Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Vīna nu dzeivuotuoju etniskuos pīdareibys ziņā vysaiduokūs vītu Latvejā ir Daugovpiļs. Taišni izceļūt itū byušonu vysaidim, vosorā, 29. julī, iz Latgolys gostūs gaideišonys, kulturys i tradiceju festivalu “Gostūs Latgolā” aicynuoja Daugovpiļs piļsātys pošvaļdeibys turisma atteisteibys i informacejis agentura kūpā ar ekspoziceju “Šmakovkys muzejs”. Vysys dīnys garumā Daugovpiļs Vīneibys laukumā tyka pīduovuota izklaidis programa kai pīaugušajim, tai i bārnim.

Festivals nūtyka jau trešū reizi, i koč ari nūsaukums “Gostūs Latgolā” varātu vierzeit dūmuot par latgalisku nūskaņu pīpiļdeitu nūtikšonu, vys tik Daugovpiļs līk atguoduot, ka Latgola nav viņ latgalīši: vysys dīnys garumā kotram grybātuojam ļaunūt izzynuot vaira par Daugovpiļs nacionalūs bīdreibu dorbu, nūgaršuot Daugovpilī dzeivojūšūs vysaidu tauteibu iedīņu gataveišonys meistarklasēs topušūs iedīņus, kai ari nūsavērt muzykalūs prīšknasumus. Taipat paraleli festivals aicynuoja iz Latgolys sātā ražuotuoju i amatnīku tierdzeņu, vareibu pīsadaleit vairuokuos darbneicuos, kurūs vydā pyrmū reizi beja ari latgalīšu volūdys darbneica. Īrosts saīt, ka juļa gols reizē ar festivalu ir ari Daugovpiļs “Šmakovkys muzeja” jubilejis laiks – itūgod muzejs svieteja sovu septeitū dzimšonys dīnu.

“Šmakovkys muzeja”, kas ir festivala idejis autors, vadeituojs Raivis Malnačs portalam lakuga.lv par festivala idejis rasšonūs soka: “Tai kai šmakovka ir Latgolys kulinaruo montuojuma daļa, tod šmakovka nav īdūmojama bez cytu iedīņu sūpluok, aiz tuo i roduos itei ideja. Festivals ir vysā originala ideja taišni Daugovpiļs piļsātys kontekstā. Tuo laikā apmaklātuoji var izzynuot kai latgalīšu vyrtuvi, tai ari cytu naceju, kas dzeivoj Latgolā, Daugovpilī, iz vītys īrostūs iedīņus. Itamā reizē tuos beja latvīšu, latgalīšu, bolkrīvu, pūļu, leitovīšu i ebreju kūpīnu iedīņu meistarklasis. Tok raugam dagrīzt viereibys naviņ Latgolys iedīnim, bet pīduovojam izzynuot ari vysaidus omotus, apmaklātuojim pošim rodūši pasadorbojūt.” Kai svareigu festivala daļu Raivis Malnačs izsver ari muzykalūs prīšknasumus, kurus beja sagatavejušys nacionaluos bīdreibys, bet festivalu ar latgalīšu tautysdzīšmu programu nūslēgt paaicynuota tyka kapela “Augusti”.

Pīzeistūt, ka vys tik festivalā pamatā saīt ar apmaklātuojim runuot krīviski, iz vaicuojumu, kaidu Daugovpiļs Latgolu radz tī, kuri iz festivalu atbraukuši na nu Latgolys, “Šmakovkys muzeja” vadeituojs atsoka, ka tei taipat nūteikti ir smaidūša, preteimā īmūša, ari gostūs gaidūša i dabiska. “Ite nikas nav samoksluots, vyss ir taids, kaids ir,” pībiļst Raivis Malnačs. “Kasdīnā mums ir apmaklātuoji tepat nu Daugovpiļs, nu Latgolys, nu cytu vītu Latvejā, i nasabeistūt es varu saceit, ka “Šmakovkys muzejs” ir vīna nu latgaliskuokūs vītu Daugovpilī. Apmaklātuoji, kuri īt nu vysaidu Latgolys vītu, grib redzēt, kai šmakovkys tema teik pasnāgta itymā muzejā. Maņ ruodīs, ka tys vaira tai ziņkuoreibys deļ, jo taipat leluokuo daļa vys tik zyna, kai itū dzierīni taisa. A nu cytu Latvejis vītu aktivi prosa gida pakolpuojumus latgaliski, piec ekskursejis atzeistūt, ka vaira nakai pusi eistyn ir saprotuši. Jim vīnkuorši ir cīši interesanti pasaklauseit, kai volūda skaņ, ir sovaižuoka,” stuosta muzeja vadeituojs.

Vīnu nu nacionalūs bīdreibu meistarklašu pīduovuoja ari Pūļu kulturys centrs, kas Daugovpilī regulari reikoj vysaidus pasuokumus – koncertus, meistarklasis, tymā dorbojās ari kors i tautys deju ansamblis, ir piecpušdīnis darbneica bārnim, kurā jī var vuiceitīs pūļu kulturu. Festivala apmaklātuojus Pūļu kulturys centra puorstuovi īpazeistynuoja ari ar Latvejis Pūļu savīneibys darbeibu i vysu bīžuok svieteitajim pūļu kulturys godskuortu svātkim. “Kab saglobuotu sovu volūdu voi kulturu, itai kulturai juobyut saimē, deļtuo ari šudiņ mes asam vysi kūpā,” tai pīzyna pūļu kulturys puorstuove, meistarklasis vadeituoja Kristīne Kuņicka.

“Gostūs Latgolā” vadeišona ari itūreiz beja izticāta Daugovpiļs teatra akteram, kuru niu Latvejā zyna ari kai vīnu nu golvonūs lūmu atveiduotuoju pyrmajā latgalīšu serialā “Fati”, Ritvaram Gailumam. “Saguojs tai, ka asu bejs vysūs festivalūs “Gostūs Latgolā”!” nūsmej Ritvars, stuostūt, ka vysod rauga īt tolkā tī, kur Daugovpilī vajag kaidu latgaliskū atbolstu, latgalīšu volūdu. “Latgola ir vīsmīleiga, tū ruoda ari festivals. Daugovpiļs i Latgola ir daudznacionala, kotra bīdreiba šudiņ mīloj ar sovu iedīni, itei ir vareiba īpazeit, cik vysaidi asam. Asu daudzi dzierdiejs, kod atbrauc gosti iz Daugovpili i vaicoj piec Latgolys, latgalīšu iedīnim, datryukst tuo piļsātā, deļtuo vysmoz festivalā ir vareiba paraudzeit i īpazeit,” soka festivala vadeituojs. Tok atsokūt iz vaicuojumu, cik daudzi latgaliskū jiut kasdīnys dzeivē Daugovpilī, Ritvars nūsapyuš i ir gūdeigs, ka cytā piļsātā tuo jiut vaira, tok ari ite asūt gona latgalīšu i jū prīcynoj, ka jī sovā vydā runoj latgaliski.

Festivala “Gostūs Latgolā” tierguotuoju vydā saīt apsarunuot ar kūka muokslinīku, amatnīku Juoni Zīmeli (Ziemeli), kurs īt nu Preiļu pusis. Itei vosora jam ir pyrmuo, kurā ar sovim taiseitajim kūka dorbim braukoj ari apleik pa tierdzenim – “Gostūs Latgolā” asūt trešais. “Itī ir originali kūka dorbi, dūmoju, ka nikuo leidzeiga nav vysā Baļtejā, koč kaida taida tehnika varātu byut viņ japuonim. Maņ pateik, ka dorbs ir funkcionals, na dekorativs, ituos rīvenis ari nav nikaids dekors, tuos produktam, kas teik izlykts viersā, ļaun elpuot i iz garuoka laika palikt svaigam. Dekorativais ar laiku atbierst, bet funkceja paliks!” par sovu kūka škeivu dizainu stuosta amatnīks. Jauna škeivu lineja asūt guojuse kai jaunuo goda apsajimšona – nu decembra da maja dīnu nu dīnys pavadejs darbneicā, gatavejūt puori par 200 trauku. Juoņa Zīmeļa dorbim unikalais ir ari amatnīka atspīdums trauku apakšā – tī ir posta kods nu tuos vītys, nu kurys īt kūks. “Nivīna kūka naasu grīzs speciali, vysi kūki ir elektriku grīzti, vieja lauzti voi poši sovā dobā nūkoltuši,” par kūku izaceļšonu pībiļst Juoņs. Par Latgolu festivala laikā Daugovpilī amatnīks soka, ka ite ari ļauds vīsmīleigi, lobpruot apsarunoj, daīt ari sova omota puorstuovi – kūkgrīzieji i gaļdnīki, ar kū eipaši interesanti apsarunuot par omota prasmem. “Latgolā amatnīkam dzeivuot – kur vēļ lobuok! Saleidzynojūt ar pasauli, mums ite vyss – kolni, iudiņa krytumi, lejis – taidā miniaturā formā. Dzeivuošonai cīši šmuka vīta, bet izdzeivuošonai – tī jau nu kotra poša atkareigs, cik vydā ir tuo spora uzajimt dareit, reklamēt sevi. Navar grākuot i saceit, ka vyss švaki, vyss nu poša! Ka ir internets, tod jau tī vyss pasauļs vaļā – vari pīduovuot sovus dorbus i kotrys var apsavērt. Var mīgt iz internetu i iztikt bez kluotīnis tierga, bet es itūgod izdūmuoju paraudzeit ari tierga pīredzi, apsavērt, kaida vyspuor ir attīksme,” par dzeivi i dorbu regionā soka Juoņs.

Vīns nu nūtikšonys apmaklātuoju, ar kuru portala lakuga.lv komandai īsadūd apsarunuot, ir autobusa šopers Alvils nu Aizputis Kūrzemē. Jū iz Daugovpili atvadušys dorba dareišonys, bet niu, izmontojūt breivū laiku, izdūmuojs apsavērt piļsātu i truopejs festivalā, Latgolā asūt pyrmū reizi. Alvils stuosta, ka sovulaik ir struoduojs kūpā ar latgalīšim, tok saprast volūdu ir drupeit pagryuts. “Rucavā, nu kureinis pats pa dzimšonai asu, ari beja sova runuošona, kas beja sasaglobuojuse nu senejuos kuršu volūdys, tok ļauds atsasaceja, sokūt, ka tū zvejnīku volūdu mums navajag. Tai i pagaisa volūda. Jius, latgalīši, asat malači, ka saglobuojuši sovu!” īdrūsynojūši soka Alvils.

Meistarklašu apmaklātuoju pyrmajuos rynduos, par festivala īspaidim uzrunojūt vairuokys kuņdzis cīnajamuokā vacumā, cytys sarunu bīdrinis ar puorlīcynūšu izsaucīni puorspiej ostoņdesmit divejus godus vacuo Antanina. Iz latgaliski aizdūtu vaicuojumu jei īsuoc sarunu krīvyski, tok piec šaļts puorīt iz latgalīšu volūdu: “Es te jau nu poša suokuma, nu 11 stuņžu asu! Maņ šudiņ dāls pasaceja, ka festivalā cīnuos ar iedīni, ot, i es mīlojūs – pa mozeišam paraudzeju nu vysu tauteibu sataiseitūs iedīņu!” Vaicuota, voi beja kas taids, kas ruodejuos vysu lobuokais, Antanina, kura vysu dzeivi asūt dzeivuojuse Daugovpilī i agruok guojuse iz latvīšu bīdreibys pasuokumim, tok niu cīši nikur naīmūt, spareigi atsoka: “Nu kai var tai pasceit, ka byutu koč kas švaks – vyss beja lobs, iz vītys svaigi taiseits!”

Festivala apmaklātuoji beja ari Aksels, Daina i Renāte – kotrys nu sovys vītys: Kekavys, Ūgris i Jākubpiļs. Par festivalu īprīšk nav zynuojuši, jo byušonys ite mierkis asūt bejs “Šmakovkys muzejs”, bet itī svātki asūt lobs puorsteigums. Daina, kura īt nu Jākubpiļs, drūsai soka, ka Latgola jai nav nikas svešs, jo poša daleji īt nu tuos – juos lauki asūt Krystapiļs pusē, deļtuo ir prīceiga, ka ari juos draugi rauga Latgolu īpazeit. Pa dīnu jau asūt gastejuši cītūksnī i Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā, kas sūpluok “Šmakovkys muzejam” bejs Daugovpiļs braucīņa pamata mierkis. Jaunīši pīzeist, ka, saleidzynojūt ar tom vītom, nu kurūs poši īt, nacionaluo sastuova atškireibys Daugovpilī var just, tok eisti tū naradz kai škiersli. “Godim īmūt ruodīs, ka vys tik Daugovpiļs ari ir pasamejuse, īt vaira latgaliskajā vierzīnī. Ka saleidzynoj ar laiku pyrma desmit godu, nu molys verūtīs, var saceit, ka puorsameišona ir cīši lela,” puorlīcynojūši soka Daina. Jaunīši stuosta, ka jim asūt saceits, ka vysu lobuok Latgolu varūt sajust kaidā zaļumballē, iz kuru itamā gasteišonys reizē vys nasaīšūt nūbraukt. Atsokūt iz vaicuojumu, voi Latgola eistyn ir vīsmīleiga, kas ir stereotips par regionu i kaidu tū pastota ari festivals, jaunīši soka: “Vīnnūzeimeigi ir! Mums ruodīs, ka tys nav stereotips, tei ir patīseiba. Fakts!”.

Fotogalerejā: festivals “Gostūs Latgolā”, 2023. gods 29. julī, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv