Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Pandemejis laiks daudzim pīruodeja, ka teatris eistyn napagaiss ari myusu dīnu tehnologeju pasaulī – pīredze kluotīnē sasatikt akterim i skateituojim ir eipaša i naaizstuojama. Tok paraleli itai atziņai tūlaik pasaruodeja vēļ kaids bolss, kas niu otkon pīkluss. Tī ir cylvāki, kurim digitalais teatru pīduovuojums deve vareibu daudz bīžuok baudeit izruodis koč voi attuolynuotai. Na vysim ir vareiba aizbraukt iz Reigu, Daugovpili, Līpuoju voi Valmīru, kur dorbojās profesionalī teatri. Portals lakuga.lv skaidroj, kai teik organizātys Latvejis profesionalūs teatru izbraukuma izruodis, cik bīži tuos nūteik Latgolā, kas ir tūs iniciators – poši teatri voi kulturvītys, iz kurīni jī brauc gostūs?

Nu jau gona tuolajā 2012. godā, kod vuicejūs Latgolys lauku vydsškolā, raksteju motivacejis viestuli konkursam, kura rezultatā varēja sajimt naudys bolvu. Pamatojūt, kur tū tārātu, kai vīnu nu lītu pīminēju ari teatra izruožu apmekliešonu Reigā. Konkursa nūslāgumā pi munys muotis i tāva daguoja kaida nu žurejis puorstuovu i saceja, ka itys jai lics nūpītni aizadūmuot – dzeivojūt Reigā, kur iz teatri var aizīt kotru vokoru, naīīt pruotā, ka nu cytu Latvejis molu vysapyrma da tuos golvyspiļsātys vēļ juoteik. Tūlaik Rēzeknē vēļ tik cēle Latgolys viestnīceibu “Gors”, nabeja aizasuokuse ari Upītis svātku tradiceja ar profesionalu teatru vīsizruodem. Šaļtim iz Rēzeknis kulturys nomu atbrauce Valmīrys voi Daugovpiļs teatri. Muna leluokuo vareiba apmeklēt teatri, ar kū vydsškolys vacumā suoču nūpītni aizaraut kai skateituoja, beja pavasara voi rudiņa breivlaikūs (i ari tī paleidzēja fakts, ka maņ Reigā beja kur palikt).

Niu lelu daļu sovys dzeivis pavodu Reigā. Izruožu beletūs tiereju vys jau daudz par daudz naudys – golvyspiļsātys teatrūs šaļtim pavodu pat vairuokus vokorus nedeļā, breivdīnuos i atvalinuojumūs pateik aizbraukt ari iz Valmīru, Līpuoju i Daugovpili. Tok raugu sev naļaut tū uztvert kai koč kū pošsaprūtamu i atguoduot tū vydsškoļneicu, kurai teatra izruode beja lela nūtikšona. Situaceja regionā ar izbraukuma izruodem niu ir palykuse lobuoka, pīmāram, Latgolys viestnīceibā “Gors” kotru godu gastej leluokuo daļa Latvejis profesionalūs teatru. Tys ir īmeslis, deļkuo tī asu pīsavīnuojuse cytim stuovaplausu izpiļdeituojim ari tod, kod cytur kuojuos piec konkretuos izruodis nasacaltu. Prīcojūs i nūvierteju pošu vareibu. Tok, pietejūt teatru repertuarus, nav sajiutys, ka Latgola ir regions, kuru teatri cīši bīži izavielej apmeklēt.

Tū, ka problema pastuov (i, vysdreižuok, na tik Latgolā, bet regionalā leiminī kūpumā) paruodeja ari aizvadeituos sezonys “Spēlmaņu nakts” žurejis puorstuovu diskuseja, kas julī beja publicāta laikroksta “Diena” pīlykumā “KDi”. Tī izskanēja na tik redzīni par spylgtuokajom pīdzeivuotajom teatra nūtikšonom, tok ari teatra kritikis Kitijis Balcaris vaicuojums par tū, cik lela daļa cylvāku ituos izruodis radz. “Vīns sižets vokora ziņuos – tys nanūzeimoj redzēt vysu izruodi. Tim, kam ituos izruodis, gruomotys voi kinys byutu vysvajadzeiguokuos, tuos redzēt dīvamžāļ na tik vīnkuorši. Tys ir vaicuojums par regionalūs vīsizruožu plānuošonu,” saceja Kitija. Vierteiga pīzeime, tok vysmoz diskusejis publicātajā variantā itys vaicuojums dīvamžāļ plašuok natyka izvārsts.

Valmīrys teatra diveji izbraukumu lūki

Dūmojūt par izbraukuma izruodem, pyrmais teatris, kurs niu Latvejis mārūgā īt pruotā, ir Valmīrys teatris. Tuo rekonstrukceja ir pamateigai īilguse, kaidu laiku izruodis varēja spielēt viņ sovā Opolajā zālē, kas zīmys apstuokļūs nabeja tei ārtuokuo vīta ni deļ skateituoju, ni pošu akteru. Spylgts pīmārs – labīreiceibys tī ir tik uorā, kur zīmys soltumā piec izruodis ryndā stuovūšī skateituoji varēja pīdzeivuot īspieju palaist pa prīšku “ašnainū” akteri, kab jis varātu tīpat īīt dušā. Pārņ Valmīrys teatris tyka pi vēļ vīnys pagaidu sātys – laikmeteiguos muokslys telpys “Kurtuve”, kur niu nūteik leluokuo daļa izruožu, tok taipat gona daudz teik spālāts ari Reigā i cytur Latvejā. Tok ruodīs, ka Latgolā izbraukumu ir saleidzynūši mozuok. Parkū tai?

Valmīrys teatra puorstuovs Arnolds Uosis (Osis) stuosta, ka itū teatri jau godu desmitem daudzi ļauds saista taišni ar izbraukuma izruodem. Jau pyrma 50 godu izguojušuos gruomotys par Valmīrys teatri nūsaukums beja “Teātris ar divsimt skatuvēm”. Vacajā teatra ākā bejuse tik vīna skotive, tok reizē parosti īstudātys treis izruodis, kas jau pavysam dreiži piec pyrmizruodis suokušys ceļu pi skateituoju cytur Latvejā. Piec naatkareibys atjaunuošonys vaļsts vaira tai nafinansēja izbraukuma izruodis, Valmīrys teatram piec rekonstrukcejis pasaruodeja vēļ divejis mozuos zālis, partū izbraukumi iz kaidu laiku nūstuoja. Tok skaidrys, ka regionalajam teatram, kurs atsarūn Latvejis zīmeļu styurī, na centrā, nav vareibys pīsaisteit tik daudz skateituoju, cik Reigā. Partū pyrma vairuoku godu izbraukumi pa drupeitei atsasuokuši, tok, saprūtams, vyss beja atkareigs nu finansialūs vareibu. Parosti divreiz godā teik organizāts izbraukuma izruožu cyklys Kūrzemis i Latgolys lūkā, kai tūs sauc teatrī. Ar vīnu i tū pošu izruodi sešuos dīnuos teik izbraukuotys sešys kulturvītys, raugūt aptvert īspiejami vaira skateituoju, tok, samārojūt tū ari ar izmoksom, ceļu, nakšņuošonu i tt.. Cytureiz teik taiseiti ari eisuoki braucīni, kod izbraukuma vīta ir na tuoļuok par 100 km nu Valmīrys i akteri var paspēt atsagrīzt atpakaļ, izteikūt bez nakšņuošonys. Kūrzemis lūks īsasuoc Zemgalē i tuoļuok sekoj Kūrzemis piļsātys, bet Latgolys lūks ir nu Aizkrauklis, caur Krustpili, Daugovpili voi Leivuonu iz Modūni, Guļbini, Olyuksnu, Bolvim. Nūstuošonu vītuos, kū kulturviesturiski skaita par Latgolys teritoreju, nasaīt daudzi. Pīmāram, Leivons na vysod teik īkļauts geografisku apsvārumu deļ – tik 30 km attuolumā ir Krustpiļs. “Leivuona kulturys centra vadeiba maņ ir lyuguse, lai tod, kod līku izruodi Leivuonā, nalīku Krustpilī, cytaiž byus mozuok skateituoju. Voi ari Leivuonā likt zamuokys cenys. Tok tys, prūtams, “naīt krostā”. Kai es paskaidruošu krustpilīšim, kas, cyta storpā, labi īt iz myusu izruodem, ka pi jūs izruodis nabyus, partū ka tei byus Leivuonā, i breivpruoteigi pīspīdu kuortā jums juobrauc iz Leivuonu!” Arnolds Uosis stuosta, ka Leivuonā parosti izruode nūteik tod, kod nasaīt tū nūorganizēt kaidā cytā piļsātā, pīmāram, Modūnē voi Guļbinē, i atsabreivoj vīna izbraukuma dīna. Tod ir gadejīs ari tai, ka Leivuona kulturys centrā jūs sagaida tik ap symtu skateituoju. Cytaižuok ir ar Guļbini i Bolvim. Lai ari attuolums ir leidzeigs kai storp Krustpili i Leivuonu, tī nūzeimeigs faktors ir Valmīrys tyvums i vareiba iztikt bez nakšņuošonys, kas ļaun teatram bīžuok atbraukt ari iz Bolvim, jo skaidrys, ka na vysi cylvāki spiej aizbraukt ari tūs 30 km iz sābru piļsātu. Arnolds smaida, ka skateituoju skaits vysod pīaug piec attīceiguo kulturys noma renovacejis, tai bejs ari Bolvu gadīnī – pyrmuo izruode piec renovacejis bejuse piļneibā izpuordūta.

Sovpus Daugovpilī itai gasteit saīt rešuok, jo tī ir repertuara teatris, iz kura skotivis nūteik aktiva tuo izruožu īstudiešona i ruodeišona, na kulturys noms, kura grafiku vīgļuok pīlāguot. Īrostuoka prakse ir apsamaineišona ar izruodem – kod valmīrīši brauc iz Daugovpili, daugovpilīši – iz Valmīru. Uorpus Latgolys lūka ir ari izbraukuma izruodis Latgolys viestnīceibā “Gors”, kas nūteik apmāram divejis reizis godā. Tuos organizej na pats Valmīrys teatris, bet pasyuta “Gors”, izavielejūt ari konkretū izruodi. Tyvuokuo niu īplānuota 9. decembrī – “Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?” Inesis Mičulis režejā.

Cyta storpā, ari Daugovpiļs teatris itūsezon piec pandemejis laika puortraukuma plānoj atsuokt braukt vaira izbraukumūs ari pa Latgolu, na tik iz Reigu, kai beja aizvadeitajā sezonā. Konkreti plāni cikom kas nav zynomi, jo vēļ nūteik puorrunu process.

Lelūs teatru izaicynuojumi

Latvejis Nacionalais teatris izbraukuma izruodēs dūdās rešuok nakai Valmīrys, tok, kai nūruoda tuo produciešonys nūdalis vadeituoja Linda Helviga, Latgolā saīt gasteit saleidzynūši bīži. Te teatram ir diveji ilggadeji sadarbeibys partneri: Latgolys viestnīceiba “Gors” Rēzeknē i Namaterialuos kulturys montuojuma centrs “Upīte” Bolvu nūvodā. Paguojušajā sezonā ar izruodi “Oligarhs” Nacionalais teatris bejs ari Leivuonā. “Izbraukumi ir gryuši īplānojami, jo parosti tymūs ir īsaisteits daudz teatra darbinīku – kai tehniskūs, tai muokslinīku –, tok tī ir cīši vierteigi, kab īpazeistynuotu Latgolys publiku ar myusu veikumim, īpazeitu kolegus Latgolā, izzynuotu, kai jim īt i šaļtim tyktu pi sacynuojuma, ka vysi kulturys darbinīki (tehniskī, administracejis i muokslinīki) sasaskar ar vīnom i tom pošom problemom,” tai Linda Helviga.

Atškireibā nu Valmīrys, Nacionalais teatris izbraukuma izruodis vyspuor naorganizej pats. Tuos teik, pasuokumu organiziešonys terminologejā runojūt, “nūpierktys” – teatris sajem honoraru, bet beletu tierdznīceibu organizej vīta, kurā nūteik izruode. Pyrma tuo vys teikūt izsyuteiti pīduovuojumi ar konkretom izruodem i datumim, kuri paradzāti teatra repertuarā.

Ari Mihaila Čehova Reigys Krīvu teatra puorstuove Kristiāna Drevinska pastreipoj, ka saisteibā ar lelū repertuara nūslūgojumu, sarežgeitajom scenografejis konstrukcejom i duorgū izruožu transportiešonu, izbraukumi saīt rešuok, nakai pošim grybātūs. Jim izaveiduojuse veiksmeiga sadarbeiba ar Latgolys viestnīceibu “Gors”, kai ari Daugovpili – Latvejis ūtrajā leluokajā piļsātā bejuši pavysam naseņ, augustā, i otkon brauks 30. septembrī, kod Daugovpiļs Kulturys pilī pādejū izruodi pīdzeivuos Veronikys Plotnikovys dumps “Par spīti”. Reigys Krīvu teatris braucūt tī, kur jūs aicynoj. Runojūt par Latgolu, eipaša pīredze bejuse Medņovā. “Tī mes školys telpuos spieliejom labdareibys izruodi “Dakteris Aikāsāp”, kurū bārnim duovuoja kaida vītejuo dzeivuotuoja. Škola myus cīši sirsneigai uzjēme, sadeve leidza skaudzi duovonu, kū vītejī ļauds beja saguoduojuši – uobeļus (tūs teatrī ēdem vēļ vysu atlykušū nedeļu), konservus, pošcaptu maizi – mes tī eisyn jutomēs cīši gaideiti i apčubynuoti. Bārni piec izruodis guoja pi akteru meiļuotīs i mums beja cīši lels gondarejums, ka jim tik cīši patyka, tys ļuove vēļ lobu laiku liduot drupeit viers zemis,” stuosta Kristiāna.

Mozūs teatru īrūbežuotuos vareibys

Sovys problemys ar izbraukuma izruožu organiziešonu ir ari mozajim, navaļstiskajim teatrim. “Dirty Deal teatro” (DDT) puorstuove Anna Belkovska nūruoda, ka jī grybātu bīžuok izbraukt uorpus Reigys, tok mozuos formys izruodis, kas pamatā tūp jūs teatrī, kulturys nomim bīži viņ nav finansiali izdeveigys. Jau vairuoku godu garumā DDT sasadorboj ar Namaterialuos kulturys montuojuma centru “Upīti”, itūgod Rēzeknē, Viļakā i Daugovpilī tyka ruodeita ari Kristys Burānis izruode “Visi putni skaisti dzied”. Kluotyn vēļ – tuos pyrmizruode nūtyka taišni Rēzeknē kai vīns nu Latgolys viestnīceibys “Gors” 10 godu jubilejis pasuokumu. Pyrma tuo režisore publiski izcēle, ka laikmeteigajai kulturai regionūs, eipaši Latgolā, ir juopīvierš leluoka viereiba.

Bīžuok Latgolā gasteit saīt teatra trupai “Kvadrifrons”, kas beidzamajuos sezonys vysmoz divreiz godā bejuši Latgolā (Rēzeknē, Daugovpilī voi Lūznovā), tok daudz mozuoka pīredze ir Gertrudis īlys teatram (GIT). Beidzamūs diveju godu laikā Latgolā jī bejuši tik vīnu reizi – Rēzeknis teatrī “Joriks” tyka ruodeita Janys Jacukys laikmeteiguos dejis izruode “Baiļu rutīna”. Ar “Joriku” GIT nazkod izaveiduojuse obpusieja sadarbeiba, kas vys vēļ turpynojās – itūsezon Reigā, GIT telpuos, varēs redzēt Latgolys pūdnīceibai veļteitū režisora Mārtiņa Eihis “Jorikā” īstudātū izruodi “Muols”. “Vīsizruodēs Latvejā braucom puorsvorā tik piec kulturvītu iniciativys. Īrūbežuotūs resursu deļ navarim pīduovuot plašu vīsizruožu programu, partū regionūs radzamūs GIT izruožu bīžumu nūsoka pīprasejums. Godu gaitā mums izaveiduojuse ilgstūša sadarbeiba ar kulturvītom i festivalim, kur regulari radzamys GIT izruodis. Proporcionali vysvaira gastejom Kūrzemē i Vydzemē. Mes prīcuotūs pīduovuot vaira vīsizruožu ari Latgolys regionā, tok tys atkareigs nu vītejūs kulturys instituceju gribiešonys i vareibu,” nūruoda GIT puorstuovs Artūrs Čukurs.

“Gors” kai Latgolys kulturys centrs

Sasazynojūt ar teatrim, var tikt pi sacynuojuma, ka taišni Rēzekne, Daugovpiļs i Upīte ir tuos treis vītys, kū Latvejis teatri vysvaira pīmiņ, runojūt par izbraukuma izruodem Latgolā. Taišni ituos vysys nūsauce ari Latvejis Leļu teatris. Ari cytvīt Latgolā jūs grybātu redzēt, tok kulturvītys vīnkuorši navarūt atsaļaut izruodi “nūpierkt”. Leļu teatrī sprīž, ka laikam jau cyti regioni ir tureiguoki voi ari tī vaira naudys atvielej kulturai, jo eistyn iz Latgolu braukt saīt rešuok nakai iz cytim regionim.

Latgolys viestnīceibys “Gors” Muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja Ilona Rupaine stuosta, ka jūs organizātuos teatra izruodis gondreiž vysod ir izpuordūtys, kas kuortejū reizi pīruoda, ka latvīši ir teatra tauta. “Gondreiž kotru godu “Gorā” gastej Nacionalais teatris, Dailis teatris, Jaunais Reigys teatris, Līpuojis teatris, M. Čehova Reigys Krīvu teatris, Valmīrys teatris, Latvejis leļu teatris, ari Latvejis Nacionaluo opera i balets. Asam sasadorbuojuši ari ar naatkareigajim teatrim – “Dirty Deal teatro”, “Kvadrifronu”, “Teātris un es” – i laikmeteiguos dejis i laikmeteiguo baleta kompanejom. Raugom sovim skateituojim ruodeit aktualuokū i lobuokū, kas radīs Latvejā.” Ilona Rupaine soka, ka pārņ “Gorā” bejušys 11 dažaidu teatru izruodis, itūgod – jau septenis. Atsasaucūt iz Gertrudis īlys teatra saceitū, ka jī lobu pruotu bīžuok brauktu iz Latgolu, ka tik jūs aicynuotu, vaicoju Ilonai, voi “Gors” dūmoj ari par jaunim sadarbeibys partnerim. “Īspiejams, ka mes GIT naasam uzrunuojuši, tok lobpruot sagaideitu iniciativu ari nu jūs pusis,” jei atsoka.

Upītis fenomens

Daugovpiļs i Rēzekne ir Latgolys leluokuos piļsātys, partū tūs leluokuos vareibys ruodīs logiskys, tok Upīte ir nalels pīrūbeža cīms, kas nav pat Škilbānu pogosta centrs. Tys nav līdzs Upītei izaveiduot par nūzeimeigu Latgolys kulturys centru, kur nu jau kotru godu gastej na vīns viņ Latvejis profesionalais teatris. Vyss suocīs 2014. godā, kod Nacionaluo teatra īstudiejuma “Īstā bērnība” rodūšuo komanda beja izdūmuojuse pyrma kotrys izruodis pi īīšonys zālē turēt kruojkaseiti ar uzrokstu, ka tī var svīst zīduojumus klasis ekskursejai. Pa sezonu nauda īsakruojuse, partū teatrī izlamts aizbraukt vīsizruodē uorpus Reigys. Izruodis “Īstā bērnība” gaismu muokslineica beja Lienīte Slišāne, kura īt nu Upītis, kluotyn vēļ saleidzynūši natuoli beja ari aktrisis Ingys Misānis-Grasbergys dzymtuo Mērdzine. Tai akteri ar ritinim nu Mērdzinis braukuši da Upītis, kur ari paruodeja izruodi. Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns stuosta, ka iz pasuokumu saguojs tik daudz cylvāku, ka beja skaidrys – tys ir juoturpynoj! Nu tuo laika kotru godu augustā Upītē teik ruodeita kaida Nacionaluo teatra izruode. Piec puora godu Upītē saprotuši, ka juopaaicynoj ari kaids navaļstiskais teatris, i suokuši sadarbeibu ar “Dirty Deal teatro”. “Gribiejuos ari myusu pusē paruodeit, ka izruode var byut cytaižuoka, ka tī var īsasaisteit skateituoji. Pīmāram, itūgod izruodi varēja vērtīs gultuos (DDT izruode “Pārcēlāja” – L.M.), ir bejuse izruode pi goldu ar aizsītom acim (DDT izruode “Piramīda” – L.M.),” Andris pastreipoj vajadzeibu regionu skateituojim vaira pīduovuot laikmeteigū muokslu. Gribiejīs ari kaidu izruodi taišni bārnim, kab tim byutu prīceigs vosorys nūslāgums pyrma školys, partū jau vairuokus godus trešais stabilais sadarbeibys partners ir Latvejis Leļu teatris. Niu tys, Andra vuordim runojūt, jau ir “moziņks teatra festivaleņš”, kod nedelis laikā nūteik vairuokys izruodis. Kab iz Upīti atbrauktu teatri, teik raksteiti Vaļsts kulturkapitala fonda (VKKF) projekti, ir bejuši godi, kod pīsaisteiti sponsori, beidzamajūs godūs dabuots ari pošvaļdeibys leidzfinansiejums. Ari Latgolys viestnīceiba “Gors” pasuokumu reikuošonai pīsaista VKFF, kai ari Eiropys strukturfondu finansiejumu.

Telpu specifika i sovys nišys atrasšona

Na vysys teatra izruodis dūmuotys ruodeišonai uorpus īrostuos zālis, kurā īstudātys. Tok ari tuos, ar kū brauc izbraukumūs, šaļtim nūpītnai juopīlāgoj konkretuos kulturvītys specifikai. Pīmāram, Arnolds Uosis nu Valmīrys teatra stuosta, ka Latgolys viestnīceibys “Gors” leluos zālis greida ir taiseita nu ūzula kūka paneļu, pi kurūs kluotyn nikuo navar skryuvēt. Tok iz tūs var izlikt skaidu pluoksnis i tod jau viersā ari dekoracejis. Tikom ir izruodis, kū tehniski var izbyuvēt i paruodeit Guļbinē, kur ir drupeit leluoka skotive, tok navar Bolvūs. Tys asūt īmeslis, deļkuo, pīmāram, Bolvūs nav ruodeita skateituoju i kritiku atzineibu dabuojušuo Valmīrys teatra izruode “Kalendārs mani sauc”.

Ilona Rupaine soka, ka, taisūt izruodis, Reigys teatri vysbīžuok naīsadūmoj, ka scenografeja varātu byut mobiluoka, izvadama. Tys vaira rakstureigs Valmīrys i Līpuojis teatrim, kas paplašynoj sovu auditoreju ar vīsizruodem. Tok “Gorā” na vysod var paruodeit tuos izruodis, kū teatri jau iz reizis dūmuojuši kai izbraukumūs vadamys, jo “tys, kas der izruodeišonai kaidā nalelā kulturys nomā, na vysod der “Gora” skotivei”. Tikom iz Upīti telpu īrūbežuojuma deļ parosti teik vastys Nacionaluo teatra mozūs zāļu izruodis. Tys bejs īmeslis ari deļkuo nūstuojuse pārņ aizsuoktuo sadarbeiba ar Dailis teatri – itūgod jim naasūt bejs pīmāruota formata izruodis, kū Upītei pīduovuot, tok cytugod vys jau otkon byuškūt. Tok izaruod, ka Upītis teatra svātki itūgod vēļ nav beigušīs – piec vairuoku godu mieginuojumu Andram Slišānam itūgod beidzūt izadevs sarunuot Līpuojis teatra vīsizruodi. Jī navariejuši atbraukt augustā, deļtuo izruode “1 000 000 labu lietu” īplānuota 11. oktobrī. Andris ir raudzejs uzrunuot ari Jaunū Reigys teatri. Cikom kas nav saguojs, tok jis naatsvīž ar rūku i soka, ka vys jau koč kod saīs.

Vaicuoju Andram, voi ari cytom Latgolys kulturvītom vajadzātu puorjimt Upītis pīmāru teatru vīsizruožu ziņā? “Kotrys dora sovu dorbu tai, kai īsadūmuojīs tū vyslobuok. Kotrai kulturys īstuodei vajag atrast sovu nišu, kurā dorbuotīs i vyslobuok pīsaisteit cylvākus. Ka vysi suoktu aicynuot teatrus, vysapyrma jau nav tik daudz izruožu, kū atvest iz mozajim kulturys nomim. Skateituojim tei ari jau byutu kai rutina, izruodis nimoz ari nabyutu tik labi apmaklātys. Dūmoju, ka pīteik ar dažom vītom Latgolā, kur brauc ar vīsizruodem. Puorsvorā brauc iz lelajom piļsātom, Upīte ir vīna moza vīta. Gona! Lai vysi brauc iz Upīti!” smaida Andris Slišāns.