Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Sevkurys volūdys zynuošonys ir lels pluss, kas roda zynomys prīškrūceibys. Latgalīšu volūda ir latvīšu volūdys paveids, kas pastreipoj tū, cik boguota i daudzveideiga ir myusu kultura. Ruodīs, ka latgalīšu volūdai vajadzātu byut latvyskuos kulturvidis pošsaprūtamai sastuovdaļai, tok gūdeigi juopīzeist, ka latgaliskais vairumam puornūvadnīku vystik ir nazkas svešs i da gola nasaprūtams. Itūreiz rokstā par latgalīšu volūdys lītuojumu zeimynūs i uzjāmumu saiminīku motivaceju uzrunuot sovus klientus taišni latgaliski.

Latgaliskums kai pošsaprūtama sabīdryskuos vidis daļa

Mums personeigīs redzīņs ir, ka latgalīšu volūdu juoturpynoj veiduot kai pošsaprūtamu Latgolys i Latvejis kulturys i volūdys vidis daļu. Zeimyni i nūsaukumi latgaliski ir vīns nu veidu, kai sabīdryskajā vidē īvīst latgaliskumu. Bāda gon, ka niu zeimynus, kuri ir latgalīšu volūdā, varātu puroskaiteit gona dreiži, partū ka taidu vystik nav cīši daudzi. Deļtam sevkura jauna zeimyna izveide ir svareiga i plotuokā sabīdreibā pamonama nūtikšona.

Personeigi maņ ari kai regiona turysma nūzaris specialistei, gona bīži puornūvadnīki voi pat uorzemu ļauds ir vaicuojuši “parunuot latgaliski” voi paskaidruot, kai latgalīšu volūda atsaškir nu latvīšu volūdys, kaidys ir volūdys eipatneibys. Svareigi pastreipuot, ka tei ir taida dabeiga, nauzspīsta i vysā pozitiva interese. Mums asūt sova lagaliskuo burbuļa īškīnē redzīs, ka “tok jau vysi zyna”, parkū Latgolys regions viesturiski ir veiduojīs cytaižuok, kaidi ir bejuši voi ari myusu laikūs ir volūdys pastuoviešonys izaicynuojumi, tok tai nav. Var jau saceit, ka puornūvadnīki taidi aušys, ka nav pasainteresejuši voi ir atstuojuši nūvuortā Latgolu. Tok, cik mes poši daudz zynam par lībīšim voi sielim? Voi asam specifiski interesiejušīs par puornūvodu atškireigū viesturi, religeju, kulturu voi sadzeivi? Vysu dreižuok, ka vairums nu myusu nav. Tys, ka dzeivojam kotrs sovā burbulī ir pavysam normali i nav juoskaita kai puormatums. Kotram nu myusu sovi kasdīnys dorbi, vaicuojumi i sātys dzelys, tok muns aicynuojums (ari sev pošai) – raudzeit turpynuot augt kai cylvākam i personeibai, napagurt vuiceitīs interesētīs par lītom i nūtikšonom na viņ aiz sova pakša, tok i drupeit tuoļuok. Viņ tai mes ari kūpumā augsim kai zynūša, toleranta i spiejeiga sabīdreiba.

Uzjiemieju motivaceja veiduot zeimynus latgaliski

Tok kaida ir uzjiemieju motivaceja veiduot sevu zeimynu latgaliski? Tū vaicuoju vairuokim regionalim uzjiemiejim. Kopeja grauzdātuvis i koncetpveikala “KUUP” saiminīks Oskars Maculevičs ilgi naaizadūmuodams soka, ka latgalīšu volūdys lītuojums beja viņ pošsaprūtams. Maculeviču saime ilguoku laiku dzeivuoja Reigā, tod puorsacēle atpakaļ iz Latgolu (Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogostu), kab suoktu sovu uzjāmumu. “Latgalīšu volūda ir myusu atškireibys zeime, vys es skaitu, ka tū īvīst var viņ tod, ka tam ir pamats i jāga, kab gols golā nasaīt viņ banals mārketings,” stuosta Oskars Maculevičs. Vaicuots par cylvāku attīksmi pret latgalīšu volūdu, jis vēļreiz pastreipoj, ka mes vysi asam dažaidi, deļtam ir ļauds, kurim ir cīši pozitiva attīksme, ir taidi, kuri par reizi pasoka, ka “mes ni besa nasaprūtam”. Vystik “KUUP” saiminīks pīzeist, ka izteikti nagativu i nūraidūšu komentaru nav bejs vys.

Tekstus deļ kopeja īpakuojumu radeja literats Raibīs aba Oskars Orlovs, “KUUP” saiminīks pīzeist, ka raksteibys ziņā jī Raibajam ir piļneibā uzaticejuši i papyldu pareizraksteibys puorbaudis nav vaicuojuši. Sovpus Raibīs par sovu pīredzi marketinga tekstu radeišonā soka tai: “Piec īškejuo fīlinga beja leidzeigi, kai sasadorbuot ar Ilonu Rupaini pi Latgolys viestnīceibys “Gors” atkluošonys tekstu aba dzīšmu spēlis. Saceisim tai – ar tim tekstim ir “juopuorguļ i jī juoizstaigoj.””

Vīns nu jaunuokūs zeimynu latgaliski ir zemnīku saimisteibys “Liepkalns” (Rēzeknis nūvods, Iļžukolna pogosts) ražuotuo produkceja – dryču makaroni. Itūšaļt “Liepkalns” pīduovoj 13 vysaidu veidu produktus, par pīmāru – dryču pastu ar spinatim “Madaļonka”, bio zierņu pastu “Juoneits”, zaļūs dričus i cytus produktus. Taipoš “Liepkalns” sadarbeibys uzjāmums IK “Grikši” pīduovoj cyta veida gotovūs produktus, kai proteina batoneņus i musli, vystik itymūs produktūs latgaliskais nav integrāts. Saimisteibys “Liepkalns” saiminīki Jūlija i Aleksejs Danilini pastreipoj, ka latgalīšu volūda jim ir cīši svareiga. Jūlija pīzeist, ka koč ari niu latgalīšu volūda jai drupeit aizamiersuse, tei ir juos bierneibys volūda, kas vystik ir tyva i meila. Sovpus Aleksejs ari niu ar saimisteibys gostim breivi runoj latgaliski.

Īspiejams, gryušuok atšifrejamais latgaliskais zeimyns ir Ludzys nūvoda apgierbu šyušonys uzjāmums “Bencha muude”. Uzjāmuma saimineica Gunita Mūrniece-Krišāne pīzeist, ka, dūmojūt par sova uzjāmuma nūsaukumu, pavysam nūteikti gribiejuos, kab tys byutu latgaliski. Jei stuosta, ka nūsaukums naatguoja vīnys dīnys laikā, pi tuo struodojūt beja aizraksteitys gondreiž voi 100 lopys ar vysaiduokim variantim. Tok eistais nūsaukums beiguos atguoja pavysam dabeigi – atsasiežūt struoduot iz beņča, kurs ari piec pīcu darbeibys godu ir naatjemama Gunitys darbneicys i izbraukumu tierdznīceibys sastuovdaļa. “Es suoču struoduot iz sovys babys beņčeiša i nazkai ari pīsagivu itam vuordam. Suocūt veiduot uzjāmumu, par reizi zynuoju, ka grybu dabuot ari uorzemu, na tik vītejuo tierga klientus. Vuords “beņčs” cīši labi der kai latgalīšam, tai i cylvākam, kurs runoj angliski, partū ka raksteiba i izruna ir cīšyn leidziegys, prūti, bench angliski ir sūls. Tai kūpā sasalyka “Bencha muude”.” Gunita ari soka, ka zeimyna nūsaukums latgaliski ir eistyn eipašs, partū ka tei ir daļa nu juos, jei īt nu Latgolys, lapnojās par sovu vītu, deļtam ari nūsaukumam juobyun latgaliski.

“Siedi iz tuo beņča kai gribi, a mūde taipoš kotram sova”, tai zeimyna “Bencha muude” saimineica Gunita Mūrniece-Krišāne.

Kur i kam vaicuot par pareizraksteibu

Ir gona daudzi bezmoksys tīšsaistis veidu, kai vuiceitīs latgalīšu volūdu, dazynuot pareizu vuordu raksteibu voi tulkuojumu. Par bezmoksys reikim asam da šam rakstejuši portalā Lakuga.lv ITE i ITE. Taipoš volūdys nūdarbeibys i bezmoksys materiali daīmami ITE, voi Youtube video īrokstu veidā ITE. Ari portals lakuga.lv pīduovuoj volūdys konsultacejis (tekstam da 1000 zeimu), vaicuojumus var drūsai syuteit iz info@lakuga.lv.

Taipoš sevkuram interesentam ir vareiba sasazynuot ar Vaļsts volūdys centra (VVC) lingvisti Muoru Mortuzāni-Muravsku (+371 67334627; mara.mortuzane-muravska@vvc.gov.lv), kura ari vysleidz gotova īt tolkā i paleidzēt kai ar pareizraksteibu, tai korekturu i cyta veida īsacejumim. Ka iz kaidu vaicuojumu par reizi zynoma atbiļde (t.i., vaicuojums jau ir īprīšk apsprīsts kaidā nu latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis sēdem), tod lingviste iz reizis var dūt atbiļdi, sovpus, ka ir kaids sarežgeituoks problemvaicuojums, tys tiks apsprīsts gaidomajā VVC sēdē, kurys nūteik aptyvai reizi mienesī. Nuokušajā sēdē, kura gaidoma piec nedelis, teik plānuots da gola izlemt par vysu Latvejis piļsātu nūsaukumu pareizraksteibu.