Rokstu sagataveja: Agris Bitāns i škārsteikla žurnals “Satori”

Latgolai i latgalīšu kulturai ir eipaša vīta – nu vīnys pusis, apbreinuota i cīneita, nu ūtrys pusis, sveša i nasaprosta. Piec Krīvejis ībrukuma Ukrainā i pādejūs Saeimys vieliešonu, kuruos lels skaits latgalīšu atdeve sovu bolsu par prokrīvyskom partejom, Latgola i tuos rūbežs ar agresivū sābru vaļsti palics par eipaši sarežgeitu tematu, i publiskajā telpā bīži izskaņ teikumi, ka “Latgolys vaicuojums” koč kai juorysynoj. Voi tai eistyn ir, i kū tys vysā nūzeimoj? Cik labi cytūs nūvodūs dzeivojūšī vyspuor izprūt Latgolu? Škārsteikla žurnala “Satori” rokstu i raidīrokstu serejā “Latgolys vaicuojums” vaira pīsavērss vairuokim sprīdzis punktim Latgolys i Latvejis attīceibuos, puordūmojūt i analizejūt tū, kai tī veiduojušīs i veidoj myusu identitati. Serejis redaktore ir antropologe Dace Dzenovska, vysi serejis roksti latvīšu literarajā volūdā skaitomi škārsteikla žurnalā “Satori”, bet latgaliski ari portalā lakuga.lv.

“Latgolys vaicuojums” nav tik Latgolys voi latgalīšu vaicuojums. Tys ir komplicāts vysaidu viesturisku, praktisku, emocionalu i ari juridiski-politisku sluoņu salykums. Tūs napuorzynuošona, vīnkuoršuota interpretaceja voi napareiza atskaitis punkta nūsaceišona var radeit na tik nasasaprasšonu, tok ari īvārojamu viļņuošonūs sabīdreibā. Tei nūtyka, kod bejušuo Vaļsts prezidente Vaira Vīke-Freiberga 2017. gods Latgolys kongresa symtgadis atkluošonā izmontuoja terminu “pīsavīnuošona” tī, kur byutu juolītoj “apsavīnuošona”, aprokstūt 1917. gods Latgolys latvīšu kongresa (Latgolys kongresa) byuteibu i nūtikšonu, kai ari F. Kempa politiskuos aktivitatis. Itei klaida izapeļneja ūjinuošonu i sirdeigus izsaucīņus nu publikys.

Atbiļde iz “Latgolys vaicuojumu” – vaicuojumu par Latgolys i latgalīšu kulturys t.sk. latgalīšu (latgaļu) volūdys vītu i lūmu Latvejis nacionalajā vaļstiskumā – ir ari atbiļde par latvīšim kūpumā, par myusu identitati i viesturi. Ka natiksim skaidreibā ar myusu paguotni i saknem, myus kai politiskū kūpīnu gaida smoga byušona iz prīšku. Juopuorstuoj turētīs pi ilgstūši izmīgtuo redzīņa par pareizū latvyskumu; juoatsvīž klišejis, aizsprīdumi, ar atvārtu pruotu juoīpazeist Latgolys viesture i juonūviertej (juopuorviertej?) tuos nūzeime Latvejis vaļsts izveidē i pastuoviešonā. Itys sātys dorbs dīvamžāļ vēļ nav izpiļdeits.

Juopīkreit bejušajam Vaļsts prezidentam Egilam Levitam, ka latvyskums nav “plokons”, tok “telpisks”, tys ir daudzkruosains i daudzškautnains. Latgola i latgaliskums kūpā ar latgalīšu volūdu na tik boguotynoj Latveju i latvyskumu, tok ari nūstyprynoj latvīšu saknis daudz dziļuokā viesturiskā montuojumā, styprynojūt pīdareibu senejuokajai indoeiropīšu volūdys saimei. Divejis rokstu volūdys tradicejis (leidzeigai kai Norvegejā) ir na apgryutynuojums, tok myusu kūpeiga vierteiba, kas juosorgoj i juoatteistej.

Īspiejams, “pīsamiersa”

Na vysom tautom ir sova vaļsts. Latveja kai nacionala vaļsts nasaroda vīnā dīnā. Ceļš iz vaļsts nacejis izveidi beja gars i, verūtīs nu šudiņdīnys skotu punkta, nabyut na skaidrys i taisns, jo kaidu laiku pyrma 1918. gods 18. novembra nabeja skaidrys nūstuojis par vaļsts dybynuošonu i tuos teritoreju. Pyrmajam pasauļa karam sekojūšuo Eiropys tautu tīkšonuos piec pošnūsaceišonuos i viesturiskuo situaceja deve vareibu diskutēt par autonomim veiduojumim Krīvejis sastuovā i piečuok ari par sovu vaļsti. Latvejis teritoreju īzeimēja kai Pūlejis interesis, tai ideja par kūpeigu latvīšu-leitovīšu vaļsti. Saisteibā ar Latgolu svareigai atguoduot ari diskusejis par tū, voi piec 300 godu nūškierteibys Vitebskys latvīšim i Baļtejis latvīšim vēļ ir gona daudz kūpeiguo – voi religiskuos, volūdys, kultursocialuos i ekonomiskuos atškireibys nav puoruok lelys? Pīmāram, M. Valters 1914. godā breinuojuos, ka latgalīši ar tik mozu ryugtumu verās iz puorejūs latvīšu mieginuojumim jūs asimilēt.[1]

1917. gods Latgolys kongresam beja svareiga lūma myusu dīnu Latvejis izveidē. Tymā vēļ reizi tyka izvārtāts, voi latgalīši ir voi nav vīnys latvīšu tautys daļa. Tys beja nacejis i piečuok ari vaļsts nacejis apzinis vaicojums. Beja svareigai apsazynuot kai tū, ka kūpeiguo ir vaira par atškireigū, partū tyka pījimts lāmums apsavīnuot kai vīnai tautai (na pīsavīnuot voi tikt pīvīnuotim!), tai gribiešonu veiduot vīnu autonomu vaļstisku vīneibu, reizē saglobojūt sovu kulturviesturiskū identitati. Kongress beja na tik pyrmuo leluo latgalīšu manifestaceja, tok ari šaļts, kod Kūrzeme, Vydzeme i Latgola pyrmū reizi tik vīnnūzeimeigai i publiski pīsaceja sevi kai vīnu veiduojumu.

Dīvamžāļ 1917. gods Latgolys kongresa pastatejumi – par sovu “pošvaļdeibu, pošnūteikšonas tīseibu volūdas, ticeibas, bazneicas, skolu un saimisteibas, kai ari zemes jautōjumā”, t.i., par sovys pateibys saglobuošonu –, kū apstyprynuoja ari puorejī latvīšu nūvodu puorstuovi – ar daleibu 1917. gods Latgolys kongresā i 1917. gods 30. juļa Valkys kongresā, natyka īvāruoti i piļneibā izpiļdeiti jau Latvejis vaļsts byuvnīceibys suokuos. Īspiejams, partū, ka nabeja leidzeiga itaida vaļsts nacejis veiduošonys pīmāra. Īspiejams, partū, ka “pīsamiersa”, varbyut puordūmuoja, varbyut jau suokumā nadūmuoja tū nūpītni.

Vys tik suokys beja cereigys. Vysom vaļsts īstuodem i amatpersonom beja juopījem īstuožu i privatpersonu īsnāgumi latgalīšu izlūksnē[2], i Latgolā vaļsts i pošvaļdeibys īstuodem, kai ari amatpersonom beja tīseibys lītuot latgalīšu izlūksni dorbā, sarakstēs, kai ari sludynuojumūs, izkuortnēs i tt.[3] Ari tīsuos lītu izskateišona nūtyka latgalīšu volūdā[4]. Latgolā beja vareiba sajimt izgleiteibu latgaliski[5], ari vuiceibu leidzekli, līceibys i cyti dokumenti beja latgaliski. Taipat beja apstyprynuota latgalīšu pareizraksteiba.[6] Kod ar lykumu nūsaceja vīnuotu latvīšu ortografeju, skaidri nūruodeja, ka tys naatsatīc iz latgalīšu ortografeju.[7] Beja sataiseits Latgolys lītu departaments,[8] kura aizdavums beja informēt vaļdeibys īstuodis par Latgolys eipatneibom, vajadzeibom i apstuoklim; izstruoduot Latgolai specifiskus lykumprojektus; veicynuot gruomotu, rokstu, gazetu izdūšonu, īspīst vaļdeibys lykumus i reikuojumus latgalīšu izlūksnē i vuokt statistiskus datus par Latgolu. Tys piečuok tyka aizstuots ar ministru bez portfeļa voi bolsstīseigu ministra bīdru Latgolys lītuos[9], i itaida Latgolys “ministra” puorstuoveiba Ministru kabinetā sasaglobuoja ari piec K. Ulmaņa apvārsuma. Ar ministru bez portfeļa voi bolsstīseigu ministra bīdru Latgolys lītuos beja juosaskaņoj nūteiktu amatpersonu īceļšona Latgolā, i, īceļūt amatpersonys, prīškrūceiba beja dūdama tim kandidatim, kas prūt latgalīšu izlūksni i puorzynoj vītejūs apstuokļus. Itaids vaļsts puorvaļdis rysynuojums beja unikals, jo, nu vīnys pusis, latgalīši nav teritoriala voi nacionala minoritate, i ari Latveja nav daudznacionala vaļsts, tok, nu ūtrys pusis, pastuov puorvaļdis elements, kas nūdrūsynoj (voi kam vajadzātu nūdrūsynuot) Latgolys puorstuovnīceibu vaļsts puorvaļdē latgaliskuos identitatis saglobuošonai.

Tok piečuok situaceja suoce puorsameit. Pyrmais nūpītnais trīcīņs Latgolys interesem beja nakorekts atsacejums īkļaut Satversmē reguliejumu par Latgolys autonomeju i latgalīšu volūdu, kas nūvede pi Satversmis ūtruos dalis naapstyprynuošonys. Piec K. Ulmaņa apvārsuma nu normativūs aktu suoce pagaist atsaucis iz latgalīšu izlūksni, i vaļstī atsateisteja ideja par vīnuotu i pareizu latvyskumu, kur latgalīšu volūda “naīsaraksteja”, kluotyn vēļ vērtine apdzeivuotūs vītu ar latgalisku nūsaukumu tyka latvyskuotys, pīmāram, Zylupe (agruok: Sīnuoja).

Padūmu laikūs situaceja tik pasaslyktynuoja. Piec Ūtruo pasauļa kara ari tī daži laikroksti, kas turpynuoja izīt latgalīšu volūdā, teik slāgti. LPSR Izgleiteibys ministreja 1956. godā pījem instrukceju “Vienotais runas, ortografijas un interpunkcijas režims skolā” [sic], kas nūsaceja školuotuojim pīnuokumu “naatlaideigai ceineitīs ar dialektismu” i popularizēt “pareizū izrunu”. Tys rezuļtiejuos ar latgalīšu volūdys faktisku aizlīgumu Latgolys školuos ari storpbreižūs. Tai Latgola i latgalīši pagaisynoj legitimys vaļsts naceju veidojūšys dalis statusu i palīk par regionu ar “nastandarta dialektu”.

Tok mieginuojumi latgalīšus padareit par “pareizim latvīšim” (pat lobu motivu deļ), latgalīšu volūdys narespektiešona i cytu puornūvadnīku dominiešona voi pat šovinisms nav vīneigais īmeslis latgalīšu ryugtumam. Byutyskys īmeslis ir ari Latgolys naveiksmeiguo agraruo reforma, kas kupluos latgalīšu saimis padareja par seikzemnīkim i daļai lyka pamest Latgolu, kab dūtūs burlakūs[10]. Papyldu Latgolys depopulacejai latgalīšus saryugtynuoja kai Drysys apriņka dalieja atdūšona Padūmu Krīvejai 1920. gods mīra leiguma rezultatā, tai Abrinis atdūšona Krīvejis Federacejai, nataisūt referendumu. Iz ituo fona nav nikaida breinuma, ka vaicuojums par Varakļuonu nūvodu administrativi teritorialuos reformys sakarā Latgolai ir tik sensitivs, jo tuos teritoreja turpynoj sasamazynuot. Iz tū uzskotami nūruoda ari Latgolys puorstuoveibys parlamentā samazynuojums. Satversmis sapuļcē i 1. Saeimā Latgolys puorstuovi sastateja 26%, tok 14. Saeimā Latgolu puorstuov tik 13% nu kūpejuo deputatu skaita t.i., divejis reizis mozuok. Ryugtumu styprynoj ari ekonomiskuo i socialuo navīnleidzeiba i nagribiešona voi naspieja tū mazynuot ar ES fondu paleidzeibu.

Īdūmuotais separatisms

Runojūt par Latgolu i latgaliskumu, šaļtim izskaņ vuordi “autonomeja” i “separatisms”. Cik tī ir pamatuoti? Nazkaidu īmesļu deļ termins “autonomeja” saisteibā ar Latgolu teik lītuots ar nagativu konotaceju, koč i tam nav nikaida pamata. Autonomeja ir normala līta i nūdrūsynoj zynomu patstuoveibu, pošpuorvaļdi. Autonomeja nav sinonims separatismam – tīksmei iz atsadaleišonu voi nūsasliegšonu.

Par Latgolys autonomeju voi separatismu vysbīžuok i cīšuok runoj vysi cyti, tok na latgalīši. Vysbīžuok autonomejis karta kai kozura tuzs teik izvylkta, kod suoc tryukt argumentu, kab atspākuotu latgalīšu izsaceitū kritiku par nataisneibu voi atškireigu attīksmi. Nav pateikamai, ka itū kartu rauga izmontuot ari spāki, kas nav lojali na Latvejai, na ari pošai Latgolai i latgalīšim.[11]

Ari Latgolys autonomejai ir sova sovpateiga viesture. M. Valters vēļ 1914. godā pīzyna par pareizu F. Kempa ideju par Latgolys autonomeju i kritizēja napamatuotūs puormatumus par separatismu, pastreipojūt, ka juodūmoj par Latgolys “kulturtīsyskū autonomeju Latvejis pošvaļdeibā”.[12] Saīt, ka latgalīšim beja juosataisnoj par separatismu vēļ pyrma Latvejis Republikys nūdybynuošonys.

Te juoatsvīž vēļ vīna klišeja saisteibā ar F. Kempu. Jis nagribēja, kab Latgola byutu Krīvejis sastuovā, tok jam beja lela nauzticeiba tam, voi latgalīšu ticeibys i pošpuorvaļdis napīcīšameibu īvāruos puornūvadnīki. Pa Kempam, pareizuok byutu bejs īsuokumā sataiseit sovu autonomeju, i tod runuot ar puorejom Latvejis autonomajom vīneibom kai leidzeigam ar leidzeigu, pīmāram, slādzūt leigumu, kai tys beja storp Čeheju i Slovakeju. Kemps nabeja separatists, tok gribēja cīši spieceigys garantejis Latgolys kongresa lāmumu izpiļdei nu puorejūs nūvodu. Tok jis naspēja puorlīcynuot vairuokumu i partū ar sovim atbaļsteituojim pamete kongresu, raugūt tū sabotēt. Kai aplīcynuoja nūtikšonys iz prīšku, F. Kempa bailem beja pamats. Piečuok jis kūpā ar F. Trasunu ceinejuos par Latgolys interesem Satversmis sapuļcē.

Viesture skaidri aplīcynoj, ka latgalīši nav separatisti. Jī ir raudzejuši aizstuovēt sovys interesis, reizē nanūstotūt tuos pret voi nanūdūdūt Latvejis interesis. Uzskotams pīmārs ir Jezups Rancāns, kurs, byudams Saeimys prīšksādātuoja bīdrs, beja vīns nu 1944. gods 17. marta Latvejis Centraluos padūmis memoranda paraksteituoju, piļdeja Latvejis Centraluos padūmis prīšksādātuoja i Latvejis Vaļsts prezidenta vītys izpiļdeituoja funkceju trymdā. Tys vyss paleidzēja styprynuot Latvejis Republikys napuortraukteibys konceptu i deve pamatu tuos atjaunuošonai. Taipat tū trymdā styprynuoja ari cyti latgalīši, pīmāram, Vladislavs Luocs Latgolys Demokratu Savīneibys i latgaļu laikroksta “Latgolas Bolss” vuordā kūpā ar M. Valteru grīžūtīs pi Ženevys uorlītu ministreju konferencis 1959. godā, bet 1960. godā ari ANO saisteibā ar Padūmu Savīneibys veiktū Latvejis okupaceju i latgalīšu volūdys i ticeibys apspīsšonu LPSR.[13]

Ka runoj par autonomeju piec byuteibys – tei nikod nav skaiteita par pošmierki, tok leidzekli. Ka vaļsts spiej nūdrūsynuot latgalīšu kulturys, volūdys, identitatis saglobuošonu i atteisteibu, kai ari ekonomiskū i socialū izaugsmi, tod autonomeja nav dīnys kuorteibā. Tok itūšaļt Latgolys i latgalīšu vaicuojums nav politiski i institucionali atrysynuots, i tys roda vareibu manipulēt ar “Latgolys vaicuojumu”. Kod latgalīši prosa lykumyskys garantejis voi kvotys, pīmāram, nūsaceitu procentu raidlaika latgalīšu volūdā sabīdryskajūs medejūs, jī sajem atbiļdi, ka latgalīši nav nacionala minoritate, bet daļa nu kūpejuos vaļsts nacejis – latvīšu tautys. Nui, latgalīši nav nacionaluo minoritate, tok nu vaļsts pusis faktiski teik par taidu padareita, pīmāram, sabīdryskūs raidorganizaceju programatiskajūs dokumentūs. Tū veicynoj ari praseiba likt titrus latvīšu volūdā latgaliski uzjimtajom kinom voi vaļsts finansiejuma pīškieršona vuiceibom latgalīšu volūdā kai fakultativom i tik tod, ka byus “pīprasejums”. Svareigai, kab sevkura vaļsts amatpersona skaidri pauž i reali demonstrej atbolstu latgalīšu volūdys i kulturviesturis atteisteibai. Na vyss prosa finaņšu leidzekļus, pīmāram, vaļsts amatpersonys sovys oficialuos uzrunys varātu suokt ar sveicīni ari latgalīšu i lībīšu volūdā. Tei byutu cīna izruodeišona vysai Latvejis tautai. Tas, ka asam drupeit atškireigi, aplīcynoj, ka kūpumā veidojam stypru vaļsts naceju. Atteistejūt Latgolys kulturu, volūdu, informativū telpu i ekonomiku, tyktu styprynuota latgalīšu identitate i pošapziņa. Tys tik styprynuos Latveju.

Cik ilgi vēļ bez portfeļa?

Zeimeigus vuordus 2017. godā Latgolys kongresa symtgadis atkluošonys pasuokumā saceja arhiveiskups Z. Stankevičs – jis pastreipuoja vajadzeibu atjaunuot dereibu storp Latgolu i puorejim Latvejis nūvodim (niu latvīšu viesturiskajom zemem) i kūpeigu struoduošonu Latgolys uzplaukšonai. Vuicūtīs nu viesturis i puormejūt vaļsts attīksmi, tū var padareit, tok tys juodora mums vysim kūpā. Taišni tam ir sataiseita vīna nu leluokūs Latvejis piļsūniskūs iniciativu – Latgolys kongress, kura mierkis ir veiduot plašuoku Latgolys i latgalīšu puorstuovnīceibu i platformu komunikacejai ar vaļsti. Ir juosaprūt, ka Latvejis kai vaļsts koncepts nav pabeigts. Atjaunojūt Latvejis Republiku, natyka vyss atjaunuots, t.sk. attīceibā iz Latgolu. Ir vēļreiz politiski nacionalā leiminī juoteik skaidreibā par Latgolys i latgalīšu vītu Latvejis vaļstī. Voi latgalīši ir nacejis sastuovdaļa, cyta tauta voi nacionaluo minoritate? Latgalīši nagrib pagaisynuot sovu identitati. Leidz ar tū Latgolai i latgalīšim sovys identitatis saglobuošonai i atteisteibai vajadzeiga speciala vaļsts puorvaļdis struktura. Latvīšu viesturiskūs zemu lykums ir sūļs pareizā vierzīnī, tok tys nav pīteikams. Varbyut ir vārts apsvērt atjaunuot ministra bez portfeļa omotu Latgolys lītuos? Varbyut ir cyti efektivi rysynuojumi?  

[1] Valters M. Mūsu tautibas jautajums. Domas par Latvijas tagadni un nākotni, A.Waltera, J.Rapas u. Beedr., Rīga, 1914, 146., 147.pl.

[2] Tūreiz tai tyka apzeimuota latgalīšu volūda i itam terminam beja cyta izpratne saleidzynuojumā ar myusu dīnom.

[3] 1921. gods 21. augusta MK “Noteikumi par latgaliešu izloksnes lietošanu” (Likumu un valdības rīkojumu krājums 16.burtnīca, 1921.gada 10.septembris Nr.157, Valdības Vēstnesis, Nr. 183, 1921. g. 17. augustā) 1. un 2.punkts.

[4] 1918.gada 6.decembra Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību (vēlāk Tiesu iekārtas likums) (Likumu un valdības rīkojumu krājums 1.burtnīca, 1919.gada 15.jūlijā Nr.10) Piezīme pie 10.p.

[5] 1919.gada likums “Par Latvijas izglītības iestādēm” (Likumu un valdības rīkojumu krājums 13.burtnīca, 1919.gada 31.decembris Nr.155) 39. un 40.punkti.

[6] 1929.gada 19.jūnija rīkojums Nr.2593 “Par latgaliešu izloksnes pareizrakstību” (Valdības vēstnesis, 1929.gada 21.jūnijs Nr. 137)

[7] 1922.gada 24.maija Satversmes sapulces “Likums par ortogrāfijas jautājumu nokārtošanu” (Valdības vēstnesis, 1922.gada 1.jūnijs, Nr. 121) 5.pants.

[8] MK 1919.gada 15.decembra Noteikumi par Latgales leetu departamentu, W.W. 92

[9] 1927.gada 1.februāra Noteikumi par Latgales lietu pārvaldīšanu (Valdības vēstnesis, 1927.gada 5.februāris Nr. 28)

[10] Kolpuošona lauksaimisteibā.

[11] Vērtīs, pīmāram, BBC kinu “This World: World War Three Inside The War Room.”

[12] Valters M. Mūsu tautibas jautajums. Domas par Latvijas tagadni un nākotni, A.Waltera, J.Rapas u. Beedr., Rīga, 1914, 147., 155.lpp.

[13] Latgaļu darbeibas dokumentacija, p/s Latgaļu izdevnīceiba, Minhene, 1963, 260. – 320.lpp.

Projektu finaņsej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par projekta saturu atbiļdeiga bīdreiba “Ascendum” i škārsteiklā žurnals “Satori”.