Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Itūšaļt cīši aktuals temats ir nalegalūs migrantu pīaugūšais skaits Latvejis – Boltkrīvejis pīrūbežā. Portals lakuga.lv devēs ir Indru, kas atsarūn vaļsts galejūs dīnavydaustrumūs, kas ir tik napylnu sešu kilometru attuolumā nu Boltkrīvejis rūbeža, kab nūskaidruotu, kaids ir vītejūs dzeivuotuoju redzīņs – voi situaceja jūs uztrauc, voi jī jiutās sadzierdāti i pasorguoti. Taipoš pagastejom ari vīnā nu Indrys atpazeistamuokūs vītu – Laimis muzejā. Tuo vadeituoja Ilona Kangizere pasadaleja, kaida viesturiski bejuse pīrūbeža i cik svareigi ir padareit tū stypruoku.

Taišni Indrys pogostam ir vīna nu leluokūs rūbežjūslu ar Boltkrīveju. Cīmā stuosta, ka, izkuopūt Laimis muzeja viersyunē i verūtīs tuoļumā, pi horizonta jau var redzēt Boltkrīveju. Indrā dzeivei ir sovu ritmys – ir pogosta administraceja, pamatškola, tautys noms, diveji veikali. Tok pādejuo mieneša laikā tyka slāgts posts, taipoš runoj, ka tyvuokajā laikā varātu slēgt ari pamatškolu. Itūšaļt na tik īprīcynūšajai situacejai pa viersu ir ari nelegaluos migracejis spīdīņs nu Boltkrīvejis rūbeža pusis, kas pādejā laikā ir treiskuoršuojīs. Pīrūbežā nūteik pastyprynuota patruliešona, tok kai jiutās vītejī dzeivuotuoji?

Tukšums roda apdraudiejuma sajiutu

Uzrunuotī cīma dzeivuotuoji stuosta, ka cīmā i tuo apleicīnē kotru dīnu var redzēt drūseibys i aizsardzeibys puorstuovus – voi tī byutu rūbežsorgi, policisti, militaruo policeja. Pi Indrys centra sateikam postneicu Silviju, kura kasdīnā ar mašynu braukoj pa apleicīni, komunicej ar dzeivuotuojim.

“Par nalegālūs migrantu aizturiešonys gadejumim ir pastuoveigai dzierdams. Jau cik godus braukoju pa pīrūbežu, tok poša jūs asu redziejuse tik vīnu reizi. Tagad nūteik pastyprynuotys patrulis. Puorbauda, varbyut teik vasti nalegalī migranti. Nauļānūs rūbežsorgi breidynuoja dzeivuotuojus, ka kaids klauvej pi durovu, tod nataisit vaļā. Tys ir na vysai pateikami, tok durovys aiztaisom cīši i vyss. Nav jau dyži variantu,” pastuosta Silvija.

Koč ari nalegalī migranti ir pavysam tyvu, par laimi, vītejū dzeivuotuoju kasdīnys ritmu jī naītekmej. Nav ari bejuši nikaidi storpgadejumi.

“Taidu situaceju, ka jī byutu koč kū izdarejuši voi prasejuši, naasu dzierdiejuse. Jī cīši globojās, par pīmāru, mežā, kab natyktu redzislūkā. Kod nikas taids troks vēļ nav gadejīs, tod stypri baist jau nav. Vīneigi uztrauc armejnīku braukuošona, kas roda namīru. Tys ir drausmeigi napateikami,” stuosta postneica.

Koč ari drūseibys dīnastu asameiba kluotyn kaidā zinā ir napateikama, tei taipoš dūd nūsaceitu pasorguoteibys sajiutu. Tok vaicuojums pastuov ari plašuokā nūzeimē – voi iz tū vītejī dzeivuotuoji var pasaļaut?

“Pādejā laikā migranti mēdza peļdēt pa Daugovu. Dīnnakti īprīšk tyka apturāti 200 rūbežpuorkuopieju. Principā es saprūtu, ka ir cylvāki, kuri var myus pasorguot, tok padūmojūt par tū, ka suoktūs kaids uzbrukums, tod tys gon varātu byut problematiskuok. Maņ nu rūbeža ir kaidi pīci kilometri. Es beistūs, ka uorkuortys gadejumā maņ napītyktu laika dreiži savuokt montys i aizbraukt, jo mes byutu pyrmī tamā guņs linejā, piec kurys moz kas var palikt,” pastuosta Laimis muzeja vadeituoja Ilona Kangizere.

Ilona pīzeist, ka taidys dūmys uzdzan eistynu stresu – apdraudiejuma sajiuta rūnās, jo pīrūbežs ir tukša. Jei skaita, ka vīns nu īspiejamūs rysynuojumu, kas koč kaidā veidā spātu uzlobuot situaceju, byutu NATO karaveiru apvuiceibu poligona izbyuve pīrūbežā.

2022. godā Aizsardzeibys ministreja kūpā ar Nacionalajim bruņuotajim spākim (NBS) izviertēja vairuokys potencialuos vītys jauna poligona izveidei, tūs skaitā ari Indrā, tok par pīmāruotuokū vītu atzyna teritorejis Aizkrauklis i Jākubpiļs nūvodūs. Militarūs vuiceibu suokums plānuots 2025. gods beiguos.

“Suokumā puorstuovi beja Indrā, kab apsakuotu vītys, kurys jī varātu izmontuot NATO karaveiru bāzei. Mums ir bejušuo internata āka, kuru jī apsavēra. Prūtams, āka ir izbyuvāta 70. godūs, tī rozetis naatbiļst praseibom. Tok maņ taipoš ir ībyldumi – deļkuo Jākubpilī? Deļkuo na ite, pošā pīrūbežā? Ite jī iz reizis varātu cīši operativi reagēt, ka byus kaidi puorkuopumi voi uzbrukums. Es saprūtu, ka Jākubpilī, īspiejams, ir palykušys kaidys padūmu laika kara bāzis, poligoni, sautivis. Tok es taipat skaitu, ka logiskuok tū byutu eistynuot ite pat, pi Boltkrīvejis rūbeža. Tys byutu kai drūseibys aspekts i strauja atteisteiba, ari jaunys dorba vītys – apkūpieji, povuori, kurynuotuoji i tai tuoļuok,” puordūmuos doluos Ilona Kangizere.

Vajadzeigys dorba īspiejis i sadzeivis pakolpuojumi

Indrys dzeivuotoji pīkreit tam, ka cīmā cylvāku palīk vys mozuok. Postneica Silvija pīzeist, ka vaira cīmā palykuši viņ seniori. Pīrūbežs ir lela teritoreja, kur cytreiz saīt nimoz i nasatikt nivīnys dzeivis dvēselis, taipoš ari nav napīcīšamūs kasdīnys pakolpuojumu pīejameibys.

“Cytreiz, izbraucūt sovu maršrutu, kas ir 150 kilometru, var pat nivīna cylvāka naredzēt. Gondreiž kai izmyruši. Cylvāku cīši moz palics. Jaunīši vysi, var saceit, izbraukuši. Ite gondreiž vysi ir seniori. Jī iz vītys apmoksoj riekinus, jo jīm cytaižuok nav kai tikt da piļsātys. Autobusi cīši reši īt,” pastuosta sīvīte.

Kab dūtu pīrūbežam ūtru elpu, byutu juopīdūmoj pi pakolpuojumu pīejameibys veicynuošonys. Tuos byutu ari jau pīmynātuos dorba vītys, kas ir vysa pamatā, kab pīrūbežā cylvāki atsagrīztu i atdzeivynuotu dzeivis ritmu.

“Kab cylvāki varātu dzeivuot ite, jim ir vajadzeigs dorbs. Nav dorba, jo ite jau nav, kur struodout. Seņuok beja tik daudz dorba vītu. Myusu postu napaseņ aiztaiseja optimizacejis rezuļtatā. Kai tū aiztaiseja, tai veikalam sūpluok tagad mīnus 2000 eiro īnuokumu. Cylvāki guoja iz postu i varēja izjimt naudu, par reizi īīt veikalā. Ari mes poši, struodnīki, kotru dīnu kopeja pauzēs guojom. Tagad iz tyvuokū postu byus juobrauc iz Dagdu,” skaidroj Silvija.

Jei pīmiņ ari sovu pīmāru, ka seņuok gondreiž kotrā sātā tyka tūrātys gūvs, tok tagad reši kurs var tū atsaļaut: “Tys vaira nav izdeveigi – cik degvīla tagad moksoj? Juobaroj ar zalta sīnu. Ka vēļ ir leli apjūmi, tod varbyut vēļ var sev koč kū atlikt, bet, ka taišni deļ seve, tod tys naatsamoksuos. Gaisma, degvīla, sīns – izdeveiguok tū pīna paceņu veikalā nūpierkt.”

Tok ir ari taidi dzeivuotoji, kū dzeive pīrūbežā apmīrynoj i nav, par kū syudzeitīs. Vīns nu taidu pīmāru ir pensionars Ivans, kurs ir puorsacieļs iz Indru nu sūpluokuos dzeraunis.

“Taisūs iz pierti. Napaseņ tik puorsacieļu dzeivuot ite, nūpierku jaunu sātu. Tagad jiutūs apmīrynuots –  maņ ir ceglu sāta i plastikata lūgi. Vēļ jau naasu pīrads pi tuo, ir daudz dorba ar mebelem. Īprīšk dzeivuoju cīmā četru kilometru attuolumā nu Indrys. Vacuo sāta gondreiž voi bruka, daguoja puorsaceļt. Es nasajiutu vīntuli. Jiutu atbolstu i paleidzeibu pensionarim nu pogosta. Par pīmāru, ar molku,” pastuosta veirīts.

Pats Ivans komunicej krīviski i iz reizis ari dasoka, ka sevi vaira skaita par boltkrīvu, na latvīti, koč ari vysa dzeive nūdzeivuota Latvejā i rodi ir latvīši. Taipoš veirīts sekoj leidza aktualuokajim nūtykumim apleik.

“Ite ir daudz krīvu. Taipoš ari pensionaru, kuri navar nūkuortuot obligatū volūdys eksamenu. Kū jī dora? Jī vīnkuorši nakuortuoj. Maņ ir Latvejis piļsūneiba, tok vaira skaitu sevi par boltkrīvu. Boltkrīvu volūdu zynu. Dūmoju, ka Boltkrīvejā nikuo taida nabyus, vaira bīdynoj nūtykumi Ukrainā. Tys ir šausmeigi, ka pasaver iz tū vysu,” pastuosta Ivans

Dzeivuotuojus vīnoj kulturys dzeive

Tai kai cīmu vaira puorstuov taišni senioru kūpīna, tys nanūzeimej, ka cīmā nanūteik kuļturys dzeive. Ari ite seniori i vysai aktivi i īsasaista vysaidūs puļceņūs. Vīns nu spylgtu motivatoru pīmāru, kas nūdarbynoj indrīšus, ir Ilona – koč ari juos pamatdorbs ir muzeja vadeišona, papyldus jei ir ari senioru deju kolektiva “Labvakar” vadeituoja. Septembrī deju kolektivam palyka 10 godu.

“Īsastuojam Eiropys senioru dejis asociacejā, kur mes, vadeituoji, apmeklejam seminarus, kur teik dūta vasala programa, par pīmāru, iz godu. Mes raugom īsavuiceit sovu bloku, i piečuok pīsadolom storptautyskajūs festivalūs. Mums beja cīši aktiva vosora,” par deju kolektivu pastuosta Ilona.

Doncuotuojis puorsvorā ir indrītis, ar veirīšim ir drupeit sarežgeituok. Itūšaļt kolektivā ir 18 dalinīku kai nu Indrys, tai nu Kruoslovys.  Ari pošvaļdeiba atbolsta deju kolektiva darbeibu.

“Piec kovida dīvamžāļ veseleibys deļ sasamazynuoja cylvāku skaits, tok Kruoslovā beja sovs senioru deju kolektivs “Mežrozīte”, kur ari beja tik sīvītis. Tys tyka slāgts. Vairuoki tod suoce praseitīs uz myusu kolektivu, i mums izadeve itūgod organizēt taidu apvīnuošonu. Es braukoju iz mieginojumim iz Kruoslovu, vāluok iz Indru. Paļdis pogostam, ka jī reizi mienesī dūd autobusu, kab indrīšus aizvastu iz Kruoslovys kūpmieginuojumu.”

Indrīši var na tikai doncuot, tok ari kotru catūrtdīni kulturys nomā nūteik klusuo doba – muokslinīku pulceņš, kur var zeimēt, dorbuotīs ar muolu, veiduot izstuodis. Taipoš ir ari volejbola nūdarbeibys divejis reizis nedeļā, kas ir vīns nu popularuokūs sporta veidu dzeivuotuoju vydā.

Viesture: zalta Ulmaņlaiki pīrūbežā

Ilona Kangizere pastuosta ari viesturis faktus par Ulmaņlaiku pīrūbežu, kas beja pretstats tam, kai ir tagad.

“Ulmaņa laiki – tei beja vasala pīrūbeža programa. Organizātys dorba vītys kai rūbežsorgi, muitnīki, školuotuoji. Jim beja izbyuvāti ari dīnasta dzeivūkli. Varēja braukt kūpā ar saimi, bārnim beja škola. 1933. godā tyka izcalta myusu škola, kas suokumā vyspuor skaitejuos kai gimnazeja, kur vuiceibys nūtyka latvīšu volūdā. Tei beja apreikuota cīši moderni tam laikam – lela biblioteka i iedneica, taipoš ari bezmoksys pušdīnis. Prūtams, ka vysi gribēja atdūt sovus bārnus taidā školā.

Beja lobi sadzeivis apstuokli, tī poši veikali. Beja vysaidi pulceni, svātki. Rūbežsorgi uzbyuvēja stadionu, kas ir tagadejais Tievejis parks. Tī beja tribinis, gierbtuvis. Nūtyka ari saceņseibys, paruodis,” ar viesturis faktim doluos Laimis muzeja vadeituoja.

Lyuzuma punkts – deveņdasmytī

Tok piec laika iz atteisteibu vārstajai dzeivei daguoja gols, kas saistejuos a krizi. Bezdorba leimins beja kai vīns nu golvonūs īmesļu, deļkuo cylvāki pameta sovys īrostuos sātys lobuokys dzeivis mekliejumūs. Ari Ilona atguodoj gryutūs laikus, kuri vys tik puordzeivuoti, palīkūt pīrūbežā.

“90. godi, kod es vuicejūs universitatē – tī beja vysgryutuokī laiki munā dzeivē. Mums nabeja, kū ēst. Olga vacuokim beja pavysam smīkleiga. Daudzi nūdeve pīnu i pat pīnuotuvis beja poruodā sovim klientim, naudeņu vajadzēja gaideit pa div treis mienešim. Vysur beja tei saucamuo korupceja. Nivīns nasaryupēja par cylvākim i jūs tīseibom. Tagad mes kotrs zynam sovys tīseibys, tok seņuok kotrys dzeivuoja pats par sevi.

Bezdorba leimiņs Latgolā da 2000. godu beja sasaglobuojs cīši augsts, 25%. Ite vaira nabeja dorba. Ir skaidrs – ka nav dorba, tod cylvāki brauc paceli. Eipaši tys skar jaunus cylvākus. Vacuoki cylvāki ar pensejom vēļ var izdzeivuot laukūs, kluotyn vēļ uzturūt kaidu gūteņu, duorzu. Tok jauni cylvāki, jī vysi beja paceli. Eipaši kod Latveja pīsavīnuoja Eiropys Savīneibai – tod vysi strauji suoce braukt paceli iz Īreju, Angleju, Vuoceju. Tagad tī cylvāki dzeivoj cīši labi – jim ir loba olga, taipoš byus ari loba penseja.”

Kai bezdorbs pasaruodeja pīrūbežā, tai tys ari ir palics – tai skaita Ilona. Jai pošai ir lelys bažys par tū, kaidi byus juos pensejis godi, kod vysa dzeive nūdzeivuota, stroduojūt par na tik par lelu olgu. Ilona byutu gotova ari koč kū maineit sovā dzievē, tok dyžu vareibu pīrūbežā nasaskota.

“Prūtams, es dūmoju par tū, kū dareit tuoļuok. Muni bārni pabeigs školys ite, brauks vuiceitīs tuoļuok i es dūmoju, ka ari braukšu, jo es navarātu vīna poša uzturēt privatsātu, nosuot molku, pļaut zuoli i vysus puorejūs dorbus. Tys ir smogs dorbs. Maņ tam nabyus spāka. Es nagrybu pensejis godūs dzeivuot nabadzeibā. Indrys pogostā ir zemnīku saimisteibys, kur ir dorba vītys, bet es jau naasu traktorists. Tī pat brauc daudzi nu Kruoslovys struoduot, jo myusu vītejim ir problemys, pīmāram, ar kvalifikaceju ci alkoholu,” pīzyna sīvīte.

Pīrūbežu var izgluobt ari turysmys

Runojūt vaira taišni par Laimis muzeju Indrā, Ilona pastuosta, ka cikom kas ir izadevs atteisteit i labīkuortuot teritoreju caur dažaidu projektu atbolstu. Par pīmāru, izlikts bruga sagums, kūka beņčeiši i sūleni. Itūgod eistynuots jau trešais taida veida projekts.

Taipoš ir jiutama ari lela interese nu turystu, tok mozuok taišnu nu uorzemnīku. Ilona tū pamatoj ar tū, ka daudzi uorvaļstnīki var skaiteit, ka Indra atsarūn kara zonā. Daudzim nav pareizys izpratnis par Latvejis atrošonuos vītu, eipaši par pīrūbežu.

“Pat daži latvīši beistās braukt iz pīrūbežu, jo beja izsludynuota uorkuortys situaceja. Koč tuos ari vaira nav, taipoš ir palykuši nūsacejumi, kurus vajadzātu īvāruot – breidynuot par sovu kluotbyutni, registrēt caurlaidi, juobyut leidza dokumentim.

Tei ari ir lela birokrateja, jo, par pīmāru, cylvāks grib atvaļinuojumu pīrūbežā, bet jis nagrib tū vysu dokumentaceju. Paļdis Dīvam, mums ir lelys turysma vareibys. Nasaverūt iz vysu itū pīrūbeža trokumu – nalegalī imigranti, kontrolis i patrulis – myusu muzejs taipoš ir pīpraseits. Par jū vysi zyna i grib tū apmeklēt,” pastuosta Ilona.

Cīši svareigs ir vaļsts atbolsts

Muzeja vadeituoja ari pīzeist, ka sevkurā vītā ir cīši svareiga vītejuo vara i tuos attīksmis. Kruoslovys nūvoda dūme cīši atbolsta muzeja darbeibu, jo ir īinteresēta tuo atteisteibā, atpazeistameibā.

“Mums izadeve atsateisteit, īt iz prīšku. Tys ir, pasasokūt vītejai varai. Tok nu vaļsts es tū naradzu. Vyss ir saisteits ar vītejū varu. Vaļsts uzdavums ir saglobuot nacionalū kulturu – Dzīšmusvātkus, simboliku, folkloru – tys ir pyrmajā vītā. Mozuok viereibys ir laikmeteigajom lītom.

Muzejam ir lobuok byut pakļautam Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministrejai. Turysma objekti ir kūpā ar gostu sātom, kopejneicom, ādynuošonys īstuodem. Kod ir forša vīta, tod byus ari sūpluok ādynuošonys i naksnuošonys vareibys. Cylvākam braukt iz vīnu dīnu byutu cīši gryuši. Mums ar taidom īstuodem ir juobyut vīnuotim i pakļautim tai ministrejai, na kulturai,” tai skaita Ilona.

Taipoš Ilona tur nūceju, ka na tik muzejs, tod ari vyss pīrūbežs spēs atrast jaunys vareibys, projektus i vaļstisku atbolstu vītejuos apleicīnis atteisteibai, jo styprys pīrūbežs ir golvonais vaļsts drūseibys aspekts. Tok stypram pīrūbežam ir vajadzeigi stypri i aktivi cylvāki, kas turēs i ceļs gaismā sovys saknis.