Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Inga Misāne-Grasberga itūgod nomināta “Spēlmaņu nakts” bolvai kai goda aktrise par Ligitys lūmu Mihaila Čehova Reigys Krīvu teatra izruodē “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”. Ingai tei beja atsagrīzšona iz skotivis piec nagaideituos aizīšonys nu Latvejis Nacionaluo teatra, kurā beja nūstruoduojuse gondreiž divdesmit godu. Myusu sarunā jei atkluoj, ka itū lāmumu nivīnu dīnu nav nūžāluojuse, niu dzeivoj ar prīcu i pīkreit tik tim projektim, kam radz jāgu. Ingu var drūsai uzrunuot ari latgaliskajom nūtikšonom – aktrisis dzymtuo puse ir Mērdzine i jei runoj cīši suleigā latgalīšu volūdā.

Ar Ingu sasatykom oktobra beiguos, kod beidzūt beja taida itam godam narakstureiga, tok īrostai tipiska Latvejis rudiņa dīna – gona sylts, smydzynoj leits i pyuš styprys viejs. Laikam partū ari muns pyrmais vaicuojums beja gona sadzeivyskys.

Kai tu jiutīs itymā rudinī?

Šudiņ taišni taids laiks… Ar Gundaru (Ingys veirs akters Gundars Grasbergs – L.M.) smējomēs – vysmoz nūteik dramaturgeja dobā. (Smejās.) Nav taids vīnkuorši garlaiceigs laiks. Kai es jiutūs… Rudiņs parosti īt ar taidu nadaudz dryumuoku pošsajiutu, bet tai kai gods suocēs lelu puormaiņu vyrpulī, tys mani vys vēļ nazkai uztur. Navar saceit, ka pa tū spirali roteju, taišni ūtraižuok – tys maņ paleidz, i ceņšūs pa tū tikt iz augšu sevī i koč kaidā sovā lobajā sajiutā. Tū mieginoju saskateit ari rudinī. (Smaida.)

Daudz navaicuošu par aizīšonu nu teatra – dūmoju, ka vysu, kū gribieji publiski pasaceit, esi jau pasacejuse. Tok vīnā nasenejā intervejā aizagivu aiz tovys dūmys, ka saproti, ka nazkas juomaina, lai varātu kotru dīnu dzeivuot ar prīcu. Voi tev niu ir tei sajiuta?

Nui, īsadūmoj, vys vēļ ir. Burtiski pyrma nedelis muns videjais puika, kod vežu jū iz volejbola nūdarbeibu, praseja, voi nanūžāloju, ka aizguoju nu Nacionaluo teatra. I es jam gūdeigai varieju pasaceit, ka nā, nivīnu pošu šaļti nanūžāloju. Skaudri varbyut… (Pauze.) Bet maņ tys beja vajadzeigs. Uzskotu, ka vyspuor cylvākam navajadzātu dzeivuot sovu dzeivi i koč kū nūžāluot. Sevkura tova dūma, vuords, sūļs ir tovejais.

Tev niu teatrī ir vīna lela lūma…

Nui, vīneiguo lūma! (Smejās.)

Voi tys vīneigais dorbs, kur cikom kas struodoj kai aktrise?

Es pīkrytu vīnam aferiskam projektam “Viens pats mājās Ziemassvētkos”. Tei ir izruode saimem, ar kurū braukuosim pa vysu Latveju. Tī asam taida moziņka, bet forša komanda – Varis Klausītājs, Juoņs Jarāns, Gatis Gāga, es, Frīdis. Mieginuojumu process jau suocīs, i taps jauna izruodeite, ar kurū īprīcynuosim saimis ap Zīmyssvātkim i, kai izaver, laikam ari piec Jaunuo gods, jo interese nu pošvaļdeibu, piļsātu jau ir cīši lela. Salykts taids rikteigs plāneņš!

Tyvojās ari “Spēlmaņu nakts”, kurai esi nomināta. Tei tei nav pyrmuo nominaceja…

Nav pyrmuo, bet varbyut pādejuo! (Smejās.)

Ceru, ka nā. Tok, voi tev itymūs apstuokļūs nominaceja varbyut nūzeimoj kū vaira, nakai īprīšk?

Maņ kotra nominaceja nūzeimoj vaira, nakai vysod. Bet drūši viņ juoatzeist, ka itei maņ beja cīši nūzeimeiga. Tok sevis pošys dieļ, caur koč kaidu pošapsalīcynuošonu. (Pauze.) Nu tuo jau cyti ari īgiust. Kod dori sovu lītu ar lelu atdevi, grybu, īsaguļdeišonu, nu tuo īgiust vysi.

Esi jau sacejuse, ka Ligitys lūma beja cīši svareiga ari tovai pošapziņai.

Nui. Tys vyss periods beja taids… Kod tu struodoj i dori, eipaši, ka esi jauns, cīši daudz sevi patierej. I tai ari juodora – kod esi jauns, ir daudz juostruodoj! Bet vīnā šaļtī saprūti, ka laiks ir paskriejs, i suoc nūviertēt, kū gribi kaidam pasaceit voi kur sevi patierēt. Buorsteitīs pa labi i kreisi… Reizem pat cylvāks, kas struodoj tev blokus, navar pasaceit, deļkuo tu tū dori, kam tev tuo vajag.

Izruode “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” ir cīši labi nūvārtāta kai nu skateituoju, tai kritiku pusis. Kū tev pošai nūzeimoj itei izruode, tuos tema, varbyut ari tys, ka izruode nūteik Mihaila Čehova Reigys Krīvu teatrī?

Koč kaidā ziņā tei ir muna breiveiba – izpausmē, muokslā, kai es tū izprūtu. Laura Groza (izruodis režisore – L.M.) beja tik jiuteiga, atsauceiga pret mani. Vīna ūtrai uzaticiejom. Ruodīs, ka tik ar taidu savīnuojumu tys beja īspiejams. Eistyn paļdis, ka jei ļuove maņ tai īsaguļdeit i izdareit, kai es radzu tū lūmu, bet daudz jiemu ari juos – tū, kas maņ atbiļst. Paļdis ari partnerim! Tys beja breineigs process.

Es piļneigi pīkreitu muokslinīku MAREUNROL’S (izruodis scenografi, kai ari tai veļteituos instalacejis teatra skotlūgā autori – L.M.) dūmai par pošatsateireišonu. Faktiski tei ari maņ sovā ziņā beja atsateireišona nu vysa, kas līks. Periodiski taida prakse ir vajadzeiga. Ka vysmoz reizi dzeivē tai izdori, jau palīk vīgļuok.

Reigys Krīvu teatrī niu suokušīs sovā ziņā jauni laiki. Tok par “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” asu dzierdiejuse redzīni, ka vys jau iz tū vaira īs latvīšu publika, kurim deportaceju tema nav nikas jauns. Ari poša pyrma izruodis apleik vaira dzirdieju latvīšu volūdu, satyku latvīšu pazinis.

Nadūmoju, ka par tū vajag puordzeivuot. Tys pat ir labi. Latvīši ar atīšonu iz izruodi aplīcynoj krīvu publikai, ka jim tys ir svareigi, tys suop, ka mes te eistyn asam. Bet ari latvīšim navajag krist galiejeibuos, vysam juobyun leidzsvorā.

Voi, veidojūt lūmu, ir lela atškireiba, ka tys cylvāks ir reali dzeivuojs, kai itymā gadīnī? Tev ir svareigi izzynuot piec īspiejis vaira, sasatikt ar radinīkim voi ari skaiti, ka poša kai aktrise lobuok zyni, kas juodora? Tova varūne Ligita jau ir myužeibā, tok ir juos meita Sandra Kalniete.

Es pi kotrys lūmys asu struoduojuse cytaižuok. Maņ nav vīna veida pīejis. Bet tys kū doru – mieginoju piec īspiejis vaira īsadzilinuot i izviļkt. Ka tys ītver kaidu konkretu laika periodu, es par tū zynu vysu. Tys maņ ir svareigi.

Kū lobuoks dramaturgs, tū mozuok tev sevi juopatierej, juomeklej apleik. Vyss jau ir pošā materialā, vajag tik izviļkt. Ir izruodis, pi kurūs struodojūt, saprūti, ka materials ir par pluonu. Tod juomeklej, pīmāram, kaidi tipaži. Itys dorbs praseja daudz laika, kab īsadzilinuotu, izzynuotu par tū laiku, cylvākim. Gribieju piec īspiejis vaira byut gūdeiga pret Sandru, juos saimi, jo tys ir pats jiuteiguokais, kas var byut. Nagribieju nikuo puorforsēt, pīdūmuot kluotyn voi izskaistynuot. Mieginuoju piec īspiejis vaira sajust tū saimi – kaidi jī beja cylvāki, kam izguojuši cauri. Napīlikt kluotyn kū nu seve, jo naasu ar tū sasaskuoruse.

Voi īprīšk jau beji spielējuse iz skotivis krīvu volūdā?

Nā, bet asu spielējuse latgalīšu volūdā. Pi Regnāra Vaivara beja vīns nu munu pyrmūs dorbu Nacionalajā teatrī – “Galka matalka”. Jis lyudze, lai dzīžu latgalīšu volūdā, naatguodoju, varbyut ari runuoju, jo vīna nu kritiku beja pīrakstejuse, ka dīzgon veiksmeigi asu īsavuicejuse latgalīšu volūdu. (Smejās.)

Ruodīs, ka latgaliski dzīduoji ari izruodē “Mežainis”.

Nui, nui, beja ari “Mežainī” dzīduošona.

Bet spieliešona krīvu volūdā maņ leidz itam beja koč kas sovā ziņā naizsapynuots. Partū asu na tik gondareita par itū dorbu, jo tik daudz tī varēju izdareit, bet tei ari ir kai eseņce nu vysa, kū asu darejuse. Varbyut nadaudz skumeigai, ka nazynu, kai itys turpynuosīs, jo mani vaira nikas tai napīsaista, nauzrunoj i navylynoj. Tik daudz ir izdzeivuots i puordzeivuots. Nazynu, kai byus tuoļuok… Bet es par tū i napuordzeivoju. (Smaida.)

Tys nūzeimoj, ka esi gotova pīkrist tik tam, kur saredzi sevi?

Pīkrisšu tik tam, par kū zynuošu, ka tū grybu voi tys mani uzrunoj. Es vaira nagrybu, lai pīruodeitu sovys ambicejis voi ītu taidā… (Pauze.) Izaicynuojumi, nui, bet viņ taidi, kas īt kūpā ar sajiutu, ka maņ tū vajag voi es caur tū varu kū pasaceit. Vīnkuorši pīruodeišonys piec, ka es kū taidu varu izdareit, maņ navajag. Tū es nagrybu.

Par krīvu volūdu pavaicuoju ari deļtuo, ka par aktrisi tu suoci vuiceitīs Daugovpilī. Tys laikam nav puoruok plaši zynoms fakts – esi vuicejusēs Daugovpiļs teatra kursā, kuru absolvēja Kristīne Veinšteina, Māris Korsiets i cyti.

Nui, tys faktiski ir muns kurss, bet tī vyss nūtyka latvīšu volūdā. Tik, cikom vuicejūs Daugovpiļs muokslys školā par apgierbu modelātuoju, apleik beja tei krīvyskuo vide. Nazynu, kai tī ir tagad. Tūlaik, kod guoji pa īlu i dzierdieji, ka kaids runoj latvyski, tys jau ruodejuos kai breinums. Dūmoju, ka tagad vyss ir pasamainejs. Lai ari tod es dzeivuoju kūpmītnēs kūpā ar Daugovpiļs Universitatis studentim, kas ari puorsvorā beja latvīši, navar saceit, ka vyss beja tik krīvyski.

Par tū īsadūmuoju deļtuo, ka tagad ari cyti tovi Daugovpiļs kursabīdri mādz spielēt izruodēs kai latyvski i latgaliski, tai ari krīyvski. Tī vaira nateik daleita latvīšu i krīvu trupa. Saīt, ka jius tūlaik tykot gataveiti tikai kai latvīšu trupys akteri?

Nui, ruodīs, ka taišni ar mums ari aizasuoce latvīšu trupys izveide. Vēļ pyrma tuo beja Pētera Krilova slovonī kursi, bet nu jūs Daugovpilī moz kas palyka. Pamatā teatrī beja krīvu trupa.

Cik ilgi tev saguoja pasavuiceit Daugovpiļs akteru kursā?

Tī saguoja interesanti. Daugovpilī es vuicejūs pīcus godus, juo muokslys školā beja pīci kursi. Piec 3. kursa paraleli suoču īt iz Valentīna Maculēviča vadeitū akteru studeju, kas beja sataiseita pi teatra. Piec goda jau izveiduoja akteru programu Daugovpiļs Universitatē, kur turpynuoja vuiceitīs Kristīne Veinšteina, Jūlija Ļaha, diveji Māri (Korsiets i Susejs – L.M.) i cyti. Tai kai maņ vēļ nabeja pylnys videjuos izgleiteibys, navarieju tymā īsastuot. Maculēvičs saceja, lai pabeidzu pādejū godu muokslys školā, bet turpynoju īt pi jūs iz vysom nūdarbeibom. Piec tam maņ tuos īskaitātu. Tok tys nasaturpynuoja. Īsaklauseju Māra Suseja vuordūs, kurs saceja, lai braucu iz Reigu i mieginoju stuotīs Kulturys akademejā. Praseju, kas tei par akademeju. (Smejās.) Jis saceja, ka beja aizbraucs, bet daguoja tik da vuorteņu, na vydā. Saceju – nu labi! Pabeidžu muokslys školu, tod beja diplomdorbu braucīņs iz Boltkrīveju, kur “Slavjanskij bazar” uzastuoju ar sovu diplomdorba kolekceju i paraleli vuicejuos nazkaidys fabulys deļ īstuojeksamenu. Nu Boltkrīvejis pa taisnū brauču iz Reigu stuotīs Kulturys akademejā.

I tyki Līpuojis kursā.

Saguoja vysys Latvejis mārūgā – nu Daugovpiļs leidz Līpuojai. (Smejās.) Nui, tys beja dzīdūšais Līpuojis kurss.

Beidzamajūs godūs tev ir bejuši vairuoki latgaliskī projekti – Ilzis Spergys stuostu radejis skaitejumi, ari radejis īstudiejums “Bruoli”. Voi bez jau šudiņ pīmynātuo tev vēļ ir saguojs kū nibejs latgaliski padareit sovā profesejā?

Nā. Mani tik ik pa laiceņam Kristaps (Rasims – L.M.) izvalk voi ari Andris Slišāns pīduovuoja īrunuot puorsoku par sauleitis mekliešonu. Tik ir tik pasasokūt jim, kas ir kai Latgolys motors. Es poša naasu taida aktiviste.

Tikū atguoduoju, ka, ruodīs, nazkū latgaliski īrunuoji ari raidejumā “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku”. Tī stuosteji ari par sovu latgalīšu volūdys pīredzi – ka latgaliski runuoji ar daļu nu sovys saimis.

Nui, tai saguoja, ka ar tāvu i muosu runuoju latgaliski, bet ar mamu i bruoli – latvīšu volūdā.

Ari niu tu cīši labi runoj latgaliski. Cik bīži tev kasdīnā saīt tai parunuot?

Tikai tik daudz, cik ar muosu. Mes pat WhatsApp vīna ūtrai latgaliski rokstom, nūteikti byutu smīkleigi palaseit tūs čateņus. (Smejās.) Naasu jau es tū latgalīšu volūdu vuicejusēs, viņ tik daudz, cik tei guojuse dabeigi i bejuse munā dzeivē.

Nadaudz asu pīsaskuoruse latgalīšu dzejai caur Ontonu Kūkuoju. Par jū ir atsevišks stuosts. Piec 9. klasis Daugovpiļs muokslys školā tyku viņ par moksu, tū mes navariejom atsaļaut. Bet tī laikam vuiceibu dalis vadeituoja, kurai īpasatyku, īsaceja, lai godu pasavuicu kaidā vītejā muokslys školeņā, teiku pi zynuošonu i tod otkon mieginoju stuotīs. Tai saguoja, ka 10. klasi pavadeju Ludzā, godu vuicejūs vydsškolā i paraleli guoju iz muokslys školu, kuruos vadeituojs beja Ontons Kūkuojs. Jam beja mozs kabineteņš ar lelim aksesuarim. (Smejās.) Tī beja juo gleznys, lela čupa ar papeirim, tīpat treju litru burka ar štuovātim kuopustim… Tī ari beju īsastuojuse šyušonys nūdaļā, jis iz tū atguoja i saceja, ka varātu jam izgludynuot kraklu. (Smejās.) Tai, ka asu gludynuojuse kraklu Ontonam Kūkuojam.

Nu cylvāku, kuri pat dzeivoj Latgolā i puorsvorā runoj latgaliski, asu dzierdiejuse, ka, skaitūt latgaliski, jim sevi drupeit juopīspīž. Kai ar tū guoja tev? Pyrmuo leluo pīredze laikam beja Ilzis Spergys “Dzeiveiba”.

Kod Kristaps (Rasims – L.M.) atsyuteja materialu, es pyrmū reizi tū attaiseju, lānu burtuoju i dūmuoju: “Jezus, kur es asu īsabarzuse!” Aiztaiseju tū cīt i nūlyku molā, bet saprotu, ka juosasajem i juosuoc. Kod suoču laseit, saprotu, ka vīnā breidī tys jau nūteik nazkai automatiski – jem lopu i losi. Piec tuo vaira nabeja gryuši, ar Kristapu dorbs guoja dīzgon raiti. Jis nūsabreinuoja, es nūsabreinuoju, kai mums saīt tik raiti laseit i vēļ reizē koč kū padūmuot. Tys drūši viņ beja muns naizzynuotais talants. (Smejās.)

Piec “Dzeiveibys” sekuoja “Bruoli”, tu ari īrunoj Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” laureatu video aizkadra tekstu.

Es ar tū cīši nauzabuožu i namieginoju koč kai… Kam mani vajag, tys atrūn, tuo deļ es ari izdareišu tik daudz, cik varu.

Ari tagad tu pīkrystu latgaliskajim projektim, ka kaids pīduovuotu?

Es puorsvorā vysim ari asu pīkrytuse, nav tai, ka atsoku. Ir, kam atsoku, bet na latgalīšim. Tev ari naatsaceju. (Smejās.) Ir intervejis, kurys tagad ari atsoku.