Lobuokī Naaizmierstulei veļteituo konkursa dorbi latgaliski apkūpuoti gruomotā

Lobuokī Naaizmierstulei veļteituo konkursa dorbi latgaliski apkūpuoti gruomotā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

31. oktobrī 14.00 stuņdēs Aglyunys bibliotekā nūtiks gruomotu “Lobi dorbi var byut leli un mozi” atkluošonys svātki, informej pasuokuma organizatori. Divejūs izdavumūs apkūpuoti lobuokī literatei Naaizmierstulei veļteitī Latgolys lauku školu jaunradis i ilustraceju konkursa dorbi.

Gruomotys izdūtys, pasasokūt Preiļu nūvoda pošvaļdeibys finansātajam i nūdybynuojuma “Viduslatgales pārnovadu fonds” organizātajam mozūs grantu projektu konkursam “Iedzīvotāji veido savu vidi 2023”, kurā tyka atbaļsteits bīdreibys “Neaizmirstule” projekts “Lobi dorbi var byut leli un mozi (Naaizmērstule)”. Projekta mierkis – popularizēt Latgolu, Aglyunu, gūdynuot latgalīšu dzejneicu i bārnu rakstneicu Naaizmierstuli (eistajā vuordā Rozāliju Tabini), latgalīšu volūdu, kai ari snēgt atgrīzeniskū saiti, kas izapaustu kai konkursā īsnāgtūs jaunradis dorbu apkūpuojums atseviškūs kruojumūs, dūdūt jaunīšim vareibu apzynuot sovus sasnāgumus, mudynuotu jūs atteisteit sovu talantu, kai ari rodūšā veidā veicynuot lokalū patriotismu i ryupētīs par vītejuos kūpīnys identitati.

Bīdreibai “Neaizmirstule” kai ilgstūšai konkursa žurejis komisejis puorstuovei, godu laikā viertejūt konkursam īsnāgtūs dorbus, beja prīca, ka jaunuo paaudze ir filozofiski dūmojūša, vysod meklej rysynuojumu naparostuos dzeivis situacejuos, mīļoj sovu dzymtū nūvodu Latgolu, caur sovim dorbim snādz skatejumu iz dzeivi, sovom vierteibom, analizej cālūņus i īspiejamuos sakys. Seviški koloriti ir tī dorbi, kurūs konkursa daleibnīki ir īsnāguši latgalīšu volūdā. Tūs ir bauda skaiteit i rūnās sajiuta, ka caur vuordim dorba skaiteituojs var sajust, izjust, izbaudeit Latgolys eipašū auru, tuos smuordu, garšu, tīšumu, skorbumu, tok tamā pošā reizē ciļvieceigumu, meiļumu i patīsumu.

Rodūšūs dorbu kruojumā ir īkļauti Latgolys Lauku školu jaunradis i ilustraceju konkursam īsnāgtī lobuokī latgaliski pīraksteitī jaunradis dorbi laika pūsmā nu 2015. leidz 2023. godam, sovpus kruosojamajā gruomotā atrūnami ilustracejis originali i dūta vareiba ituos ilustracejis skici izkruosuot pošam. Kruosojamuo gruomota daīmama ITE, bet rodūšūs dorbu kruojums ITE.

Naaizmierstule dzymuse 1890. gods 28. oktobrī Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogosta Vackubulovā, struoduojuse par školuotuoju Jezufinovys Moļu muižys školā, piec tam ari školuos Bolvūs, Somersetā, Mežinīkūs, Aulejā i Aglyunā. Naaizmierstule beja pīticeiga i pošaizlīdzeiga, kolpuoja Dīvam i cylvākim. Apsazynojūt, ka bārnim tymā laikā datryuka satureigys losomvīlys, jei suoce vuokt teikys i puosokys, tulkuot cytu autoru dorbus. Naaizmierstule raksteja puosokys, dzeju, teikys, nūstuostus i stuostus kristeiguos moralis gorā. Sovūs dorbūs rakstneica izcēle patriotismu, dasadyure kasdīniškom lauku cylvāku dzeivis problemom, stuostūs i puosokuos parosti īlyka dzeivis gudreibys i pavuiceibys. Naaizmierstulis dorbi ir apkūpuoti kruojumūs “Lauku zīdi” (1934) i “Dīva dōrza pučeites” (1934). Pazeistamuokais nu Naaizmierstulis patriotiskūs dorbu ir rakstneicys pyrmais publicātais dzejūļs prozā “Tu manis navaicoj! (avīze “Dryva”, 1913. g. 21. numurs).

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]