Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Izdūta literata Oskara Seiksta gruomota “Atīsmis”, kas ir juo jaunuokuos dzejis, puordūmu par sātu, volūdu, breiveibu i saknem, kai ari autora volūdys kūpšonys i pietejumu apkūpuojums, informej izdavuma sakuortuotuoja Ilga Šuplinska. Gruomotu papyldynoj multimuokslineicys Evikys Muizniecis ilustracejis i literaturzynuotnīka, literata Valentina Lukaševiča dalykumvuordi par O. Seikstu. Sarunys ap i par volūdu ir gruomotys apaškviersroksts i vadmotivs sasatikšonys reizēs Lūznovys muižā 30. novembrī, Latgolys Industrialajā tehnikumā (Daugovpiļs) 8. decembrī i J. Akuratera muzejā (Reiga) 13. decembrī.

Oskars Seiksts debitēja literaturā sūpluok ar literatu i literaturzynuotnīku Valentinu Lukaševiču. 1995. godā obejim autorim izguoja dzejūļu kruojums (pošu autoru dūts apzeimiejums – stuosts) “Seppuku iz saulis vādara” i godu vāluok romans “Valerjana dzeive i redzīni”. Autoru tandems puorsteidze Latvejis skaitūšū auditoreju kai ar žanru dekonstrukcejom, tai da tuo Latvejā nabejušu fenomenu, ka autori pīduovoj diveju spieceigu bolsu sasaveišonu jau pošā raksteišonys procesā.

Obeji izdavumi teik pamaneiti, tik kotrys sovā veidā. Kruojums “Seppuku iz saulis vādara” vaira palīk saprūtams skaiteituojam, kod Sovvaļnīks izavielej tekstus sovu dzīšmu raksteišonai. Tamā šaļtī skaiteituojs suoc vaira saprast, kas ir Valentina i kas – Oskara veikums. Atškireigais raksteibys styls nūsastyprynoj vāluok, kod Oskars ir paziņuojs, ka ari literaru tekstu radeišonai itymā pasauļa absurdā naradz jāgu. Valentins turpynoj skaiteituoju prīcēt i puorsteigt ar sovu raksteitū dzeju i prozu.

Romana atspulgus literaturys kritikā var īraudzeit vaira. Gruomotu prezentej i sarunys ap tekstu nūteik i Latvejis Rakstnīku savīneibā, i Nacionalajā bibliotēkā. Nav daudz skaiteituoju, kas puorskaita tekstu nu vuoka da vuoka. Tī ir vairuoki izaicynuojumi: 1) dorbs ir drukavuots lelajim burtim, 2) apzinis plyusma tymā laikā puorsteidz ari latvīšu originalliteraturā, tok papyldus te ir kulturys i viesturis sluoni, kas plotuokam skaiteituoju lūkam nav zynomi. Partū ka latgaliskais vuiceibu programuos vys vēļ ir nūklusāts voi vyspuoreigi raksturuots. Tok obeju autoru pasaruodeišona roda viļkmi latgalīšu literaturā. I jau 1999. godā, pasasokūt Oskara dorba spiejom i talantam, pasaruoda kruojums „Pagrauda”, kurā ir jaunūs autoru dzeja, tulkuojumi nu leitovīšu dzejis i alternativa, muokslinīcyskū veikumu izceļūša latgalīšu literaturys viesture, kas ir Oskara davums latgalīšu literaturys pietnīceibā. 2000. godā Oskars sūpluok ar literati Līgu Seikstu-Gagaini izdūd erotizātu postmodernū romanu “Reitišku mads” i pīlīk punktu literarajai darbeibai.

Nav tai, ka Oskara vuords napasaruoda vītejūs izdavumūs. Var saceit, ka nu tuos šaļts, kod jis paziņoj, ka jāgys nav ari literaru tekstu raksteišonai (pasauļs nu tuo nasamaina…), jis roda vokora vuordus draugim, kas bīžuok ci rešuok, tok uzrunoj kaidu nu Oskara dūmubīdru. Vokora vuordi draugim ir publicāti myusu dīnu dzejis antologejā “Susātivs” (2008), vairuokūs “Tāvu zemis kalendarūs”, kai ari atseviškā kruojumā “Vokora vuordi draugim” (2021). Niu cyti vuordi meklej ceļu pi skaiteituoja ari “Atīsmēs”.

“Atīsme” – ir vīns nu tūs vuordu, kas aktualizejās godu symtu mejā, tok nateik eisti pījimts, palīk jaunvuorda statusā. Tys zeimoj kai nuokūtni, tū, kas atīt, kai ari var tikt uztvarts kai atkluosmis vuorda sinonims. Veidojūt kruojumu, Oskars raudzeja streipuļuot vysus tekstus, kas vysmoz nadaudz reflektej iz laiku, kurā dzeivojam, tok gruomotys sakuortuotuoji tūs atstuojuši. Ar dūmu, ka skaiteituojam vajag “ceļa ruodeituoju” kai itymā saspryngtajā laikā, tai Oskara personeibys i pasauļa uztveris izpratnei. Kai atzeist pats autors, jis vaira ir “klauseituojs nakai runuotuojs. Partū maņ itymā diapazonā nu volūdys da klusuma ir klauseituoja pīredze”. Tymā pošā laikā gryuši nūsaukt vēļ kaidu autoru, kas tik dzili ir latgaliskajā tekstā, tik daudz guodoj i runoj par volūdys atteisteibu. Nui, tys vaira ir nūtics 20. godu symta beiguos, partū “Atīsmis” puorsteidz ar O. Seiksta pietejumu par polonismim latgalīšu volūdā i jaunvuordim, kas vys vēļ ir aktuali volūdys atteisteibai.

Gruomotys prezentaceja Lūznovys muižā nūtiks 30. novembrī literari muzykaluos Andrejdīnys laikā. Pasuokuma suokums 18.00 stuņdēs. Daugovpilī prezentaceja paradzāta 8. decembrī Latgalīšu kulturys bīdreibys organizātuo Izgleiteibys foruma laikā, sovpus pasuokums Reigā byus 13. decembrī 18.00 stuņdēs J. Akuratera muzejā.

Kai gruomotys dalykumvuordūs roksta juo draugs i pyrmūs autoru leidzradeituojs Valentins Lukaševičs: “Par Oskaru napasaceisi – ar jū ir vyss skaidrs! Da i jis pats vēļ punktus nav salics – frāžu, teikumu, aiļu beiguos… Ka septenis reizis padūmoj, izaver, ka juo i pats bess nasaprass.”

Oskara Seiksta gruomotys izdūšonu atbolsta: Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa”, bīdreiba “Latgolys regiona atteisteibys agentura” i Rita Wessius Foundation (Zvīdreja).