Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Mariku Čerņavsku latgaliskajā kulturvidē, īspiejams, īpazyna kai Ontona Kūkuoja 80. jubilejai veļteituos video izruodis “Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ” režisori. Tok jei jau desmit godu dzeivoj Ludzā i boguotynoj piļsātu ar vysaiduokim rodūšim projektim. Marikys izgleiteiba i pīredze ir saisteiba ar teatri i izgleiteibu, par tū juos izruodis i cytys organizātuos nūtikšonys ir ar pīvīnuotū vierteibu – sarunu, īsaklauseišonu cytu stuostūs voi pasavieršonu iz pasauli cytu acim. Itūgod Marika rauga stuosteit par tū, kas jai ruodīs vyssvareiguokais.

Īsasakņuot Ludzā

Marikys dorba dzeive saisteita ar vairuokim lelajim vierzīnim – jei struodoj Jura Soikāna Ludzys muokslys školys administracejā, eistynojūt vysaiduokus storpnūzaru projektus, voda teatra nūdarbeibys Ludzys nūvoda Bārnu i jaunīšu centrā, kai ari dorbojās sovā vēļ sovulaik Reigā dybynuotajā bīdreibā “Teātris azotē”. Paraleli tam jei ir ari pošnūdarbynuotuo, kū var paaicynuot, pīmāram, nūvadeit seminaru, nūdarbeibu voi īstudēt izruodi. Niu Marika ari Ludzā nazkodejā ebreju kvartalā nūpierkuse vacu sātu, kuru grib atjaunuot i padareit daīmamu cylvākim, kuri interesejās par muokslu voi viesturi. Tī varātu tapt audioekskurseja, kas kai īpazeistynuotu ar sātys i Latgolys viesturi, tai ļautu padūmuot pošim par sevi.

Iz Ludzu Mariku, kura īt nu Zemgalis, atvaduse mīlesteiba – sasatikšona ar veiru, kurs ir ludzuonīts. Tok Latgola jai jau bejuse zynoma – Marikys mama beja nu Aglyunys, tī pi babys ari pavadeitys bierneibys vosorys. Piečuok Marika 10 godu nūdzeivuojuse Reigā, tod ostoņus Čehejā. “Eistineibā golvonais īmeslis, deļkuo nu Čehejis izliemu braukt iz Latveju, beja, kab maņ byutu saime, kab veiduotūs īsasakņuošona. Veirs īt nu styprys, pamateigys dzymtys. Tei ruodejuos vierteiba, pi kuruos turētīs,” Marika stuosta, deļkuo par sovys saimis sātu izavēlējuse taišni Ludzu. Jei nasliep, ka nu tuo vys tik bejs baist, tok asūt nu tūs cylvāku, kuri, lai ari beistās, tok dora. Pyrmūs treis godus ari bejs cytaiž – jei pamatā struoduojuse Reigā, iz Ludzu atbraukuse tik nedeļgolūs. “Galeigū lāmumu vysu tū nūgrīzt nūstyn i vērtīs, kū varu dareit ite, pījiemu tik tod, kod gaideju meiteņu. Saprotu, ka vaira nagrybu kotru nedeļu braukuot iz Reigu. Kod jū jau auklieju, saprotu, ka ari natsagrīzšu pie taida dzeivis veida.” Kod meitai palyka diveji godi, Marika sovu dorba dzeivi suoka piļneibā nu nullis. “Tys nabeja vīgli, jo nav tai, ka Latgolā tev vysu laiku svīž viersā idealys dorba vareibys. Tok zynuoju, ka grybu aizīt nu vysu sovu dorbu i tod vērtīs, kur īt. Atsagrīžu tik bārnu i jaunīšu centrā, kurā jau īprīšk iz nalelu slūdzeiti beju struoduojuse. Tod mani paaicynuoja muokslys škola. Tok beja ari periods, kod meita jau guoja duorzeņā, bet es nikur nastruoduoju. Tamuos breivajuos stuņdēs, pīmāram, siedieju i raksteju. Tei beja fantastiska pīredze – kod ir dūts laiks, kab saprostu, kū gribu dareit.” Lai ari pošā suokumā nav bejs piļneigys drūseibys sajiutys, ka jai Ludzā vyss izadūs, Marikys ceļā gadejušīs cīši atsauceigi cylvāki, ari taidi, kuri vīgli pasavalk leidza vysaiduokom rodūšom idejom. “Ir kai dūmubīdri, ar kurim kūpā realizēt idejis, tai ari cylvāki, kuri tuos pījem, īt vārtūs, atbolsta ar lobu vuordu.” Dzeivis Ludzā prīškrūceiba, saleidzynojūt ar Reigu, ir daudz mozuoks risks apaugt ar līkū. Te tik cīši narausta iz vysom pusem, kab piec tuo vajadzātu pījimt lāmumus, kū gribīs voi nasagrib dareit. “Te ari var satikt cylvākus, kuri ir drupeit troki. Eipaši, ka jī ir īguojuši voi atsagrīzuši Ludzā, Latgolā. Tī ir cīši skaisti stuosti. Pīmāram, muna vīnaudze, kura nūpierka solu Lelajā Ludzys azarā, kur taisa pasaulī vīneigū Jogys solu.”

Na runuot par lītom, tok tuos izdzeivuot

Sovulaik Marika 28 godu vacumā vīnkuorši sapakuoja montys i puorsacēle iz Čeheju, kab vuiceitūs audzynūšū dramu – studeju programu, kuruos Latvejā tūlaik nabeja i nav vēļ ari niu. Tū dareit mudynuoja juos kai latvīšu volūdys i literaturys školuotuojis dorba pīredze ar nadzierdeigim jaunīšim Reigys Raiņa vokorškolā. Dūmojūt par drūsmi, ruodīs jau, ka Marikai tuos natryukst. Jei par tū pasmaida: “Tymā pošā laikā es sovā klasē, vuicūtīs školā, beju vīneiguo, kura nu augšys nalēce iz matraču. Maņ beja baist. Varbyut vīnkuorši sev svareiguos situacejuos saprūtu, ka bailis ir juopuorvar.” Tok Marikys dzeivē na reizi viņ bejušys situacejis, kod saprūt, ka vīnkuorši navar nadareit – tū jei sauc par stypruo ceļavieja sajiutu. Vysys švuorbys, kas pyrma tuo bejušys, pagaist i īsastuoj skaidreiba – juodora taišni tys.

Bierneibā Marika bejuse rodūša, ar daudzpuseigom interesem – rakstejuse ludzenis, tuos ari īstudiejuse, dorbuojusēs ar keramiku i darejuse vysu kū cytu. Tok tys pagaisa 14 godu vacumā, kod nūmyra juos mama. “Vysa muna bierneibys identitate nazkur izplienēja. Iz dīzgon ilgu laiku aizmiersu, ka tys vyss mani interesej. Tai beja da laika, kod satyku nadzierdeigūs,” Marika stuosta, ka vysapyrma audzynūšuos dramys metodi atkluojuse poša, praktiski struodojūt. Jei tūlaik pat nazynuojuse, ka taida jau eksistej. “Na vīnkuorši runoj par lītom, bet tuos izdzeivoj. Ka runoj par vuorda “īt” sinonimim, tod paruodi tū brīsšonu voi leisšonu. Na runoj par lugu, bet īstudej tū!” Marika skaidroj. Pīmāram, tys bejs vyslobuokais veids, kai nadzierdeigajim vuiceit dzeju, kas cytaiž beja cīši sarežgeits uzdavums. “Saprotu, ka vysu par dzejūļa dziļumu i jāgu var pasaceit, tū paruodūt, izdorūt. Tys maņ deve drūsme vēļ bez zynuošonu suokt ar jim spielēt teatri.” Saprūtūt, ka tys jau izīt uorpus latvīšu volūdys i literaturys stuņžu standartu, Marika kūpā ar kolegi nūdybynuoja nadzierdeigūs jaunīšu i jūs draugu kusteibu teatri. Tymā jei ari aktivi dorbuojuos leidz pat aizbraukšonai iz Čeheju 2004. godā. “Caur nadzierdeigajim atsagrīžu sajiutā, ka asu saimē. Piec mamys aizīšonys maņ beja sajiuta, ka asu vīna, lai ari par mani ryupiejuos, es nabeju bārnunomā. Tok ite beja tyvi cylvāki, ar kurim varu runuotīs, apsaskaut, pavadeit breivū laiku,” Marika stuosta, ka tys ari lics aizmierst vysus īprīškejūs sapynus par literaturzynuotneicys karjeru. Čehejā jei vysapyrma dabuoja bakalaura gradu audzynūšajā dramā nadzierdeigajim, tod ar pīleidzynuotu jau īprīšk Latvejā sajimtū magistra gradu īsastuoja teatra i izgleiteibys doktoranturā. “Tys ari ir tys, kū niu doru. Tik na zynuotnē voi pietnīceibā, bet praksē,” jei stuosta par jūmu, kurā dabuojuse doktora gradu.

Styprynuot pīrūbeža cylvāka identitati

Cylvāki, kuri dabuojuši teatra izgleiteibu uorzemēs, nareši stuosta, ka jim ir gryuši atsagrīzt Latvejā, ruodīs, ka te jī nav gaideiti. Voi taipat beja ari Marikai? “Nui, es nabeju nivīnam vajadzeiga, tok nav kū sirdeitīs. Maņ patyka naseņ dzierdātais malnuodainys Anglejis muokslineicys saceitais: “Muna mama vysod vuiceja – nikod naubogoj cytu draudzeibu!” Juomeklej i sovs eistais ceļš atsarass.” Marika soka, ka jei nadūmoj par tū, kai varātu maineit sistemu, dreižuok par tū, kū spiej dareit poša, varbyut ar sovu dorbu vēļ kaidu īdrūsynuot. Tok, atsagrīžūt Latvejā, vairuokom augstškolom davuse ziņu par sevi kai profesionali ar doktora gradu. Nivīnai nu tūs naasūt bejs interesis. Marika ari īvāruojuse, cik uorkuorteigai Latvejā teatris teik škiruots amaterūs i profesionaļūs. Jei naasūt redziejuse, ka vēļ kur pasaulī tys byutu tik izteikti. “Myusu “Teatrī azotē” vysi, kas spielejam, asam ar “pareizajom” izgleiteibom, tok napīderam nivīnam nu skali nūsauktūs teatru. Voi mes tod naasam profesionali? Tys ir juopīruoda. Asam ari “Skolas somas” programā. Šaļtim dzierdim švuorbys, voi tys byus kvalitativi, ka jī nazyna myusu teatra nūsaukumu.”

Ruodīs, ka Latvejā vēļ daudz juodora, kab teatris nabyutu tik ekskluziva padareišona, bet īsaisteitu piec vareibys vaira cylvāku, tymā skaitā ari ļauds ar eipašom vajadzeibom. Marika pīkreit, tok grib izceļt ari pozitivūs pīmārus – Latvejis Jaunuo teatra institutu ar Beku Bergeri prīškgolā, kas organizej festivalu “Homo novus”, ari režisoru Kristu Burāni. “Paguojušajā zīmā izguoju dīzgon lelus kursus Kristys Burānis vadeibā. Tī sajutu, ka eistineibā cylvāku, kurim itys interesej i jī jau dora, ir dīzgon daudz. Mes bejom vaira par 20 cylvāku nu vysys Latvejis, i vysi koč kū jau dora.”

Vairuokūs Marikys dorbūs lela nūzeime ir lokalai pīsaistei – voi tei byutu Ludzys igauņu puorsoka, voi stuosti par lelū Ludzys guņsgrāku. Parkū jai tys ruodīs tik svareigi? “Dūmoju, ka tys ir veids, kai sevi vaira Ludzā īsakņoju. Pa ūtram, maņ ir svareigi spiecynuot i baruot na tik sovu pīrūbeža cylvāka identitati, bet tū vyspuoreigi. Es pat saceitu, ka ir cīši beistami tū nadareit. Mums kai Latvejis molai ir cīši svareigi sasajust, ka asam stypri i vierteigi. Pa munam, tū cīši labi var izdareit, ari pasaverūt atpakaļ. Ir svareigi, kab mes zynuotu, cik daudz boguoteibu, spieceigu stuostu, elpu aizraunūšu nūtikšonu, personeibu, variešonys nu itīnis īt. Es īprīšk naasu bejuse eipaši politiska, tok niu, pa munam, tys ir politiski svareigi. Ka mes nikuo nadareisim, piļsūņu konfliktā varim izneikt uorkuorteigai vīgli i dreiži,” Marika stuosta, ka juos izruožu auditoreja pamatā ir bārni i jaunīši, iz kurūs līk cereibys, ka jī aizadūmuos par itom temom. Juos vadeitajuos teatra nūdarbeibuos pīsadola vysaiduoku tauteibu bārni.

Žongliešona, kusteiba i teatris

Bīdreibu “Teātris azotē” Marika nūdybynuoja kūpā ar aktrisi Jolantu Znuotiņu, kura ir vīneiguo profesionaluo vuojdzierdeiguo aktrise Latvejā, ari vuicejusēs Čehejā, tīpat kur Marika. Saprūtūt, ka niu juos profesionaluo dzeive byus taišni Ludzā, Marika 2018. godā ari bīdreibys oficialū adresi puorcēle iz itīni. “Itūs pīcus godus eistineibā Ludzā asam dīzgon aktivi dorbuojušīs. Seminari, teoretiskys i praktiskys nūdarbeibys, dorbs ar seniorim, bebeišu škola – cīši plašs spektrs. Ar tū raugu iztausteit, kas byutu vajadzeigs. Tok jiutu, ka maņ pošai vajadzātu sašaurynuot sovu darbeibu – kū nu tuo, kū prūtu i varu, vysvaira gribu. Vysu, kū prūtu i kas pateik, nav īspiejams padareit.”

Sovuos izruodēs Marika izmontoj ari cyrka elementus, eipaši žongliešonu. Pyrmūreiz tuos meistarklasē jei tykuse pyrma vaira nakai 20 godu, tī redziejuse, kai tū var breineigi savīnuot ar kusteibu, akrobatiku i teatri. Tū Marika vuica ari sovim školānim. “Naasu ni spieceigs akrobats, ni žonglers, tok dūmoju, ka muna variešona ir tei, ka muoku tam atrast satureigu vītu. Tys varbyut īt ari nu nadzierdeigūs pīredzis, ka maņ cīši pateik atrast veidu uorpus vuordu, kai kū nibejs svareigu pasaceit.” Taida ir ari “Teātra azotē” izruode “Soliņš”, kurā nateik izsaceits nivīns vuords, tok pamatā ir taišni žongliešona. Marika stuosta, ka ar tū jī teik aicynuoti iz školom, kur vuicuos bārni ar eipašom vajadzeibom. Tī nav volūdys voi intelektualuos barjerys. Itūvosor atjaunuota ari jau īprīšk īstudātuo izruode “Kur kamoliņš ripo”, kuruos pamatā ir Ludzys igauņu puorsoka. Ari tamā izmontuota žongliešona, ari laikmeteiguo deja i objektu teatris, kod vīns i tys pats prīškmats teik izmontuots cīši daudzuos nūzeimēs. Nailgi pyrma pandemejis suokuma Marika izruodi “Kur kamoliņš ripo” īstudiejuse ar sovom audzieknem teatra puļceņā. Niu meitinis jau izaugušys, vaira nagribiejušys tamā pīsadalēt, partū atjaunuotajā variantā Marika spielej poša kūpā ar Jolantu Znuotiņu i nu Zylupis pusis guojušū horeografi Arinu Buboviču. Ruodejīs, ka izruode ir puoruok loba, vysom vacuma grupom interesanta, kab dekoracejis tai vīnkuorši nūlyktu plaukteņā. Ari itei izruode īkļauta “Skolas somas” pīduovuojumā i jau itūrudiņ suoks ceļuot pa školom.

Stuosti par vyssvareiguokū

Itūgod Marika Ludzā organizēja treis lelus pasuokumus – stuostus par svareiguokū. Tī beja sabīdreibys salīdiešonys tolka, Ludzys leluo guņsgrāka 85 godu atguoduošonai veļteituo izruode “85”, kai ari fotoeksperiments, pīmynūt 1941. gods deportacejis. Itim pasuokumim natyka pīškierts finansiejums, tok Marika jau otkon vīnkuorši navarēja nadareit. “Vyss suocēs, kod ituo gods februarī nūmyra muns veiratāvs. Tei beja tik lela nūtikšona, kas es ilgu laiku piec tuo vaira vyspuor nasaprotu, par kū vēļ varātu runuot i taiseit izruodis. Nu tuo izauga sajiuta – ka gribu par kū nibejs runuot, tod par vyssvareiguokū.”

Muzykalajā leidzdaleibys izruodē “85” seši ludzuonīši atkluoja sovus personeigūs stuostus par tū, kod turiejuši rūkuos vyssvareiguokū, kab tū izgluobtu. Izruode nūtyka Leluo Ludzys azara krostā i ari iudinī, jo sasaglobuojušys līceibys par tū, kai piļsātys nabadzeiguokuo rajona ļauds leluo guņsgrāka laikā beja īdzeiti strupceļā – vīneiguo vīta, kur gluobtīs, beja azars. Tī jī ari sabryduši vydā, iz golvys turūt bārnus i vysvierteiguokuos montys. Marika pīzeist, ka atrast ļauds, kas byutu gotovi na tik pasadaleit ar sovu pīdzeivuotū, tok ari poši izstuosteit tū izruodē, nabeja vīgli: “Tok es pīrunuoju! Stuosteju, deļkuo tys ir cīši svareigi. Izruodei beja ari breineigs jauns dramaturgs Juoņs Golubovs – vītejais puiss, kurs Reigā studej dramaturgeju. Jis uzajēme savuokt pusi stuostu. Es paleidzēju atrast runuotuojus, tok jis ar jim runuoja, pīraksteja, apstruodoja, padareja cīši lelu dorbu.” Izruodē pīsadaleja ari Ludzā dzeivojūšuo ukrainīte Nadija, kura na eipaši gribiejuse runuot, tok Marikai bejs svareigi īkļaut ari ukraiņu stuostu. “Saceju, ka tys nav tik par mani i jū. Tys ir vajadzeigs, kab vītejī tū sadzierdātu, jo negaceju pret ukrainim ite natryukst. Ir juodzierd, cik ceļš iz itīni jims bejs brīsmeigs, kaida aiz tuo globojās pīredze! Ari deļtuo, kab nūvārtātu, kas mums vēļ ir – syltums, ādamais i tt. Ir tik populari čeiksteit, ka myusu vyss ir nalabi, koč i mes eistyn niu dzeivojam vysvīnkuoršuokajā laikmatā, kaids bejs!” Sovpus, kab pīrunuotu pīsadaleit vītejū guņsdziesieju, Marika akcentējuse, ka juodzierd ari kaids vītejuo veirīša stuosts: “Lai redz, ka jius asat, eistyn sorgojat i globat! Tei ir naradzamuo, bet kasdīnys varūneiba.” Te pruotā Marika ari paturiejuse, ka piec statistikys dati vysmozuok par kulturu interesējās jauni i brīduma godu veirīši, eipaši jau krīvvolūdeigī, partū aicynuojuse iz izruodi atīt ari puorejūs Ludzys guņsdziesiejus. Vysvīgļuok bejs pīrunuot aktivū ludzuonīti Vandu Žulinu, kura nūpītnajā izruodis ritiejumā īnasuse humora čipierkstneiti. Diveji stuosti bejuši nu Marikys saimis – juos pošys, kai ari veira muoseicys stuosts par jūs babu. Nūslādzūšū stuostu par Dīvmuotis skulpturys gluobšonu nu guņsgrāka pymizruodē pastuosteja tuos restaurators Aigars Pilenieks, sovpus ūtrajā reizē, kod “85” ruodeja Ludzys “3×3” nūmetnis laikā – vītejais prīsters Jākubs Rodions Doļa.

Tik treis dīnys piec “85” pyrmizruodis Marika eistynuoja ūtrū lelū nūtikšonu – 14. junī Ludzys jaunīšim beja vareiba fotoeksperimentā “82” raudzeit īsajust deportātūs uodā, raudzeit izprast jūs sajiutys. “Pamatā tys nūtika muokslys školys pogolmā i škiunī. Ar jaunīšim i dažim pīaugušajim sasatykom pīcūs nu reita, nu vītejuo salona “Pelnrušķītes sapnis” beju dabuojuse 40. godu kleitys, apsavylkom tymuos. Taisejom fotopietejumu – beja atbraucs fotografs Māris Justs. Muns pyrmais aicynuojums beja nūsafotografēt ar kaidu svareigu lītu, kū tu jimtu leidza, ka tev dreizai byutu juosadūd paceli. Mani aizkustynuoja, cik cīši beja īsaistejuši vacuoki – puorrunuojuši itū ar bārnim, īdavuši vierteigus dzymtys fotoalbumus voi puotoru gruomotu. Bārni puorsvorā nasaceja sovu atbiļdi, jī tū beja runuojuši sātā. Nabejuo tuo gaidejuse,” Marika īskicej nūtikšonys gaitu. Piečuok jaunīši tyka sadaleiti pa grupom i pastateiti vīnā streipē, kai tū dareja ar ļaudim pyrma izsyuteišonys, cikom puormeklēja jūs sātu, voi kaids vēļ nav nūsaglobuojs. Marika kūpā ar jaunīšim beja pietejuse taišni Ludzys izsyuteitūs atminis, partū fotoeksperimentā izmontuoja ari konkretys detalis nu tū, pīmāram, kai ir, ka mozā kuojā ir cīši leli apovi, jo Sibirejā cytaidus vīnkuorši navarēja dabuot. Nūslāgumā vysi kūpā devēs iz Ludzys staceju, kur tyka īdzeivynuota bārnu atsagrīzšona Latvejā. Itys projekts vēļ nav publiskuots, dorbs pi tuo nūteikti turpynuosīs i rezultatu varātu sagaideit kaidu cytu godu. Tok procesā beja vajadzeiga itei īsajusšona, kab raudzeitu saprast, kaida varātu byut myusu dīnu reflekseja par itom tragiskajom nūtikšonom.

Nu nazkod dzierdātuo par tū, kai 2. pasauļa kara laikā ar duorzinim apstateits Ludzys parks, Marikai izauga ideja par sabīdreibys salīdiešonys pasuokumu “Dobju un domu talka”, kas tyka aizsuokta majā i cikom kas nūsaslēdze septembra beiguos. “Tys ruodejuos kai solidaritatis pīmārs, jo mums niu sovā ziņā ari ir gryuti laiki. Tys reizē beja ari aicynuojums daleitīs. Šaļtim cylvākim varbyut koč kuo ir par daudz, tok jis nasadola, jo dūmoj, ka nivīnam tuo navajag,” skaidroj Marika. Ideja beja Ludzys parkā pa vydu skaistajom puču dūbem i cytim dekorativim elementim sataiseit kaidu nalelu duorziņu dūbeiti i dalikt pi tuo pluoksneiti ar skaidruojumu par itaidu pīredzi kara laikā, kai ari aicynuojumu padūmuot, kū kotrys niu varātu dareit, kab dzeive piļsātā byutu drūsuoka, lobuoka i laimeiguoka. “Reizē ir gribieju ari drupeit paprovocēt – kai byutu, ka Ludzys kruošņums i skaistums nabyutu tik leidzeigs sevkurai cytai piļsātai. Tuos varātu byut na tik begonejis, ledeneitis… Mes varātu meklēt kaidu cytu izteiksmis leidzekli, ar kū Ludzu padareit skaistu. Nasoku, ka obligati ar batvini voi buļbi, tok varbyut tuos varātu byut vītejuos pučis voi lyni. Gribieju aicynuot aizadūmuot, ka skaistums var byut vysaids, meklēt Ludzys eipašū identitati,” stuosta Marika. Tok piļsātys apzaļumuotuoji lyuguši duorziņus lobuok stateit piļsātys skverā, kur atsarūn padūmu okupacejis laika pīminieklis i karaveiru kopavīta. “Tei ir cīši sensitiva vīta. Saprotu, ka varbyut ir ari nasaprasšona, kū ar tū vītu dareit. Lobuok, lai mes tū dūmojam. Niu asam spāruši pyrmū sūli, dūmoju, ka tys varātu byut process ilgu godu garumā. Ļaunu tam byut lānam, jo ituos lītys navar izdūmuot dreiži.” Pavasarī skverā beja tolka, kod īstateja batviņus, buļbis i kirbus, rudinī – kūpā nūvuoce ražu i taiseja kirbu peirāgu.

Prīca par anonimu dzeivi

Sarunys nūslāgumā navaru napavaicuot ari par video izruodi “Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ”, kurā Ontona Kūkuoja dzejā baļsteitu mīlesteibu stuostu breineigā latgalīšu i zeimu volūdys saspēlē izdzeivuoja akteri Kristaps Rasims i Jolanta Znuotiņa. Kai Marika tyka da taida rysynuojuma? “Maņ beja diveji dūtī lelumi – teksts i aktrise. Zynuoju, ka Kūkuoja jubilejā puorizdūs juo kruojumu “Mīlesteiba. Lelais Līpukolns”. Ludzys muokslys školys direktore Sandra Vorkale, kas eistynuoja itū projektu, gribēja padareit Kūkuoja dzeju daīmamu nadzierdeigajim, partū aicynuoja uzrunuot Jolantu. Par ūtrū akteri ilgi beja naskaidreiba. Gribiejom doncuotuoju, bet tys, kū nūskateja Sandra, gribēja doncuot tik ar sovu partneri. Bet treisstyuri es nagribieju. Tod Sandrai roduos ideja par Kristapu, kurū jei personeigi zynuoja. I tei beja fantastiska lūze. Nabejom jam prasiejuši, bet jis jau atguoja ar treis dzīsmem – taidom, kas izavēre kai jau nu suokuma paradzātys – tik labi īgula saturā. Tod beja mūkūšs process treis mienešu garumā, kod laužu ceļu sižetam. Myglys i nazinis beja daudz, daļa atbiļžu atguoja tik procesā. Ar dzejis, tautysdzīšmu tekstim asu daudz struoduojuse, tok tys, cik vīgli vīna cylvāka raksteitais var puorsavērt veirīša i sīvītis dialogā, maņ beja puorsteigums. Kluotyn vēļ – tys tik labi sasadaleja pa maņom – ka vīns ir dzierdis pasaulī, bet ūtram ir tik daudz redzis gleznu,” dorbu ar Ontona Kūkuoja dzeju atguodoj Marika. Vysu sarežgeja pandemejis aizsuokums 2020. gods martā, kas puortrauce mieginuojumus i beiguos lyka pījimt lāmumu par izruodis fiļmiešonu, na ruodeišonu kluotīnē. Tyka pīsaisteits kinu režisors Normunds Pucis, kas paleidzēja tū pīlāguot video formatam, fiļmiešona nūtika Latgolys viestnīceibā “Gors”. Ari itei izruode ir īkļauta “Skolas somas” programā vydsškolānim. Piec tuos nūsavieršonys var nūorganizēt ari sasatikšonu ar izruodis veiduotuojim. “Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ” kūpā ar cytom Ontona Kūkuoja jubilejis goda nūtikšonom sajēme ari Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2020”.

Niu daudzi Marikys projekti nūteik ar nalelu publicitati. “Kod beju jaunuoka, ruodejuos, ka bez publicitatis vyspuor navar. Ka tuos nav, pasuokums nav nūtics. Niu es cīši prīcojūs par anonimu dzeivi, kurā navar zynuot, voi tu dori lobys voi nainteresantys lītys. Nūtikšonai, kas nūteik tik deļ pošu, kluotyn ir taida lela breiveiba. Tys ir vierteigs kai koč kas, kam asam izguojuši cauri. Napopulara muoksla voi dzeive atbreivoj nu vajadzeibys cytureiz izdareit vysmoz tikpat labi cytu acīs,” smaida Marika.