare-Ūbelīte myužeibā nūguoja 1993. godā Lelbritanejā.

K. Aigara tuoluokais liktiņs izavērte tragisks. 1944. gods septembrī jū apcītynuoja nacistiskuos Vuocejis represivūs īstuožu darbinīki i īslūdzeja Līpuojis cītumā. Piečuok puorvede iz Štuthofys koncentracejis nūmetni, kur jam pīškeire numeri 9896. Tuoluokais K. Aigara liktiņs nav zynoms.

Nu Drycānu da Lelbritanejis

Kuģnīceibā byutiska lūma ir na tik kapteinim, bet ari cytim komandys lūceklim, tymā skaitā mehanikim. Ari latgalīts Leonhards Kārkliņš (1905 – ?) sovu dzeivi izdūmuoja saisteit taišni ar jiurnīceibu.Jis dzims 1905. gods 20. novembrī Rēzeknis apriņka Drycānu pogostā. 1923. gods janvarī vēļ pylngadeibu nasasnāgušais Leonhards suoce dorbu kai muoceklis “P. Moris” metalapstruodis darbneicā Lubuonā.

Kai jau daudzus tuo laika jaunīšus ari L. Kārkliņu cīši īinteresēja jiurnīceiba i jis, gondreiž kai vysi tūpūšī kuģu kapteini, styurmani, mehaniki i cyti specialisti sovys profesionaluos īmanis īsavuiceja Krišjāņa Valdemāra kuģu vadeituoju i mehaniku školā. 1928. godā jis īsastuoja īprīšk pīmynātuos izgleiteibys īstuodis Kuģu mehaniku nūdaļā. Paraleli vuiceibom jiurškolā Leonhards sovys tehniskuos īmanis sleipēja, struoduodams par atsliedznīku K. Krūmiņa darbneicā “Auto satiksme”.

Pyrmajūs kuģu reisūs L. Kārkliņš devēs 1929. godā, kod iz tvaikūņa “Libau”, bet piečuok – tvaikūņa “Spīdola” piļdeja kurynuotuoja i ūgļu padevieja pīnuokumus. 1931. godā jaunais mehaniks beja sajiems III škirys kuģa mehanika diplomu i jau nuokušuo gods junī sovys teoretiskuos zynuošonys jis izmontuoja praktiski iz tvaikūņa “Dago” – struoduoja par 3. mehaniki. Diplomātais specialists dorba gaitys turpynuoja iz tvaikūņa “Miervaldis”. Leonhards pi sasnāgtuo nanūstuoja. Jis turpynuoja izagleituot i 1935. godā absolvēja Krišjāņa Valdemāra kuģu vadeituoju i mehaniku školys IV klasis mehanika kursus, bet četrus godus piečuok – dabuoja 1. škirys mehanika diplomu.

Leidzeigai kai daudzi cyti latvīši, ari Leonhards 1944. gods rudinī, tyvojūtīs Sorkanajai armejai, devēs biegļu gaituos i apsamete iz dzeivi Lelbritanejis piļsātā Svonsejā.

Jaunūs jiurinīku izgleituotuojs Aleksandrs Čiževskis

Jiurnīceibys profesionaļu vydā ir na tik sova orūda profesionali, tok nareši ari taidi, kuri sekmeigai eistynuojuši jaunuos kuģnīceibys specialistu paaudzis izaugsmi. Jūs vydā beja kuģu mehaniks, pasnīdziejs Aleksandrs Čiževskis (1916–1997). Jis dzims 1916. gods 9. julī Ludzā lauksaiminīka Vincenta Čiževska saimē. Sovu pyrmū nūzeimeigū izgleiteibys diplomu Aleksandrs dabuoja 1934. godā, kod absolvēja Ludzys Vaļsts orūdškolu. Zineibu celi jū aizvede iz Reigu, kur A. Čiževskis aizsuoce vuiceibys prestižajā Krišjāņa Valdemāra kuģu vadeituoju i mehaniku školys Mehanikys nūdaļā i 1940. godā tū veiksmeigai pabeidze. Tai kai finansialuo situaceja nabeja spūdra, Aleksandrs paraleli vuiceibom peļneja iztyku Z. Kolberga fabrikā, kurā struoduoja par atsliedznīku.

Naatjemama jiurnīceibys studeju sastuovdaļa ir praktiskuo pīredze iz kuģa, partū jau škoļnīka statusā Aleksandrs devēs jiurā iz tvaikūņu “Arija” i “Katvaldis”, kurūs jis struoduoja par kurynuotuoju i mehaniki. Nasaverūt iz Latvejis vaļstiskuma pagaisynuošonu, respektivi, Padūmu Savīneibys i nacistiskuos Vuocejis okupacejis režimu byušonu kluotyn, Aleksandrs turpynuoja izagleituot i 1941. godā absolvēja Reigys piļsātys tehnikumu. Tymā pošā godā jis īsastuoja Latvejis Universitatis Mehanikys fakultatē, kurā ar puortraukumim vuicejuos, cikom pabeidze 1949. godā.

Kara laikā A. Čiževskis struoduoja Reigys kuģu byuvis fabrikā. Piec nacistiskuos Vuocejis bruņuotūs spāku atsakuopšonys nu Reigys 1944. goda oktobrī tyka sasprydzynuoti tylti puor Daugovu, tymā skaitā pontona tylts. Tuo atjaunuošonā īsaisteja ari Reigys kuģu byuvis darbinīkus. Itai procesu apraksteja pats A. Čiževskis: “Pontonu tylta atjaunuošonu vaļdeiba aizdeve Reigys kuģu byuvis fabrikai, kurā es struoduoju kai mehaniskuo ceha prīšknīks. Tymā laikā Reigā nabeja nivīna konstrukcejis biroja, partū maņ daudzus sarežgeitūs tehniskūs vaicuojumus beja juoizsprīž iz vītys cehā. Kai pīmāru varu minēt: atjaunuot 2 m garas Ø (diametrā – aut. pīz) 75 mm rasnys skryuvis (kurys beja taiseitys Anglejā) ar naparostū kvadratveitni “pīč”. Taida veida veitnis Latvejā nabeja sastūpamys. Ituos skryuvis dūmuotys pontonu leimiņuošonai.” Juodasoka, ka par tylta atjaunuošonu Aleksandrs sajēme vīnu nu Padūmu Savīneibys apbolvuojumu – medaļu “Par drūssirdeigu dorbu Lelajā Tievejis karā 1941–1945”.

Piec padūmu okupacejis režima atsagrīzšonys Latvejis teritorejā A. Čiževskis struoduoja par inžineri Latvejis PSR Zyvryupnīceibys ministrejis flotis daļā, Zvejnīku kolhozu savīneibā i cytur. Tehniskuos zynuošonys i praktiskuo pīredze Aleksandram nūderēja tuoluokajuos pasnīdzieja dorba gaituos Reigys, Ventspiļs i Līpuojis jiurškoluos, Reigys Politehniskajā institutā i cytur. Tūpūšajim jiurnīceibys specialistim A. Čiževskis pasnēdze vairuokus vuiceibu kursus: “Kuģu dizeļmotori i tūs ekspluataceja” “Kuģu remonts”, “Mašynbyuvnīceibys tehnologeja”, “Īreicis i tūs apriekini” i cytus. Jis pīsadaleja daudzu vuiceibu leidzekļu sagataveišonā, kai Latvejis Vaļsts izdevnīceibā izguojušūs gruomotu “Kuģu iekšdedzes dzinēji un to ekspluatācija” (1955), “Vienkausa ekskavatori” (1961) i cytu.

Dzeivis izskaņā Aleksandrs aktivai apmeklēja Reigys viesturis i kuģnīceibys muzeju. Par tū ilggadejuo Kuģnīceibys nūdalis vadeituoja Ilze Bernsone (1946 – 2021) raksteja: “Mums – muzeja darbinīkim – viesturnīkim juo paleidzeiba ar tehniku saisteitu prīškmatu izpietē beja eipaši nūzeimeiga. A. Čiževskis ni reizi nanūraideja myusu lyugumus īsarast Kuģnīceibys viesturis nūdaļā i snēgt konsultacejis par kuģu detaļom, kas humanitarim pruotim ruodejuos naaptveramys.” Aleksandrs Čiževskis myužeibā nūguoja 1997. gods 3. junī, apglobuots Mikeļa kopūs Reigā.