Aija Mikele. Reizem mes varim paīt garum

Aija Mikele. Reizem mes varim paīt garum

Dzejūļu autore: Aija Mikele

Pīduovojam portala lakuga.lv skaiteituojim Aijis Mikelis dzejūļus. Latvejā Aija zynoma kai detektivromanu autore, eisuokus juos prozys dorbus var puorskaiteit ari literaturys almanahā “Olūts”, tok itūgod jei suokuse aktivuok sevi pīsaceit ari kai dzejneica. Vosorā Aija sajēme veicynuošonys bolvu Pīteram Jurciņam veļteitajā literatu konkursā, bet septembrī pīsadaleja dzejis slamā latgaliski “Rogovkys dzejis voga”.

Jis aprej vysus,
Kas garum īt,
Ka nabyutu kēdis,
Vēļ īkūstu kuojā.
Treis reizis dīnā
Jam saimineica putru
Bļūdeņā īlej.
Reizem pasvīž kaulu,
Lai naaizmierst galis smuordu.
Taida suņa dzeive,
Gondreiž kai cylvākam,
Tik kreditu nav.

Saiminīks peipej,
Sādādams iz sūleņa
I dūmoj –
Dzeive jam slyktuoka
Kai suņam.
Dvēselē pylns sadzeits skoborgu,
Pa vīnai byutu juovalk uorā,
Bet tod byutu juokauc kai suņam
Nu suopu, nu dusmu,
Ka ļuovs cytam
Tuos skoborgys īdūrt,
Ka naruove uorā iz reizis
I nasadeve pa koklu
Tam dyuriejam.
A pagrīze ūtru byudu.
Tai vajag.

Dvēsele suop nu skoborgu,
Saiminīks peipeidams
Skaiteja tuos.
Ar vaļdeibys svieteibu,
Ar banku alkateibu,
Īriedņu bardzeibu
Varim tikt pi skoborgu.
Bet vysosuokuos un garuokuos
Īdur tī, kas blokom,
Tī, kas zyna tovys vuojuokuos vītys.

***

Reizem mes varim paīt garum,
Vīns ūtru nikod naīraudzejuši,
Vīns ūtram nikod nauzsmaidejuši
I nikod napuormejuši kaidu vuordu.

Tai var paīt dīnys,
Aizskrīt nedelis,
Pat godi aizliduot.
Ar telefonu rūkā,
Ar datoru padusē
Skrīnam pa dzeivi,
Skrīnam un skrīnam,
Leidz dzeive palīk
Kai tuksness.

Napaskrīt garum.
Napaskrīt.
Īraudzeit ūtru.

***

Nūlēkt ar izpletni,
Lai suoktu jaunu dzeivi.
Pyrms tam – kiršu veins,
Magnoleju zīdu leits
Un mienesneicys spūzme.

Nūkliut cytā matricā,
Byut kai elektronam,
Kurs puorlāc iz cytu orbītu,
Un kliut par cytu elementu.

Nūlēkt ar izpletni,
Lai nazynomais kliutu tyvs,
Lai svešais byutu sovs,
Un blokom byutu tu.

Kiršu veins un magnoleju zīdi
Reibynoj myus,
Mienesneicys spūzme
Tikai tev un maņ.

***

Tanteņa tiergoj luocineitis,
Mozys, skaistys i vīnaidys
Kai piec eirostandartu augušys.
Tīpat blokus kaste ar baravikom
I cytom bakom, kas sauleitē jau kolst.

Nav tikai skaidrs, kur tanteņa sieņs losa –
Tiergā nu reita leidz vokoram stuov.
Kaidūs pūrūs i mežūs,
Ceļa moluos i vacainēs
Tuos sienis augušys,
Kaidi paleigi naktī tuos bakys
Grīzuši un iz tiergu stīpuši.

Sauleitē becenis sylst,
Skaistys, tik skaistys,
Kai piec eirostandartu augušys.

***

Pabaruot vysus kai cuoleišus
Inkubatora kastē,
Pībērt jim vitaminus
I sasiļdeit ar lampu.
Tod izlaist pļaveņā
Kačam pušdīnēs.
Kas paliks, kas aizbēgs,
Dobā izdzeivuoj stypruokais.