Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Attaisūt Aglyunys Maizis muzeja durovys, var sajust izteikti maigu maizis smuordu, kas momentā izdzan apetitu i līk justīs kai sātā. Telpuos aktivi šiverej gūdu saimineica Vija Kudiņa, kurai tei jau ir kasdīna vaira nakai 20 godu garumā. Pa šai dīnai saimineica ruoda sovu meistareibu, doluos pīredzē, atmiņuos i nabeidz puorsteigt ar sovu breineigū, eistynim latgalīšim tik rakstureigū humora izjiutu. Tikū saimineica beja radzama ari LTV1 raidejumā “Īstās latvju saimnieces”, kur Vija prezentej na tik sovys dzeivis gudreibys i spāku, tok ari latgaliskuos vierteibys.

Gostim juosajiut gaideitim

Maizis captuve Aglyunā dorbojās jau 23 godus, tok pats muzejs – 18. Itūs godu laikā saimineicai Vijai ir izaveiduojuse sova komanda. Tī ir maizis captuvis struodnīki, iz kurim sīvīte var bez puormatumu pasaļaut. Nu pošu suoku ar Viju rūku rūkā ir divejis darbineicys Rutys – Ruta Jokste i Ruta Dzalba, kurys meistareigi dorbojās kai muzeja telpuos asūšajā veikaleņā, tai ari captuvē. Sarunys laikā pi Vijis brauc 34 gosti, deļtuo jei namiteigi uzmona sakluotū goldu – voi nikuo natryukst, voi vyss ir pareizuos vītuos šmuki salykts. Jei pastreipoj, ka tod, kod gosts jau ir nūbraucs, viereiba ir juoveļtej taišni jam, na juoskraida ap goldu i atlykušajim dorbim.

“Navar gostus laist, kod pats skraidi piec krāslu, aizmiersti maizi izlikt. Vajag tai, lai jis īit i jiutās gaideits. Vīnolga, voi jis stuņdi nūkavēja voi pusstuņdi agruok atbrauce. Šudiņdīnys gostim kolege Ruta suoce gataveitīs jau nu vakardīnys – kluots golds, suokti gataveit iedīni i vīnlaiceigi jei ari struodoj veikaleņā,” stuosta saimineica Vija.

Koč ari dorbs teik dareits jau dasmytu godu gorumā, Vija vys vēļ pīzeist, ka vīgli nav. Kotram ir sovi pīnuokumi i kolektivu var saukt par orkestri – kotrs dora vairuokys lītys. Vija ir vysur pa druskai, tok juos golvonais aizdavums ir turēt ryupi par gostu lobsajiutu i izklaidem.

“Vīgli nav. Tys ir na tik fizisks dorbs, tok ari atbiļdeigs dorbs ar cylvākim. Morali var cīši nūgurt. Tok vajag tik vuiceit samenedžēt laiku. Maņ laiks ir saraksteits na pa stuņdem, tok pa minutom. Ka pat ruodīs, ka, atīmūt iz sātu, ir breivs laiks, tod tai pavysam nav – juopakuortuoj kaidi na viņ dokumenti, juoatbiļd iz e-postim. Dorbs ir namiteigs,” par sovu kasdīnu pastuosta saimineica.

Kod gosti nūbraukuši, saimineica sādynoj vysus pi golda i pasaryupej, kab vysim vyss byutu nūlykts i pasnāgts. Kūpā ar sarunom par maizeiti, latgalīšu iedīņu kulturu i Maizis muzeju, kas puorsamej ari ar humora pylnim stuostim, gosti teik pabaruoti ar brangom pušdīnem – sieņu zupa, špeks, maizeite, mads, šmakovka, vuoreitys buļbis ar mierci, suoleiti ogūrči, desertā kļockys i vēļ vysa kuo cyta. Dzīsmis, rūtalis i pīsuotynuota atmosfera ar dzeivis gudrū i energejis pylnū Viju gostim līk namiteigi smaideit i baudeit eistu sātys iedīni.

Suokums nabeja vīglys

Vijis ceļš iz vītu, kur jei ir itūšaļt, suocēs jau bierneibā, kod Vija jau smiļkšu kastē capuse vysaiduokus īdūmuotus iedīņus. Piečuok tys jau suoce realizētīs, īmūt leidza i paleidzūt mamai gataveit gūdūs. Tuoļuok tūreizejā Rēzeknis 4. tehniskajā školā tykts pi Vijis pyrmuos profesejis – konditors. Tod sekuoja saimis veiduošona, povuoru kursi. Tok beja moments, kod, kai soka poša Vija: “Dzeive īdeve pa golvu.”

“Ar mozu bārnu iz rūku atbrauču iz Jaunaglyunu, kur puors mienešu pastruoduoju par povuoreiti bārnu duorzā. Tok mani direktors nūlyka fakta prīškā, ka daīs struoduot par iedīnu gataveišonys školuotuoju. Nakluotīnē Jelgovā dabuoju sabīdryskuos ādynuošonys inžinera tehnologa magistra gradu. Paraleli ari struoduoju školā. Tok pīduovuoja puorīt iz maizis captuvi, kam pīkrytu. Tī beja lela birokrateja. Sešu ar pusi godu laikā pasaruodeja daudz privateipašumu, maize suoce īt nu uorzemu. Prūtams, apjūmi sasamazynuoja, i 2000. gods 11. februarī myus, 26 cylvākus, puors nedeļuos atlaide nu dorba. Maņ saceja: “Vija, tu vari taiseit sovu captuvi!” Kīgeļus niu nataiseisim (smejās). Tai treis saimis ar mozim bārnim sovom rūkom izremontēja autoservisa telpys Jaunaglyunā. Tai tī piec puors mienešu suocem cept sovu maizeiti. Piec puors godu Puortykys i veterinarais dīnasts suoce atguodynuot par telpu naatbiļsteibu. Vajagūt leluokys. Tod kartys tai sasalyka, ka itei sāta (tagadejais Maizis muzejs – M.P.) stuovēja tukša i tūlaik pat navarātu pasceit, ka ite vyspuor ir bejuši cylvāki. Pajiemu sovu pyrmū kreditu, izremontiejom. Tūlaik beja atbraucs “Dienas Biznesa” žurnalists, kurs praseja, kas tod ite byus. Saceju, ka maņ kai gūdu saimineicai  beidzūt byus sovys telpys, lela zāle, kur baruošu gostus. Tok byus ari moza ustabeņa, kur stuosteišu par maizi. Koč kas leidzeigs muzejam. Tod beja roksts ar lelu viersrokstu, ka Vija Aglyunā taiseis Maizis muzeju. Siedieju i rauduoju. Tod maņ vacuokais dāls Ivars pasceja: “Mama, nu, ka vajag, tod davai taisom!”

Suokumā muzeja darbeibai bejušys problemys ar cylvāku pīsaisti i laika samenedžiešonu, tok lelais puorbaudejums ir veiksmeigai pīvareits i niu saimineica Vija nūteikti atsarūn sovā sirdsvītā, dorūt tū dorbu, par kuru dag acs. Nasaverūt ir kasdīnys aizjimteibu i stuostim par maizi dasmytu godu garumā, Vija naizdag, tok pylnveidojās jaunim dorbim, stuostim i gostu lutynuošonai.  

“Ari jaunim cylvākim es stuostu – navajag beisteitīs. Tu nimoz nazyni, iz kū esi spiejeigs. Mums vysu laiku prīškā ir nazkaids aizkars, kurs līk dūmuot, ka varbyut navajag voi kū es tī buozšūs. Tok, ka tu nikuo nadareisi, nikas nanūtiks!” pastreipoj Vija.

Aglyunys eipašais veistūkleits

Rudinī Vijis Kudinis ražuotuoju grupys “Aglonas maize”, SIA “Dūšai”, (Maizis muzejs) sajēme Puortykys i veterinaruo dīnasta aizsarguotuos geografiskuos izceļsmis nūruodi Aglyunys maizis veistūkļam. Taidys zeimis pīškir Eiropys Savīneibys aizsorguotim Latvejis eipašim produktim, par pīmāru, Rucovys boltajam svīstam, lelajim palākajim ziernim, Carnikovys niegim, salynuotajai rudzu rupmaizei i sklandraušim, Juoņu sīram. Uzskaiteitī produkti ir kai eists puorsteigums i baudejums cytom vaļstim, kur taidus naatrassi. Tī ir na tik vīneigī Eiropā, tok ari vysā pasaulī.

“Taidu produktu ir samārā moz. Dreižuok tys vaira ir dūmuots, kab pīvārstu viereibu myusu eipašajim produktim, ar kurim mes asam lapni. Vaira nikur taidu nav. Es nabeju dūmuojuse, ka tys tai byus. Aktivistei Vandai Davidanovai – “Siera kluba” vadeituojai – myusu veistūkleits cīši patyka, i jei īdrūsynuoja, pīduovojūt sovu paleidzeibu. Tai tys vyss aizguoja. Juosoka, ka tys praseja cīši daudzi nervu. Drupeit īt ari atbolsts naudys ziņā, tok plusā īt puorbaudis. Tok, ka nikuo nadareisi, tod nikuo i nabyus,” stuosta Vija Kudiņa.

Aglyunys maizis veistūklis ir capts nu Latvejis vītejūs, viesturiski audzātu rudzu škirņu myltu, kas plaucāti i raudzāti līpys voi apsis kūka kubulā. Tuo ražuošonys process ilgst 28-36 stuņdis. Tys ir eistyns rūku dorbs.

Aizsarguotuo geografiskuos izceļsmis nūruode identificej produktu, kura izceļsmē ir konkrets geografiskais apgobols, kurā nūteik vysmoz vīns produkta ražuošonys pūsmys. Eiropys Savīneibā ir registrātys vaira nakai 900 taida veida izceļsmis nūruodis.

Napagaisynuot sovu i maizis eseibu

Aglyunys Maizis muzejs i captuve ir īmontuojuse namaineigu popularitati vaira nakai 20 godu garumā.  Dīndīnā teik stuosteits par i ap maizeiti. Vija Kudiņa pastreipoj, ka vysu laiku ir sevi juopylnveidoj i juosaver plašuok, kab napagaisynuotu sovu eseibu i dzeivis degsmi.

“Kotrys vuords i frāze, kas ir dzierdāta par maizeiti, līk aizadūmuot. Par pīmāru, napaseņ dzierdieju, ka nadreikst sēdēt iz kalieja kaļvis, jo tu siedi iz maizis. Tys nūzeimoj, ka ar lelu cīņu ir juoizatur pret sovu dorbu i tuo dorba reikim. Tu ar sovom rūkom peļnej sev maizeiti caur smogu dorbu. Laikā, kod es taisejūs attaiseit Maizis muzeju, cīši daudzi laseju folkloru. Gruomotu “Parunas un sakāmvārdi” suoču laseit nu ūtra gola, kur beja nūruodeits, kuruos puslopuos ir vuords “maize”. Atškeiru, pasavieru i izraksteju. Kaidā šaļtī pasavieru, ka, par pīmāru, vuords “dorbs” ir izmontuots cīši mozuok. A laime? Tī vyspuor tik puors. Guoju pi sacynuojuma, taišni sasasaucūt ar Indrys Laimis muzeja byuteibu, ka, kab byutu laimeigs, sevi ir juopīpylda ar dorbu. Ka byus tev dorbs i tu jū stroduosi, tod ari byus tev laime. Turkim ir pījimts, kod nūkreit maizis gabaleņš, tys juopaceļ, juopatur viers golvys i juonūlīk iz golda. Deļkuo ir tys žests? Praseju vīnam siermam veirīšam. Jis skaidruoja, ka pi turku vuords “maize” nūzeimoj divejis dalis “ek” i “mek”. “Ek” ir doba, zeme i Dīvs aba vyss tys, kas myus baroj, tok “mek” ir cylvāks. Ka cylvāks īguļdeis sovu dorbu, ar cīnu izaturēs pret zemi, dzeivuos piec dobys i Dīva lykumu, tod i “ekmek” byus sātā iz golda,” atziņuos doluos gūdu saimineica.

Jei cīši nūviertej rūku dorbu, deļtuo tū tai vīnkuorši navar izsvīst uorā. Ari Maizis muzeja pogolmā īpleisušuos muola kruškys karinej kūka zorūs. Tys ir cylvāka dorbs. Taipoš ir ar maizi – tei īt nu zemis caur cylvāka rūku dorbu.

“Daudzi nimoz nazyna i naaizadūmoj, nu kurīnis rūnās maizeite. Cytim redzīs, ka īej veikalā i nūpierc. Na tik Zemis muote ir īlykuse miļzeigu spāku i sovu mīlesteibu atdavuse, tok kaids cylvāka dorbs ir īlykts. Ari muzejā bārnim dūdu rūkā gryudus i stuostu, ka nu tuo suocās maizeitis ceļs,” stuosta saimineica Vija.

Vysa pamatā ir attīksme

Sarunā aizgiunom ari pošys Vijis veiduotuos attīksmis i saimis īaudzynuotūs parodumus. Jei pīzeist, ka dzeivē vyss suocās nu vierteibu i tūs izviertiešonys. Ari sovim bārnim Vija raudzejuse nūdūt pareizuos attīksmis. Tū jei grib nūdūt ari myusu dīnu jaunajai paaudzei.

“Nazkod babenis suokumā iz golda lyka maizi i tik tod dūmuoja, kū ēst kluotyn. Seņuok, ka ēst gribiejuos, īskrieji sātā, aizkūdi maizis. Pīmiņu, kai muns dāls 80. godūs spieliejuos smiļkšu kastē, sasagribēja jam ēst, īskrēja sātā, nūgrīze kīgeleiša i ar saulis puču eļļu narafinātu apsmierēja, paber ar suoleiti i ād. Niu jaunīši sapņoj par kriptovaļutom i kab vyss krystu nu dabasu. Vysi skrīn iz uorzemem, jo tik tī ir vysi lobumi. Tok, paļdis Dīvam, ka vys jau vēļ ir taidi jaunīši, kurim ir svareigi byut ite, ēst maizeiti i Latvejis produktus,” stuosta Vija Kudiņa.

Vija atguodoj sovu bierneibu i seņču uzvedeibys modeļus, kas tyka ruodeiti. Nu moza vacuma bārni beja radynuoti pi dorba: “Kai pi golda sēdēt i uzavest, kai dorbūs īt. Tī nabeja – grybu voi nagrybu – dorbs beja juodora! Vajag i gūteņu izslaukt, pabaruot, māslus pamēzt. Vajag sakluot goldu, piec iesšonys nūmozguot traukus. Faktiski tys ari ir dzeivis modeļs, kas veidojās nu vīnkuoršu lītu. Maņ ir īlykti spieceigi pamati, kurūs es raugu īlikt ari sovūs dālūs. Es radzu, kai ari muni unuceni tū puorjam. Par pīmāru, vīnā tolkā videjais unuks Markuss, kuram ir četri godi, jau braukuoja ar tačku. Es radzu, ka jī ir pīroduši pi dorba i jim ir interese par tū. Muote ar lelu tačku brauc, jis ar moziņķu. Tāvs ar lelū traktoru brauc, a jis jau muok ar mozeņū. Tys īt nu mozu dīnu.”

Ari tagad Vija pīzeist, ka juos jaunuokais dāls Edgars regulari prosa atvest pošu rūkom captū maizeiti i, saleidzynojūt tū ar veikala, vysod mamai soka: “Myusu maize dūšu dasīn.” Tys ir ari fakts, kas nūruoda, ka dorbs nateik dareit na tik naudys dieļ, bet vaira deļ dūšys. Deļtuo Vijis uzjāmumam ir ari simboliskais nūsaukums SIA “Dūšai”.

Vija pastreipoj, ka sovā laikā maizis captuve beja vaira tendāta iz apjūmim, tok niu vaira svareiguoka ir kvalitate i attīksme.

“Sovā laikā voduojom maizi ir Kruoslovu, Preilim i vysur kur cytur. Tok vīnā reizē aizbrauču i kaste maizeitis vuoļuojuos gondreiž voi iz greidys. Tam beja pīlykts punkts. Pasceju, ka vaira navoduošu. Vyspuor pasauļs ir pruotā sajucs. Ka tik vaira ražuot, vaira nūpierkt. Maizei vaira nav vierteibys. Nav. Mums ari īprīšk beja atgadejums, kas lyka aizadūmuot. Kod atbrauc bārnu grupys, es vysod stuostu, kai ir juoizatur pret maizeiti. Ka palyka gabaleņš, tod nasvīd tū uorā, bet padūmoj, kur tū varātu nūlikt. Bārnu grupeņa jau sāstās autobusā i kolegeite bļaun, ka tualetā pylna miskaste maizis gorūzom pīsvīsta. Kur mes īmam? Kū mes dūmojam? Pa munam, bārns radz tū attīksmi, kaida jam ir sātā. Bārnim muzejā stuostu i skaidroju, ka pi tuo vysa ir juopīdūmoj. Vaicoju, kū bārnu saimēs dora ar puori palykušū maizeiti. Vīns nu bārnu stuosteja, ka maizeite teik salaseita kuleitē, vasta ir duorzu, kur tāvs tū aprūk zam zemis. Tys ir tik labi nūstruoduots i īstruoduots bārnam. Taidai attīksmei ir juobyut,” pīredzis stuostā doluos Vija.

Galerejā Aglyunys Maizis muzejs. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv