Roksta autors: Arņs Slobožanins, viesturis doktorants Daugovpiļs Universitatē

1920. gods Latvejis Satversmis Sapuļcis vieliešonuos uzvarēja Latvejis Socialdemokratiskuo struodnīku parteja (LSDSP), dabuodama 57 vītys nu 150 (vāluok 152). Partejis radzamuokais dalinīks i ideologiskuo “lokomotive” beja revolucionarais rakstnīks Juoņs Pliekšāns – Raiņs (1865–1929). Skaista, tok vysdreižuok tik legenda viestej, ka Raiņs 19. godu symta beiguos iz Reigu nu Vuocejis atvede divejis lelys sumkys ar aizlīgtu socialdemokratu literaturu, i tai aizasuokuse socialdemokratejis kusteiba Latvejis teritorejā. Vysai nagaideits i naparosts fakts – Satversmis sapuļcis oficialī vieliešonu rezultati[1] i latgalīšu gazetu[2] publikacejis līcynoj, ka Raini i juo dzeivisbīdri, literati Elzu Pliekšāni – Aspazeju (1865–1943) Satversmis sapuļcē īvielēja na nu Reigys voi kaida cyta Latvejis nūvoda, bet nu Latgolys vieliešonu apgobola. Ap itū faktu rūnās daudzi vaicuojumu, spekulaceju i mitu. Popularuokais ir aptyvai taids: Raiņs, kurs Latgolā beja pavadejs bierneibu, sevi skaiteja par latgalīti, partū nostalgejis muokts gribēja kandidēt nu Latgolys i kūpā ar sīvu aizstuovēt Latgolys struodnīceibys interesis. Voi taids romantizāts i piec suokūtnejūs sajiutu pat logiskys skaidruojums varātu byut patīseiba?

LSDSP uzvar Latvejā, bet vieliešonu rezultats Latgolā nav speidūšs

Pyrma Satversmis sapuļcis vieliešonu LSDSP vieliešonu kampanis sauklis beja: Socialdemokratejai byus giut uzvaru prīškā stuovūšajuos Satversmis sapuļcis vieliešonuos. Tik ar tū teik nūdrūsynuota dorba tautys lobkluojeiba, struodnīku saimnīcyskuo stuovūkļa paceļšona, bezzemnīku apguoduošona ar zemi, Latvejis atpesteišona nu tuo biedeiguo stuovūkļa, kaidā tū īgryuds pasauļa kars un monteigūs škiru šaursirdeiguo un egoistiskuo politika[3]. Koč i Latvejā kūpumā LSDSP vieliešonuos uzvarēja, Latgolā partejai naguoja cik labi – dabuotys viņ pīcys vītys. Juoņs Pliekšāns, Elza Pliekšane, Reigā dzymušais ekonomists i statistiks Margers Skujenieks (1886–1941), kūrzemnīks, inžiners Emils Skubikis (1875–1943) i metalliejiejs nu Koplovys pogosta Emils Prauliņš (1879–1929). Vaicuojums, kas vysvaira nūdarbynuoja latgalīšu pruotus pyrma Satversmis sapuļcis vieliešonu, beja agraruo reforma i zeme, deļtuo Latgolā lobuokus panuokumus dabuoja Latgolys zemnīku parteja (17) i Latgolys Kristeigī zemnīki (6). Latgolā nabeja lelu ražošonys uzjāmumu i fabriku – struodnīceiba kai sabīdryska i politiski aktiva škira Latgolā vēļ nabeja izaveiduojuse; nagativys atminis par socialistim i komunistim Latgolys vālātuojim beja palykušys nu Iskolata (1917–1918) i Padūmu Latvejis (1919) laiku; viesturiski beja izaveiduojusēs katuolicisma i bazneickungu ītekme tautā, kas beja ideologiski preteja socialismam; deputata kandidatu korpusā praktiski nabeja latgalīšu – itūs vysu apstuokļu īspaidā LSDSP beja relativi vuojs iznuokums vieliešonuos Latgolā.

Raiņs, vieliešonu lykums i tuo interpretacejis

1920. gods Satversmis sapuļcis vieliešonu lykums stypri atsaškeire nu myusu dīnu Saeimys vieliešonu lykuma[4]. Beja vairuok breiveibys, tok reizē ari leluoki korupcejis i nagūdeigu vieliešonu iznuokuma riski. Dažaidys lykuma interpretacejis voi naskaidri lykuma formuliejumi atraiseja rūkys partejom vysaidai shemuošonai.

Deputata kandidats reizē varēja byut ari vieliešonu komisejā i pat pīsadaleit bolsu skaiteišonā. Varēja startēt vysūs vieliešonu apgobolūs i, ka tyki īvālāts vaira kai vīnā, varēja izavielēt, kurymā sevi skaiteit par īvālātu. Aizguoja pat leidz taidam absurdam, ka daži kandidati īsadūmuoja, ka var startēt vairuokūs parteju sarokstūs vīnlaiceigi. Taidā gadīnī gon tys nabeja pīļaunams – vieliešonu komiseja pamete tik tymā sarokstā, kurymā kandidats beja dasasacejs vysagruok[5]. Nu puorejūs sarokstu kanditata pīteikumu anulēja. Nabeja plusu, minusu i streipuošonys sistemys – skaiteja kūpejūs par sarokstu atdūtūs bolsus i piec bolsu saskaiteišonys i attīceiga partejis rezultata, ryndys kuorteibā par īvālātim skaiteja tūs kandidatus, kam beja augstuoks numers sarokstā. Principā tyka īvālātys saroksta “lokomotivis”. Startēt Satversmis sapuļcis vieliešonuos varēja tik tod, ka kandidats beja bejušais Krīvejis pavaļstnīks, kas dzeivoj Latvejis teritorejā voi leidz 1914. godam bejs pīdareigs Latvejis teritorejai, bet tai kai Raiņs nu 1906. gods dzeivuoja Šveicē i īsaroda Latvejā eisai pyrma vieliešonu, speciali deļ juo i Aspazejis Tautys padūme pījēme lykuma papyldynuojums, kas paredzēja, ka vieliešonuos, ar pasivajom[6] vieliešonu tīseibom izjāmuma kuortā var startēt cylvāki, kuru vuordi ir Juoņs Pliekšāns-Raiņs i Elza Pliekšāne-Aspazeja[7]. Kandidatam pi saroksta īsnēgšonys vieliešonu komisejai beja juoparoksta specials aplīcynuojums par pīkrisšonu startēt nu konkretys partejis. Tai kai Raiņs beja Šveicē, jis taidu aplīcynuojumu paraksteit navarēja, deļtuo syuteja dokumentu ar telegramys paleidzeibu, kura ceļuoja nu Kastaņolys Šveicē iz Kopenhagenu, tod iz Līpuoju i Reigu, tod vysbeidzūt iz Latgolu[8]. Telegramys izceļsmi apstyprynuoja notari, ministri i konsulati uorvaļstīs[9].

Raiņa gadīnī byutu pīmāruojams teicīņs: “Ir lykumi, bet ir ari tautys tykumi.” Slovonais rakstnīks beja tik populars i politiski nūzeimeigs, ka, startejūt vieliešonuos, varēja atsaļaut naīvāruot daudzys tīseibu normys i nivīns pret tū eisti naprotestēja.

Apriekins i matematika

Sevkurai nūpītnai politiskajai partejai ir vālāts volds voi vysmoz līderi, kas nūsoka īškejū partejis kuorteibu. Lela viereiba teik pīvārsta ari tam, kab parlamentā nateik “najauši” īvālāti deputati, kuri piečuok var atsaškeļt voi aizīt pi cyta politiska spāka. Tai ari socialdemokrati jau pyrma vieliešonu suoce riekinuot i dūmuot strategejis, kai lykumeigim veidim dabuot tū, lai tyktu īvālāti vajadzeigī cylvāki. Raiņs, Aspazeja, Skujenieks i cyti partejis līderi kandidēja vysūs vieliešonu apgobolūs kai pyrmī numeri. Tai kai plusu i minusu sistemys nabeja, taida strategeja paredzēja jim vysai drūsu īvieliešonu. Raiņs i Aspazeja beja tik populari, ka jūs īvielēja vysūs pīcūs apgobolūs i jī poši varēja izlemt, kurymā skaitētīs par īvālātim. Tuoļuok jau sekuoja teira matematika i partejis apriekins. Prūti, ka Raiņs i Aspazeja izavielej apgobolu, kurymā dabuots vysmozuok bolsu, tod cytūs apgobolūs jūs vītys teik kandidatim, kuri sovaižuok palyktu aiz streipis. Tys ari beja īmeslis, deļkuo Raiņs sevi nūlēme skaiteit kai nu Latgolys īvālātu.

Mits par Raini kai sova bierneibys dīnu nūvoda patriotu i Latgolys struodnīceibys aizstuovi leidz ar tū ir dekonstruāts. Raiņa izviele par lobu Latgolai ir vieliešonu lykuma napiļneibu i pragmatiskys partejis strategejis rezultatā pījamta lāmuma sakys.

[1] Latvijas Satvermes Sapulces vēlēšanu rezultāti (1920), Valsts statistiskā pārvalde, Rīga.  Olūts elektroniski: https://www.cvk.lv/lv/media/529/download?attachment (skat. 28.07.2023)

[2] Galeigi vielešonu rezultati Latgolā (1920), Latgalīts, nr.13, 25. apreļs. Olūts elektroniski: http://data.lnb.lv/nba01/Latgalits/1920/Latgalits1920-13.pdf (skat.28.07.2023)

[3] Turiet pulveri sausu! (1920) Sociāldemokrāts. 27. febr. Olūts elektroniski: http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:161647|article:DIVL157 (skat. 28.07.2023)

[4] Satversmis Sapulcis vieliešonu lykums. Materiali nu Latvejis Vaļsts viesturis arhiva.

[5] Riezeknīts Ivans Ostrovskis beja dasacejs kandidaturu Krīvu sarokstā i vāluok arī Latgolys ļaužu partejis sarokstā. Nu Latgolys ļaužu partejis saroksta juo kandidaturu izjēme.

[6] Izjāmuma kuortā

[7] 178. Papildinājumi pie Satversmes Sapulces vēlēšanu likuma 2. i 4. p. p. Latvijas tautas Padomes sēdē 1920 g. 18. martā pieņemtais.  Lykuma kopejis fotografeja nu Latvejis Republikys Augstuokuos tīsys senatora Juoņa Plepa personeiguo arhiva.

[8] Lykums nūsaceja, ka Latgolys apgobola kandidatu saroksts beja juoīsnādz Rēzeknē

[9] Latvejis Vaļsts viesturis arhiva materiali