Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Centraluo statistikys puorvaļde (CSP) publicējuse 2022. godā taiseituo apsekuojuma “Pieaugušo izglītība” rezultatus. Tamā beja īkļauti ari vaicuojumi par dzymtū i sātys volūdu. Statistikys dati līcynoj, ka latgalīšu volūdu par dzymtū sauc 1,3 % Latvejis i 8,4 % Latgolys dzeivuotuoju, sovpus sātā latgalīšu volūdu lītoj 1,2 % Latvejis i 8,8 % Latgolys dzeivuotuoju.

Vysu izplateituokuos dzymtuos volūdys Latvejā ir latvīšu i krīvu: 64,3 % dzeivuotuoju par sovu dzymtū volūdu sauc latvīšu i 37,7 % – krīvu volūdu. Ukraiņu volūda ir dzymtuo volūda 1,7 %, bet latgalīšu – 1,3 % Latvejis dzeivuotuoju. Sovpus 8,4 % Latgolys dzeivuotuoju par sovu dzymtū sauc latgalīšu volūdu.

Vairums aba 62,0 % dzeivuotuoju vacumā nu 18 da 69 godu sātā sasazynoj latvīšu volūdā, tok aptyvai trešuo daļa (34,6 %) – krīvu volūdā. Latgalīšu volūdā sātā sasazynoj 1,2 % Latvejis dzeivuotuoju i 8,8 % Latgolys dzeivuotuoju. Cytys volūdys Latvejā nav tik izplateitys – viņ 2,2 % nu Latvejis dzeivuotuoju sātā sasarunoj kaidā nu cytu volūdu.

CSP skaidroj, ka “dzymtuo volūda” atsatīc iz volūdom, kurū/-uos persona īsavuiceja sātā bierneibā i kurū/-uos vys vēļ saprota aptaujis laikā. Dzymtuos volūdys var byut vairuokys (muotis i tāva) – taidā gadīnī personai ir vaira nakai vīna dzymtuo volūda. Sovpus “sātā lītuotuo volūda” ir volūda, kurā sasarunoj ar sovim saimis lūceklim i izmontoj kai sazinis volūdu sātā aptaujis laikā. Aptaujā dzeivuotuoji varēja nūruodeit tik vīnu sātā lītuotū volūdu.

Informativajā apskotā apkūpuota apsekuojuma “Pieaugušo izglītība” informaceja par Latvejis dzeivuotuoju dzymtū volūdu, sātā lītuotū volūdu, volūdu prasmem, kai ari izagleituošonūs kai regularuos izgleiteibys vuiceibu īstuodēs, tai apmeklejūt kursus, seminarus, konferencis voi izmontojūt pošvuiceibys metodis. Informaceja dabuota 2021.–2022. godā, apvaicojūt dzeivuotuojus vacumā nu 18 da 69 godu. Izlasis apjūms beja 8764 dzeivuotuoji, iz apsekuojuma vaicuojumim atbiļdēja 62,7 % nu vysu izlasē īkļautūs.  

Apsekuojuma izlase taiseita ar matematiskom metodem, tai nūdrūsynojūt vysaidu vacuma, dzymuma i regiona dzeivuotuoju reprezentativitati. Administrativajūs datūs informaceja par dzeivuotuoju dzymtū voi sātā lītuotū volūdu nav daīmama, tok tūs dabuot tradicionalā tautys skaiteišonā byutu nasamiereigai duorgi, nūruoda CSP. Ir izvārtāta datu kvalitate, viertejūt atbiļdāteibu vysaiduos grupuos, i tī ir saleidzynojami ar īprīšk dabuotim datim attīceigajā vacuma grupā.

Īprīšk zynomī statistikys dati par latgalīšu volūdys lītuojumu beja nu 2011. gods tautys skaiteišonys, kurā 8,8 % Latvejis dzeivuotuoju beja nūruodejuši, ka kasdīnā runoj latgaliski. CSP pastreipoj, ka beistami saleidzynuot itūs ar 2011. gods datim, jo tod vaicuojums par latgalīšu volūdu beja kai atseviškys kluotyn vaicuojums, tok pi dzymtuos i sātā lītuotuos volūdys tū navarēja izavielēt.