Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Viļānu Kulturys noma kapela “Bumburneicys” izdavušys sovu pyrmū albumu, kas tai i nūsaukts – “Bumburneicys”. Albumā vydā ir 13 skaņdorbu: tautysdzīsmis, rūtalis, ziņgis i autordzīsmis. 25. novembrī kapela aicynoj gostūs iz albuma prezentacejis koncertu “Es bej’ vīna gūda meita” Viļānūs.

Kapela “Bumburneicys”, kurā apsavīnuojušys vejūļneica Inga Stafecka, ceitara spālātuoja Biruta Vigupe, bundzineica Margarita Cakula i akordeoniste, kapelys vadeituoja Vivita Skurule, Viļānu Kulturys nomā dorbojās jau vaira nakai 20 godu. Itaidā sastuovā kapela spēlej vysmoz pādejūs ostoņus godus, i kai portalam lakuga.lv soka tuos vadeituoja Vivita Skurule, tod navar izstuosteit tū laimeigū sajiutu, kod spēlej ar sovim cylvākim. “Kod saīt kaidai nazkū sajaukt i puorejuos par reizi sagiun, tū lobizjiutys stuovūkli navar apraksteit! Kaidam nu molys pīsavīnuot, koč asam sovulaik i uzrunuojušys pa kaidam muzykantam, niu byutu cīši gryuts. Taipat četratā koč kur nūbraukt ir daudzi vīgļuok,” smejūtīs atsazeist Vivita.

Kapelys, kura pyrma tuo bejuse vīnkuorši Viļānu Kulturys noma kapela, nūsaukums “Bumburneicys” pi tuos atguojs vysmoz pyrma 15 godu, kod muzykantis kaidā pasuokumā Sakstagolā izdzierdiejušys folklorys kūpys “Rūtoj” dzīduotū dzīsmi “Es bej’ vīna gūda meita”, kurā ir pīsaukts ari bumburneicys vuords. Kai soka kapelys vadeituoja, tod par reizi bejs skaidrys: “O, meitinis, itys ir myusu nūsaukums!” Vivita skaidroj, ka gūda meita dorūt vysu, lai tiktu pi veira – jai asūt vysu skaistuokī vaiņuceni, bez lakateņa nikur nastaigojūt, asūt vyss lobuokais i šmukuokais, tok bumburneicai tuo vysa naasūt, bet asūt lela dūša i prīca dzeivuot. “Mes smejamīs, ka bumburneica ir meita ar kvalitatis zeimi! Nav tik perfekti izdareiga deļ pasauļa, tok taipat īspiej īprīcynuot cytus, pasaprīcuot poša. Jai ir i tys lakateņš, i tys paladzeņš, varbyut na cik skaists, bet ir! Tei taida ašuoka i dreižuoka meita,” portalam lakuga.lv skaidrojūt, kū nūzeimoj kapelys nūsaukums, stuosta kapelys vadeituoja. Jei soka, ka itys teikūt stuosteits ari kapelys uzastuošonys reizēs, bet ar tū nūsaukuma izrunuošonu kotram īmūt vysaiži – sovulaik kaidā koncertā asūt pat par “Bumbierenem” nūkristeitys. Tok tys pīdarūt pi kapelys styla i dzeivis uztveris, ka īt vysaiž i ir kaidam juopalauza mēle. “Kod tykom pi nūsaukuma, tod vēļ i jaunys bejom. Tāņ, ka vajadzātu, mož i par “Skalinem” byutu juosasauc,” smejās akordeoniste.

Albumā īkļautys 13 dzīsmis, kuru vydā taidys kai “Es bej’ vīna gūda meita”, “Es beju māmeņai vīna poša meiteņa”, “Muns meilais dzeivoj tuoli”, “Es ar sovu veireņu”, “Ak, skaistā jaunība” i cytys. Vivita Skurule soka, ka dzīsmis atlaseit bejs cīši gryuts: “Kod cylvāki kūpā spēlej vaira nakai 20 godu, pi tuo repertuars pa reizei teik pamaineits i papyldynuots, tod gribiejuos dalikt taidys, kurys varbyut ir nūzeimeiguokys kapelys dzeivē, koč kū jaunu īnasušys, taipat ari pateiceiba tim ļaudim, kuri mums kaidys dzīsmis īvuicejuši. Kotrai dzīsmis izvēlei ir sovs stuosts. Diskys saguojs taids raibi-ryutuots, tok taidys mes, “Bumburneicys”, asam! Bet palyka i cīši daudzi dzīšmu “aiz streipis”, kurys ari byutu gribiejīs īraksteit diskā.”

Jaunajā īrokstā vydā kai pyrmuo dzīsme taišni ir “Es bej’ vīna gūda meita”, kū kapela var saukt ari par sovu himnu. Apsarunojūt ar Vivitu par cytu dzīšmu izvēlem, jei soka, ka, par pīmāru, dzīsme “Vosora, vosora” asūt nu latgalīšu dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota”. Vivita Skurule stuosta: “Kod guoja pādejī dzīšmu svātki, mums vajadzēja atrast kaidu jaunu pīguojīni! Tod meitinem saceju, ka mums vajadzātu sataiseit vasalu programu ar dzīsmem, kurys mozuok zyna. I itys vaļseits mums īpasatyka! Pyrma tuo pi myusu beja atguojue dzīsme “Guoju pa duorzeņu”, kur ir stuosts par meitini, kurei pi mamys nagrib īt, bet grib pi tautīša, koč i tī apstuokli nav cik i lobi, bet ir mīlesteiba. A itai uzrunuoja stuosts, ka puišam ir švaki, mamu jis syuta paceli, bet, kod meitine jū aicynoj, tod vyss labi! Taidys paralelis.” Diskā ir ari Ontona Kūkuoja i komponista A. Rūsiņa dzīsme “Zierņu zagle”, kuru Vivita sovulaik dzierdiejuse pūdnīku svātkūs Juosmuižā, kur kaids folklorys ansamblis dzīsmi dzīduojs kai par pūdu zagli – Ontons Kūkojs asūt atļuovs pamaineit. Bet tai dzīsme originalajā versejā tykuse da “Bumburneicu” repertuara. Kapelai albuma īrokstā gribiejīs, lai kotrai ir ari kaids solo gobols, tod itys izticāts Margaritai Cakulai. Vivita nūsmej: “Myusu repertuarā pagryuts atrast nūpītnys dzīsmis, puorsvorā taidys ar zūbgaleibom, palaidneibom vydā. Kai es soku, ka dzeive nu taida – sova gryutuma gona –, tok, ka tu tai pasajūkoj, tod i vīgļuok dzeivuot. I cylvākim ari pateik!”

“Bumburneicu” albumā īdzīduota Pītera Jurciņa dzīsme “Vienu pašu naksniņu”, kas skaniejuse filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Par ituos dzīsmis ceļu pi “Bumburneicu” vadeituoja stuosta: “Pošom jei tai eistyn īpasatyka vīnā Jurciņam veļteitā pasuokumā Reigā. Koč i ir, kas soka, ka tī varbyut nazkas aizajimts nu čehu tautysdzīsmis. Sasatykom ar Jurciņu personeigi, i jis beja cīši prīceigs, kas mes tū izpyldam. Dzīžam itū sovam nūvodnīkam par gūdu!” Tradicionaluo ziņge “Rožu krūms” asūt bejuse cīši daudzuos vītuos dzīduota, ļaudim cīši patykuse, bet pi “Bumburneicu” atguojuse caur dirigenta Māra Sirmuo rodu rodim ar stuostu, ka juo mamai itei asūt meiluokuo dzīsme. “Saīt taidys najaušys dasadūršonys. Ari tei poša dzīsme “Vecs ar veci”, kū pajiemem tīpat nu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota”, tok mes pazynom obejis muosys, kas itū dzīsmi etnografiskajā ansamblī “Rykova” dzīduoja. Vysaidi kūpeigi pasuokumi bejuši i, kod jau pasuokums guojs iz golu, tod vītejī sacejuši: “Muosenis, nu nūdzīdit!” Juos par reizi nabeja ar mīru, tok golā pīrunuoja dzīduot. Cik skaisti tys beja, ka taidūs godūs obejis sasasēde blokus i dzīduoja! Tī beja degsme, stuosts, beja vyss. Kod īraudzeju gruomotā, saceju kapelai, ka itei ir zeime i mums tei juodzīdoj! Parosti koncertūs soku, ka niu byus gara puosoka,” stuosta Vivita.

Pats kapelys albums byus daīmams CD formatā, kai ari teik dūmuots par tuo digitaluos versejis publiciešonu. “Bumburneicu” albums īraksteits Upītē – “BigMaar’s Records” īrokstu studejā pi skaņu režisora Māra Keiša –, bet puorejūs diska izdūšonys dorbus, īskaitūt vizualizaceju taiseišonu i ražuošonu, paleidziejs padareit Andris Slišāns nu Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte”. Jaunuo albuma izdūšonu atbaļstejs Vaļsts kulturkapitala fonds.

Kapela sovā skaniejumā rauga saglobuot tautys muziciešonys tradiceju, kas rakstureiga 20. godu symta 60. da 90. godim. Vivita Skurule stuosta: “Ir daļa ļaužu, kas uzskota, ka lauku muzykantu tradiceja ir viņ taida, kurā muzykants spēlej. Tok ar laiku izaveiduoja ari taida tradiceja, kurā muzykanti i dzīd – paspēlej, nūdzīdoj, tod okton kaida storpspēle. Sovulaik Radopolē beja taida kapela, beja Viļānu selekcejis i izmieginuojumu stacejā taida kapela, vysūs itymūs mozajūs lauku klubūs.”

Sastdiņ, 25. novembrī, 16.00 stuņdēs kapela aicynoj iz albuma prezentacejis koncertu “Es bej’ vīna gūda meita” Viļānu Kulturys nomā, kurā muzicēs kai pošys “Bumburneicys”, tai i jūs draugi – kapela “Vaagvere Kulakapell” (Igauneja), tautys muzykys ansamblis “Tals Trimiš” (Talsi) i kapela “Kūzula muzikanti” (Dekšuoris). “Koncerts byus na pa jūkam, iz sovu pusūtru stuņdi nūteikti, bet varbyut i garuok!” aicynojūt gostūs, nūsoka kapelys “Bumburneicys” muzykante.