Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

17. novembrī 16.00 stuņdēs Bolvu Nūvoda muzejā tiks atkluota tieļnīka Vitālija Peļnis personalizstuode “Dzīves ģeometrija”, informej muzeja puorstuove Māra Bērziņa. Jei pastreipoj, ka izstuodis dorbi ir ar sovu nūsaukumu, dziļu viestejumu i kotrys nu tūs stuosta par dzeivis šaļti nūteiktā laika telpā. Golvonais izstuodis viestejums – atveiduot laika pūsmu, kurs ir tīši saisteits ar tuos muokslinīku.

Muokslys dorbūs ir atveiduots laika pūsmys nu 2015. da 2023. gods, i kotrys nu tūs nas sevī vērtini nūtikšonu – dzeivis vītys maiņa, jauni cylvāki, vareibys, grandiozi plāni… Itymā laika periodā muokslinīku napamat taidys sajiutys kai naziņa i švuorbys par tū, ka esi tics iz pareizuo ceļa. Taišni taidu emoceju īspaidā tyka radeiti izstuodis dorbi i leidz ar tū sevkurs dorbs ir puordzeivuotūs emoceju atspaits, kur mejusēs veiksme i uzvara ar naveiksmi, bezcereibu, nūdeveibu, viļšonūs… Tok kotra jauna dīna guojuse ar jaunu nūceju sirdī!

Izstuodis dorbi ir taiseiti nu vysaidu materialu – granita, betona, metala, kūka, tok byutyskuokais ir tys, ka tī pylda nūzeimeigu lūmu, kab puornastu i nūdūtu muokslys dorbu skateituojam tuos emocejis, kū izjuts muokslinīks. Izstuodis apmaklātuojim tiks dūta vareiba nūviļkt sovys paralelis, īgrimt bejušajā, izjust byušonu niu i ar drūsu nūceju vērtīs gaišajā, kas byus iz prīšku.

Vitālijs Peļņa dzims 1982. gods 20. majā Ludzys nūvoda Pūdynovā. 2002. godā pabeidzs Rēzeknis Muokslys koledžu. 2006. godā absolvējs Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis Tieļnīceibys nūdaļu. Sajimta kvalifikaceja – tieļnīks. Laikā nu 1998. da 2015. gods dzeivuojs Rēzeknē. 2011. godā suocs sovu profesionalū darbeibu akmiņa i granita apstruodē.

Nu 2016. gods Vitālijs Peļņa dzeivoj Bolvu nūvodā i struodoj akmiņa i granita apstruodis uzjāmumā “TAKO Akmens”. Struodojūt tī, ir koordinējs i pīsadalejs nūzeimeigu pīminis akmiņu taiseišonā, tymā skaitā Ontonam Rimovičam Bolvūs; Latgolys partizanu pulka kapraļam Juoņam Bukātam; dzimtinis aizstuovim, breiveibys i naatkareibys ceineituojim Stompaku pūrā, kai ari režisorei Vairai Resnei. Taipat Vitālija Peļnis nūzeimeiguokūs dorbu vydā ir granita pīminekli pūdnīkam Pīteram Ušpeļam i literatam, sabīdryskajam darbinīkam Ontonam Slišānam.