Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūgod palyka 105 godi kai dzims izcylais keramiks Stanislavs Vylcāns. Aktualizejūt S. Vylcāna jubileju i juo nūzeimeigū davumu Latgolys keramikys tradiceju saglobuošonā, Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj baudeit izstuodi “Māla gravitācija”, kuruos atkluošona nūtiks 8. novembrī 15.00 stuņdēs, informej muzeja puorstuovi.

Stanislavs Vylcāns dzims 1918. gods 23. septembrī Sylajuoņu pogosta Dūbēs, Preiļu pusē. Juodasoka, ka Sylajuoņu pogostā nazkod dzeivuojuši i struoduojuši daudzi Latgolys pūdnīceibys tradiceju pamatlicieji. Ari Stanislavs Vylcāns izaudzs pūdnīku saimē, partū lykumsakareigai, ka ar muolu jis suocs dorbuotīs jau agrā bierneibā. Stanislavam beja 12 godu, kod nūmyra juo tāvs, partū pūdnīka omota prasmis jis turpynuoja vuiceitīs pi radinīka, vīna nu zynomuokūs vacmeistaru – Polikarpa Vylcāna. Jau 20 godu vacumā Stanislavs suoce dūt sovus muola izstruoduojumus salonim Reigā, sovpus nu 1942. gods jis pīsadaleja izstuodēs.

1957. godā Stanislavs Vylcāns puorsacēle iz dzeivi Daugovpilī, kur dzeivuoja i struoduoja leidz pat sova myuža izskaņai – 2001. gods 9. decembram. 1960. godā jam kai vīnam nu pyrmūs keramiku Latgolā pīškierts Tautys daiļomota meistara nūsaukums. 1983. godā jū uzjēme Latvejis Muokslinīku savīneibā. Jis beja vīns nu pyrmūs meistaru, kurs īsastuoja jaundybynuotajā ražuošonys apvīneibā “Daiļrade”.

Stanislavs Vylcāns deve nūzeimeigu impulsu Latgolys tradicionaluos keramikys atteisteibai Daugovpilī i Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” dybynuošonai. Pasasokūt jam, tyka saglobuotys i puormontuotys unikaluos Sylajuoņu keramikys tradicejis. Par sovu pyrmū školuotuoju Stanislavu Vylcānu sauc na tik juo dāls i mozdāls, bet ari daudzi myusu dīnuos zynomi keramiki.

Ar sovim dorbim Stanislavs Vylcāns pīsadalejs izstuodēs Latvejā, Fraņcejā, Ungarejā, Bulgarejā, Portugalē, Krīvejā, Pūlejā, Leitovā. Juo dorbi atrūnami vairuokūs muzejūs i privatkolekcejuos Latvejā, kai ari tuoli aiz myusu vaļsts rūbežu. Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā pyrmī Stanislava Vylcāna dorbi tyka 1966. godā. Muzeja kruojumā teik globuoti S. Vylcāna radeitī dekorativuos pūdnīceibys paraugi – vysaida veida i leluma vāzis, skryuzis, servīzis, sviļpaunīki i “laksteigolys”.

Izstuodē “Māla gravitācija” byus apsaverami 126 Stanislava Vylcāna taiseitī muola pūdi, vāzis, skryuzis, kas spylgtai atspīgeļoj Latgolys i Sylajuoņu keramikys tradicejis. Izstuodi papyldynuos ari M. Caunis fotografejis – Stanislava Vylcāna portreti i ainys nu keramika kasdīnys.

Stanislava Vylcāna 105 godu jubilejai veļteituos izstuodis “Māla gravitācija” atkluošonys pasuokums Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā (Reigys īlā 8) nūtiks 8. novembrī 15.00 stuņdēs. Izstuode byus apsaverama da cyta gods 26. februara.