Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Gaidūt Latvejis 105. dzimšonys dīnu, aicynuojom treis vysaidu vacumu Latgolys jaunīšim pasadaleit sovuos puordūmuos par tū, kū jim nūzeimoj Latveja. Irbe Bārbala Kārkliņa nu Rēzeknis suokumškolys roksta par sevi kai Latvejis daļu, Arnis Malakovs nu Austrumlatvejis Tehnologeju vydsškolys viestej par tū, kas jam myusu vaļstī ir vyssvareiguokais, sovpus Reigys Stradiņa universitatis students Sandis Mesters izceļ Latvejis himnu i cylvākus.

Irbe Bārbala Kārkliņa:

Es asu Latgola. Daudzi soka – Latvejis nabadzeiguokuo muosa. Es dūmoju, ka Latgola ir boguota. Maņ pīdar divejis dzymtuos volūdys – latvīšu i latgalīšu.

Maņ pīdar boguoteiga dzīšmu skreine. Es sasarunoju ar kūkli, i ļaudim ir prīca par tautysdzīsmem. Es draudzejūs ar vejūli, dzīdūt leidza skobuorneigom melodejom. Kod ļusteigs pruots, es stabulēju jautrys dzīsmis, kab ļaužu kuojis mastūs daņcī.

Es asu puosoku skreineite. Draudzejūs ar princesem i gonu zānim, paleidzu buorineitem i siermom babeņom. Es varu sasatikt ar Dīvu sovā ceļā, i Laimis muote dūd maņ padūmeņu dzeivuošonai.

Itymā godā, apvalkūt etnografiskū tautys tārpu i pīdzeivojūt sovus pyrmūs Dzīšmu i Deju svātkus, es beju lapna par tū, ka īmu nu Latgolys i asu Latvejis sirdī – Reigā. Par vareibu īpazeit boguoteigū tautys folklorys montuojumu es soku paļdis sovai folklorys draugu kūpai „Vīteri”. Jī dūd maņ spuornus.

Kod apvalku senejū arheologiskū tārpu, pajemu rūkuos vairūgu i zūbynu, es sovuos dzeisluos sajiutu seņču spāku. Es tod varu īt i spākuotīs par breivu sovu zemi, par breivu sovu dzīsmi. „Kroma kolna bruoliste” ir tei vīta, kur es mekleju sovys saknis.

Es asu Latveja. Vosoruos mes ar saimi laižamēs ceļā i īpazeistam Latvejis šmukuokuos vītys, daiļuokūs azarus i pasarunojam ar jiuru, salosom glīmežvuoceņus. Viņ dzintara gabaleņi nu myusu da šam vēļ globojās. Soka – tī jiurys krostā, kod puorīt rudiņa vātrys, kūši mirdz. Naktīs mieness īt zvaigžņu ceļus i stuosta teiksmainus nūtykumus, dīnuos saule myus sasylda.

Es īpazeistu stuostus, kū šalc prīdis, i dazynoju bārzu bieržu nūslāpumus. Es uzgavileju Latvejis augstuokojā – Gaiziņkolnā Vydzemē i asu lapna par Latgolys augstuokū kolnu – Lelū Līpu kolnu. Nu Muokuļkolna viersyunis, verūtīs puori Rāznai, es atguodoju vacuos teikys par Rēzeknes Rūzi. Maudojūt Burtnīku azarā, verūs piec nūgrymušuos piļs, kurymā atsarūn senejī gudreibys roksti. Muna mama ir latgalīte, muns tēte – vydzemnīks. Munuos dzeisluos rit jūs obeju ašnis, i tys maņ dūd saknis i spuornus Latvejā.

Es asu sovys zemis Latvejis meita. Es ībrišsu boltā peipiņu pļovā, samekliešu divpunktu māreiti, klauseišūs cīlovys dzīsmē. Apviļkšu boltu lynu kraklu, apsajūsšu ar latvju rokstim izraksteitu jūstu i īšu pasaulī. Kai mīlostu nešsu gordū rudzu maizi, jo taidys nivīnā citā vaļstī nav, i stuosteišu vysim, ka īmu nu vysmeiluokuos vītys – Latgolys!

Arnis Malakovs:

Vysupyrma, Latveja ir koč kas eipašs, na tik nalela vaļsteņa Zīmeļeiropā. Latveja ir muna sāta, kurā asu audzs, dabuojs zynuošonys i draugus. Tei ir ar garu i interesantu viesturi i simboliku apveļteita teritoreja. Kotru reizi, kod īmu garum Breiveibys pīminekļam voi apmekleju kaidu nu Latvejis piļsātu, sirds padreizynoj tempu, jo saprūtu, ka asu daļa nu ituos boguoteiguos viesturis.

I, prūtams, kai es varu apraksteit Latveju bez tuos eipašūs svātku – Juoņu. Tei ir vīna no breineiguokūs šaļtu, kod vysim ir vareiba sasapuļcēt kūpā, kab svietetu vosorys saulgrīžus. Deļ mane nav nivīnys cytys vītys pasaulī, kas spātu tai pīpiļdeit ar dzierkstūšu energeju i prīcu.

Latvejis doba ir muna ūtrei muote. Asu audzs i vys vēļ izbaudu tuos byušonu kluotyn. Es cīši cīneju Latvejis plašuos pļovys, zylūs azarus i natycami lelūs mežus. Deļ mane tei ir vīneiguo vīta, kur tu vari īt pa mežu, atsarast pi azaru voi jiurys saulis rīta laikā i justīs breivs kai putyns.

I, prūtams, cylvāki. Maņ pateik, cik atsauceigi i draudzeigi mes varim byut. Naatkareigi, voi atsarūnu lelā voi mozā piļsātā, vysod ir jiutams cylvāku syltums i atsauceiba. Kai ari navar napīminēt vysā pasaulī zynomus cylvākus, kuru saknis ir taišni Latvejā. Cik daudz mums ir talanteigu cylvāku – i muokslinīku, i zynuotnīku, i sportistu – vysi jī ir tei naleluo daleņa, kas vierzej Latveju pasauļa gaismā.

Nui, šaļtim ir izaicynuojumi i problemys, tok tuos ir daļa nu dzeivis. Tys, kas mani īdvesmoj, ir tys, kai mes, latvīši, struodojam kūpā, kab rysynuotu ituos problemys i vierzeitūs iz prīšku.

Latveja, tu esi munys dzeivis pamats, i asu pateiceigs par kotru šaļti, kas maņ te ir duovuots. Lai myusu zeme vysod dzīd i myusu sirds vysod palīk ite. Lapnojūs, ka asu daļa nu tuos. Lai dzeivoj Latveja!

Sandis Mesters:

Latveja maņ nūzeimej himnu i cylvāku. Tuos nav div atškireigys pusis, tuos ir cīši saisteitys vīna ar ūtru, jo myusu tautys lyugšona “Dīvs, svietej Latveju” skanēs tik ilgi, tik bīžai, cikom byus cylvāks, kas tū tur gūdā! Himna nas sevī leidza dziļu emocionalu sajiutu par pīdareibu i grybu dzeivuot breivā zemē. Tei nav tik vuordi i melodeja… Tei ir lyugšona, kas dūd spāku, sylda sirds, īdvesmoj i vīnoj cylvākus. Myusu gareigais ceļveds vīnuoteibai ar vaļsti!

Beidzamuo pusgoda laikā sovu kasdīnu suocu jau pīcūs nu reita, lai dūtūs dīnys dorbūs. Parosti nu reita klausūs Latvejis Radio 2, kas kotru dīnu 6.00 stuņdēs atskaņoj vaļsts himnu. Zynit, tymā breidī, pat ka tei nav svātku dīna, dzierdūt “Dīvs, svietej Latveju” puorjem pacyluoteibys sajiuta, mīlesteiba, cīns, lapnums par savu vaļsti. Tys dūd spieceigu īdviesmi īt iz prīšku i dareit dorbus Latvejis lobā. Te nav runa par patriotismu, skaitu, ka tam nav rāmejuma, tys nav par izīšonu īluos, kab nūsabļautu, kaids es patriots, kaids es nacionali nūskaņuots i dzeivuotu piec kaida pareizuo šablona. Patriotisms ir kotrā cylvākā, kas dorbojās, struodoj, vuicuos, īguļdej nasavteigu dorbu sovys saimis, dzymtuos vītys, tautys i Latvejis lobā. Aizstuov sovys interesis, tradicejis, vierteibys i vierzuos ir prīšku spūdruokai Latvejis nuokūtnei!

Leidz ar himnu mūstās vysa Latveja – myusu skaistuo doba, myusu cylvāki, kas kotru dīnu dora myusu zemi vys lobuoku i lobuoku.  

Mums kotram ir sovys dūmys par tū, kū maņ nūzeimej Latveja, tok vaļsts svātkūs vieleju – BYUT I DAREIT LATVEJAI!