Roksta autors: Kaspars Strods, Reigys viesturis i kuģnīceibys muzeja Latvejis kuģnīceibys viesturis nūdalis viesturnīks

Nailgi piec Latvejis Republikys proklamiešonys 1918. gods 18. novembrī suocēs jauna puslopa vaļsts jiurnīceibys viesturē. Tūpūšūs jiurnīceibys entuziastu vydā nabeja tik jiurys pīkrastē dzeivojūšī ļauds, tok ari vairuoki interesenti nu t. s. Latvejis īškzemis, tymā skaitā Latgolys. Daudzi nu jūs pamatuši palīkūšus pādus Latvejis kuģnīceibys viesturis puslopuos. Jūs vydā ari storpkaru Latvejis prestižuokuos vuiceibu īstuodis – Krišjāņa Valdemāra kuģu vadeituoju i mehaniku školys audziekni. Itys byus stuosts par Latgolys jiurinīkim i jūs vysaidajim dzeivis leiklūčim. Roksta pyrmū daļu skaiti ITE.

Nu Kara školys viersnīka da tyltu projektātuoja

Storpkaru periodā Latvejā tyka sagataveiti daudzi augsta leimiņa jiurinīki, kuri sovu profesionalū karjeru saisteja ar Latvejis kara floti. Jūs vydā beja ari 1906. gods 19. martā Rēzeknis apriņka Rāznys pogostā dzymušais Juoņs Roberts Riks. Godūs jaunū latgalīti dzeivis celi nūvede iz Dūbeli, kur jis pabeidze vītejū vydsškolu. 1925. godā Juoņs suoce dīnastu Latvejis armejā, bet jau treis godus piečuok leitnanta pakuopē absolvēja Latvejis Kara školu. Sovys profesionaluos gaitys jaunais leitnants turpynuoja Latvejis armejis 1. Līpuojis kuojnīku pulkā. Kvalifikacejis ceļšonys nūlyukūs J. Riks vuicejuos ari Krišjāņa Valdemāra kuģu vadeituoju i mehaniku školā. Jaunuos zynuošonys ļuove jam tikt par viersnīku Latvejis kara flotē. Dīnastu jis suoce Eskadrys štabā, kur kapteiņa pakuopē vadeja kara kugi “Virsaitis” i cytus. Puora godu piečuok, atsateistūt militarajai karjerai, Juoņs palyka par Minu diviziona, tod Flotis štaba kapteini. Nu dorba breivajā laikā J. Rika dzeivē nūzeimeigu lūmu ījēme saime. Nailgi pyrma Padūmu Savīneibys eistynuotuos Latvejis okupacejis, 1940. gods 16. martā, Juoņs apsaprecēja ar pedagogi Martu Branderi (1915–?). Obeju lauleibā pīdzyma treis bārni – meitys Daina (1941–?) i Linda (1957–2018), kai ari dāls Kārlis (1947–2016). Kārlis guoja tāva pādūs i tyka par militarpersonu. 1967. godā jis suoce dīnastu ASV Gaisa spākūs i vysai dreiži īsasaisteja militarajuos operacejuos Vjetnamā.

Pyrmajā padūmu okupacejis godā J. Riku īskaiteja dīnastā PSRS Baļtejis kara flotē, tok dreiži viņ – atvalinuoja. Nacistu okupacejis periodā jis struoduoja par policistu Reigys ūstā. 1944. gods oktobrī piec nacistiskuos Vuocejis varys īstuožu pavielis J. Riks kūpā ar cytim evakuējuos iz Dancigu. Ūtruo pasauļa kara izskaņā Juoņs tyka britu giustā. Piec atbreivuošonys ar saimi dzeivuoja t.s. dīpeišu nūmetnēs, bet 1949. godā emigrēja iz ASV. Ite bejušais kara flotis kapteiņs izavuiceja tyltu projektātuoja profeseju i apsamete iz dzeivi Džefersonsitejā, kur struoduoja Misuri vaļsts ceļu departamentā. Juoņa dīnasts Latvejis armejis kara flotē tyka nūvārtāts ar Vīstura ordini i Suomejis Boltuos Rūzis ordini. Mirs 1990. gods 5. julī Džefersonsitejā.

Mehaniks laimis kraklā

Par daudzim Latgolys jiurnīceibys puorstuovim da ituo daīmamuos viests ir vysai napiļneigys. Ari 1913. gods 11. aprelī Krustpilī dzymušuo kuģu mehanika Voldemāra Volkoviča dzeivis stuosts nav da gola zynoms. Jau agrā jauneibā Voldemārs nu Latgolys puorsacēle iz Kūrzemis piļsātu pi jiurys – Ventspili –, kur jis vuicejuos vītejuos komercškolys i orūdškolys mehanikys nūdaļā.

Voldemārs beja tūs Latvejis jiurinīku vydā, kuri piec Padūmu Savīneibys eistynuotuos Latvejis okupacejis dzimtinē vaira naatsagrīze. Ūtruo pasauļa kara laikā jis struoduoja par mehaniki iz storpkaru Latvejis tierdznīceibys flotis tvaikūņa “Everasma”. Iz kuģa kluoja Voldemārs atsaroda ari 1942. gods 28. februara agrā reitā, kod tū torpedēja itāļu zamiudine “Leonardo da Vinči”. Piec diveju torpedu eksplozejis “kapteiņs [Mikelis Pērkuons (1883–1946)] atsagrīze iz augšu izrautajā kluojā. Tī vacuokais mehaniks Voldemārs Volkovičs komandēja jiurinīku izavītuošonu gluobšonys laivuos. Tauvuos nūlaist gluobšonys laivys nikai naizadeve. “Everasma” beja stypri sasaguozuse, i laivu ceļtņu garuma napītyka. Beidzūt obejis laivys īkryta iudinī.”[1] Kai sovā ziņuojumā raksteja kuģa kapteiņs M. Pērkuons: “Kūpumā iz myusu tyka raideits apmāram pusūtrys dasmyts suovīņu. Kugis aizadaga, i, kod izspruoga kotlys, tys puorlyza iz pusem i nūgryma.”[2] Piec ituo uzbrukuma Voldemāram kūpā ar vēļ četrpadsmit jiurinīkim izadeve izagluobt, bet puorejī ostoņpadsmit apkaļpis lūcekli guoja būjā.

V. Volkovičs jiurinīka karjeru turpynuoja golvonuo inžinera omotā iz cyta storpkaru Latvejis tierdznīceibys flotis kuģa “Everalda”. Ari itūreiz jam sova dīnasta laikā iz kuģa kluoja daguoja pīdzeivuot dramatiskys šaļts. 1942. gods juņa pādejuos dīnuos tvaikūņs “Everalda” atsaroda Atlantejis okeanā, aptyvai 360 jiudžu attuolumā nu Bermudu solu. 29. junī tvaikūņam uzbruka vuocu kapteiņleitnanta Ervina Rostina (1907–1942) vadeituo zamiudine U-158. Nailgi piec torpedu trīcīņu kugis nūgryma. Voldemāram ari ituo uzbrukuma laikā kūpā ar cytim kuģa apkaļpis lūceklim izadeve palikt dzeivam. Juoatzeimoj, ka jau nuokušajā dīnā piec ASV kara flotis atbiļdis trīcīņa zamiudine U-158 tyka nūgramdāta. Dīvamžāļ tuoļuokais V. Volkoviča liktiņs nav zynoms.

Treju Zvaigžņu ordiņs i nuove Vjatlagā

Na vysim bejušuos Latvejis kara flotis puorstuovim izadeve tikt ūtrā dzeļža prīškkara pusē. Daudzi nu jūs nimoz nasagaideja Ūtruo pasauļa kara beigys. Taids liktiņs pīmeklēja ari 1893. gods 19. janvarī Latgolys leluokajā piļsātā – Daugovpilī – dzymušū Teodoru Kuški.

Piec vuiceibu Daugovpiļs realškolā jis īsastuoja Nikolaja Jiurys inžineru školā, kuru absolvēja jau Pyrmuo pasauļa kara laikā – 1914. gods novembrī, tod dorbuojuos kai mehaniks iz vysaidu kuģu. Krīvejis piļsūņu kara laikā (1918–1921) īsasaisteja admiraļa Aleksandra Kolčaka (1874–1920) armejis vīneibys rynduos. Piec piļsūņu kara beigu dzeivuoja i struoduoja Vladivostokā, tod tyka puorsyutets iz tūreizejū Petrogradu. Jau kara laikā (1917. godā) napylnus divdesmit pīcus godus vacais Teodors apsaprecēja ar Emīliju Annu Kļavu (1894–?). 1936. godā saime adoptēja divejus godus vacū meitini Olgu.

1923. gods beiguos jis atsagrīze Latvejā i apsamete iz dzeivi Daugovpilī. Napylnus div godus vāluok Teodors suoce militarū dīnastu Latvejis armejis rynduos i piļdeja inžinera-mehanika pīnuokumus iz Latvejis kara flotis kuģa “Virsaitis”, bet piec tuo struoduoja par vacuokū inžineri Minu divizionā. Par nūpalnim vaļsts lobā T. Kuškis jau komandkapteiņa pakuopē 1936. godā sajēme Treju Zvaigžņu ordini.

Suocūtīs padūmu okupacejis varai, Teodoru īkļuove PSRS Baļtejis flotis pakļauteibā, tok jau 1940. gods rudinī nu dīnasta jis tyka atvalinuots. Piec pīcpadsmit godu puortraukuma nu jau bejušais kara kuģu inžiners atsagrīze Daugovpilī, kur tyka par vīnu nu Daugovpiļs ekonomiskuo tehnikuma pedagogu.

Kai jau daudzys bejušuos Latvejis Republikys militarpersonys, ari T. Kuški represēja padūmu varys īstuodis. 1941. gods 14. junī jū kūpā ar bruoli Alfrēdu (1888–1945) apcītynuoja obeju dzeivisvītā Daugovpilī, Luočplieša īlā 14 i taipat kai tyukstūšom cytu Latvejis dzeivuotuoju deportēja iz Vjatlagu. Kirovys apgobola kriminallītu tīsys kolegeja tuo poša gods 22. oktobrī Teodoram pīsprīde augstuokū struopi – nuovi. Puora nedeļu piečuok jū nūsyuteja iz struopis izpiļdis vītu – Kirovys cītumu. Nūsauts 1942. gods 16. janvarī. Teodora sīva Emīlija Anna nacistu okupacejis laikā dzeivuoja Latvejis teritorejā i struoduoja par vuocu tulku Krustpilī. 1945. gods 21. janvarī jū apcītynuoja padūmu varys īstuožu darbinīki, inkriminejūt sadarbeibu ar vuocu okupacejis režimu i pretpadūmu agitaceju. Par tuoļuokū juos liktini ziņu tryukst.

[1] Krasnitskis, A. Stāsts par astoņiem kuģiem. “Latvija Amerikā”, Nr. 19, 2003, 14. pl.

[2] Tīpat, 15. pl.