Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Tikū asam nūsvietejuši myusu Latvejis 105. dzimšonys dīnu, apleicejūs cylvākūs arviņ jiutams patiotisma i sentimenta pīplyudums, deļtam, izmontojūt izdeveibu, itūreiz kulturys īsacejumu autore i “Breivvaļsts duorgumu noma” Rēzeknē vadeituoja Jolanta Leitāne aicynoj sevkuru vaļsts dzeivuotuoju styprynuot sovu dzimtinis mīlesteibu, īpazeistūt “Duorgumu noma” ekspoziceju, nūbraucūt gostūs da “Oduma meitu” i nadamierstūt apmeklēt ari sovu seņču atdusys vītys.

“Breivvaļsts duorgumu noms” Rēzeknē

Izstuožu noma pamatekspoziceja ir eistyna duorgumu globuotuve, kur caur Latvejis storpkaru laika relikvejom var just myusu seņču ceinis sporu, drūsmi, vierteibys i gondreiž voi bezgaleigū mīlesteibu pret sovu zemi. Itei vīta var ari kolpuot par īdviesmi jaunim sasnāgumim myusu dīnuos. Sovpus noma ūtrajā stuovā itūšaļt var apsavērt izstuodi “Kūktieļnīceiba Latvejā 20. godu symtā”, kas atkluoj, kai nu vīna kūka kluča prasmeiguos rūkuos var tapt izcyli muokslys dorbi, i dūd vareibu otkon apbreinuot myusu seņču veikumu i tradicejis.

“Oduma meitys” Odumovys azara krostā

Muns sābris arhitekts Ints Pujāts itūvosor realizēja grandiozu projektu – sovā lauku eipašumā izveiduoja i pastateja vidis objektus “Oduma meitys”, kas nu jau ir palykušys popularys ari aiz Latvejis rūbežu. Tuos ir vaira nakai pīcus metrus augstys kūka skulpturys, kas viers seve tur mienešam leidzeigus gaismys elementus, tai rodūt gaismu sev apleik nakts stuņdēs. “Oduma meitys” simboliski ruoda ceļu atpakaļ iz sātu sevkuram latvīšam, kas aizamaļdejs i nūbraucs svešumā. Ari maņ kotru vokoru tuos ruoda ceļu iz sātu.

Radinīku kopu apmekliejums

Maņ personeigi ir svareigi apmeklēt sovu vystyvuokūs cylvāku atdusys vītys, ryupētīs par kopu kuorteibu, aizdadzynuot sveceitis i kluseibā pasarunuot. Tī ir cylvāki, kuru ašnis tak ari myusūs, tī ir cylvāki, bez kurūs nabyutu ari myusu, deļtam skaitu, ka ir svareigi apsazynuot itū saikni i izruodeit cīnu, koč vīnkuorši nūbraucūt gostūs. Munai babai Terēzijai 25. novembrī palyktu 100 godu. Dīvamžāļ pyrma treju godu jei nūguoja tamā saulē, vystik tys namaina faktu, ka itys cylvāks maņ beja, ir i byus svareigs. Dūmoju, ka sevkuram ir taids cylvāks. Aizbraucit, cikom vēļ nav bīza snīga saga, izlīcit egļu zorus iz kapeņu, aizdedzit kaidu sveceiti i pasarunojit – cytreiz tys ļaun sakuortuot dūmys i dabuot mīru sirdī pat gryušuokajūs laikūs.